RĪGĀ ATKLĀJ IZSTĀDI "UNIVERSĀLAIS DIZAINS - IZAICINĀJUMS VAI IESPĒJA?"
Rīt, 1.aprīlī, ES mājas 2.stāvā, Aspazijas bulvārī 28,atklāj izstādi „Universālais dizains – izaicinājums vai iespēja?”, ko kopā ar citiem projekta partneriem veidojuši Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas darbinieki. Ieeja izstādē ir bez maksas, un tā būs apskatāma līdz 11.aprīlim.
Izstādē apskatāmi prakstiski piemēri no pašvaldībām Kurzemē un Jonišķos un Klaipēdā, Lietuvā, kur divu gadu laikā veikti dažādi vides, informācijas, produktu un pakalpojumu pielāgojumi pēc universālā dizaina principiem, kas nozīmē, ka tie padarīti pieejami pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.
Piemēram, Liepājā izveidots Latvijā pirmais pludmales pieejamības komplekss cilvēkiem ar invaliditāti, iegādātas audiobojas, kas ar skaņas signālu neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ļauj noteikt atrašanās vietu jūrā un droši peldēt, un izvietotas 2 taktilās kartes cilvēkiem ar redzes traucējumiem nokļūšanu līdz pludmalei.
Rīt, 1.aprīlī, ES mājas 2.stāvā, Aspazijas bulvārī 28,atklāj izstādi „Universālais dizains – izaicinājums vai iespēja?”, ko kopā ar citiem projekta partneriem veidojuši Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas darbinieki. Ieeja izstādē ir bez maksas, un tā būs apskatāma līdz 11.aprīlim.
Izstādē apskatāmi prakstiski piemēri no pašvaldībām Kurzemē un Jonišķos un Klaipēdā, Lietuvā, kur divu gadu laikā veikti dažādi vides, informācijas, produktu un pakalpojumu pielāgojumi pēc universālā dizaina principiem, kas nozīmē, ka tie padarīti pieejami pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.
Piemēram, Liepājā izveidots Latvijā pirmais pludmales pieejamības komplekss cilvēkiem ar invaliditāti, iegādātas audiobojas, kas ar skaņas signālu neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ļauj noteikt atrašanās vietu jūrā un droši peldēt, un izvietotas 2 taktilās kartes cilvēkiem ar redzes traucējumiem nokļūšanu līdz pludmalei.
Nīcas novada pašvaldībā uzstādīts lifts pašvaldības trīs stāvu ēkā.
Ventspilī iegādāti 2 mobilie riteņkrēslu pacēlāji, lai iedzīvotājiem riteņkrēslos palīdzētu pārvietoties gadījumos, kad ēkās nav liftu vai citu speciālu pacēlājmehānismu, un Ventspils Ūdens piedzīvojumu parkā uzstādīts pārvietojams pacēlājs baseinā.
Kuldīgas novada Sociālajā dienestā uzstādīts vertikālais pacēlājs. Pacientu ērtākai pārvietošanai Skrundas veselības un sociālās aprūpes centrā uzstādīts ilgi gaidītais lifts.
Izstādi par universālā dizaina praktiskajiem piemēriem rīko Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta „My Response” ietvaros.
„Projekta mērķis ir bijis šo divu gadu laikā parādīt universālo dizainu kā pieeju, ar kuras palīdzību padarīt ikdienas dzīves apstākļus ērtākus pēc iespējas lielākai iedzīvotāju grupai. Tas ne vienmēr prasa lielus līdzekļus un darbu, bet svaigu skatījumu uz ierastajām lietām. Ceram, ka šo Kurzemes plānošanas reģiona sākto darbu kā labu pieredzi pārņems kolēģi arī citos reģionos,” tā Kristiāns Godiņš, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs.
Projektu „My Response” Kurzemes plānošanas reģions īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un piecām Lietuvas organizācijām. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgu pieeju un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Tā ilgums 26 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada maijam (ieskaitot). Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Projekta „My Response” Sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM (+371) 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
UNIVERSĀLAIS DIZAINS:
LIETOŠANAS PAMĀCĪBAS UN PRODUKTU MARĶĒJUMI
LIETOŠANAS PAMĀCĪBAS UN PRODUKTU MARĶĒJUMI
Universālā dizaina principi paredz, ka informācijai jābūt viegli uztveramai, bet pielietojumam – viegli izprotamam. Tas attiecas arī uz dažādu preču lietošanas pamācībām un instrukcijām, kā arī etiķetēm, kam virsū rakstīts, piemēram, pārtikas produkta sastāvs.
Instrukcijas
Vienas no kvalitatīvākajām instrukcijām ir mēbeļu ražotājam IKEA – pamācības mēbeļu salikšanā tiek atainotas ar zīmējumiem, turklāt precei līdzi nāk salikšanai nepieciešamie instrumenti, piemēram, skrūves un skavas. Dažādos pētījumos pierādīts, ka, pateicoties viegli izprotamajām lietošanas pamācībām, IKEA mēbeles iespējams salikt līdz pat 3,5 reizēm ātrāk nekā citu ražotāju tāda paša tipa mēbeles.
Piemērs:
IKEA instrukciju paraugi:
Instrukcijas
Vienas no kvalitatīvākajām instrukcijām ir mēbeļu ražotājam IKEA – pamācības mēbeļu salikšanā tiek atainotas ar zīmējumiem, turklāt precei līdzi nāk salikšanai nepieciešamie instrumenti, piemēram, skrūves un skavas. Dažādos pētījumos pierādīts, ka, pateicoties viegli izprotamajām lietošanas pamācībām, IKEA mēbeles iespējams salikt līdz pat 3,5 reizēm ātrāk nekā citu ražotāju tāda paša tipa mēbeles.
Piemērs:
IKEA instrukciju paraugi:
Patērētaju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Ilze Žunde stāsta, ka centrs saņem Latvijas iedzīvotāju sūdzības par nepilnīgām preču lietošanas instrukcijām. „Pretenzijas ir bijušas gan par instrukciju neesamību tehniski sarežģītām precēm, gan dažām instrukciju nepilnībām un trūkumiem, gan par instrukciju neesamību valsts valodā. Visbiežāk sūdzības saņemam par gadījumiem, kad instrukcija tehniski sarežģītām precēm nav pieejama valsts valodā vai nav pieejama vispār,” teic I. Žunde.
Taču PTAC, īstenojot tirgus uzraudzības aktivitātes, regulāri pārbauda instrukciju pieejamību Latvijā tirgotajām precēm. „Kopā 2013.gadā kontroļu ietvaros 72 preču un pakalpojumu modeļiem konstatētas neatbilstības saistībā ar instrukcijām. No tiem piecas bijušas elektropreces, trīs būvizstrādājumi, trīs radioiekārtas, trīs mašīniekārtas, 22 rotaļlietas, 15 bērnu aprūpes priekšmeti un 21 cita veida prece,” norāda PTAC.
Marķējums uz produkta etiķetes
Situācija ar sastāva norādīšanu uz dažādu pārtikas produktu etiķetēm, iespējams, ir labāka, jo PTAC praksē bijuši vien atsevišķi gadījumi, kad saņemti patērētāju ziņojumi par nepilnīgi norādītu sastāvu uz dažādu pārtikas produktu iepakojumiem. „Piemēram, 2013.gadā PTAC saņemtas divas e-pasta vēstules. Vienā gadījumā patērētājs informēja par informācijas trūkumu marķējumā par sastāvdaļu, kas izraisījusi alerģisku reakciju. Otrā gadījumā patērētājs interesējies par prasībām attiecībā uz informācijas norādīšanu par ģenētiski modificētu pārtiku. Abas e-pasta vēstules pārsūtītas Pārtikas un veterinārajam dienestam,” informē I. Žunde.
Taču arī šajā jomā ir nepilnības. Piemēram, pārtikas produkta sastāvs uz etiķetes norādīts sīkā un grūti izlasāmā drukā. „Nereti informācija par sastāvu ir ne vien ļoti sīkā drukā, bet arī gaišiem burtiem uz ļoti gaiša fona, kas teksta izlasīšanu padara teju neiespējamu, jo īpaši vājredzīgajiem. Man bieži nācies nopirkt pārtikas produktu, ar kura sastāvu es varu iepazīties vien mājās, izmantojot lupu. Tāpat ir gadījies novērot, ka veikalā citiem pircējiem nāk klāt tantiņas un lūdz pateikt priekšā vai nu produkta sastāvu sastāvu, vai derīguma termiņu,” stāsta kāda pircēja ar redzes invaliditāti.
Arī PTAC atzīst, ka ir saņemtas patērētāju pretenzijas par to, ka informācija produkta marķējumā vai reklāmā ir sīkā, grūti salasāmā drukā.
Tomēr arvien biežāk veikalu plauktos var atrast pārtikas produktus, kam viegli uztveramā veidā ir minēts ne vien sastāvs un enerģētiskā vērtība, bet arī pagatavošanas pamācība. Viens no pozitīvajiem piemēriem ir „Dobeles dzirnavnieka” ražotie produkti, piemēram, maisījums rauga pankūkām. Uz iepakojuma ir pagatavošanas pamācība latviešu un krievu valodā, kā arī zīmējumi.
Piemērs:
„Dobeles dzirnavnieka” ražotā produkta etiķete
Par informācijas veidošanu cilvēkiem ar redzes invaliditāti lasiet ŠEIT>>
UNIVERSĀLAIS DIZAINS:
KULTŪRAS UN IZKLAIŽU IESTĀŽU PIEMĒRS
Teātra, kino vai operas apmeklējums ir iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids visu vecuma grupu cilvēku vidū, lai atpūstos, aizmirstos no ikdienas raizēm vai gūtu garīgu baudījumu. Tādēļ svarīgi, lai šīs iestādes ir pielāgotas visiem un došanās uz pasākumu izvērstos par patīkami pavadītu laiku nevis apgrūtinājumu vai sarūgtinājumu nepieejamības dēļ.
Pieejamība cilvēkiem riteņkrēslos
Jaunajā Rīgas teātrī pirms biļešu iegādes par apmeklētājiem riteņkrēslā ir jāinformē kasē – viņiem un citiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām biļetes tiek tirgotas ar 30% atlaidi. Tikmēr Nacionālajā teātrī apmeklētājiem riteņkrēslos jārezervē biļetes pa telefonu 67006336 vai 67006337. Apmeklētājam riteņkrēslos un viņu pavadonim tiek piedāvātas īpašas vietas zālē, bet biļetes uz izrādēm Nacionālā teātra Lielajā zālē nopērkamas ar 50% atlaidi. Savukārt Dailes teātrī cilvēkiem riteņkrēslos Lielās un Mazās zāles izrāžu apmeklējums ir bez maksas, iepriekš savlaicīgi piesakoties pa tālruni 67294444. Latvijas Nacionālās operas apmeklētājiem riteņkrēslos, iepriekš piesakoties, tiek piedāvātas īpašas vietas parterā par stāvvietas biļešu cenu. Pavadonim jāiegādājas biļete par pilnu cenu.
„Veicot Liepājas teātra rekonstrukciju, tika domāts par cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām: pie ieejas ir uzbrauktuve riteņkrēslam, pirmajā stāvā iekārtotas arī īpašas labierīcības. Teātrī ir iegādāts arī riteņkrēsla pacelšanas mehānisms, taču tā izmatošana ir sarežģīta, atzinuši lietotāji. Tāpēc skatītāju sagaida divi puiši, kas riteņkrēslu uznes līdz zālei. Skatītājiem riteņkrēslos piemērotas arī īpašas vietas zālē –tās ir ložās, kurās var izņemt ārā krēslus, lai radītu pietiekami daudz vietas, kā arī zāles aizmugurē. To skaits gan ir ierobežots, tāpēc biļetes jāpērk laicīgi un jābrīdina par šādu nepieciešamību kasē,” stāsta Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga.
Kinoteātra "Forum Cinemas" visos stāvos un kinozālēs var nokļūt neizmantojot kāpnes, un labierīcībās ir kabīnes, kas paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Taču šobrīd tiek izskatīta iespēja iegādāties pārvietojamu "rampu", lai skatītāji riteņkrēslos varētu pārvietoties kinozālē starp rindām pa kāpnēm.
Piedāvājums vecākiem
Jaunais Rīgas teātris piedāvā skatītājiem iespēju bērnus atstāt teātra bērnistabā, kas darbojas no plkst. 18.30 līdz izrādes beigām gan darba dienās, gan brīvdienās. Bērnistabā var atstāt bērnus vecumā no diviem līdz desmit gadiem – katram bērnam nepieciešama sava biļete, kuras cena ir EUR 6.90. Biļeti var arī rezervēt līdz izrādes dienas plkst. 15:00, zvanot pa tālr. 67280765 vai mob. tālr. 29164535.
Apmeklētāju viedoklis
Savos iespaidos dalās kāda vājdzirdīga sieviete: „Ja apmeklēju teātrus, tad parasti muzikālās izrādes, nopietnas lugas apmeklēju reti, jo nedzirdu tekstu.
Kad pēdējo reizi biju operā, bija iespēja lasīt subtitrus, par ko gribas pateikt paldies. Diemžēl neesmu manījusi, ka šāds pakalpojums tiktu izmantots teātros, kas būtu noderīgi, jo reizēm tekstu grūti saklausīt ne tikai vājdzirdīgajiem vien. Patīk apmeklēt kino, jo tur ir subtitri, taču diemžēl biļetes ir dārgas.”
Tikmēr vājredzīgo teātra apmeklētāju vidū viedokļi dalās – ja vieni apgalvo, ka labprātāk sēž pēc iespējas tuvāk skatuvei, citi tieši otrādi izvēlas pēdējās rindas. „Man ir vienalga, kur sēdēt, jo vienādi maz redzu gan no pirmajām, gan pēdējām rindām. Es klausos uz skatuves notiekošo un lielākoties iztēlē pati radu ainas, skatus un tēlus. Biežāk izvēlos sēdvietas pēdējās rindās vai balkonā, kur ne vien cilvēku mazāk, bet arī biļetes lētākas, kā dēļ uz teātri varu aiziet biežāk,” stāsta kāda meitene. Turpretī viedokļos attiecībā uz kinoteātri valda vienprātība – priekšroka tiek dota pirmajām rindām subtitru dēļ, kurās, pretēji teātrim, sēdēt gribētāju parasti ir maz.
Aptaujāto jauno vecāku vidū iecienītākais ir Jaunais Rīgas teātris, jo tajā ir pieejama bērnistaba, kas ļauj vecākiem pavadīt laiku kopā un atpūsties, neraizējoties, kam tikmēr lūgt pieskatīt bērnus.
Savukārt kāda cita aktīva teātra, operas un kino apmeklētāja riteņkrēslā stāsta: „Vismaz reizi mēnesī apmeklēju teātri, operu vai kinoteātri. Esmu bijusi gan kinoteātrī ‘’Splendid Palace’’, gan ‘’Forum Cinemas’’, abās vietās bijusi pozitīva attieksme. Vajadzības gadījumā ‘’Forum Cinemas’’ darbinieki ļoti labprāt palīdz nokļūt līdz vietai, kur nav iespējams piebraukt ar riteņkrēslu. Ar teātriem ir nedaudz citādāk – ja Dailes teātrī varu iebraukt diezgan brīvi, tad Nacionālajā teātrī apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš, lai uzliek rampu. Savukārt operā parterā, kur tiek piedāvātas lētākas vietas cilvēkiem riteņkrēslos, man nepatīk sliktās redzamības dēļ. Taču, nopērkot "parastās" biļetes, darbinieki ir atsaucīgi un palīdz pārsēsties krēslā. Arī Jaunajā Rīgas teātrī un Dirty Deal Teatro esmu saskārusies ar pozitīvu attieksmi no darbiniekiem. Manuprāt, pieejamību veido gan vide un objekti, gan lielā mērā attieksme no cilvēkiem, tostarp personāla. Jo, lai cik pieejama būtu vide, ja attieksme no cilvēkiem nav pieejama, nekā laba nebūs.”
KULTŪRAS UN IZKLAIŽU IESTĀŽU PIEMĒRS
Teātra, kino vai operas apmeklējums ir iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids visu vecuma grupu cilvēku vidū, lai atpūstos, aizmirstos no ikdienas raizēm vai gūtu garīgu baudījumu. Tādēļ svarīgi, lai šīs iestādes ir pielāgotas visiem un došanās uz pasākumu izvērstos par patīkami pavadītu laiku nevis apgrūtinājumu vai sarūgtinājumu nepieejamības dēļ.
Pieejamība cilvēkiem riteņkrēslos
Jaunajā Rīgas teātrī pirms biļešu iegādes par apmeklētājiem riteņkrēslā ir jāinformē kasē – viņiem un citiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām biļetes tiek tirgotas ar 30% atlaidi. Tikmēr Nacionālajā teātrī apmeklētājiem riteņkrēslos jārezervē biļetes pa telefonu 67006336 vai 67006337. Apmeklētājam riteņkrēslos un viņu pavadonim tiek piedāvātas īpašas vietas zālē, bet biļetes uz izrādēm Nacionālā teātra Lielajā zālē nopērkamas ar 50% atlaidi. Savukārt Dailes teātrī cilvēkiem riteņkrēslos Lielās un Mazās zāles izrāžu apmeklējums ir bez maksas, iepriekš savlaicīgi piesakoties pa tālruni 67294444. Latvijas Nacionālās operas apmeklētājiem riteņkrēslos, iepriekš piesakoties, tiek piedāvātas īpašas vietas parterā par stāvvietas biļešu cenu. Pavadonim jāiegādājas biļete par pilnu cenu.
„Veicot Liepājas teātra rekonstrukciju, tika domāts par cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām: pie ieejas ir uzbrauktuve riteņkrēslam, pirmajā stāvā iekārtotas arī īpašas labierīcības. Teātrī ir iegādāts arī riteņkrēsla pacelšanas mehānisms, taču tā izmatošana ir sarežģīta, atzinuši lietotāji. Tāpēc skatītāju sagaida divi puiši, kas riteņkrēslu uznes līdz zālei. Skatītājiem riteņkrēslos piemērotas arī īpašas vietas zālē –tās ir ložās, kurās var izņemt ārā krēslus, lai radītu pietiekami daudz vietas, kā arī zāles aizmugurē. To skaits gan ir ierobežots, tāpēc biļetes jāpērk laicīgi un jābrīdina par šādu nepieciešamību kasē,” stāsta Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga.
Kinoteātra "Forum Cinemas" visos stāvos un kinozālēs var nokļūt neizmantojot kāpnes, un labierīcībās ir kabīnes, kas paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Taču šobrīd tiek izskatīta iespēja iegādāties pārvietojamu "rampu", lai skatītāji riteņkrēslos varētu pārvietoties kinozālē starp rindām pa kāpnēm.
Piedāvājums vecākiem
Jaunais Rīgas teātris piedāvā skatītājiem iespēju bērnus atstāt teātra bērnistabā, kas darbojas no plkst. 18.30 līdz izrādes beigām gan darba dienās, gan brīvdienās. Bērnistabā var atstāt bērnus vecumā no diviem līdz desmit gadiem – katram bērnam nepieciešama sava biļete, kuras cena ir EUR 6.90. Biļeti var arī rezervēt līdz izrādes dienas plkst. 15:00, zvanot pa tālr. 67280765 vai mob. tālr. 29164535.
Apmeklētāju viedoklis
Savos iespaidos dalās kāda vājdzirdīga sieviete: „Ja apmeklēju teātrus, tad parasti muzikālās izrādes, nopietnas lugas apmeklēju reti, jo nedzirdu tekstu.
Kad pēdējo reizi biju operā, bija iespēja lasīt subtitrus, par ko gribas pateikt paldies. Diemžēl neesmu manījusi, ka šāds pakalpojums tiktu izmantots teātros, kas būtu noderīgi, jo reizēm tekstu grūti saklausīt ne tikai vājdzirdīgajiem vien. Patīk apmeklēt kino, jo tur ir subtitri, taču diemžēl biļetes ir dārgas.”
Tikmēr vājredzīgo teātra apmeklētāju vidū viedokļi dalās – ja vieni apgalvo, ka labprātāk sēž pēc iespējas tuvāk skatuvei, citi tieši otrādi izvēlas pēdējās rindas. „Man ir vienalga, kur sēdēt, jo vienādi maz redzu gan no pirmajām, gan pēdējām rindām. Es klausos uz skatuves notiekošo un lielākoties iztēlē pati radu ainas, skatus un tēlus. Biežāk izvēlos sēdvietas pēdējās rindās vai balkonā, kur ne vien cilvēku mazāk, bet arī biļetes lētākas, kā dēļ uz teātri varu aiziet biežāk,” stāsta kāda meitene. Turpretī viedokļos attiecībā uz kinoteātri valda vienprātība – priekšroka tiek dota pirmajām rindām subtitru dēļ, kurās, pretēji teātrim, sēdēt gribētāju parasti ir maz.
Aptaujāto jauno vecāku vidū iecienītākais ir Jaunais Rīgas teātris, jo tajā ir pieejama bērnistaba, kas ļauj vecākiem pavadīt laiku kopā un atpūsties, neraizējoties, kam tikmēr lūgt pieskatīt bērnus.
Savukārt kāda cita aktīva teātra, operas un kino apmeklētāja riteņkrēslā stāsta: „Vismaz reizi mēnesī apmeklēju teātri, operu vai kinoteātri. Esmu bijusi gan kinoteātrī ‘’Splendid Palace’’, gan ‘’Forum Cinemas’’, abās vietās bijusi pozitīva attieksme. Vajadzības gadījumā ‘’Forum Cinemas’’ darbinieki ļoti labprāt palīdz nokļūt līdz vietai, kur nav iespējams piebraukt ar riteņkrēslu. Ar teātriem ir nedaudz citādāk – ja Dailes teātrī varu iebraukt diezgan brīvi, tad Nacionālajā teātrī apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš, lai uzliek rampu. Savukārt operā parterā, kur tiek piedāvātas lētākas vietas cilvēkiem riteņkrēslos, man nepatīk sliktās redzamības dēļ. Taču, nopērkot "parastās" biļetes, darbinieki ir atsaucīgi un palīdz pārsēsties krēslā. Arī Jaunajā Rīgas teātrī un Dirty Deal Teatro esmu saskārusies ar pozitīvu attieksmi no darbiniekiem. Manuprāt, pieejamību veido gan vide un objekti, gan lielā mērā attieksme no cilvēkiem, tostarp personāla. Jo, lai cik pieejama būtu vide, ja attieksme no cilvēkiem nav pieejama, nekā laba nebūs.”
KONFERENCE "UNIVERSĀLAIS DIZAINS - IZAICINĀJUMS VAI IESPĒJA?" MATERIĀLI
12.03.2014. Liepājā Kurzemes plānošanas reģions noslēdza divu gadu darbu projektā „My Response”.
Projekta mērķis ir bijis veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, un tas īstenots kopā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un piecām Lietuvas organizācijām.
Konferencē Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39, Liepājā, piedalījās sociālo pakalpojumu sniedzēji, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji, esošie un topošie arhitekti un plānotāji u.c. interesenti no Latvijas un Lietuvas.
„Projekta mērķis ir bijis šo divu gadu laikā parādīt universālo dizainu kā pieeju, ar kuras palīdzību padarīt ikdienas dzīves apstākļus ērtākus pēc iespējas lielākai iedzīvotāju grupai. Tas ne vienmēr prasa lielus līdzekļus un darbu, bet svaigu skatījumu uz ierastajām lietām. Ceram, ka šo Kurzemes plānošanas reģiona sākto darbu kā labu pieredzi pārņems kolēģi arī citos reģionos,” tā Kristiāns Godiņš, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs.
Konferenci rīko Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 26 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada maijam (ieskaitot). Projekta ”My Response” mērķis ir veicināt vienlīdzīgu pieeju un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Konferences foto skatīt ŠEIT>>
Informācijusa sagatavoja:
Ilze Ārniece
Projekta „My Response” Sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM (+371) 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Konferences prezentācijas ŠEIT>>
LIEPĀJĀ KONFERENCE PAR UNIVERSĀLO DIZAINU UN SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJU
Ar konferenci „Universālais dizains – izaicinājums vai iespēja?” Liepājā 12.martā Kurzemes plānošanas reģions noslēdz divu gadu darbu projektā „My Response”.
Projekta mērķis ir bijis veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, un tas īstenots kopā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un piecām Lietuvas organizācijām.
Konferencē Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39, Liepājā, piedalīsies sociālo pakalpojumu sniedzēji, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji, esošie un topošie arhitekti un plānotāji u.c. interesenti no Latvijas un Lietuvas.
„Projekta mērķis ir bijis šo divu gadu laikā parādīt universālo dizainu kā pieeju, ar kuras palīdzību padarīt ikdienas dzīves apstākļus ērtākus pēc iespējas lielākai iedzīvotāju grupai. Tas ne vienmēr prasa lielus līdzekļus un darbu, bet svaigu skatījumu uz ierastajām lietām. Ceram, ka šo Kurzemes plānošanas reģiona sākto darbu kā labu pieredzi pārņems kolēģi arī citos reģionos,” tā Kristiāns Godiņš, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs.
Projektā laikā izstrādātas divas apmācību programmas un vadīti semināri par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām un viņu integrāciju sabiedrībā ar universālā dizaina palīdzību. 58 iestādēm Latvijā un 22 Lietuvā sniegtas konsultācijas universālā dizaina principu ieviešanai iestādēs.
Liepājā, Ventspilī un Kuldīgas, Nīcas un Saldus novados un Klaipēdā, Lietuvā, pilotēts pavadoņa-asistenta pakalpojums, kas arī turpmāk būs pieejams šajās pašvaldībās. Īslaicīga uzturēšanās personām ar garīga rakstura traucējumiem (līdz 30 dienām gadā) ir otrs jaunais, pilotētais sociālais pakalpojums, ko arī pēc projekta noslēguma iedzīvotājiem piedāvās Skrundas un Dundagas novados un Jonišķu pašvaldībā Lietuvā.
Ventspilī, Liepājā, Klaipēdā, Jonišķos un Kuldīgas, Dundagas, Nīcas un Saldus novados veikti universālā dizaina pielāgojumi – izbūvēti lifti un pacēlāji, labiekārtotas pludmales, remontētas telpas, iegādāts specializēts aprīkojums vides pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Konferenci rīko Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 26 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada jūnijam. Projekta ”My Response” mērķis ir veicināt vienlīdzīgu pieeju un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Vairāk informācijas par projektu un konferences programma internetā www.kurzemesregions.lv.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Projekta „My Reponse” Sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM (+371) 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Projekta mērķis ir bijis veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, un tas īstenots kopā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un piecām Lietuvas organizācijām.
Konferencē Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39, Liepājā, piedalīsies sociālo pakalpojumu sniedzēji, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji, esošie un topošie arhitekti un plānotāji u.c. interesenti no Latvijas un Lietuvas.
„Projekta mērķis ir bijis šo divu gadu laikā parādīt universālo dizainu kā pieeju, ar kuras palīdzību padarīt ikdienas dzīves apstākļus ērtākus pēc iespējas lielākai iedzīvotāju grupai. Tas ne vienmēr prasa lielus līdzekļus un darbu, bet svaigu skatījumu uz ierastajām lietām. Ceram, ka šo Kurzemes plānošanas reģiona sākto darbu kā labu pieredzi pārņems kolēģi arī citos reģionos,” tā Kristiāns Godiņš, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs.
Projektā laikā izstrādātas divas apmācību programmas un vadīti semināri par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām un viņu integrāciju sabiedrībā ar universālā dizaina palīdzību. 58 iestādēm Latvijā un 22 Lietuvā sniegtas konsultācijas universālā dizaina principu ieviešanai iestādēs.
Liepājā, Ventspilī un Kuldīgas, Nīcas un Saldus novados un Klaipēdā, Lietuvā, pilotēts pavadoņa-asistenta pakalpojums, kas arī turpmāk būs pieejams šajās pašvaldībās. Īslaicīga uzturēšanās personām ar garīga rakstura traucējumiem (līdz 30 dienām gadā) ir otrs jaunais, pilotētais sociālais pakalpojums, ko arī pēc projekta noslēguma iedzīvotājiem piedāvās Skrundas un Dundagas novados un Jonišķu pašvaldībā Lietuvā.
Ventspilī, Liepājā, Klaipēdā, Jonišķos un Kuldīgas, Dundagas, Nīcas un Saldus novados veikti universālā dizaina pielāgojumi – izbūvēti lifti un pacēlāji, labiekārtotas pludmales, remontētas telpas, iegādāts specializēts aprīkojums vides pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Konferenci rīko Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 26 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada jūnijam. Projekta ”My Response” mērķis ir veicināt vienlīdzīgu pieeju un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Vairāk informācijas par projektu un konferences programma internetā www.kurzemesregions.lv.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Projekta „My Reponse” Sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM (+371) 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
AICINA PIEDALĪTIES KONFERENCĒ PAR UNIVERSĀLO DIZAINU
Kurzemes plānošanas reģions aicina sociālo pakalpojumu sniedzējus, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvjus, esošos un topošos arhitektus un plānotājus u.c. interesentus no Latvijas un Lietuvas piedalīties konferencē „Universālais dizains – izaicinājums vai iespēja?” 12.martā Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39, Liepājā.
Konferencē tās runātāji dalīsies pieredzē par divu jaunu, vienotu sociālo pakalpojumu pilotēšanu (pavadonis-asistents un īslaicīgā uzturēšanās cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem), stāstīs par universālo dizainu kā sociālās integrācijas rīku un prezentēs citus projekta ”My Response”rezultātus.
Konferences darba valodas būs latviešu un lietuviešu – prezentāciju laikā nodrošinās sinhrono tulkojumu abās valodās. Grupu diskusijās savstarpējai saziņai dalībnieki varēs izmantot gan krievu, gan angļu valodas.
Dalība konferencē ir bez maksas. Pieteikties dalībai iespējams, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu vai sazinoties ar Ilzi Ārnieci pa e-pastu ilze.arniece@kurzemesregions.lv vai mob.t. 29579488.
Konferenci rīko Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta ”My Response” mērķis ir veicināt vienlīdzīgu pieeju un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Ar universālā dizaina jēdzienu saprot tādu produktu, vides, pakalpojumu un informācijas noformējumu un pasniegšanas veidu, kas būtu pieejams pēc iespējas plašākai sabiedrībai bez nepieciešamības tos papildus uzlabot vai pielāgot atsevišķu cilvēku vajadzībām un ērtībām.
Vairāk informācijas par Projektu ŠEIT>>
Konferences programma ŠEIT>>
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Projekta „Mana sociālā atbildība” sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM (+371) 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Kurzemes plānošanas reģions aicina sociālo pakalpojumu sniedzējus, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvjus, esošos un topošos arhitektus un plānotājus u.c. interesentus no Latvijas un Lietuvas piedalīties konferencē „Universālais dizains – izaicinājums vai iespēja?” 12.martā Liepājas Olimpiskajā centrā, Brīvības ielā 39, Liepājā.
Konferencē tās runātāji dalīsies pieredzē par divu jaunu, vienotu sociālo pakalpojumu pilotēšanu (pavadonis-asistents un īslaicīgā uzturēšanās cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem), stāstīs par universālo dizainu kā sociālās integrācijas rīku un prezentēs citus projekta ”My Response”rezultātus.
Konferences darba valodas būs latviešu un lietuviešu – prezentāciju laikā nodrošinās sinhrono tulkojumu abās valodās. Grupu diskusijās savstarpējai saziņai dalībnieki varēs izmantot gan krievu, gan angļu valodas.
Dalība konferencē ir bez maksas. Pieteikties dalībai iespējams, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu vai sazinoties ar Ilzi Ārnieci pa e-pastu ilze.arniece@kurzemesregions.lv vai mob.t. 29579488.
Konferenci rīko Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta ”My Response” mērķis ir veicināt vienlīdzīgu pieeju un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Ar universālā dizaina jēdzienu saprot tādu produktu, vides, pakalpojumu un informācijas noformējumu un pasniegšanas veidu, kas būtu pieejams pēc iespējas plašākai sabiedrībai bez nepieciešamības tos papildus uzlabot vai pielāgot atsevišķu cilvēku vajadzībām un ērtībām.
Vairāk informācijas par Projektu ŠEIT>>
Konferences programma ŠEIT>>
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Projekta „Mana sociālā atbildība” sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM (+371) 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
UNIVERSĀLAIS DIZAINS:
LATVIJAS BANKU PIEMĒRS - II DAĻA
Universālā dizaina principu ievērošana ir svarīga ne vien, iekārtojot savu personīgo telpu, bet arī sabiedriskās vietas, tostarp bankas, kas paredzētas plašam apmeklētāju lokam. Visiem pieejama un pielāgota vide bankās jo īpaši būtiska ir tādēļ, lai klienti tajās justos droši un komfortabi, kā arī vēlētos atgriezties.
Šajā rakstā apskatīts bankas „Citadele” paveiktais vides pielāgošanā pēc iespējas plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam.
Citadele
Bankā „Citadele” strādā vairāki darbinieki ar invaliditāti, tajā skaitā, bankas centrālajā ēkā Rīgā, Republikas laukumā 2a, strādā cilvēks, kas pārvietojas riteņkrēslā.
LATVIJAS BANKU PIEMĒRS - II DAĻA
Universālā dizaina principu ievērošana ir svarīga ne vien, iekārtojot savu personīgo telpu, bet arī sabiedriskās vietas, tostarp bankas, kas paredzētas plašam apmeklētāju lokam. Visiem pieejama un pielāgota vide bankās jo īpaši būtiska ir tādēļ, lai klienti tajās justos droši un komfortabi, kā arī vēlētos atgriezties.
Šajā rakstā apskatīts bankas „Citadele” paveiktais vides pielāgošanā pēc iespējas plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam.
Citadele
Bankā „Citadele” strādā vairāki darbinieki ar invaliditāti, tajā skaitā, bankas centrālajā ēkā Rīgā, Republikas laukumā 2a, strādā cilvēks, kas pārvietojas riteņkrēslā.
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
Foto: Bankas Citadele darbinieks ar kustību traucējumiem
Bankai kopumā ir 37 filiāles visā Latvijā - lielākajā daļā jeb 84% filiāļu ir nodrošināta iespēja klientiem riteņkrēslos nokļūt bankas telpās. Ir apzinātas tās filiāles, kur būtu nepieciešams veikt pielāgošanas darbus piekļuvei ar riteņkrēsliem, un tiek izvērtēti iespējamie risinājumi.
Foto: Uzbrauktuve pie bankas filiāles Daugavpilī
Foto: Uzbrauktuve pie bankas filiāles Valmierā
Lai uzlabotu bankas pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un konstatētu konkrētas lietas, ko nepieciešams uzlabot, „Citadele” ir sadarbojusies ar invaldību un viņu draugu apvienību “Apeirons”. „Tāpat arī ikdienā regulāri konsultējamies ar mūsu pašu darbiniekiem, kas no savas pieredzes iesaka dažādus veiksmīgus risinājumus ne tikai iekļūšanai telpās, bet arī telpu iekārtojumā. Klientu ērtībai visās bankas filiālēs, kurās ir iespēja, ir izveidota klientu uzgaidāmā zāle ar krēsliem. Pie lielākās daļas filiāļu ir ierīkotas speciālas uzbrauktuves. Bankas centrālajā ēkā ir riteņkrēslu pacēlāji, kuru darbība regulāri tiek pārbaudīta, ēkas un liftu durvju platumi ir piemēroti piekļuvei ar riteņkrēslu, ir speciālas invalīdu labierīcības, lifta pogas ir arī Braila rakstā, ir ierīkota speciāla autostāvvieta, kā arī veikti citi darbi. Tāpat cilvēki ar kustību traucējumiem ir atzinuši, ka labs risinājums bankas telpu iekārtojumā ir tas, ka nav sliekšņu, līdz ar to ir daudz vieglāk pārvietoties. Jau pagājušajā gadā uzsākām un šogad turpināsim mainīt arī filiāļu telpu iekārtojumu, lai klientu apkalpošanas letes būtu tādā augstumā, kur varētu ērti apkalpot arī klientus, kas pārvietojas riteņkrēslā,” stāsta bankas „Citadele” Administratīvo pakalpojumu daļas vadītājs Viesturs Buivids.
Foto: Labierīcības cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Viņš piebilst, kaiedzīvotāji ikdienas norēķiniem un rēķinu apmaksai arvien biežāk izmanto internetbankas, mobilās aplikācijas, bankomātu un citu bezskaidras naudas norēķinu veidu sniegtās iespējas. Tās klientiem ir ērti pieejamas jebkurā vietā un laikā neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai veselības stāvokļa.
Bankas stratēģija
„Bankas sociālās atbildības stratēģija ir paplašināt iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un veicināt viņu iesaisti sabiedrībā. Sociālās atbildības aktivitātes „Citadele” īsteno ar kustību “Tu esi. Tu vari.”, kas aizsākta 2012.gada pavasarī, īstenojot atbalsta programmu Latvijas paralimpiešu dalībai Londonas paralimpiskajās spēlēs un veicinot drosmi un uzdrīkstēšanos sabiedrībā kopumā,” uzsver V. Buivids. Kustības ietvaros 2013.gadā visu Latviju apceļoja arī Baltijā pirmā ceļojošā foto izstāde „Tu esi. Tu vari.”, kurā bija apskatāmas fotogrāfa Jura Bērziņa - Soma fotogrāfijas. Tajās iemūžināti Latvijas sportisti Londonas Paralimpiskajās spēlēs. 2014.gada sākumā izstāde apskatāma Olimpiskajā sporta centrā Rīgā, bet februārī tā tiks atklāta Cēsīs.
„Kustības ietvaros pagājušajā gadā „Citadele” atbalstīja arī autosportistu Jāni Tomsonu, kurš slimības dēļ zaudējis vienu kāju. Taču tas netraucē viņam īstenot savu bērnības sapni, veiksmīgi startējot vēsturisko automašīnu sacensībās „Dzintara aplis”,” piebilst bankas pārstāvis.
Tāpat banka sadarbībā ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO” 2013.gadā organizēja projektu konkursu “Atver durvis!”. Tajā varēja piedalīties „SUSTENTO” dalīborganizācijas un to nodaļas visā Latvijā, lai iegūtu līdzfinansējumu no bankas „Citadele” projektu īstenošanai, kas vērsti uz iespēju paplašināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Konkursa rezultātā savu projektu īstenošanai līdzfinansējumu ieguva septiņas organizācijas.
Arī 2014.gadā „Citadele” plāno turpināt aizsākto kustību „Tu esi. Tu vari.”.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS:
LATVIJAS BANKU PIEMĒRS - I DAĻA
Universālā dizaina principu ievērošana ir svarīga ne vien, iekārtojot savu personīgo telpu, bet arī sabiedriskās vietas, tostarp bankas, kas paredzētas plašam apmeklētāju lokam. Visiem pieejama un pielāgota vide bankās jo īpaši būtiska ir tādēļ, lai klienti tajās justos droši un komfortabi, kā arī vēlētos atgriezties.
Šajā rakstā apskatīts divu banku – „Nordea” un „Swedbank” – paveiktais vides pielāgošanā pēc iespējas plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam.
Nordea banka
„„Nordea mājas” arhitektūra, ko projektējis arhitektu birojs „Sarma&Norde” paredz augstākos standartus gan no energoefektivitātes, gan funkcionalitātes un pieejamības viedokļa ikvienam. Ēkas telpas ir piemērotas un atbilstošas ērtai lietošanai arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” stāsta bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte. Viņa piebilst, ka 2010.gadā „Nordea māja”, kas atrodas K. Valdemāra ielā 62, Rīgā, saņēmusi augstāko invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” apbalvojumu „Zelta kruķis”. To pasniedz tām ēkām, kurās neierobežota pārvietošanās nodrošināta ikvienam – arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Bankā strādājošajiem pieejami regulējamie darba galdi un krēsli, „atpūtas zonas” un dušas. Padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo telpās ierīkoti lifti, lēzenas uzbrauktuves, īpaši piemērotas labierīcības.
„Gan vecāka gada gājuma cilvēkiem, gan personām ar invaliditāti ir ērti piemēroti bankas klientu apkalpošanas centri, kā arī centrālā ēka. Nordea vairākkārt arī saņēmusi Labklājības ministrijas apbalvojumu „Ģimenei draudzīgs komersants”,” teic bankas pārstāve.
Swedbank
Lielākā daļa „Swedbank” filiāļu, īpaši ārpus Rīgas, ir pieejamas klientiem ar kustību traucējumiem – informāciju par pieejamajām filiālēm var iegūt mājas lapā>>. Turklāt bankas darbiniekiem ir izstrādātas vadlīnijas, kā palīdzēt saņemt bankas pakalpojumus klientiem ar īpašām vajadzībām.
„Apvienība „Apeirons” 2013.gadā veikusi auditu mūsu centrālajā ēkā un devusi savu slēdzienu un ierosinājumus. Daļu ieteikumu jau esam īstenojuši un veikuši attiecīgus uzlabojumus. Diemžēl ne visu varam ieviest, taču iespēju robežās centīsimies ņemt vērā vides pieejamības nosacījumus, arī nākotnē veicot izmaiņas filiālēs,” sola „Swedbank” servisa projektu vadītāja Līga Krievāne-Kalniņa.
Papildus neklātienes pakalpojumu attīstībai, kur liela nozīme ir telefonbankai, jo piezvanot pa telefonu, var saņemt vairumu populārāko finanšu pakalpojumu, bankas pārstāve min bankomātus, kas paredzēti neredzīgu klientu ērtībai, kā arī internetbanku, kuru var lietot arī neredzīgi klienti. Pirmais bankomāts, kas īpaši aprīkots, lai to varētu lietot cilvēki ar redzes traucējumiem, 2012.gada vasarā uzstādīts Rīgā, Juglā (Brīvības gatve 432). Uz šiem bankomātiem ir izvietotas pogas Braila rakstā, kā arī uzstādīta audio programma, kas balsī nolasa klientam visas veicamās darbības. Lai programma darbotos, klientam ir jāievieto audio austiņas – der jebkuras, kuras lieto datoram.
LATVIJAS BANKU PIEMĒRS - I DAĻA
Universālā dizaina principu ievērošana ir svarīga ne vien, iekārtojot savu personīgo telpu, bet arī sabiedriskās vietas, tostarp bankas, kas paredzētas plašam apmeklētāju lokam. Visiem pieejama un pielāgota vide bankās jo īpaši būtiska ir tādēļ, lai klienti tajās justos droši un komfortabi, kā arī vēlētos atgriezties.
Šajā rakstā apskatīts divu banku – „Nordea” un „Swedbank” – paveiktais vides pielāgošanā pēc iespējas plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam.
Nordea banka
„„Nordea mājas” arhitektūra, ko projektējis arhitektu birojs „Sarma&Norde” paredz augstākos standartus gan no energoefektivitātes, gan funkcionalitātes un pieejamības viedokļa ikvienam. Ēkas telpas ir piemērotas un atbilstošas ērtai lietošanai arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” stāsta bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte. Viņa piebilst, ka 2010.gadā „Nordea māja”, kas atrodas K. Valdemāra ielā 62, Rīgā, saņēmusi augstāko invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” apbalvojumu „Zelta kruķis”. To pasniedz tām ēkām, kurās neierobežota pārvietošanās nodrošināta ikvienam – arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Bankā strādājošajiem pieejami regulējamie darba galdi un krēsli, „atpūtas zonas” un dušas. Padomāts arī par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo telpās ierīkoti lifti, lēzenas uzbrauktuves, īpaši piemērotas labierīcības.
„Gan vecāka gada gājuma cilvēkiem, gan personām ar invaliditāti ir ērti piemēroti bankas klientu apkalpošanas centri, kā arī centrālā ēka. Nordea vairākkārt arī saņēmusi Labklājības ministrijas apbalvojumu „Ģimenei draudzīgs komersants”,” teic bankas pārstāve.
Swedbank
Lielākā daļa „Swedbank” filiāļu, īpaši ārpus Rīgas, ir pieejamas klientiem ar kustību traucējumiem – informāciju par pieejamajām filiālēm var iegūt mājas lapā>>. Turklāt bankas darbiniekiem ir izstrādātas vadlīnijas, kā palīdzēt saņemt bankas pakalpojumus klientiem ar īpašām vajadzībām.
„Apvienība „Apeirons” 2013.gadā veikusi auditu mūsu centrālajā ēkā un devusi savu slēdzienu un ierosinājumus. Daļu ieteikumu jau esam īstenojuši un veikuši attiecīgus uzlabojumus. Diemžēl ne visu varam ieviest, taču iespēju robežās centīsimies ņemt vērā vides pieejamības nosacījumus, arī nākotnē veicot izmaiņas filiālēs,” sola „Swedbank” servisa projektu vadītāja Līga Krievāne-Kalniņa.
Papildus neklātienes pakalpojumu attīstībai, kur liela nozīme ir telefonbankai, jo piezvanot pa telefonu, var saņemt vairumu populārāko finanšu pakalpojumu, bankas pārstāve min bankomātus, kas paredzēti neredzīgu klientu ērtībai, kā arī internetbanku, kuru var lietot arī neredzīgi klienti. Pirmais bankomāts, kas īpaši aprīkots, lai to varētu lietot cilvēki ar redzes traucējumiem, 2012.gada vasarā uzstādīts Rīgā, Juglā (Brīvības gatve 432). Uz šiem bankomātiem ir izvietotas pogas Braila rakstā, kā arī uzstādīta audio programma, kas balsī nolasa klientam visas veicamās darbības. Lai programma darbotos, klientam ir jāievieto audio austiņas – der jebkuras, kuras lieto datoram.
Foto: Swedbank bankomāts Juglā
Kurzemes plānošanas reģions 23. un 24.janvārī Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta „My Response” ietvaros organizēja divu dienu pieredzes apmaiņas braucienu pa ziemeļlietuvu un Kurzemi, lai pašvaldībās iepazītu divu gadu laikā veiktos vides, pakalpojumu, informācijas un produktu pielāgojumus pēc universālā dizaina principiem, tos padarot ērtāk lietojamus vietējiem iedzīvotājiem un viesiem.
Brauciena laikā tā dalībnieki galvenokārt apskatīja vides pielāgojumus - Nīcā izbūvēto liftu, Klaipēdas pludmalē plānotos tualešu un ģērbtuvju moduļus, Ventspils ūdens piedzīvojumu parkā uzstādīto pacēlāju cilvēku ar kustību traucējumiem iecelšanai baseinā, pacēlāju Kuldīgas Sociālajā dienestā un Liepājā izveidoto Latvijā pirmo pludmales pieejamības kompleksu cilvēkiem ar invaliditāti.
Brauciena laikā varēja apskatīt un sataustīt (sajust) arī pēc universālā dizaina principiem pielāgotas informācijas un norādes zīmes un taktilās kartes Klaipēdā, Kulīgā un Liepājā.
Vairākās pašvaldībās projekta laikā pilotēts īslaicīgās uzturēšanās pakalpojums un pavadoņa-asistenta pakalpojums, par kuriem pašvaldību pārstāvji stāstīja brauciena laikā.
Liepājas pārstāvji demonstrēja peldei jūrā piemērotus riteņkrēslus, savukārt Ventspilī iegādāti mobilie pacēlāji cilvēku riteņkrēslos ērtai pārvietošanai pa kāpnēm. Šādus pacēlājus savā darbā izmanto Ventspils Sociālais dienests un Ventspils ūdens piedzīvojumu parks.
Brauciena mērķis bija iepazīstināt ar praktiskiem universālā dizaina piemēriem un parādīt tos kā rīkus integrācijas nodrošināšanai ikdienā.
Braucienā piedalījās pārstāvji no Kurzemes plānošanas reģiona, Nīcas novada domes, Klaipēdas pašvaldības, Klaipēdas Sociālā atbalsta centra, Saldus pensionāru biedrības, Rucavas Sociālā dienesta, Ventspils pilsētas domes Sociālā dienesta, Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons”, Skrundas novada domes, Liepājas pilsētas domes, Dundagas novada domes un veselības centra,Kuldīgas Sociālā dienesta, Liepājas Neredzīgo biedrības, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles departamenta un „Latvijas Avīzes”.
Informācijai. Ar universālā dizaina jēdzienu saprot tādu produktu, vides, pakalpojumu un informācijas noformējumu un pasniegšanas veidu, kas būtu pieejams pēc iespējas plašākai sabiedrībai bez nepieciešamības tos papildus uzlabot vai pielāgot atsevišķu cilvēku vajadzībām un ērtībām.
Projektu „My Response” Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgu pieeju un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Projekta „Mana sociālā atbildība” sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM (+371) 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
UNIVERSĀLAIS DIZAINS MĀJAS VIDĒ
Mēdz teikt - „Ja vēlies mainīt pasauli, sāc ar sevi” - sava māja vai dzīvoklis ir tā vieta, ko ikviens var iekārtot, vadoties pēc universālā dizaina principiem. Rezultātā droši un komfortabli jutīsies gan tajā dzīvojošie, gan ciemiņi, tostarp, vecāki ar maziem bērniem, veci cilvēki un personas ar īpašām vajadzībām.
Telpas
Būvējot vai remontējot mājokli, svarīgi pieturēties pie principa, ka visas telpas tajā, tostarp arī gaiteņi iespēju robežās tiek veidoti plati un ar manevrēšanas iespējām – tā, lai pa tiem var pārvietoties gan cilvēki ratiņkrēslā, gan vecāki ar bērnu ratiem. Telpu sienām jābūt savā starpā kontrastējošām un dažādām, ar atšķirīgām krāsām izceļot arī dažādus iebūvētus izvirzījumus, kolonnas un arkas. Turklāt vienā telpā atšķirīgas krāsas vēlams izvēlēties arī sienām, grīdām un durvīm, kas palīdzēs cilvēkiem ar redzes traucējumiem un tiem, kas mājoklī ciemojas pirmo reizi, vieglāk orientēties. Vēlams izvairīties gan no spoguļvirsmām, gan, jo īpaši, stikla sienām vai durvīm, kas ļoti apgrūtina pārvietošanos vājredzīgiem cilvēkiem. Ja tomēr ir liela vēlēšanās stikla sienu ierīkot, to var, piemēram, izdekorēt ar dažādiem dizaina elementiem vai aplīmēt ar bildēm un uzlīmēm, tādējādi padarot to pamanāmāku.
Mēdz teikt - „Ja vēlies mainīt pasauli, sāc ar sevi” - sava māja vai dzīvoklis ir tā vieta, ko ikviens var iekārtot, vadoties pēc universālā dizaina principiem. Rezultātā droši un komfortabli jutīsies gan tajā dzīvojošie, gan ciemiņi, tostarp, vecāki ar maziem bērniem, veci cilvēki un personas ar īpašām vajadzībām.
Telpas
Būvējot vai remontējot mājokli, svarīgi pieturēties pie principa, ka visas telpas tajā, tostarp arī gaiteņi iespēju robežās tiek veidoti plati un ar manevrēšanas iespējām – tā, lai pa tiem var pārvietoties gan cilvēki ratiņkrēslā, gan vecāki ar bērnu ratiem. Telpu sienām jābūt savā starpā kontrastējošām un dažādām, ar atšķirīgām krāsām izceļot arī dažādus iebūvētus izvirzījumus, kolonnas un arkas. Turklāt vienā telpā atšķirīgas krāsas vēlams izvēlēties arī sienām, grīdām un durvīm, kas palīdzēs cilvēkiem ar redzes traucējumiem un tiem, kas mājoklī ciemojas pirmo reizi, vieglāk orientēties. Vēlams izvairīties gan no spoguļvirsmām, gan, jo īpaši, stikla sienām vai durvīm, kas ļoti apgrūtina pārvietošanos vājredzīgiem cilvēkiem. Ja tomēr ir liela vēlēšanās stikla sienu ierīkot, to var, piemēram, izdekorēt ar dažādiem dizaina elementiem vai aplīmēt ar bildēm un uzlīmēm, tādējādi padarot to pamanāmāku.
Bilde: Arka sienā atšķiras no pārējās sienas krāsas
Visām telpām dzīvoklī jābūt vienā līmenī, bez sliekšņiem, kas ir ierasta kļūda daudzās padomju laikos un vēl senāk celtās mājās.
Bilde: Grīdas mājoklī ir vienā līmenī
Ja bez sliekšņiem, pakāpieniem vai kritumiem neiztikt, tie jāpadara redzami citiem, izmantojot atšķirīgu materiālu vai krāsu. Durvju ailēm jābūt platām, un arī zvana pogai pie ārdurvīm – viegli sasniedzamai.
Grīdas klājums jāizvēlas gluds, matēts un neslīdošs – tāds, kas neatspīd, kā, piemēram, marmora flīzes vai stikla virsmas grīda. Jo īpaši svarīgi šo principu ievērot gaitenī pie ārdurvīm, kur slidena grīda var kļūt īpaši bīstama nonākot saskarē ar āra ūdeni.
Interjers
Par apgaismojuma avotu visieteicamāk izvēlēties LED spuldzes vai ekonomiskās lampas, rūpējoties, lai gaisma nekrīt uz virsmām, kas to atspīd. Saulainās telpās nedrīkst aizmirst par žalūzijām vai aizkariem, turklāt logu rokturiem jābūt viegli sasniedzamiem un izmantojamiem.
Mēbelēm un to iekārtām jākontrastē ar telpas sienu un grīdu toni, kurā tās atrodas. Vēlams, lai to malas nav asas un stūrainas, bet, vislabāk, noapaļotas. Mēbelēm nevajadzētu būt izvietotām tā, ka tiek traucēta pārvietošanās vai arī tām nav iespējams tikt garām. Jāizvairās vietu zem galda izmantot par „noliktavu” dažādām lietām un mantām, kas, piemēram, netiek izmantotas pārāk bieži – tai jābūt brīvai, lai pie galda var ērti sēdēt un iebraukt cilvēks ratiņkrēslā.
Tāpat dažādas mantas un mēbeles jāizvairās novietot telpās pie pašām durvīm – šis laukums jāatstāj brīvs, ļaujot bez grūtībām iekļūt pa durvīm un manevrēt telpā, piemēram, cilvēkiem ar kustību vai redzes traucējumiem. Durvīm jāveras vaļā viegli, cilvēkam neizmantojot lielu piepūli to atvēršanā.
Savukārt, iekārtojot virtuvi, priekšroka labāk izvēlētieselektrisko plīts virsmu, uz kuras sildelementi neatrodas vienā līmenī ar pašu virsmu.
Bilde: Elektriskā plīts virsma
Vēl ieteicamāk ir parūpēties, lai mājoklī esošās iekārtas, piemēram, plīts, tvaiku nosūcējs, veļas mašīna vai trauku mazgājamā mašīna būtu aprīkotas ar audio signālu, tādējādi atvieglojot to izmantošanu plašākam lietotāju lokam.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ:
ĒKU ADRESĀCIJA UN NORĀDES
Dažādu vecuma grupu cilvēkiem uzdodot jautājumu, ko viņi vēlētos uzlabot universālā dizaina principu ievērošanā Latvijā, pārsteidzoši liela daļa norādījusi uz nepieciešamību sakārtot situāciju ēku adresācijas, tostarp ielu nosaukumu, numuru un tūrisma objektu norāžu jomā. Nav jau brīnums, jo galvaspilsētā vien ir ap 1 800 ielu, bet vairākām pašvaldībām ir ielas ar vienādiem nosaukumiem. Tā, piemēram, valstī kopumā ir 35 Mednieku ielas, 34 Strazdu ielas, 14 Bebru ielas, 12 Zirgu ielas un desmit Lapsu ielas.
Haoss ielu nosaukumos un ēku numerācijā uztrauc ne vien iedzīvotājus, bet arī, piemēram, korespondences piegādātājus un ātrās palīdzības mediķus. Uzņēmuma „Latvijas Pasts”2012.gada pirmā pusgada rezultāti liecina, ka viens no biežākajiem ārējiem iemesliem korespondences kvalitatīvas piegādes traucējumos ir nesakārtota adrešu numerācija. Tas izpaužas atsevišķās teritorijās ar jaunu ielu veidošanu paralēli spēkā esošajiem māju nosaukumiem vai vairāku ielu apvienošanu vienā un attiecīgi – jaunas numerācijas piešķiršanu tajās esošajiem namiem. Nereti veidojas situācijas, kad par jauno adrešu kārtību netiek informēts ne Latvijas Pasts, ne arī korespondences izsūtītāji.
Biežas ir situācijas, kad mājas reālā adrese nesakrīt ar uz tās norādīto adresi vai juridiski konkrētajai ēkai ir viena adrese, bet uz mājas ir norādīts pavisam cits numurs vai nosaukums. Tāpat ir gadījumi, kad uz ēkas adrese netiek norādīta vispār vai mājām vienā ielā ir vienādi numuri. Ātrās palīdzības sniedzēji norāda, ka daudzviet norādes ir nepareizas un grūti salasāmas. Arī aptaujātie cilvēki min līdzīgus novērojumus, piebilstot, ka nereti māju numuriem priekšā aug lieli koki vai biezi krūmi, diennakts tumšākajā laikā tie grimst tumsā un vispār nav saskatāmi.
Piemēri:
1) Blakus mājas ar vienādiem numuriem.
Autors: Latvijas Pasts/Flickr
 bilde.jpg)
2) Māja bez numerācijas.
Autors: Latvijas Pasts/Flickr
 bilde.jpg)
Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ka pašlaik notiek intensīvs darbs pie plāna, kā šo situāciju galvaspilsētā risināt. „Būvvalde 2012.gada nogalē ir tikusies ar operatīvajiem dienestiem, Latvijas Pastu, Valsts zemes dienesta pārstāvjiem un citām valsts institūcijām, kurām ikdienas darbā ir būtiski izmantot aktuālas adreses. Šobrīd ir apzinātas lielākā daļa adrešu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām un būtu jāsakārto. Tāpat ir apzināti arī jautājumi par problemātiskajām ielām, kas saistīti ar ēku adresāciju un apgrūtina orientēšanos,” norāda Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Tomēr iedzīvotāju sūdzības par šādiem jautājumiem tiek saņemtas reti - vidēji pāris iesniegumu gada laikā.
Lai izvairītos no gadījumiem, kad cilvēkiem jāizbradā zāliens vai puķu dobe, lai pamanītu aiz kokiem noslēpušos ēkas numura un ielu nosaukuma zīmi, kas, piemēram, īpaši grūti izdarāms vecāka gada gājuma cilvēkiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem, personām ratiņkrēslos, noteikumi paredz, ka ielu un laukumu nosaukuma, ēku, telpu grupu numura zīmes un virziena rādītāji ir jāuzstāda saskatāmā vietā.
Atbilstoši noteikumiem, ja ēka atrodas iežogotā teritorijā un ēkas numura zīme pie fasādes nav skaidri saskatāma, to var izvietot pie žoga. Pie ēkām Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā jāizvieto numura zīmes no izliekta emaljēta skārda vai plastikāta vai arī iekšēji vai ārēji izgaismotu, plakanu, ar burtiem no gaismu atstarojoša materiāla. Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām un mājām, kurās atrodas izglītības un sabiedriskas iestādes, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra, pie fasādes, kas vērsta pret ielu un piebraucamo ceļu, jāizvieto ēkas numura zīmes, kas ir iekšēji vai ārēji izgaismotas.
Turpretī iekšpagalmos un mikrorajonos ēkas numura zīmi papildus jāizvieto pie fasādes, kas redzama no piebraucamā ceļa, labajā pusē (skatoties virzienā uz ēkas fasādi) 2,5 m augstumā no zemes, 0,3 m-0,5 m attālumā no ēkas stūra. Līdzīgi noteikumi ir spēkā arī citās Latvijas pašvaldībās, kā vienu no būtiskākajiem kritērijiem nosakot, ka ēku numerācijasun ielu nosaukuma norādēm ir jābūt labātehniskā un vizuālā stāvoklī ar skaidri salasāmiem uzrakstiem valsts valodā.
Par to, kā situāciju uzlabot, domā arī citas Latvijas pašvaldības. Tā, piemēram, Jēkabpilī plānots līdz 2014.gada beigām pilsētā esošās ēku numerācijas zīmes, kas neatbildīs saistošo noteikumu prasībām, kā arī ielu nosaukuma norādes nomainīt pret jaunām. Jaunās zīmes paredzēts izgatavot no balta, mitrumizturīga materiāla, uz kura ar melnu krāsu tiek uzkrāsoti vai uzlīmēti melnas atstarojošas līmplēves uzraksti.
Tomēr problēma situācijas uzlabošanā ir arī iedzīvotāju neatsaucībā un neieinteresētībā, jo vienlaikus ar adresācijas maiņu var rasties īslaicīgas neērtības un finansiāli izdevumi. Eksperti aicina ievērot normatīvo aktu prasības un uzstādīt ēkas numerācijas zīmes atbilstoši katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem, pat ja gribas pieturēties pie uzskata „mans nams ir mana pils” un pašiem tā ir ērti un labi.
Uzzināt, vai adrese ir reģistrēta Valsts adrešu reģistrā un apskatīties kartē adresācijas objekta atrašanās vietu, kā arī noskaidrot pareizo adresi var interneta vietnē www.kadastrs.lv.
ĒKU ADRESĀCIJA UN NORĀDES
Dažādu vecuma grupu cilvēkiem uzdodot jautājumu, ko viņi vēlētos uzlabot universālā dizaina principu ievērošanā Latvijā, pārsteidzoši liela daļa norādījusi uz nepieciešamību sakārtot situāciju ēku adresācijas, tostarp ielu nosaukumu, numuru un tūrisma objektu norāžu jomā. Nav jau brīnums, jo galvaspilsētā vien ir ap 1 800 ielu, bet vairākām pašvaldībām ir ielas ar vienādiem nosaukumiem. Tā, piemēram, valstī kopumā ir 35 Mednieku ielas, 34 Strazdu ielas, 14 Bebru ielas, 12 Zirgu ielas un desmit Lapsu ielas.
Haoss ielu nosaukumos un ēku numerācijā uztrauc ne vien iedzīvotājus, bet arī, piemēram, korespondences piegādātājus un ātrās palīdzības mediķus. Uzņēmuma „Latvijas Pasts”2012.gada pirmā pusgada rezultāti liecina, ka viens no biežākajiem ārējiem iemesliem korespondences kvalitatīvas piegādes traucējumos ir nesakārtota adrešu numerācija. Tas izpaužas atsevišķās teritorijās ar jaunu ielu veidošanu paralēli spēkā esošajiem māju nosaukumiem vai vairāku ielu apvienošanu vienā un attiecīgi – jaunas numerācijas piešķiršanu tajās esošajiem namiem. Nereti veidojas situācijas, kad par jauno adrešu kārtību netiek informēts ne Latvijas Pasts, ne arī korespondences izsūtītāji.
Biežas ir situācijas, kad mājas reālā adrese nesakrīt ar uz tās norādīto adresi vai juridiski konkrētajai ēkai ir viena adrese, bet uz mājas ir norādīts pavisam cits numurs vai nosaukums. Tāpat ir gadījumi, kad uz ēkas adrese netiek norādīta vispār vai mājām vienā ielā ir vienādi numuri. Ātrās palīdzības sniedzēji norāda, ka daudzviet norādes ir nepareizas un grūti salasāmas. Arī aptaujātie cilvēki min līdzīgus novērojumus, piebilstot, ka nereti māju numuriem priekšā aug lieli koki vai biezi krūmi, diennakts tumšākajā laikā tie grimst tumsā un vispār nav saskatāmi.
Piemēri:
1) Blakus mājas ar vienādiem numuriem.
Autors: Latvijas Pasts/Flickr
2) Māja bez numerācijas.
Autors: Latvijas Pasts/Flickr
Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ka pašlaik notiek intensīvs darbs pie plāna, kā šo situāciju galvaspilsētā risināt. „Būvvalde 2012.gada nogalē ir tikusies ar operatīvajiem dienestiem, Latvijas Pastu, Valsts zemes dienesta pārstāvjiem un citām valsts institūcijām, kurām ikdienas darbā ir būtiski izmantot aktuālas adreses. Šobrīd ir apzinātas lielākā daļa adrešu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām un būtu jāsakārto. Tāpat ir apzināti arī jautājumi par problemātiskajām ielām, kas saistīti ar ēku adresāciju un apgrūtina orientēšanos,” norāda Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons. Tomēr iedzīvotāju sūdzības par šādiem jautājumiem tiek saņemtas reti - vidēji pāris iesniegumu gada laikā.
Lai izvairītos no gadījumiem, kad cilvēkiem jāizbradā zāliens vai puķu dobe, lai pamanītu aiz kokiem noslēpušos ēkas numura un ielu nosaukuma zīmi, kas, piemēram, īpaši grūti izdarāms vecāka gada gājuma cilvēkiem, māmiņām ar bērnu ratiņiem, personām ratiņkrēslos, noteikumi paredz, ka ielu un laukumu nosaukuma, ēku, telpu grupu numura zīmes un virziena rādītāji ir jāuzstāda saskatāmā vietā.
Atbilstoši noteikumiem, ja ēka atrodas iežogotā teritorijā un ēkas numura zīme pie fasādes nav skaidri saskatāma, to var izvietot pie žoga. Pie ēkām Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā jāizvieto numura zīmes no izliekta emaljēta skārda vai plastikāta vai arī iekšēji vai ārēji izgaismotu, plakanu, ar burtiem no gaismu atstarojoša materiāla. Daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām un mājām, kurās atrodas izglītības un sabiedriskas iestādes, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra, pie fasādes, kas vērsta pret ielu un piebraucamo ceļu, jāizvieto ēkas numura zīmes, kas ir iekšēji vai ārēji izgaismotas.
Turpretī iekšpagalmos un mikrorajonos ēkas numura zīmi papildus jāizvieto pie fasādes, kas redzama no piebraucamā ceļa, labajā pusē (skatoties virzienā uz ēkas fasādi) 2,5 m augstumā no zemes, 0,3 m-0,5 m attālumā no ēkas stūra. Līdzīgi noteikumi ir spēkā arī citās Latvijas pašvaldībās, kā vienu no būtiskākajiem kritērijiem nosakot, ka ēku numerācijasun ielu nosaukuma norādēm ir jābūt labātehniskā un vizuālā stāvoklī ar skaidri salasāmiem uzrakstiem valsts valodā.
Par to, kā situāciju uzlabot, domā arī citas Latvijas pašvaldības. Tā, piemēram, Jēkabpilī plānots līdz 2014.gada beigām pilsētā esošās ēku numerācijas zīmes, kas neatbildīs saistošo noteikumu prasībām, kā arī ielu nosaukuma norādes nomainīt pret jaunām. Jaunās zīmes paredzēts izgatavot no balta, mitrumizturīga materiāla, uz kura ar melnu krāsu tiek uzkrāsoti vai uzlīmēti melnas atstarojošas līmplēves uzraksti.
Tomēr problēma situācijas uzlabošanā ir arī iedzīvotāju neatsaucībā un neieinteresētībā, jo vienlaikus ar adresācijas maiņu var rasties īslaicīgas neērtības un finansiāli izdevumi. Eksperti aicina ievērot normatīvo aktu prasības un uzstādīt ēkas numerācijas zīmes atbilstoši katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem, pat ja gribas pieturēties pie uzskata „mans nams ir mana pils” un pašiem tā ir ērti un labi.
Uzzināt, vai adrese ir reģistrēta Valsts adrešu reģistrā un apskatīties kartē adresācijas objekta atrašanās vietu, kā arī noskaidrot pareizo adresi var interneta vietnē www.kadastrs.lv.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS UN EIRO IEVIEŠANA LATVIJĀ
No 2014.gada 1.janvāra Latvija ir kļuvusi par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas 18.dalībvalsti, un par tās nacionālo valūtu ir kļuvis eiro. Lai veicinātu dialogu ar sabiedrību un eiro ieviešana Latvijā noritētu ērti, vienkārši un droši, 2013.gada sākumā tika nodibināta Eiro ieviešanas koordinācijas padome, kā arī visa gada garumā notika dažādi ar informēšanu par eiro saistīti pasākumi.
Sagatavošanās pārejai uz eiro
2013.gada rudenī visos Latvijas novados norisinājās Eirodienas, kuru laikā notika konkursi un atrakcijas – no viktorīnām līdz iespējai iepazīt citu valstu monētas un banknotes un Latvijas eiro īpašo dizainu. To ietvaros varēja uzzināt nozīmīgākos eiro ieviešanas datumus un ieteicamo rīcību, lai pāreja uz eiro būtu mierīga. Kopumā vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju un 250 uzņēmēju saņēma individuālās konsultācijas par pāreju uz vienoto valūtu. Finanšu ministrija, noslēdzoties Eirodienām, pauda novērojumu, ka jo īpaši zinoši par pāreju uz jauno valūtu ir Latvijas pensionāri, kas ir rūpīgi uzklausījuši plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju.
Ar jauno valūtu un tās dizainu varēja iepazīties, arī iegādājoties eiro sākumkomplektu, kas sastāv no divām divu eiro monētām, četrām viena eiro monētām, septiņām 50 eiro centu monētām, astoņām 20 eiro centu monētām, septiņām 10 eiro centu monētām, piecām piecu centu monētām, sešām divu centu monētām un sešām viena eiro centa monētām. Pēc pētījumu centra SKDS un SEB bankas aplēsēm, 2013.gada nogalē to plānojis iegādāties katrs sestais iedzīvotājs. Respondenti, kuriem ir 55 gadi un vairāk, Rīgā un Vidzemē dzīvojošie biežāk nekā citi atbildēja, ka plāno to iegūt savā īpašumā.
Tomēr, kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas veiktās aptaujas rezultāti, salīdzinoši daudzi vecākās paaudzes cilvēki nav varējuši pilnvērtīgi sagatavoties ērtai eiro ieviešanai, jo neprot vai baidās ieskaitīt naudu bankas kontā un norēķināties ar bezskaidru naudu. Trešdaļa iedzīvotāju (30%) domā, ka viņu vecāki un vecvecāki eiro ieviešanas laikā neizmantos bezskaidras naudas norēķinus, ko bankas eksperti atzinuši par ērtāko un drošāko veidu, kā pāriet uz eiro.
Arī „Swedbank” servisa projektu vadītāja Līga Krievāne-Kalniņa pauž uzskatu, ka lielākoties izaicinājumi ikvienam iedzīvotājam ir saistīti ar skaidras naudas nomaiņu. Ērtāka pāreja bijusi tiem, kas naudu glabā kontā, jo banku kontos lati uz eiro Jaungada naktī konvertējušies automātiski, pēc valsts fiksētā kursa un bez papildu maksas.
Informācijas avoti
Iedzīvotāji ar televīzijas, radio, drukāto un interneta mediju starpniecību tika informēti par pensiju un pabalstu izmaksas kārtību, naudas maiņas iespējām un ērtākajiem norēķinu veidiem pēc eiro ieviešanas. Katra Latvijas mājsaimniecība pastkastē saņēma arī Finanšu ministrijas izstrādāto "Eiro avīzi" un Latvijas Bankas sūtījumu par naudas drošības pazīmēm. Tāpat iedzīvotājiem tika izsūtīta plastikāta karte, kurai vienā pusē ir špikeris, kas palīdz noskaidrot, kāda latos ir konkrētā summa eiro, bet otrā pusē - padomi, kā atpazīt viltotas banknotes. Karti var ērti ielikt makā un izmantot, piemēram, iepērkoties.
Piemērs:1. un 2.bilde – Karte no abām pusēm
No 2014.gada 1.janvāra Latvija ir kļuvusi par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas 18.dalībvalsti, un par tās nacionālo valūtu ir kļuvis eiro. Lai veicinātu dialogu ar sabiedrību un eiro ieviešana Latvijā noritētu ērti, vienkārši un droši, 2013.gada sākumā tika nodibināta Eiro ieviešanas koordinācijas padome, kā arī visa gada garumā notika dažādi ar informēšanu par eiro saistīti pasākumi.
Sagatavošanās pārejai uz eiro
2013.gada rudenī visos Latvijas novados norisinājās Eirodienas, kuru laikā notika konkursi un atrakcijas – no viktorīnām līdz iespējai iepazīt citu valstu monētas un banknotes un Latvijas eiro īpašo dizainu. To ietvaros varēja uzzināt nozīmīgākos eiro ieviešanas datumus un ieteicamo rīcību, lai pāreja uz eiro būtu mierīga. Kopumā vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju un 250 uzņēmēju saņēma individuālās konsultācijas par pāreju uz vienoto valūtu. Finanšu ministrija, noslēdzoties Eirodienām, pauda novērojumu, ka jo īpaši zinoši par pāreju uz jauno valūtu ir Latvijas pensionāri, kas ir rūpīgi uzklausījuši plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju.
Ar jauno valūtu un tās dizainu varēja iepazīties, arī iegādājoties eiro sākumkomplektu, kas sastāv no divām divu eiro monētām, četrām viena eiro monētām, septiņām 50 eiro centu monētām, astoņām 20 eiro centu monētām, septiņām 10 eiro centu monētām, piecām piecu centu monētām, sešām divu centu monētām un sešām viena eiro centa monētām. Pēc pētījumu centra SKDS un SEB bankas aplēsēm, 2013.gada nogalē to plānojis iegādāties katrs sestais iedzīvotājs. Respondenti, kuriem ir 55 gadi un vairāk, Rīgā un Vidzemē dzīvojošie biežāk nekā citi atbildēja, ka plāno to iegūt savā īpašumā.
Tomēr, kā liecina Latvijas Komercbanku asociācijas veiktās aptaujas rezultāti, salīdzinoši daudzi vecākās paaudzes cilvēki nav varējuši pilnvērtīgi sagatavoties ērtai eiro ieviešanai, jo neprot vai baidās ieskaitīt naudu bankas kontā un norēķināties ar bezskaidru naudu. Trešdaļa iedzīvotāju (30%) domā, ka viņu vecāki un vecvecāki eiro ieviešanas laikā neizmantos bezskaidras naudas norēķinus, ko bankas eksperti atzinuši par ērtāko un drošāko veidu, kā pāriet uz eiro.
Arī „Swedbank” servisa projektu vadītāja Līga Krievāne-Kalniņa pauž uzskatu, ka lielākoties izaicinājumi ikvienam iedzīvotājam ir saistīti ar skaidras naudas nomaiņu. Ērtāka pāreja bijusi tiem, kas naudu glabā kontā, jo banku kontos lati uz eiro Jaungada naktī konvertējušies automātiski, pēc valsts fiksētā kursa un bez papildu maksas.
Informācijas avoti
Iedzīvotāji ar televīzijas, radio, drukāto un interneta mediju starpniecību tika informēti par pensiju un pabalstu izmaksas kārtību, naudas maiņas iespējām un ērtākajiem norēķinu veidiem pēc eiro ieviešanas. Katra Latvijas mājsaimniecība pastkastē saņēma arī Finanšu ministrijas izstrādāto "Eiro avīzi" un Latvijas Bankas sūtījumu par naudas drošības pazīmēm. Tāpat iedzīvotājiem tika izsūtīta plastikāta karte, kurai vienā pusē ir špikeris, kas palīdz noskaidrot, kāda latos ir konkrētā summa eiro, bet otrā pusē - padomi, kā atpazīt viltotas banknotes. Karti var ērti ielikt makā un izmantot, piemēram, iepērkoties.
Piemērs:1. un 2.bilde – Karte no abām pusēm
.JPG)
Foto: www.jaunas-euro-banknotes.eu
Eiro kalkulatori radīti arī mobilajiem telefoniem kā aplikācijas un atrodami internetā.
Piemēru skatīt šeit>>
Aktualitātes par jauno valūtu pieejamas un regulāri tiek atjaunotas gan interneta mājaslapā www.eiro.lv, gan www.jaunas-euro-banknotes.eu.
Mājaslapā eiro.lv informācija pieejama latviešu, krievu un angļu valodā ar iespēju mainīt burtu lielumu. Te var iepazīties ar informāciju, kas noderīga kā iedzīvotājiem, tā uzņēmējiem. Metodiskā materiāla „8 stāsti par eiro” e-versija veltīta skolēniem un pedagogiem. Tā ietver animācijas filmas par eiro naudaszīmēm, to daudzveidību, eiro drošības pazīmēm un eirozonu. Animācijas filmām ir subtitri arī krievu valodā.
Piemēru skatīt šeit>>
Svarīgākā informācija par eiro atsevišķā sadaļā vieglā valodā pieejama arī cilvēkiem ar uztveres grūtībām:
Piemēru skatīt šeit>>
Uzņēmējiem mājaslapā pieejama gan eiro ieviešanas vadlīniju rokasgrāmata un dažādi plakāti, ko izmantot klientu informēšanai, gan arī iespēja latviešu vai krievu valodā izpildīt testu "Kāds ir Tava uzņēmuma EIROMIERA līmenis?" un iegūt EIROMIERA kalendāru.
Piemēru skatīt šeit>>
Pirmās dienas ar eiro
Pēc valsts augstāko amatpersonu atzinuma, pāreja uz eiro ir noritējusi veiksmīgi. Ja pirmajās 2014.gada dienās aptuveni 20-30% no skaidrās naudas norēķiniem notika eiro, tad gada sestajā dienā tie bija jau aptuveni 60%, liecina gan Eiropas Komisijas, gan Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. "Šajā jomā esam mazliet apsteiguši savu ziemeļu kaimiņu Igauniju. Par to lielākais paldies jāsaka iedzīvotājiem, kas jau decembrī raiti iegādājās sākumkomplektus. Kopumā Latvijas Banka, komercbankas un Latvijas Pasts iedzīvotājiem pārdeva 640 000 sākumkomplektu," stāsta FM valsts sekretāre Sanita Bajāre.
Tomēr aptaujātie cilvēki norāda, ka pie eiro vēl jāpierod – banknotes un monētas, pēc daudzu domām, ir pārlieku lielas un neērtas. Vājredzīgie kā mīnusu min to līdzīgumu – piemēram, 10, 20 un 50 centu monētas ir teju vienādas gan pēc krāsas, gan formas, atšķirībā no vecās valūtas, kur 50 santīmu monēta spilgti izcēlās uz pārējo fona, un arī 20 santīmu monēta pēc formas bija lielāka par 10 santīmiem. Turklāt daudzi iedzīvotāji joprojām ar bažām izturas pret citu eirozonas valstu monētām, kas tiek izdotas atlikumā veikalos vai tirgū.
Apmulsumu rada arī atsevišķu komersantu prakse izmantot dažādu veidu cenu norādes, kur vienā cenu zīmē izcelta vai lielākā izmērā sniegta latu cena, citā - eiro cena. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, ņemot vērā pārbaudēs novēroto un saņemtos signālus no patērētājiem, aicinājis komersantus pieturēties pie vienotas prakses, veidojot cenu norādes vienas tirdzniecības vietas ietvaros.
Gadu mijā un janvāra sākumā ievērojami audzis mājaslapas www.eiro.lv apmeklētāju skaits. Mēnesi pirms pārejas uz eiro lapu apmeklēja 57 668 unikālie apmeklētāji, tātad vidēji 1860 apmeklētāji dienā. 61% apmeklētāju uzkavējas sākumlapā, bet atlikušie apmeklētāji lasīja sadaļas "Kas jāzina iedzīvotājiem/uzņēmējiem" un "Kas ir eiro".
Savukārt uz bezmaksas eiro informatīvo tālruni 80003000 pirmajās janvāra dienās zvanījuši vairāk nekā 2000 iedzīvotāji (vidēji 400 zvanu dienā). Visbiežāk iedzīvotāji vaicājuši, vai ar citu eirozonas valstu monētām var norēķināties arī Latvijā, kā arī lūguši palīdzību pārrēķinos un interesējušies par valūtas maiņas praktiskajiem aspektiem.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ:
MINISTRU KABINETA ĒKAS PIEMĒRS
Viens no pozitīvajiem piemēriem, kas apliecina, ka Latvijā par pielāgotu un pieejamu vidi visiem iedzīvotājiem domā arvien vairāk, ir tā dēvētā valdības ēka Brīvības bulvārī 36, Rīgā.
Ēkas pieejamība
Modernā neoklasicisma stilā celtā nama pamatakmens likts 1936.gada decembrī, bet jau 1938.gada nogalē ēkā atklāta Tiesu pils. Savukārt šobrīd ēkā atrodas Augstākā tiesa, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs un Tieslietu ministrija.
Lai iekļūtu ēkā, darbojas caurlaižu režīms – ikvienam iepriekš jāpiesakās un jāsniedz informācija par apmeklējuma mērķi. Šajā posmā tiek precizēts, vai cilvēkam nepieciešams atbalsts kustībai ar ratiņkrēslu, lai viņam nodrošinātu ērtu iekļūšanu un pārvietošanos apmeklējuma laikā. Apmeklētāju ar īpašām vajadzībām sagaida darbinieks, kurš pavada viņu līdz galamērķim. „Vidēji gadā valdības ēku apmeklē vairāk nekā 20 cilvēku ar kustību traucējumiem. Turklāt starp Valsts kancelejas un Ministru kabineta apmeklētājiem ir cilvēki ar invaliditāti ne vien no Latvijas, bet arī ārvalstīm,” norāda Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa – Znota.
MINISTRU KABINETA ĒKAS PIEMĒRS
Viens no pozitīvajiem piemēriem, kas apliecina, ka Latvijā par pielāgotu un pieejamu vidi visiem iedzīvotājiem domā arvien vairāk, ir tā dēvētā valdības ēka Brīvības bulvārī 36, Rīgā.
Ēkas pieejamība
Modernā neoklasicisma stilā celtā nama pamatakmens likts 1936.gada decembrī, bet jau 1938.gada nogalē ēkā atklāta Tiesu pils. Savukārt šobrīd ēkā atrodas Augstākā tiesa, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs un Tieslietu ministrija.
Lai iekļūtu ēkā, darbojas caurlaižu režīms – ikvienam iepriekš jāpiesakās un jāsniedz informācija par apmeklējuma mērķi. Šajā posmā tiek precizēts, vai cilvēkam nepieciešams atbalsts kustībai ar ratiņkrēslu, lai viņam nodrošinātu ērtu iekļūšanu un pārvietošanos apmeklējuma laikā. Apmeklētāju ar īpašām vajadzībām sagaida darbinieks, kurš pavada viņu līdz galamērķim. „Vidēji gadā valdības ēku apmeklē vairāk nekā 20 cilvēku ar kustību traucējumiem. Turklāt starp Valsts kancelejas un Ministru kabineta apmeklētājiem ir cilvēki ar invaliditāti ne vien no Latvijas, bet arī ārvalstīm,” norāda Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa – Znota.
Foto:Pacēlājs pie ieejas Ministru Kabinetā no Elizabetes ielas puses
Sabiedrības līdzdalība
Interesenti, kas to vēlas, var piedalīties Ministru kabineta sēdēs, kā arī paust savu viedokli par tajās izskatāmajiem jautājumiem. Lai piedalītos sēdē, ne vēlāk kā līdz piektdienas pulksten 16:30 ir jāsūta pieteikums elektroniskā veidā uz Valsts kancelejas oficiālo e-pasta adresi vk@mk.gov.lv, norādot Ministru kabineta sēdes darba kārtības jautājumu, par ko ir vēlēšanās paust savu viedokli. Pretējā gadījumā valdības sēžu zālē iekļūt nav iespējams.
Lai iepazītos ar valdības darbu un Ministru kabineta vēsturi, Valsts kanceleja rīko ekskursijas gan grupās, gan individuāli katru piektdienu pulksten 12:00 un 15:00, kā arī pirmdienās pulksten 18:00. Vismaz divas dienas pirms ekskursijas Valsts kancelejā ir jāiesniedz katra grupas dalībnieka vai individuālā apmeklētāja vārds, uzvārds un dzimšanas dati, kā arī jānorāda grupas atbildīgā kontaktpersona. Apmeklējot Ministru kabinetu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, kas, ieejot ēkā, jāuzrāda apsardzes darbiniekiem, kā arī jāiziet drošības pārbaude.
Plānotie uzlabojumi
Znotiņa - Znota stāsta, ka tuvāko gadu laikā vides pieejamība Ministru kabinetā un Valsts kancelejā tiks būtiski pilnveidota. „Jau nākamgad tiks uzstādīts pārvietojamais rullo panduss, kas nodrošinās ērtu un drošu pārvietošanos apmeklētājam ar ratiņkrēslu. Proti, pirmā un ceturtā stāva gaiteņos ir dažādi līmeņi, kurus atdala pakāpieni. Turpmāk nepieciešamības gadījumā uz pakāpieniem tiks novietots rullo panduss, kas būs tehniski daudz ērtāk nekā līdz šim. Tāpat uz pakāpieniem un vietās, kur grīdas segumam ir dažādi līmeņi, tiks uzlīmētas brīdinošas spilgtas krāsas lentes,” teic Ministru kabineta pārstāve.
„Tāpat drīzumā, vēl vairāk uzlabojot vides pieejamību, tiks izveidota uzbrauktuve no Augstākās tiesas ieejas puses. Savukārt tuvāko trīs gadu laikā Valsts kancelejā plānots izveidot iedzīvotāju informācijas centru, kur ikvienam būs iespēja iekļūt arī bez iepriekšējas pieteikšanās. Informācijas centrā tiks izveidota ērta uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” viņa turpina.
Visus projektus vides pieejamības pilnveidošanai Valsts kanceleja izstrādā sadarbojoties ar invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, SUSTENTO un citām nevalstiskajām organizācijām.
Interesenti, kas to vēlas, var piedalīties Ministru kabineta sēdēs, kā arī paust savu viedokli par tajās izskatāmajiem jautājumiem. Lai piedalītos sēdē, ne vēlāk kā līdz piektdienas pulksten 16:30 ir jāsūta pieteikums elektroniskā veidā uz Valsts kancelejas oficiālo e-pasta adresi vk@mk.gov.lv, norādot Ministru kabineta sēdes darba kārtības jautājumu, par ko ir vēlēšanās paust savu viedokli. Pretējā gadījumā valdības sēžu zālē iekļūt nav iespējams.
Lai iepazītos ar valdības darbu un Ministru kabineta vēsturi, Valsts kanceleja rīko ekskursijas gan grupās, gan individuāli katru piektdienu pulksten 12:00 un 15:00, kā arī pirmdienās pulksten 18:00. Vismaz divas dienas pirms ekskursijas Valsts kancelejā ir jāiesniedz katra grupas dalībnieka vai individuālā apmeklētāja vārds, uzvārds un dzimšanas dati, kā arī jānorāda grupas atbildīgā kontaktpersona. Apmeklējot Ministru kabinetu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, kas, ieejot ēkā, jāuzrāda apsardzes darbiniekiem, kā arī jāiziet drošības pārbaude.
Plānotie uzlabojumi
Znotiņa - Znota stāsta, ka tuvāko gadu laikā vides pieejamība Ministru kabinetā un Valsts kancelejā tiks būtiski pilnveidota. „Jau nākamgad tiks uzstādīts pārvietojamais rullo panduss, kas nodrošinās ērtu un drošu pārvietošanos apmeklētājam ar ratiņkrēslu. Proti, pirmā un ceturtā stāva gaiteņos ir dažādi līmeņi, kurus atdala pakāpieni. Turpmāk nepieciešamības gadījumā uz pakāpieniem tiks novietots rullo panduss, kas būs tehniski daudz ērtāk nekā līdz šim. Tāpat uz pakāpieniem un vietās, kur grīdas segumam ir dažādi līmeņi, tiks uzlīmētas brīdinošas spilgtas krāsas lentes,” teic Ministru kabineta pārstāve.
„Tāpat drīzumā, vēl vairāk uzlabojot vides pieejamību, tiks izveidota uzbrauktuve no Augstākās tiesas ieejas puses. Savukārt tuvāko trīs gadu laikā Valsts kancelejā plānots izveidot iedzīvotāju informācijas centru, kur ikvienam būs iespēja iekļūt arī bez iepriekšējas pieteikšanās. Informācijas centrā tiks izveidota ērta uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” viņa turpina.
Visus projektus vides pieejamības pilnveidošanai Valsts kanceleja izstrādā sadarbojoties ar invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons, SUSTENTO un citām nevalstiskajām organizācijām.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ:
SAEIMAS ĒKAS PIEMĒRS
Tā kā ēka Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kurā tagad darbojas Latvijas Republikas Saeima, tika uzbūvēta Vidzemes bruņniecībai 1863.-1867.gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta, pielāgot to pieejamu visiem Latvijas iedzīvotājiem nav bijis viegli. Taču tas ir izdevies un pieejamas iespējami plašākam apmeklētāju lokam ir arī pārējās ēkas, kurās strādā deputāti un atrodas Saeimas komisiju telpas.
Saeimas ēku pielāgotība
„Ņemot vērā, ka parlaments strādā vēsturiskās ēkās, kuras sākotnēji netika projektētas, infrastruktūru veidojot cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, pielāgošanas darbi nav bijis viegls uzdevums, taču visās ēkās atrasts veids, kā tās padarīt pieejamas,” stāsta Saeimas Preses dienestā.
Patlaban visas četras Saeimas ēkas ir aprīkotas ar liftiem un riteņkrēslu pacēlājiem, tādējādi visas komisiju sēžu telpas un zāles padarot pieejamas. Katrā ēkā ir arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piemērotas labierīcības. Pie Saeimas nama ir izbūvēta uzbrauktuve, pie citām ēkām ir ierīkota zvana poga cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pie Saeimas nama dežurē policisti, kuri palīdz iekļūt parlamenta ēkās. Tāpat, ja nepieciešams, cilvēkus gan sagaida, gan pavada Saeimas personāls.
SAEIMAS ĒKAS PIEMĒRS
Tā kā ēka Jēkaba ielā 11, Vecrīgā, kurā tagad darbojas Latvijas Republikas Saeima, tika uzbūvēta Vidzemes bruņniecībai 1863.-1867.gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta, pielāgot to pieejamu visiem Latvijas iedzīvotājiem nav bijis viegli. Taču tas ir izdevies un pieejamas iespējami plašākam apmeklētāju lokam ir arī pārējās ēkas, kurās strādā deputāti un atrodas Saeimas komisiju telpas.
Saeimas ēku pielāgotība
„Ņemot vērā, ka parlaments strādā vēsturiskās ēkās, kuras sākotnēji netika projektētas, infrastruktūru veidojot cilvēku ar invaliditāti vajadzībām, pielāgošanas darbi nav bijis viegls uzdevums, taču visās ēkās atrasts veids, kā tās padarīt pieejamas,” stāsta Saeimas Preses dienestā.
Patlaban visas četras Saeimas ēkas ir aprīkotas ar liftiem un riteņkrēslu pacēlājiem, tādējādi visas komisiju sēžu telpas un zāles padarot pieejamas. Katrā ēkā ir arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piemērotas labierīcības. Pie Saeimas nama ir izbūvēta uzbrauktuve, pie citām ēkām ir ierīkota zvana poga cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pie Saeimas nama dežurē policisti, kuri palīdz iekļūt parlamenta ēkās. Tāpat, ja nepieciešams, cilvēkus gan sagaida, gan pavada Saeimas personāls.
.JPG)
Foto: Saeimas Kanceleja
Pēdējais nozīmīgākais projekts, lai visas ēkas būtu pieejamas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bija 2011.gada nogalē izbūvētais lifts Jēkaba ielā 16. Tehniski tas bija sarežģīts projekts, jo lifta ierīkošanai bija pieejama ļoti ierobežota vieta.
„Skatoties perspektīvā arī jaunā Saeimas ēka Jēkaba ielā 6/8 tiek projektēta tā, lai būtu pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” uzsver parlamentā.
Sabiedrības līdzdalība
Ikdienā cilvēki ar īpašām vajadzībām visbiežāk apmeklē Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, pārstāvot cilvēku ar invaliditāti intereses.
Atsevišķos gadījumos, ja nepieciešams, Saeimā tiek nodrošināts dažādu pasākumu surdo tulkojums. Tas jau otro gadu tiek īstenots arī ikgadējās diskusijas "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" laikā. Surdo tulks pieejams arī Saeimas mājaslapā. Cilvēki ar dzirdes traucējumiem, piedaloties dažādās sēdēs un pasākumos, var izmantot austiņas, lai labāk sadzirdētu runāto - šāda iespēja ir visos pasākumos, kuros dalībnieki runā mikrofonā.
„Mūsu rīcībā nav datu, cik daudz cilvēku ar īpašām vajadzībām gada laikā apmeklē Saeimu, tomēr parlaments ir atvērts un iespēju robežās pielāgots, lai Saeimas ēkās varētu iekļūt un pārvietoties cilvēki ar kustību traucējumiem,” norāda Saeimas Preses dienestā. Piemēram, parlaments jau ceturto gadu rīkojis diskusiju "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" un ir uzņēmis Latvijas paralimpiešu delegāciju. Savukārt 10.Saeimā parlamentā bija ievēlēts un strādāja Māris Dzelzskalns, kurš pārvietojas riteņkrēslā.
Pieejamība
Saeima ir pieejama tiem interesentiem, kuri vēlas tuvāk iepazīt parlamenta darbu un ēkas arhitektūru. Lai apmeklētu Saeimu, vismaz nedēļu pirms vēlamā apmeklējuma laika ekskursija jāpiesaka Saeimas Kancelejas Protokola nodaļā pa tālruni 67087353 vai sūtot pieteikumu uz e-pastu: ekskursijas@saeima.lv.
Ekskursijās iespējams doties gan grupās, gan individuāli. Apmeklējot Saeimu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, kas, ieejot Saeimas namā, jāuzrāda Saeimas apsardzes darbiniekam, kā arī jāiziet drošības pārbaude. Aizliegts ienest šaujamieročus, sprāgstošas un viegli uzliesmojošas vielas, kā arī asus priekšmetus. Ekskursijas laikā jāievēro pieklājības normas, nedrīkst trokšņot, runāt pa mobilo telefonu, kā arī ēst ārpus tam speciāli paredzētām vietām. Saeimas namā apmeklētājiem jābūt atbilstoši ģērbtiem. Netiek ielaisti apmeklētāji īsbiksēs, sporta un pludmales tērpā, liecina informācija parlamenta mājaslapā.
Apmeklējuma laikā Saeimas namā iespējams apskatīt zāli, kurā izvietotas Saeimai pasniegtās dāvanas, Sarkano zāli, Dzelteno zāli, Balsošanas zāli un Sēžu zāli, kurā uz parlamenta sēdēm sanāk deputāti. Ceturtdienās ekskursijas dalībniekiem ir iespēja apmeklēt parlamenta sēdi un klātienē vērot deputātu darbu tajā.
UNIVERSĀLAIS DIZIANS LATVIJĀ:
VALSTS IESTĀŽU INTERNETA MĀJASLAPAS
Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2012.gadā pasūtītais pētījums atklāj valsts iestādēm lielākoties neglaimojošu ainu – teju 100 valsts iestāžu mājaslapas ir novecojušas un neatbilst nedz sabiedrības, nedz mūsdienu tehnoloģiju prasībām.
Pozitīvie piemēri
Tomēr starp valsts iestāžu interneta mājas lapām var atrast arī labos piemērus. Viens no tādiem ir Saeimas interneta vietne www.saeima.lv. Tajā atrodama sadaļa „Lapas karte”, kas palīdz orientēties lapā un vieglāk atrast interesējošo informāciju. Pastāv iespēja mainīt burtu lielumu, kā arī informāciju par parlamentu lasīt vieglajā valodā. Sadaļā „Viegli lasīt” pieejama vispārīga informācija par Saeimu, parlamenta vēlēšanām, likumdošanas darbu un starptautisko sadarbību, frakcijām, deputātiem un komisijām. Tāpat vieglajā valodā var lasīt par iespējām sazināties ar Saeimu, apmeklēt Saeimu ekskursijā, iesniegt iesniegumu un līdzdarboties tās darbā.
Piemērs: http://saeima.lv/lv/viegli-lasit
Pagaidām gan vien retajās valsts iestādes mājas lapā atrodami teksti arī vieglajā valodā. Tādas ir, piemēram, Veselības, Ekonomikas, Labklājības ministrijas, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras un Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas.
Piemēri:
http://www.vm.gov.lv/lv/viegli_lasit/#adrese
http://em.gov.lv/em/2nd/?lng=lv&cat=30223
http://www.nva.gov.lv/vieglilasit/index.php?cid=5&mid=1
http://www.csb.gov.lv/par-mums/viegli-lasit-30934.html
Tomēr, kā 3.decembrī, atzīmējot Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu, diskusijā „Saeima cilvēkiem ar invaliditāti” atzinusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, būtiskākais valsts iestādēm ir ne vien nodrošināt tekstus vieglajā valodā, bet galvenokārt iemācīties tādus rakstīt. Turklāt vairumam mājas lapu vieglajā valodā rakstītā informācija ir ļoti minimāla.
Tikmēr daudz labāka situācija ir mājas lapu pielāgošanā cilvēkiem ar redzes traucējumiem, iestrādājot funkcionalitāti, kas ļauj mainīt publicētā teksta burtu lielumu. Mainīt burtu lielumu ir iespējams Ministru kabineta, ministriju un citu valsts iestāžu mājas lapu lietotājiem. Pozitīvi piemēri ir Saeimas un valdības interneta mājaslapas, kas piedāvā video arhīvu ar nozīmīgāko notikumu videosižetiem, ļaujot vājredzīgiem cilvēkiem informāciju iegūt klausoties nevis lasot.
Piemēri:
http://saeima.lv/lv/galleries/video
http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/tiesraides/videoarhivs/
Turklāt gan parlamenta, gan valdības sēdes iespējams skatīties tiešraidē.
Piemēri:
http://www.saeima.lv/lv/likumdosana/saeimas-sede/video-translacijas
http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/tiesraides/
Pieejamas arī parlamenta sēžu audio translācijas.
Piemērs:http://www.saeima.lv/lv/likumdosana/saeimas-sede/audio-translacijas
Viens no pozitīvajiem piemēriem un Latvijas iedzīvotājiem „draudzīgākajām” valsts pārvalžu inteneta vietnēm ir Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapa www.csb.gov.lv. Tajā ir ne vien iespēja mainīt burtu lielumu un sadaļa „Viegli lasīt”, bet arī sadaļa „Palīgs”, kur sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un cita informācija, kas lietotājiem palīdz orientēties mājaslapā un datubāzēs, bet datu iesniedzējiem jeb respondentiem atrisināt jautājumus par pārskatu iesniegšanu. Tāpat lietotājam izskaidroti gan pirmie soļi interneta vietnes lietošanā, gan sākumlapas izkārtojums, izskaidrojot visas funkcijas, kas atrodas mājaslapas navigācijas joslā, izvēlnē kreisajā pusē, centrālajā joslā, labās malas blokos un apakšējā joslā.
Piemērs: http://www.csb.gov.lv/paligs/pirmie-soli-csp-majaslapa-30910.html
Reformas būs
Lai valsts iestāžu interneta mājas lapas padarītu Latvijas iedzīvotājiem pieejamākas, patlaban tiek izstrādāta koncepcija par to reformu, stāsta Valsts kancelejas preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
„Kopaina ir nepārskatāma un sarežģīta, atšķirības parādījās arī izmaksu ziņā. Tādēļ Valsts kancelejā pašlaik norit darbs, lai sagatavotu konceptuālu skatījumu un iesniegtu to apspriešanai valdībā, piedāvājot atbalstāmos scenārijus. Šis uzdevums ir apjomīgs un sadarbībā ar nozares ekspertiem nopietni izsverams, atklājot visus plusus un mīnusus. Likumsakarīgi, ka reforma nav īstenojama vienā dienā, tā prasīs laiku. Bet ļoti ceram, ka jau 2015.gadā pirmās iestādes varēs pakāpeniski sākt pāreju uz jaunajām mājas lapām,” viņa norāda.
Pēc S. Znotiņas-Znotas sacītā reformas skars tehniskos risinājumus, no kā ieguvēji būs gan iedzīvotāji, gan pašas iestādes. Tajā skaitā arī valsts budžets, jo, īstenojot mājas lapu reformu, no tās ieviešanas brīža turpmākos septiņus gadus būs iespējams ietaupīt vairāk nekā 290 tūkstošus latu ik gadu.
„Centralizēta satura vadības modeļa izstrāde pārtrauks līdzšinējo negatīvo praksi, kad ar noteiktu regularitāti katras iestādes mājaslapa tiek vai nu veidota no jauna vai būtiski pārstrādāta. Savukārt veiksmīgi risinājumi citur netiek atkārtoti satura vadības sistēmu nesavietojamības dēļ (valsts pārvaldē ir vairāk nekā 50 dažādu sistēmu), un labā prakse netiek pārņemta. Īstenojot šo vērienīgo reformu, tiks nodrošinātas ērtas lietošanas iespējas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” uzsver Valsts kancelejas pārstāve.
VALSTS IESTĀŽU INTERNETA MĀJASLAPAS
Valsts kancelejas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2012.gadā pasūtītais pētījums atklāj valsts iestādēm lielākoties neglaimojošu ainu – teju 100 valsts iestāžu mājaslapas ir novecojušas un neatbilst nedz sabiedrības, nedz mūsdienu tehnoloģiju prasībām.
Pozitīvie piemēri
Tomēr starp valsts iestāžu interneta mājas lapām var atrast arī labos piemērus. Viens no tādiem ir Saeimas interneta vietne www.saeima.lv. Tajā atrodama sadaļa „Lapas karte”, kas palīdz orientēties lapā un vieglāk atrast interesējošo informāciju. Pastāv iespēja mainīt burtu lielumu, kā arī informāciju par parlamentu lasīt vieglajā valodā. Sadaļā „Viegli lasīt” pieejama vispārīga informācija par Saeimu, parlamenta vēlēšanām, likumdošanas darbu un starptautisko sadarbību, frakcijām, deputātiem un komisijām. Tāpat vieglajā valodā var lasīt par iespējām sazināties ar Saeimu, apmeklēt Saeimu ekskursijā, iesniegt iesniegumu un līdzdarboties tās darbā.
Piemērs: http://saeima.lv/lv/viegli-lasit
Pagaidām gan vien retajās valsts iestādes mājas lapā atrodami teksti arī vieglajā valodā. Tādas ir, piemēram, Veselības, Ekonomikas, Labklājības ministrijas, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūras un Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapas.
Piemēri:
http://www.vm.gov.lv/lv/viegli_lasit/#adrese
http://em.gov.lv/em/2nd/?lng=lv&cat=30223
http://www.nva.gov.lv/vieglilasit/index.php?cid=5&mid=1
http://www.csb.gov.lv/par-mums/viegli-lasit-30934.html
Tomēr, kā 3.decembrī, atzīmējot Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu, diskusijā „Saeima cilvēkiem ar invaliditāti” atzinusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, būtiskākais valsts iestādēm ir ne vien nodrošināt tekstus vieglajā valodā, bet galvenokārt iemācīties tādus rakstīt. Turklāt vairumam mājas lapu vieglajā valodā rakstītā informācija ir ļoti minimāla.
Tikmēr daudz labāka situācija ir mājas lapu pielāgošanā cilvēkiem ar redzes traucējumiem, iestrādājot funkcionalitāti, kas ļauj mainīt publicētā teksta burtu lielumu. Mainīt burtu lielumu ir iespējams Ministru kabineta, ministriju un citu valsts iestāžu mājas lapu lietotājiem. Pozitīvi piemēri ir Saeimas un valdības interneta mājaslapas, kas piedāvā video arhīvu ar nozīmīgāko notikumu videosižetiem, ļaujot vājredzīgiem cilvēkiem informāciju iegūt klausoties nevis lasot.
Piemēri:
http://saeima.lv/lv/galleries/video
http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/tiesraides/videoarhivs/
Turklāt gan parlamenta, gan valdības sēdes iespējams skatīties tiešraidē.
Piemēri:
http://www.saeima.lv/lv/likumdosana/saeimas-sede/video-translacijas
http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/tiesraides/
Pieejamas arī parlamenta sēžu audio translācijas.
Piemērs:http://www.saeima.lv/lv/likumdosana/saeimas-sede/audio-translacijas
Viens no pozitīvajiem piemēriem un Latvijas iedzīvotājiem „draudzīgākajām” valsts pārvalžu inteneta vietnēm ir Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapa www.csb.gov.lv. Tajā ir ne vien iespēja mainīt burtu lielumu un sadaļa „Viegli lasīt”, bet arī sadaļa „Palīgs”, kur sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un cita informācija, kas lietotājiem palīdz orientēties mājaslapā un datubāzēs, bet datu iesniedzējiem jeb respondentiem atrisināt jautājumus par pārskatu iesniegšanu. Tāpat lietotājam izskaidroti gan pirmie soļi interneta vietnes lietošanā, gan sākumlapas izkārtojums, izskaidrojot visas funkcijas, kas atrodas mājaslapas navigācijas joslā, izvēlnē kreisajā pusē, centrālajā joslā, labās malas blokos un apakšējā joslā.
Piemērs: http://www.csb.gov.lv/paligs/pirmie-soli-csp-majaslapa-30910.html
Reformas būs
Lai valsts iestāžu interneta mājas lapas padarītu Latvijas iedzīvotājiem pieejamākas, patlaban tiek izstrādāta koncepcija par to reformu, stāsta Valsts kancelejas preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.
„Kopaina ir nepārskatāma un sarežģīta, atšķirības parādījās arī izmaksu ziņā. Tādēļ Valsts kancelejā pašlaik norit darbs, lai sagatavotu konceptuālu skatījumu un iesniegtu to apspriešanai valdībā, piedāvājot atbalstāmos scenārijus. Šis uzdevums ir apjomīgs un sadarbībā ar nozares ekspertiem nopietni izsverams, atklājot visus plusus un mīnusus. Likumsakarīgi, ka reforma nav īstenojama vienā dienā, tā prasīs laiku. Bet ļoti ceram, ka jau 2015.gadā pirmās iestādes varēs pakāpeniski sākt pāreju uz jaunajām mājas lapām,” viņa norāda.
Pēc S. Znotiņas-Znotas sacītā reformas skars tehniskos risinājumus, no kā ieguvēji būs gan iedzīvotāji, gan pašas iestādes. Tajā skaitā arī valsts budžets, jo, īstenojot mājas lapu reformu, no tās ieviešanas brīža turpmākos septiņus gadus būs iespējams ietaupīt vairāk nekā 290 tūkstošus latu ik gadu.
„Centralizēta satura vadības modeļa izstrāde pārtrauks līdzšinējo negatīvo praksi, kad ar noteiktu regularitāti katras iestādes mājaslapa tiek vai nu veidota no jauna vai būtiski pārstrādāta. Savukārt veiksmīgi risinājumi citur netiek atkārtoti satura vadības sistēmu nesavietojamības dēļ (valsts pārvaldē ir vairāk nekā 50 dažādu sistēmu), un labā prakse netiek pārņemta. Īstenojot šo vērienīgo reformu, tiks nodrošinātas ērtas lietošanas iespējas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” uzsver Valsts kancelejas pārstāve.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ:
MARKA ROTKO MĀKSLAS CENTRS DAUGAVPILĪ
Vienīgais bez pārmaiņām saglabājies 19.gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs Austrumeiropā un izcilais 20.gadsimta mākslinieks, abstraktā ekspresionisma virziena dibinātājs Marks Rotko ir vieni no spilgtākajiem Daugavpils simboliem.
2007.gada sākumā Daugavpils domei apstiprinot pasaulslavenā mākslinieka mākslas centra izveides koncepciju Artilērijas arsenāla ēkā cietokšņa teritorijā un 2012.gada decembrī rekonstrukcijas darbiem noslēdzoties, radīts viens no ievērojamākajiem tūrisma objektiem ne vien Latgalē, bet arī visā Latvijā.
Būvniecības darbu gaitā, celtni – aizsargājamu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – pielāgojot mākslas galerijai, mākslinieku studijai, kā arī ekspozīcijām un sarīkojumu rīkošanai, maksimāli saglabāta vēsturiskā Artilērijas arsenāla ēka un laukums tai pretī, kā arī pats ēkas plānojums.
Ieguldot 1 428 571.43 latus, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, laika posmā no 2011.gada februāra līdz 2013.gada aprīlim rekonstruēta fasāde, jumts un vēsturiskais ieejas mezgls. Šis projekts saņēmis galveno balvu nominācijā „Restaurācija” Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā ikgadējā skatē „Gada labākā būve Latvijā 2012”.
Nokļūšana līdz Marka Rotko mākslas centram
Līdz cietoksnim, tostarp mākslas centram, var nokļūt ar 13. un 5.autobusu, kā arī ar 3.tramvaju. Taču var doties arī ar savu auto, jo tā teritorijā ir automašīnām un mikroautobusiem paredzēta autostāvvieta, kā arī atsevišķa stāvvieta – pie Mihaila vārtiem – tūristu autobusiem. Pieejama arī novietne velosipēdiem. Diemžēl īpaši autovadītājiem riteņkrēslos marķētas vietas spēkratu novietošanai, apstaigājot apkārtni, tā arī neizdevās ieraudzīt.
Pie galvenās ieejas mākslas centrā ierīkota uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, turklāt ieejas durvis atveras automātiski, kas iekļūšanu ēkā padara vēl vieglāk pieejamu.
MARKA ROTKO MĀKSLAS CENTRS DAUGAVPILĪ
Vienīgais bez pārmaiņām saglabājies 19.gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs Austrumeiropā un izcilais 20.gadsimta mākslinieks, abstraktā ekspresionisma virziena dibinātājs Marks Rotko ir vieni no spilgtākajiem Daugavpils simboliem.
2007.gada sākumā Daugavpils domei apstiprinot pasaulslavenā mākslinieka mākslas centra izveides koncepciju Artilērijas arsenāla ēkā cietokšņa teritorijā un 2012.gada decembrī rekonstrukcijas darbiem noslēdzoties, radīts viens no ievērojamākajiem tūrisma objektiem ne vien Latgalē, bet arī visā Latvijā.
Būvniecības darbu gaitā, celtni – aizsargājamu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – pielāgojot mākslas galerijai, mākslinieku studijai, kā arī ekspozīcijām un sarīkojumu rīkošanai, maksimāli saglabāta vēsturiskā Artilērijas arsenāla ēka un laukums tai pretī, kā arī pats ēkas plānojums.
Ieguldot 1 428 571.43 latus, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, laika posmā no 2011.gada februāra līdz 2013.gada aprīlim rekonstruēta fasāde, jumts un vēsturiskais ieejas mezgls. Šis projekts saņēmis galveno balvu nominācijā „Restaurācija” Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā ikgadējā skatē „Gada labākā būve Latvijā 2012”.
Nokļūšana līdz Marka Rotko mākslas centram
Līdz cietoksnim, tostarp mākslas centram, var nokļūt ar 13. un 5.autobusu, kā arī ar 3.tramvaju. Taču var doties arī ar savu auto, jo tā teritorijā ir automašīnām un mikroautobusiem paredzēta autostāvvieta, kā arī atsevišķa stāvvieta – pie Mihaila vārtiem – tūristu autobusiem. Pieejama arī novietne velosipēdiem. Diemžēl īpaši autovadītājiem riteņkrēslos marķētas vietas spēkratu novietošanai, apstaigājot apkārtni, tā arī neizdevās ieraudzīt.
Pie galvenās ieejas mākslas centrā ierīkota uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, turklāt ieejas durvis atveras automātiski, kas iekļūšanu ēkā padara vēl vieglāk pieejamu.
Norādes zīmes un informācija
Lai gan mākslas centrs piedāvā izmantot riteņkrēslu un pirmā un otrā stāva izstāžu zāles ir aprīkotas ar liftu, viegli pieejamas informācijas vai norāžu par to trūkst. Tāpat centra interneta mājas lapā pieejamā informācija liecina par īpaši aprīkotu tualeti pirmajā stāvā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un zīdaiņa kopšanas istabu, taču aptaujātie apmeklētāji atzina, ka nekādu informāciju vai norādes par šādiem pakalpojumiem nav pamanījuši, tāpēc to izmantošanai visdrīzāk nāktos lūgt apkalpojošā personāla vai informācijas centra darbinieku palīdzību.
Par viegli pamanāmām tūristi atzīst norādes uz mākslas centru un citiem apskates objektiem, kas izvietotas cietokšņa teritorijā.
Nepieciešams uzlabot
Tomēr ir lietas, kas vēl būtu uzlabojamas. Tā, piemēram, kāpnes, kas ved uz valni pretī mākslas centram, nav marķētas ar kontrastējošu krāsu, līdz ar to ir grūti izmantojamas vājredzīgiem cilvēkiem. Kāpņu margas ir pārāk platas un neparocīgas, jo nav aptveramas ar plaukstu. Tāpat aptaujātie tūristi atzīst par pārāk platām trepes sānu slīpajās uzbrauktuvēs ēkas dienvidu fasādē, lai pa tām ērti pārvietotos, turklāt tām trūkst margu un uzbrauktuvju, piemēram, vecākiem ar bērnu ratiņiem.
Mākslas centra teritorijā sastaptās māmiņas par pārāk stāvu atzīst arī uzbrauktuvi uz valni, turklāt tā, tāpat kā atsevišķi celiņi, bruģa dēļ nav īpaši „draudzīgi” nedz bērnu ratiņiem, nedz vecāka gada gājuma cilvēkiem, kas, piemēram, pārvietojas ar spieķa palīdzību. Taču māmiņām ar bērnu ratiem, kā arī cilvēkiem riteņkrēslos ir pieejama terase ar soliņiem pie mākslas centra ieejas. Tāpat lielā mērā pielāgotas ir arī citas ieliņas Daugavpils cietokšņa teritorijā.
Centra piedāvājums
Marka Rotko mākslas centra ekspozīcijas sastāv no četriem sektoriem - A, B, C un D sektora, un apmeklētāji var izvēlēties – apmeklēt visus sektorus vai iegādāties biļetes uz atsevišķām ekspozīcijām.
Biļetes skolēniem, studentiem un pensionāriem ir lētākas nekā standarta biļetes. Pieejamas arī īpašas biļetes ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā no sešiem līdz 16 gadiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm. Turpretī pirmsskolas vecuma bērniem līdz sešu gadu vecumam ieskaitot, bērnu namu audzēkņiem, Latvijas mākslas skolu un profesionālās vidējās mākslas izglītības iestāžu audzēkņiem, Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem, Daugavpils universitātes Mākslas un dizaina katedras pilna laika studentiem, 1. un 2.grupas invalīdiem, kā arī 1.grupas invalīdu vai bērnu invalīdu pavadošajām personām, Latvijas muzeju darbiniekiem, Latvijas Mākslinieku savienības biedriem un Daugavpils mākslinieku asociācijas biedriem par centra apmeklējumu nav jāmaksā.
Mākslas centra apmeklētājiem pieejama arī lasītava un kafejnīca, kas atrodas pirmajā stāvā, un kurā var iekļūt ne tikai pa trepēm, bet arī uzbrauktuvi.
PAGARINA DARBU IESNIEGŠANU SKOLĒNU KONKURSAM "UNIVERSĀLAIS DIZAINS - KAS TAS PAR ZVĒRU?"
Kurzemes plānošanas reģions pagarina darbu iesniegšanu līdz 30.decembrim.
Piedalīties aicināti 5. līdz 12.klašu vispārējās, speciālās un profesionālās izglītības iestāžu skolēni. Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi un izpratni par universālo dizainu, tā principiem un nozīmi sabiedrības integrācijas veicināšanā.
Lai piedalītos konkursā, skolēniem jāiesniedz viena eseju, fotostāsts vai audiovizuāls (video) darbs, sūtot to elektroniski uz ilze.arniece@kurzemesregions.lv.
Iespēja izvēlēties vienu no 3 tēmām:
1.mans ierosinājums ... (preces, pakalpojuma, informācijas pasniegšanas, vides) uzlabošanai, izmantojot universālo dizainu ... (skolā, mājās, veikalā, pilsētā utt.);
2. par universālo dizainu ikvienam būtu jāzin ...;
3. manuprāt, labākais redzētais universālā dizaina piemērs.
Labāko 2 – 3 darbu autoriem piešķirs noderīgas balvas lietošanai kopā ar citām informācijas tehnoloģiju lietām. Vienu vai vairākus uzvarētāju darbus vai to fragmentus publicēs reģionālā vai nacionālā laikrakstā.
Uzvarētāju paziņošana notiks 2014.gada 8.janvārī sociālajos tīklos: Draugiem.lv/ universalaisdizains, Facebook.com/UniversalDesignBaltics un Twitter.com/UD_Baltics un dalībniekiem personīgi.
Konkursa nolikums šeit>>
Informācija par universālo dizainu internetā>>
Papildus informācija par konkursa norisi – Ilze Ārniece, ilze.arniece@kurzemesregions.lv, GSM (+371) 29579488.
Konkursu rīko Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta LLIV-322 „Mana sociālā atbildība” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kurzemes plānošanas reģions pagarina darbu iesniegšanu līdz 30.decembrim.
Piedalīties aicināti 5. līdz 12.klašu vispārējās, speciālās un profesionālās izglītības iestāžu skolēni. Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi un izpratni par universālo dizainu, tā principiem un nozīmi sabiedrības integrācijas veicināšanā.
Lai piedalītos konkursā, skolēniem jāiesniedz viena eseju, fotostāsts vai audiovizuāls (video) darbs, sūtot to elektroniski uz ilze.arniece@kurzemesregions.lv.
Iespēja izvēlēties vienu no 3 tēmām:
1.mans ierosinājums ... (preces, pakalpojuma, informācijas pasniegšanas, vides) uzlabošanai, izmantojot universālo dizainu ... (skolā, mājās, veikalā, pilsētā utt.);
2. par universālo dizainu ikvienam būtu jāzin ...;
3. manuprāt, labākais redzētais universālā dizaina piemērs.
Labāko 2 – 3 darbu autoriem piešķirs noderīgas balvas lietošanai kopā ar citām informācijas tehnoloģiju lietām. Vienu vai vairākus uzvarētāju darbus vai to fragmentus publicēs reģionālā vai nacionālā laikrakstā.
Uzvarētāju paziņošana notiks 2014.gada 8.janvārī sociālajos tīklos: Draugiem.lv/ universalaisdizains, Facebook.com/UniversalDesignBaltics un Twitter.com/UD_Baltics un dalībniekiem personīgi.
Konkursa nolikums šeit>>
Informācija par universālo dizainu internetā>>
Papildus informācija par konkursa norisi – Ilze Ārniece, ilze.arniece@kurzemesregions.lv, GSM (+371) 29579488.
Konkursu rīko Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta LLIV-322 „Mana sociālā atbildība” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ:
LATVIJAS UNIVERSITĀTES PIEMĒRS
Latvijas Universitāte (LU) savu darbību uzsāka 1919.gadā, un sākotnēji tās rīcībā bija tikai divas ēkas, kas atrodas Raiņa bulvārī 19 un Kronvalda bulvārī 4, Rīgā. Mācību iestādei paplašinoties, palielinājās arī fakultāšu un LU rīcībā esošo ēku skaits, no kurām daudzas ir atzītas par arhitektūras pieminekļiem. Namu celšanas laika un kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ ne visas LU ēkas ir pilnībā pieejamas.
Ēkai Raiņa bulvārī 19, kur atrodas Datorikas, Juridiskā, Medicīnas, kā arī Teoloģijas fakultātes, studentiem paredzētas autostāvvietas nav, taču 550 metru attālumā ir pieejami visi Rīgas sabiedriskā transporta veidi, arī mikroautobusi un vilcieni. Lai gan namam ir vairākas ieejas, cilvēki ar kustību traucējumiem var iekļūt ēkā tikai pa vienu - no Inženieru ielas puses, iepriekš sazinoties ar dežurantu. Lai arī ēkā ir pieejams lifts, nokļūšana uz atsevišķām telpām joprojām ir sarežģīta. Taču cilvēkiem, kas pārvietojas riteņkrēslā, pieejama ir garderobe, ēdnīca un pagrabstāva labierīcības.
Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī 4 ir grūti iekļūt cilvēkam riteņkrēslā – līdz centrālās ieejas durvīm var nokļūt tikai pa stāvām kāpnēm, durvis - arī no pagalma puses - ir šauras. Arī auditoriju durvju ailes ir šauras, turklāt lai iekļūtu atsevišķās auditorijās, jāšķērso sliekšņi. Ēkā nav lifta, līdz ar to nokļūšanai citā stāvā izmantojamas tikai kāpnes. Pie ēkas, vienojoties ar fakultātes vadību, var novietot automašīnu, bet 500 metru attālumā kursē tramvaji, autobusi un trolejbusi.
Studentiem paredzētas autostāvvietas ir pie Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, kā arī Sociālo zinātņu fakultātes. Pārējo fakultāšu studentiem pašiem jāmeklē vieta, kur novietot savu spēkratu. Taču visas fakultātes atrodas salīdzinoši tuvu sabiedriskā transporta pieturām. Mazāk iespēju piekļūt ar sabiedrisko transportu ir vienīgi līdz Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātei, kas atrodas Rīgas Klusajā centrā, un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātei, kur sabiedriskā transporta pieturas atrodas 10 – 15 minūšu gājiena attālumā.
LATVIJAS UNIVERSITĀTES PIEMĒRS
Latvijas Universitāte (LU) savu darbību uzsāka 1919.gadā, un sākotnēji tās rīcībā bija tikai divas ēkas, kas atrodas Raiņa bulvārī 19 un Kronvalda bulvārī 4, Rīgā. Mācību iestādei paplašinoties, palielinājās arī fakultāšu un LU rīcībā esošo ēku skaits, no kurām daudzas ir atzītas par arhitektūras pieminekļiem. Namu celšanas laika un kultūrvēsturiskās nozīmes dēļ ne visas LU ēkas ir pilnībā pieejamas.
Ēkai Raiņa bulvārī 19, kur atrodas Datorikas, Juridiskā, Medicīnas, kā arī Teoloģijas fakultātes, studentiem paredzētas autostāvvietas nav, taču 550 metru attālumā ir pieejami visi Rīgas sabiedriskā transporta veidi, arī mikroautobusi un vilcieni. Lai gan namam ir vairākas ieejas, cilvēki ar kustību traucējumiem var iekļūt ēkā tikai pa vienu - no Inženieru ielas puses, iepriekš sazinoties ar dežurantu. Lai arī ēkā ir pieejams lifts, nokļūšana uz atsevišķām telpām joprojām ir sarežģīta. Taču cilvēkiem, kas pārvietojas riteņkrēslā, pieejama ir garderobe, ēdnīca un pagrabstāva labierīcības.
Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī 4 ir grūti iekļūt cilvēkam riteņkrēslā – līdz centrālās ieejas durvīm var nokļūt tikai pa stāvām kāpnēm, durvis - arī no pagalma puses - ir šauras. Arī auditoriju durvju ailes ir šauras, turklāt lai iekļūtu atsevišķās auditorijās, jāšķērso sliekšņi. Ēkā nav lifta, līdz ar to nokļūšanai citā stāvā izmantojamas tikai kāpnes. Pie ēkas, vienojoties ar fakultātes vadību, var novietot automašīnu, bet 500 metru attālumā kursē tramvaji, autobusi un trolejbusi.
Studentiem paredzētas autostāvvietas ir pie Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, kā arī Sociālo zinātņu fakultātes. Pārējo fakultāšu studentiem pašiem jāmeklē vieta, kur novietot savu spēkratu. Taču visas fakultātes atrodas salīdzinoši tuvu sabiedriskā transporta pieturām. Mazāk iespēju piekļūt ar sabiedrisko transportu ir vienīgi līdz Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātei, kas atrodas Rīgas Klusajā centrā, un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātei, kur sabiedriskā transporta pieturas atrodas 10 – 15 minūšu gājiena attālumā.
Ēkai, kurā atrodas Ekonomikas un vadības, kā arī Vēstures un filozofijas fakultātes, ir šauras durvis, kurām seko slieksnis un stāvas kāpnes. Daži pakāpieni, lai iekļūtu ēkā, ir jāpārvar arī dodoties uz Fizikas un matemātikas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, kā arī Ķīmijas fakultātēm. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē ir pieejama uzbrauktuve, taču tā ir diezgan stāva un bez citu palīdzības grūti izmantojama. Turklāt līdzcilvēku palīdzība ir nepieciešama arī izmantojot riteņkrēslu pacēlāju, lai no vestibila, kas atrodas zemāk par pirmo stāvu, nokļūtu pirmajā stāvā. Turklāt vairumam ēku ir arī smagas, grūti atveramas ieejas durvis. Tikmēr viegli pieejamas cilvēkiem riteņkrēslā ir Humanitāro zinātņu fakultāte, kā arī Sociālo zinātņu fakultāte, kur pieejams pacēlājs, kura izmantošanā vajadzības gadījumā var lūgt dežuranta palīdzību.
Lifts ir tikai LU galvenajā ēkā un fakultātēs, kas izvietotas Aspazijas bulvārī 5. Pieejamu labierīcību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām trūkst visās fakultātēs. Lai arī vairumā fakultāšu telpas un auditorijas ir pietiekami labi apgaismotas, daudzviet trūkst viegli pamanāmu norāžu, tāpat nevienā no fakultātēm telpas nav numurētas Braila rakstā. Turklāt administratīvie departamenti, metodiķu kabineti un Studentu serviss ir izvietoti pa vairākiem stāviem, nevis atrodas vienkopus.
"Latvijas Universitāte ir ceļā uz studiju vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 daļa no telpām ir pieejamas studijām, Aspazijas bulvārī 5 nesen atklāts lifts cilvēkiem riteņkrēslos. Arī citas fakultātes laika gaitā pilnveido savu vidi, tomēr Latvijas Universitātes ēkas ir vēsturiskas vērtības un bieži vien to pielāgošana prasa lielus ieguldījumus, jo ir jāceļ pacēlāji, jāmaina kāpņu konstrukcija un tamlīdzīgi. Arī studentu pārstāvji rūpējas par šādu interešu pārstāvniecību - piemēram, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātesstudentu pašpārvalde realizē ieceri par uzbrauktuvju izveidi fakultātes ēkā. Ar laiku ceram, ka visas fakultātes būs pieejamas visiem studēt gribētājiem," norāda LU Studentu padomes priekšsēdētājs Artis Ozoliņš.
Latvijas Universitātes Preses centrā studējošo skaitu ar īpašām vajadzībām neatklāj, norādot, ka tā ir sensitīva informācija, turklāt augstākās mācību iestādes rīcībā precīzu datu nav. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistikai, pērn potenciālo studentu (vecumā no 19 līdz 25 gadiem) ar invaliditāti Latvijā bija vairāk nekā 5500. Tomēr tikai neliela daļa no viņiem izvēlas studēt vai apgūt arodu. Turklāt priekšroka nereti tiek dota mācībām ārvalstīs, Jūrmalas koledžā, Alsviķu profesionālajā skolā vai Rīgas Stradiņa universitātē, cilvēkiem ar invaliditāti uzskatot, ka tās ir pretimnākošākas un pieejamākas – viņi nevēlas būt nepārtraukti atkarīgi no līdzcilvēku palīdzības un atsaucības.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ:
RĪGAS STARPTAUTISKĀS AUTOOSTAS PIEMĒRS
Rīgas starptautiskā autoosta nodrošina vairāk nekā 300 vietējo un60 starptautisko reisus dienā. Tos gada laikā izmanto aptuveni trīs miljoni cilvēku – viņu vidū vecāki ar bērnu ratiņiem, vecāka gadagājuma cilvēki un ārvalstu tūristi. Šā gada deviņos mēnešos 10,6% no apkalpotajiem pasažieriem bija cilvēki ar invaliditāti, tostarp ierobežotām pārvietošanās spējām, kuriem valsts nodrošina atvieglojumus pakalpojuma saņemšanai.
Pēdējo gadu laikā pasažieru skaits ar īpašām vajadzībām pieaug. Ja 2011.gadā no kopējā klientu skaita šādu pasažieru bija 9,32%, tad pērn jau 9,96%. Autoosta 2011.gadā apkalpoja 198 890 cilvēku ar īpašām vajadzībām, bet pagājušajā gadā jau krietni vairāk – 211 498, liecina uzņēmuma apkopotā statistika.
„Pērnā gada novembrī veikti Rīgas starptautiskās autoostas pieejamības auditi, saskaņā ar to rezultātiem izstrādāts pieejamības uzlabošanas plāns, un 2013.gadā realizēti dažādi pasākumi autoostas pieejamības uzlabošanai,” stāsta uzņēmuma kvalitātes vadītāja, speciāliste darba aizsardzībā JekaterinaMadelāne. Rezultātā izveidota palīdzības sniegšanas kārtība, saskaņā ar kuru cilvēkiem ar invaliditāti autoostā un tās teritorijā bez maksas tiek nodrošināta asistenta palīdzība. Tāpat apmācīti 52 autoostas darbinieki jautājumos par invaliditāti saskaņā ar Eiropas Padomes regulas Nr.181/2011 prasībām par autobusu pasažieru tiesībām. Šogad no maija līdz novembrim asistenta pakalpojumus izmantojuši 32 pasažieri.
Asistents pasažierim ar īpašām vajadzībām palīdzpārvietoties autoostā un tās teritorijā, piemēram, līdz biļešu kasei, uzgaidāmai telpai vai iekāpšanas zonai. Tāpat viņš vajadzības gadījumā palīdz iekāpt autobusā, ja tas ir piemērots, nodot bagāžu, saņemt bagāžu un izkāpt no transportlīdzekļa. Tomēr darbs vēl jāiegulda pasažieru pārvadātāju izglītošanā un izpratnes veicināšanā, rūpējoties, lai visi autobusi būtu pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Joprojām cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuriem nepieciešama palīdzība iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī pārvadāšanai tehniski pielāgots autobuss, pirms brauciena ir jāsazinās ar noteikto pārvadātāju.
Lai saņemtu asistenta palīdzību, par to jāinformē autoosta vismaz 36 stundas iepriekš. Palīdzība ir jāpiesaka pa tālruni + 371 67226658 vai elektroniskā veidā, aizpildot palīdzības pieteikumu autoostas mājas lapā www.autoosta.lv, un nosūtot to uz e-pasta adresi palidziba@autoosta.lv. Pēc tam tiek saņemts apstiprinājums no autoostas personāla par palīdzības pieteikuma saņemšanu. Lai saņemtu palīdzību, jāierodas ne vēlāk kā 40 minūtes pirms plānotā autobusa atiešanas laika. Ierodoties autoostā, jāpaziņo par savu ierašanos izsaukumu punktā pie informācijas stenda un jāuzrāda personālam invaliditātes apliecība.
Stends ar nepieciešamo informācijupasažieriem ar invaliditāti, kā arī autoostas taktilā shēma uzstādītas pie autobusu kustības saraksta, netālu no ieejas. Šajā vietā, nospiežot speciālu pogu, var sazināties ar autoostas personālu un izsaukt asistentu. Aptaujātie vājredzīgie cilvēki priecājas par jauno „palīdzības punktu”, tomēr norāda, ka pirmajā reizē neredzīgam cilvēkam varētu būt grūti to atrast. Cita lieta, ja pārvietošanās ar autobusu tiek izmantota regulāri, vai līdz taktilajai kartei jau vismaz reizi ir mēģināts nokļūt.
Lai izmantotu pakalpojumus 2.stāvā, personām ar invaliditāti, tostarp ierobežotām pārvietošanās spējām ir nodrošināts pacēlājs (lifts), kura izmantošanai izveidota personāla izsaukšanas poga, turklāt noteikumi tā lietošanai un izsaukuma punkta informācija izveidota arī braila rakstā. Šogad pārveidots sanitārais mezgls 2.stāvā, lai padarītu to plašāku un pieejamāku. Cilvēku ar redzes traucējumiem drošībai marķētas stikla sienas, ieejas durvis un stabi pie autobusu atiešanas platformām.
Personām ar invaliditāti autoostas teritorijā pieejamas divas autostāvvietas. Viena no tām paredzēta iebraukšanai autoostas teritorijā no Prāgas ielas (stāvvieta paredzēta tikai personu ar invaliditāti nogādāšanai, izkāpšanai un iekāpšanai), bet otra - iebraukšanai autoostas teritorijā no Maskavas ielas (stāvvieta paredzēta personu ar invaliditāti nogādāšanai, izkāpšanai, iekāpšanai un stāvēšanai bez maksas līdz vienai stundai).
Autoostā ir arī īpaša telpa, kur māmiņas var apmainīt autiņus mazuļiem, bet pasažieri vajadzības gadījumā pārnakšņot. Pieejamsinformācijas punkts vietējiem un ārzemju tūristiem, kā arī pašapkalpošanās terminālis, kur iegādāties biļetes ne vien uz vietējiem, bet arī daļu starptautisko reisu.
RĪGAS STARPTAUTISKĀS AUTOOSTAS PIEMĒRS
Rīgas starptautiskā autoosta nodrošina vairāk nekā 300 vietējo un60 starptautisko reisus dienā. Tos gada laikā izmanto aptuveni trīs miljoni cilvēku – viņu vidū vecāki ar bērnu ratiņiem, vecāka gadagājuma cilvēki un ārvalstu tūristi. Šā gada deviņos mēnešos 10,6% no apkalpotajiem pasažieriem bija cilvēki ar invaliditāti, tostarp ierobežotām pārvietošanās spējām, kuriem valsts nodrošina atvieglojumus pakalpojuma saņemšanai.
Pēdējo gadu laikā pasažieru skaits ar īpašām vajadzībām pieaug. Ja 2011.gadā no kopējā klientu skaita šādu pasažieru bija 9,32%, tad pērn jau 9,96%. Autoosta 2011.gadā apkalpoja 198 890 cilvēku ar īpašām vajadzībām, bet pagājušajā gadā jau krietni vairāk – 211 498, liecina uzņēmuma apkopotā statistika.
„Pērnā gada novembrī veikti Rīgas starptautiskās autoostas pieejamības auditi, saskaņā ar to rezultātiem izstrādāts pieejamības uzlabošanas plāns, un 2013.gadā realizēti dažādi pasākumi autoostas pieejamības uzlabošanai,” stāsta uzņēmuma kvalitātes vadītāja, speciāliste darba aizsardzībā JekaterinaMadelāne. Rezultātā izveidota palīdzības sniegšanas kārtība, saskaņā ar kuru cilvēkiem ar invaliditāti autoostā un tās teritorijā bez maksas tiek nodrošināta asistenta palīdzība. Tāpat apmācīti 52 autoostas darbinieki jautājumos par invaliditāti saskaņā ar Eiropas Padomes regulas Nr.181/2011 prasībām par autobusu pasažieru tiesībām. Šogad no maija līdz novembrim asistenta pakalpojumus izmantojuši 32 pasažieri.
Asistents pasažierim ar īpašām vajadzībām palīdzpārvietoties autoostā un tās teritorijā, piemēram, līdz biļešu kasei, uzgaidāmai telpai vai iekāpšanas zonai. Tāpat viņš vajadzības gadījumā palīdz iekāpt autobusā, ja tas ir piemērots, nodot bagāžu, saņemt bagāžu un izkāpt no transportlīdzekļa. Tomēr darbs vēl jāiegulda pasažieru pārvadātāju izglītošanā un izpratnes veicināšanā, rūpējoties, lai visi autobusi būtu pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Joprojām cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuriem nepieciešama palīdzība iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī pārvadāšanai tehniski pielāgots autobuss, pirms brauciena ir jāsazinās ar noteikto pārvadātāju.
Lai saņemtu asistenta palīdzību, par to jāinformē autoosta vismaz 36 stundas iepriekš. Palīdzība ir jāpiesaka pa tālruni + 371 67226658 vai elektroniskā veidā, aizpildot palīdzības pieteikumu autoostas mājas lapā www.autoosta.lv, un nosūtot to uz e-pasta adresi palidziba@autoosta.lv. Pēc tam tiek saņemts apstiprinājums no autoostas personāla par palīdzības pieteikuma saņemšanu. Lai saņemtu palīdzību, jāierodas ne vēlāk kā 40 minūtes pirms plānotā autobusa atiešanas laika. Ierodoties autoostā, jāpaziņo par savu ierašanos izsaukumu punktā pie informācijas stenda un jāuzrāda personālam invaliditātes apliecība.
Stends ar nepieciešamo informācijupasažieriem ar invaliditāti, kā arī autoostas taktilā shēma uzstādītas pie autobusu kustības saraksta, netālu no ieejas. Šajā vietā, nospiežot speciālu pogu, var sazināties ar autoostas personālu un izsaukt asistentu. Aptaujātie vājredzīgie cilvēki priecājas par jauno „palīdzības punktu”, tomēr norāda, ka pirmajā reizē neredzīgam cilvēkam varētu būt grūti to atrast. Cita lieta, ja pārvietošanās ar autobusu tiek izmantota regulāri, vai līdz taktilajai kartei jau vismaz reizi ir mēģināts nokļūt.
Lai izmantotu pakalpojumus 2.stāvā, personām ar invaliditāti, tostarp ierobežotām pārvietošanās spējām ir nodrošināts pacēlājs (lifts), kura izmantošanai izveidota personāla izsaukšanas poga, turklāt noteikumi tā lietošanai un izsaukuma punkta informācija izveidota arī braila rakstā. Šogad pārveidots sanitārais mezgls 2.stāvā, lai padarītu to plašāku un pieejamāku. Cilvēku ar redzes traucējumiem drošībai marķētas stikla sienas, ieejas durvis un stabi pie autobusu atiešanas platformām.
Personām ar invaliditāti autoostas teritorijā pieejamas divas autostāvvietas. Viena no tām paredzēta iebraukšanai autoostas teritorijā no Prāgas ielas (stāvvieta paredzēta tikai personu ar invaliditāti nogādāšanai, izkāpšanai un iekāpšanai), bet otra - iebraukšanai autoostas teritorijā no Maskavas ielas (stāvvieta paredzēta personu ar invaliditāti nogādāšanai, izkāpšanai, iekāpšanai un stāvēšanai bez maksas līdz vienai stundai).
Autoostā ir arī īpaša telpa, kur māmiņas var apmainīt autiņus mazuļiem, bet pasažieri vajadzības gadījumā pārnakšņot. Pieejamsinformācijas punkts vietējiem un ārzemju tūristiem, kā arī pašapkalpošanās terminālis, kur iegādāties biļetes ne vien uz vietējiem, bet arī daļu starptautisko reisu.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ:
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" PIEMĒRS
STARPTAUTISKĀS LIDOSTAS "RĪGA" PIEMĒRS
Starptautiskā lidosta „Rīga”, kas atrodas aptuveni 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Latvijas galvaspilsētas centra, nodrošina lidojumus uz teju 100 galamērķiem pasaulē. Lidosta, kas ievēro Eiropas Savienības regulu (EK) 1107/2006, kas aizsargā personu ar kustību traucējumiem tiesības, ir ne vien „draudzīga” ceļotājiem ar īpašām vajadzībām, bet arī viens no pozitīvajiem universālā dizaina piemēriem Latvijā.
Pasažieriem, kam nepieciešama palīdzība, ir iespēja to iegūt, pakalpojumu piesakot vismaz 48 stundas pirms reisa pa uzziņu tālruni 1187 vai (+371) 28311187, zvanot no ārvalstīm. Zvanot no ārzemēm, ir jārēķinās, ka tas ir paaugstinātas maksas zvans. Palīdzību nepieciešamības gadījumā var lūgt arī pēdējā brīdī pirms izlidošanas, vēršoties informācijas birojā, izsaukuma punktos autostāvvietās P1, P3 un otrā stāva līmenī termināla priekšā, kā arī rakstot uz elektronisko pastu IPAsupervisor@riga-airport.com.
Lidosta nodrošina atbalsta darbiniekus, kas pasažieriem ar kustību traucējumiem, redzes, dzirdes un arī intelektuālo invaliditāti bez maksas sniedz palīdzību gan reģistrējoties lidojumam un nododot bagāžu, gan izejot drošības pārbaudi un iepērkoties. Nepieciešamības gadījumā palīdzība tiek sniegta arī nokļūšanai lidmašīnā, iekāpšanai izmantojot speciālu aprīkojumu. Ja drošības pārbaudi apgrūtina atrašanās riteņkrēslā, pasažierim ir tiesības lūgt to veikt atsevišķā telpā. Pasažieriem riteņkrēslos ir pieejami lidostas veikali, kafejnīcas un tualetes, tāpat pārvietošanos atvieglo lifti, slīpās grīdas.
Ceļotājiem, kam veselības problēmu dēļ jālieto noteikti medikamenti, ar ārsta izrakstītu recepti un iepriekš brīdinot lidostu un izmantojamo aviokompāniju, ir iespēja rokas bagāžā ņemt līdzi medikamentus, kas pārsniedz noteikto 100 mililitru tilpumu vienā traukā. Informāciju viegli saprotamā valodā no atbalsta darbiniekiem iespējams iegūt arī ceļotājiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem. Savukārt, neredzīgā pasažiera pavadonis – suns var lidot kopā ar savu saimnieku lidmašīnas salonā.
Asistenta palīdzību var pieprasīt ne tikai cilvēki ar invaliditāti, bet jebkurš pasažieris, kas uzskata, ka paša spēkiem nespēs tikt galā.
Lidosta nodrošina arī individuālas apkalpošanas iespējas vecākiem ar maziem bērniem, vecāka gada gājuma cilvēkiem, kā arī pasažieriem, kuriem var sagādāt grūtības orientēšanās lidostā un valodas barjeras. Tomēr pasažieru bagāžas apkalpošanas, pasažieru sagaidīšanas un bagāžas transportēšanas pakalpojumi ir pieejami par atsevišķu samaksu, kā arī piesakoties 24 stundas iepriekš.
Pieejams pasažieriem riteņkrēslos ir arī 22.autobuss, kas savieno lidostu ar Rīgas centru, lai gan šajā maršrutā pakalpojuma sniedzējam - uzņēmumam „Rīgas satiksme” vajadzētu pievērst lielāku uzmanību tam, kā elektroniskās biļetes lietošanu padarīt vieglāk saprotamu ārzemju tūristiem. Pozitīvs piemērs ir arī autobusa galapunkts, kas braucot virzienā no centra uz lidostu, atrodas tieši pretī termināļa reģistrācijas sektoram. Īstermiņa maksas autostāvvietās auto īpašniekiem ar kustību traucējumiem atvēlētas četras vietas, bet ilgtermiņa autostāvvietās – piecas vietas.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ:
TIRDZNIECĪBAS CENTRU UN LIELVEIKALU PIEMĒRS
Iepirkšanās centri un lielveikali ir viens no pozitīvajiem universālā dizaina piemēriem Latvijā. Tie ir aprīkoti ar liftiem, invalīdiem pielāgotām labierīcībām un autostāvvietām. Tajos ir plašas ejas un nav sliekšņu.
Pilnībā pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir galvaspilsētas tirdzniecības centri „Alfa”, „Spice”, „Rīga Plaza”, „Domina”, „Mols”, „Galerija Rīga” un „Origo”. Tāpat jāmin arī „Dole”, „Galerija Azur”, „Galerija Centrs”, „Olimpia” un „Stockmann”.
Pozitīvi piemēri ir „Rimi”, „Maxima” un „Iki” lielveikali citās Latvijas pilsētās – tajos ir gan tā dēvētās „ātrās kases”, gan kases, kas paredzētas īpaši vecākiem ar bērnu ratiem.
Tomēr arī lielveikaliem un tirdzniecības centriem vēl ir kur „augt” un pilnveidoties. Tā, piemēram, tirdzniecības centros „Stockmann” un „Galerija Rīga” ir pazemes auto stāvvietas, taču par to izmantošanu ir jāmaksā. Savukārt lielveikalu tīklam „Maxima” nopietni būtu jāpārskata invalīdu autostāvvietas, kuru izmērs ir nepareizs.
Daudzviet preču cenu zīmes ir sīkā drukā, kas vēl grūtāk saskatāmas kļuvušas no šā gada oktobra, kad cenas jānorāda arī eiro valūtā. Taču pozitīvs piemērs ir jaunās un modernās kases „Rimi” veikalos, kas ļauj pircējiem daudz pārskatāmāk sekot līdzi veiktajiem pirkumiem un to summai, kā arī ir ērtākas cilvēkiem ar vāju redzi.
Pat, ja cilvēki ratiņkrēslā var piebraukt klāt plauktiem ar izvietotajām precēm, ne vienmēr vajadzīgo lietu ir ērti aizsniegt. Arī aptaujātie vecāki atzīst – kaut gan lielveikali ir pielāgoti, lai ērti pārvietotos ar ratiem, nereti, piemēram, „Rimi” izstaigāt ar tiem tieši bērnu preču nodaļu ir neiespējami. Pārvietošanos apgrūtina šaurās ejas starp izlikto preču grēdām.
Pircējus neapmierina arī flīzētās grīdas, kas lietainā laikā un slapjdraņķī kļūst slidenas – cilvēki uz tām mēdz paslīdēt un pakrist. Tāpat nedroši ir pie teju katra tirdzniecības centra ieejas durvīm izklātie paklāji – lai gan to tuvumā izvietotas viegli pamanāmas dzeltenas brīdinājuma zīmes, tajos mēdz iesprūst gan sieviešu augstpapēžu kurpes, gan vecāka gadagājuma cilvēku spieķi. Raizes var sagādāt arī virpuļdurvis, īpaši, ja uz veikalu jādodas ar maziem bērniem vai līdzi ir iepirkumu soma uz riteņiem.
Ne visos iepirkšanās centros ir viegli atrodami veikalu plāni, viens no tādiem ir, piemēram, „Rīga Plaza”. Rezultātā pircējiem ir sarežģītāk atrast vajadzīgo veikalu, labierīcības un informācijas centru, turklāt šādi maldoties nemanot tiek iztērēts arī vairāk naudas. Tāpat lielveikaliem derētu padomāt par veikalu plānu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – atsevišķi no tiem ir pārāk augsti, lai būtu ērti pārskatāmi cilvēkiem ritiņkrēslos, citi savukārt – pārāk grūti saskatāmi pircējiem ar redzes invaliditāti. Grūtības šādiem pircējiem tirdzniecības centros var sagādāt arī veikalu stikla starpsienas, kas spilgtajā apgaismojumā un krāsu daudzveidībā var būt ļoti grūti pamanāmas.
Jāmainās arī iedzīvotāju attieksmei, pieņemot un respektējot, ka lielveikali ir pieejami ikvienam, tostarp pircējiem, kas ikdienā pārvietojas invalīdu ratiņos. Regulāri plašsaziņas līdzekļos un interneta portālos lasot par gadījumiem, kad invalīdiem paredzētā autostāvvietā savu spēkratu novietojis kāds, kam šī vieta nebūt nav paredzēta, nepamet sajūta, ka šajā jomā daļai Latvijas sabiedrības vēl tāds ceļš ejams.
Veikalu pieejamība, karte>>
TIRDZNIECĪBAS CENTRU UN LIELVEIKALU PIEMĒRS
Iepirkšanās centri un lielveikali ir viens no pozitīvajiem universālā dizaina piemēriem Latvijā. Tie ir aprīkoti ar liftiem, invalīdiem pielāgotām labierīcībām un autostāvvietām. Tajos ir plašas ejas un nav sliekšņu.
Pilnībā pieejami cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir galvaspilsētas tirdzniecības centri „Alfa”, „Spice”, „Rīga Plaza”, „Domina”, „Mols”, „Galerija Rīga” un „Origo”. Tāpat jāmin arī „Dole”, „Galerija Azur”, „Galerija Centrs”, „Olimpia” un „Stockmann”.
Pozitīvi piemēri ir „Rimi”, „Maxima” un „Iki” lielveikali citās Latvijas pilsētās – tajos ir gan tā dēvētās „ātrās kases”, gan kases, kas paredzētas īpaši vecākiem ar bērnu ratiem.
Tomēr arī lielveikaliem un tirdzniecības centriem vēl ir kur „augt” un pilnveidoties. Tā, piemēram, tirdzniecības centros „Stockmann” un „Galerija Rīga” ir pazemes auto stāvvietas, taču par to izmantošanu ir jāmaksā. Savukārt lielveikalu tīklam „Maxima” nopietni būtu jāpārskata invalīdu autostāvvietas, kuru izmērs ir nepareizs.
Daudzviet preču cenu zīmes ir sīkā drukā, kas vēl grūtāk saskatāmas kļuvušas no šā gada oktobra, kad cenas jānorāda arī eiro valūtā. Taču pozitīvs piemērs ir jaunās un modernās kases „Rimi” veikalos, kas ļauj pircējiem daudz pārskatāmāk sekot līdzi veiktajiem pirkumiem un to summai, kā arī ir ērtākas cilvēkiem ar vāju redzi.
Pat, ja cilvēki ratiņkrēslā var piebraukt klāt plauktiem ar izvietotajām precēm, ne vienmēr vajadzīgo lietu ir ērti aizsniegt. Arī aptaujātie vecāki atzīst – kaut gan lielveikali ir pielāgoti, lai ērti pārvietotos ar ratiem, nereti, piemēram, „Rimi” izstaigāt ar tiem tieši bērnu preču nodaļu ir neiespējami. Pārvietošanos apgrūtina šaurās ejas starp izlikto preču grēdām.
Pircējus neapmierina arī flīzētās grīdas, kas lietainā laikā un slapjdraņķī kļūst slidenas – cilvēki uz tām mēdz paslīdēt un pakrist. Tāpat nedroši ir pie teju katra tirdzniecības centra ieejas durvīm izklātie paklāji – lai gan to tuvumā izvietotas viegli pamanāmas dzeltenas brīdinājuma zīmes, tajos mēdz iesprūst gan sieviešu augstpapēžu kurpes, gan vecāka gadagājuma cilvēku spieķi. Raizes var sagādāt arī virpuļdurvis, īpaši, ja uz veikalu jādodas ar maziem bērniem vai līdzi ir iepirkumu soma uz riteņiem.
Ne visos iepirkšanās centros ir viegli atrodami veikalu plāni, viens no tādiem ir, piemēram, „Rīga Plaza”. Rezultātā pircējiem ir sarežģītāk atrast vajadzīgo veikalu, labierīcības un informācijas centru, turklāt šādi maldoties nemanot tiek iztērēts arī vairāk naudas. Tāpat lielveikaliem derētu padomāt par veikalu plānu pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – atsevišķi no tiem ir pārāk augsti, lai būtu ērti pārskatāmi cilvēkiem ritiņkrēslos, citi savukārt – pārāk grūti saskatāmi pircējiem ar redzes invaliditāti. Grūtības šādiem pircējiem tirdzniecības centros var sagādāt arī veikalu stikla starpsienas, kas spilgtajā apgaismojumā un krāsu daudzveidībā var būt ļoti grūti pamanāmas.
Jāmainās arī iedzīvotāju attieksmei, pieņemot un respektējot, ka lielveikali ir pieejami ikvienam, tostarp pircējiem, kas ikdienā pārvietojas invalīdu ratiņos. Regulāri plašsaziņas līdzekļos un interneta portālos lasot par gadījumiem, kad invalīdiem paredzētā autostāvvietā savu spēkratu novietojis kāds, kam šī vieta nebūt nav paredzēta, nepamet sajūta, ka šajā jomā daļai Latvijas sabiedrības vēl tāds ceļš ejams.
Veikalu pieejamība, karte>>
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS APTAUJĀ SENIORUS PAR PIEEJAMU VIDI SAVĀ NOVADĀ
Kurzemes plānošanas reģions aicina seniorus pieteikt savā novadā vai pilsētā ērtāk pieejamos objektus (parkus, pastaigu takas, u.tml.), sabiedriskās iestādes (bibliotēkas, skolas, pašvaldība, u.c.), dzīvojamās mājas un citas publiski pieejamas ēkas.Konkursa uzdevums ir līdz 27.decembrim izvēlēties savā pilsētā vai novadā no viena līdz trīs pieejamiem publiskiem objektiem un/vai iestādēm, nofotografēt tos un foto kopā ar informāciju par objektiem (nosaukums, adrese) un īsu aprakstu par to, kādēļ izvēle kritusi par labu šiem objektiem, nosūtīt Kurzemes plānošanas reģionam elektroniski vai pa pastu.
Aktīvāko un atraktīvāko topa ideju iesniedzējiem balvā iespēja doties 2014.gadā 23.-24.janvārī apmaksātā divu dienu braucienā pa Kurzemi un Ziemeļlietuvu, apskatot projekta „Mana sociālā atbildība” ietvaros pielāgotos objektus un iestādes.
Uzvarētāju paziņošana notiks 2014.gada 6.janvārī dalībniekiem personīgi pa telefonu un sociālajos tīklos: Draugiem.lv/universalaisdizains, Facebook.com/UniversalDesignBaltics un Twitter.com/UD_Baltics.
Aptaujas mērķis ir veicināt interesi un izpratni par universālo dizainu, tā principiem un nozīmi sabiedrības integrācijas veicināšanā. Ar universālā dizaina jēdzienu saprot tādu produktu, vides, pakalpojumu un informācijas noformējumu un pasniegšanas veidu, kas būtu pieejams pēc iespējas plašākai sabiedrībai bez nepieciešamības tos papildus uzlabot vai pielāgot atsevišķu cilvēku vajadzībām un ērtībām.
Konkursa nolikums šeit>>
Papildus informācija par konkursa norisi – Ilze Ārniece, ilze.arniece@kurzemesregions.lv, GSM (+371) 29579488.
Informācija par universālo dizainu internetā>>
Aptauju rīko Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projekta LLIV-322 „Mana sociālā atbildība” ietvaros. ProjektuKurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgu pieeju un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ: DZELZCEĻA PIEEJAMĪBA
Beidzot pirmie soļi dzelzceļa modernizēšanā un pieejamības uzlabošanā sperti arī Latvijā, lai vilcieni būtu viegli izmantojami gan māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos, gan pasažieriem ar smagu bagāžu vai velosipēdiem. Tā, piemēram, 2013.gada septembra sākumā infrastruktūras labiekārtošanas pilotprojekta ietvaros atklāts paaugstināts perons Siguldas stacijā.
Pateicoties tam pasažieriem vairs nebūs jāveic 33 centimetrus augstais pakāpiens, lai iekļūtu vagonā. AS „Pasažieru vilciens” aplēsis, ka dienā šādu 33 centimetru augstu pakāpienu veic 58 000 cilvēku – viņu kopējais veiktais attālums ir līdzvērtīgs divām uzkāpšanas reizēm Everestā.
Tāpat Siguldas stacijā uzstādīti informatīvie stendi, aizsargžogs, tablo un paziņojumu atskaņošanas sistēma ar mērķi nodrošināt lielāku pasažieru drošību un samazināt negadījumu riskus.
Apgūstot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam līdzīgā kārtā tiks paaugstinātas pasažieru platformas vairākās stacijās Jelgavas un Jūrmalas virzienos. Tomēr, lai uzbūvētu paaugstinātus peronus it visās Latvijas dzelzceļa stacijās, būs nepieciešami daudzi gadi, turklāt uzlabojumi nepieciešami arī daudzās citās jomās, kas saistītas ar dzelzceļa pieejamību valstī.
Iedzīvinot praksē Universālā Dizaina principus, par kuriem esam rakstījuši jau iepriekš, dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai Latvijā būtu jāpievērš uzmanība vairākiem faktoriem.
Tā, piemēram, uz peroniem trūkst tūristiem un citiem iebraucējiem skaidri saprotamu norāžu, kurā virzienā jābrauc. Tāpat uz platformām trūkst informācijas par to, cik bīstami ir atrasties uz sliedēm vai tām pārāk tuvu, kad tuvojas vilciens. Cilvēkiem ar vāju redzi ir grūti pamanīt ne tikai vilciena numuru, bet arī numurētās sēdvietas elektrovilcienos un eksprešos. Arī tablo ietvertā informācija par galamērķi, līdz kuram kursē vilciens, piemēram, Rīgas Centrālajā stacijā ir pamanāma vien pienākot tuvu klāt, bet saulainā laikā grūti saskatāma arī cilvēkiem ar labu redzi.
Pēc iekāpšanas vagonā atvērt divpusējās atbīdamās durvis, kā arī pa tām no tambura iekļūt salonā ir neērti un pat grūti, ja rokās ir smaga bagāža vai jāstumj bērnu rati. Taču arī šos trūkumus „Pasažieru vilciens” pamazām novērš, atjaunotajos elektrovilcienos nodrošinot gan elektronisko tablo pieturu paziņošanai, gan sarkanu pogu, kas ir jānospiež, lai automātiskās durvis atvērtos.
Lai atvieglotu iespēju nokļūt vilcienā cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām noteiktās stacijās AS „Latvijas dzelzceļš” nodrošina iecelšanu un izcelšanu no vilciena vagona uz peronu, izmantojot mobilos pacēlājus. Minētais pakalpojums ir pieejams Rīgas, Krustpils, Rēzeknes, Daugavpils, Jelgavas, Saulkrastu, Siguldas, Dubultu un Vaivaru stacijās. Par plānoto braucienu jābrīdina vismaz 48 stundas iepriekš pa bezmaksas tālruni 80200606 darba dienās no pulksten 8:00 līdz 17:00 vai elektroniskā veidā. Arī pats mobilā pacēlāja pakalpojums ir bez maksas. Saņemot apstiprinājumu par pieteiktā pakalpojuma sniegšanu, attiecīgajā dzelzceļa stacijā ir jāierodas ne vēlāk kā 30 minūtes pirms vilciena atiešanas laika.
Tā kā no šā gada 1.oktobra vilcienos par braucieniem Rīgas robežās ir iespēja norēķināties ar elektroniskajām biļetēm jeb e-taloniem, arī te vērojami līdzīgi trūkumi kā galvaspilsētas sabiedriskajā transportā. Proti, informācija par e-talonā atlikušo braucienu skaitu nolasīšanas iekārtas lodziņā ir redzama vien īsu mirkli, turklāt neizteiksmīgas krāsas burtiem, kas sarežģī tās uztveršanu maziem bērniem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un pasažieriem ar redzes invaliditāti. Tā kā ar e-talonu var norēķināties par braukšanu vilcienā Rīgas pilsētas robežās, tas ir - līdz/no stacijām Babīte, Baloži, Dārziņi, Jugla un Vecāķi, par braucienu līdz tālākai pieturai, ir jāpērk atsevišķa biļete pie konduktora. Minētā sistēma ir grūti izprotama ne vien tiem pasažieriem, kam pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, bet arī ārzemniekiem, jo informācijas angļu valodā vai skaidri saprotamu norāžu trūkst pat tūristu iecienītākajos maršrutos.
Par Lietuvas pieredzi pielāgojot dzelzceļa pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti lasiet šeit>>
Beidzot pirmie soļi dzelzceļa modernizēšanā un pieejamības uzlabošanā sperti arī Latvijā, lai vilcieni būtu viegli izmantojami gan māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos, gan pasažieriem ar smagu bagāžu vai velosipēdiem. Tā, piemēram, 2013.gada septembra sākumā infrastruktūras labiekārtošanas pilotprojekta ietvaros atklāts paaugstināts perons Siguldas stacijā.
Pateicoties tam pasažieriem vairs nebūs jāveic 33 centimetrus augstais pakāpiens, lai iekļūtu vagonā. AS „Pasažieru vilciens” aplēsis, ka dienā šādu 33 centimetru augstu pakāpienu veic 58 000 cilvēku – viņu kopējais veiktais attālums ir līdzvērtīgs divām uzkāpšanas reizēm Everestā.
Tāpat Siguldas stacijā uzstādīti informatīvie stendi, aizsargžogs, tablo un paziņojumu atskaņošanas sistēma ar mērķi nodrošināt lielāku pasažieru drošību un samazināt negadījumu riskus.
Apgūstot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu, līdz 2015.gadam līdzīgā kārtā tiks paaugstinātas pasažieru platformas vairākās stacijās Jelgavas un Jūrmalas virzienos. Tomēr, lai uzbūvētu paaugstinātus peronus it visās Latvijas dzelzceļa stacijās, būs nepieciešami daudzi gadi, turklāt uzlabojumi nepieciešami arī daudzās citās jomās, kas saistītas ar dzelzceļa pieejamību valstī.
Iedzīvinot praksē Universālā Dizaina principus, par kuriem esam rakstījuši jau iepriekš, dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai Latvijā būtu jāpievērš uzmanība vairākiem faktoriem.
Tā, piemēram, uz peroniem trūkst tūristiem un citiem iebraucējiem skaidri saprotamu norāžu, kurā virzienā jābrauc. Tāpat uz platformām trūkst informācijas par to, cik bīstami ir atrasties uz sliedēm vai tām pārāk tuvu, kad tuvojas vilciens. Cilvēkiem ar vāju redzi ir grūti pamanīt ne tikai vilciena numuru, bet arī numurētās sēdvietas elektrovilcienos un eksprešos. Arī tablo ietvertā informācija par galamērķi, līdz kuram kursē vilciens, piemēram, Rīgas Centrālajā stacijā ir pamanāma vien pienākot tuvu klāt, bet saulainā laikā grūti saskatāma arī cilvēkiem ar labu redzi.
Pēc iekāpšanas vagonā atvērt divpusējās atbīdamās durvis, kā arī pa tām no tambura iekļūt salonā ir neērti un pat grūti, ja rokās ir smaga bagāža vai jāstumj bērnu rati. Taču arī šos trūkumus „Pasažieru vilciens” pamazām novērš, atjaunotajos elektrovilcienos nodrošinot gan elektronisko tablo pieturu paziņošanai, gan sarkanu pogu, kas ir jānospiež, lai automātiskās durvis atvērtos.
Lai atvieglotu iespēju nokļūt vilcienā cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām noteiktās stacijās AS „Latvijas dzelzceļš” nodrošina iecelšanu un izcelšanu no vilciena vagona uz peronu, izmantojot mobilos pacēlājus. Minētais pakalpojums ir pieejams Rīgas, Krustpils, Rēzeknes, Daugavpils, Jelgavas, Saulkrastu, Siguldas, Dubultu un Vaivaru stacijās. Par plānoto braucienu jābrīdina vismaz 48 stundas iepriekš pa bezmaksas tālruni 80200606 darba dienās no pulksten 8:00 līdz 17:00 vai elektroniskā veidā. Arī pats mobilā pacēlāja pakalpojums ir bez maksas. Saņemot apstiprinājumu par pieteiktā pakalpojuma sniegšanu, attiecīgajā dzelzceļa stacijā ir jāierodas ne vēlāk kā 30 minūtes pirms vilciena atiešanas laika.
Tā kā no šā gada 1.oktobra vilcienos par braucieniem Rīgas robežās ir iespēja norēķināties ar elektroniskajām biļetēm jeb e-taloniem, arī te vērojami līdzīgi trūkumi kā galvaspilsētas sabiedriskajā transportā. Proti, informācija par e-talonā atlikušo braucienu skaitu nolasīšanas iekārtas lodziņā ir redzama vien īsu mirkli, turklāt neizteiksmīgas krāsas burtiem, kas sarežģī tās uztveršanu maziem bērniem, vecāka gada gājuma cilvēkiem un pasažieriem ar redzes invaliditāti. Tā kā ar e-talonu var norēķināties par braukšanu vilcienā Rīgas pilsētas robežās, tas ir - līdz/no stacijām Babīte, Baloži, Dārziņi, Jugla un Vecāķi, par braucienu līdz tālākai pieturai, ir jāpērk atsevišķa biļete pie konduktora. Minētā sistēma ir grūti izprotama ne vien tiem pasažieriem, kam pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, bet arī ārzemniekiem, jo informācijas angļu valodā vai skaidri saprotamu norāžu trūkst pat tūristu iecienītākajos maršrutos.
Par Lietuvas pieredzi pielāgojot dzelzceļa pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti lasiet šeit>>
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ - RĪGAS SABIEDRISKĀ TRANSPORTA PIEMĒRS
No pirmajiem elektriskajiem tramvajiem 1901.gadā un pirmajām atklātajām autobusu līnijām vairāk nekā 20 gadus vēlāk, sabiedriskā transporta tīkls Rīgā laika gaitā pamatīgi paplašinājies, tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem pērn nobraucot 48 409 901 kilometru. Lai gan uzņēmums „Rīgas satiksme” regulāri modernizē sabiedrisko transportu galvaspilsētā, joprojām ir lietas, par kurām varētu teikt „gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr”.
Tā, piemēram, šā gada septembra vidū „Rīgas satiksme” sāka pakāpeniski pāriet uz jaunu sabiedriskā transporta durvju atvēršanas sistēmu, kad pasažieri, lai iekāptu un izkāptu no transportlīdzekļa, durvis varētu atvērt paši ar speciālu pogu palīdzību. Aptaujātie rīdzinieki, daloties savos iespaidos par jauno sistēmu, neslēpj, ka tai ir arī mīnusi. Tā, piemēram, nospiest pogu ir grūti, ja vienā rokā ir smaga iepirkumu soma, bet pie otras rokas bērns. Turklāt nereti pieturā stāvošais cilvēks pogu nospiež, taču sabiedriskā transporta vadītājs to nepamana vai ir par slinku, lai durvis atvērtu. Daļa cilvēku atzinuši, ka ir tik ļoti pieraduši pie vecās un ierastās sistēmas, ka par nepieciešamību nospiest pogu atceras vien tad, kad transportlīdzeklis jau ir aizbraucis. Kā novērots, lielākie pārpratumi rodas tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas vai nu nav informēti par jauno sistēmu un neziņā rausta plecus, kāpēc trolejbuss pabrauc viņiem garām, vai tieši pretēji – izmisīgi spiež pogu vairākas reizes bažās, ka aizbrauks garām pieturai, kurā jāizkāpj.
Turklāt arī paša uzņēmuma veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 37% respondentu labāk patīk, ja durvis atver sabiedriskā transporta vadītājs, bet 2% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka vispār nav pamanījuši iespēju pašiem atvērt durvis sabiedriskajā transportā.
Vēl viens trūkums ir elektroniskās biļetes jeb e-talona nolasīšanas iekārta, kas ir grūti pamanāmā – pelēkā krāsā, jo īpaši neizceļoties „vecā tipa” tramvajos, iekārtai saplūstot ar tramvaja salona toni. Informācija par e-talonā atlikušo braucienu skaitu nolasīšanas iekārtas lodziņā ir redzama vien īsu mirkli, turklāt neizteiksmīgas krāsas burtiem, kas sarežģī tās uztveršanu maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un pasažieriem ar redzes invaliditāti.
Grūtības sagādā arī transporta kustības saraksti pieturvietās – informācija par pienākšanas laikiem ir sīkā drukā. Turklāt plāksnes ar šo informāciju bieži vien atrodas vai nu tik augstu, ka ir jāatliec atpakaļ galva un jāpakāpjas pirkstgalos, lai visu saskatītu, vai tieši pretēji – jāsaliecas „deviņos kūkumos”. Gan vecāka gada gājuma cilvēki, gan tie, kam ir vāja redze, bieži ir spiesti lūgt palīdzību citiem cilvēkiem, jo iepazīties ar sabiedriskā transporta pienākšanas laiku sarakstu traucē tieši tam pretī novietota atkritumu tvertne. Tās dēļ cilvēks nevar pieiet sarakstam tieši tik tuvu klāt, cik nepieciešams, lai visu saskatītu. Šādos gadījumos nākas liekties atkritumu tvertnei pāri, riskējot nosmērēt drēbes, vai spraukties starp miskasti un plāksni ar maršrutu kustības sarakstu, kas ne vienmēr ir iespējams.
Nepatīkamus pārsteigumus Rīgas sabiedriskajā transportā mēdz piedzīvot iebraucēji, turklāt jo īpaši bieži tā gadās 22.autobusā, kas kursē uz lidostu. Tūristi e-talonu nopērk, taču nereti tik un tā dabū maksāt sodu, jo ne biļešu pārdevējs, ne transportlīdzekļa šoferis nepaskaidro, ka e-talons skaitās nederīgs, kamēr nav novilkts gar biļešu lasītāju. Norāžu, kā lietot e-talonu, trūkst arī pie pašām nolasīšanas iekārtām – rezultātā apjukumu, iekāpjot sabiedriskajā transportā, nereti piedzīvo ne vien ārzemnieki, bet arī no citām Latvijas vietām galvaspilsētā iebraukušie.
Tomēr pamazām arī galvaspilsētas sabiedriskais transports kļūst pielāgotāks un pieejamāks ikvienam. Tā, piemēram, no 2012.gada septembra vienā no populārākajiem – 6.tramvaja maršrutā „Ausekļa iela – Jugla” – kursē zemās grīdas tramvaji. No šā gada sākuma tie pasažierus pārvadā arī 11.maršrutā „Stacijas laukums – Mežaparks”. Zemās grīdas tramvaju priekšrocība ir tāda, ka tiem nav pakāpienu pie durvīm, turklāt, atšķirībā no vecā tipa transportlīdzekļiem, to salonos ir mazāk sēdvietu uz paaugstinājuma. Šādos tramvajos logi ir lielāki, bet ejas plašākas, kas jo īpaši svarīgi ir cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem. Turklāt papildus zemās grīdas tramvajiem „Rīga 15T” uzņēmums „Rīgas satiksme” iegādājies arī vairākus transportlīdzekļus „Rīga 15T-1”, kas atšķiras ar lielāku ietilpību. Garajiem tramvajiem ir par vienu vidus posmu vairāk - to garums sasniedz 41 metru un tiem ir astoņas durvis.
No pirmajiem elektriskajiem tramvajiem 1901.gadā un pirmajām atklātajām autobusu līnijām vairāk nekā 20 gadus vēlāk, sabiedriskā transporta tīkls Rīgā laika gaitā pamatīgi paplašinājies, tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem pērn nobraucot 48 409 901 kilometru. Lai gan uzņēmums „Rīgas satiksme” regulāri modernizē sabiedrisko transportu galvaspilsētā, joprojām ir lietas, par kurām varētu teikt „gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr”.
Tā, piemēram, šā gada septembra vidū „Rīgas satiksme” sāka pakāpeniski pāriet uz jaunu sabiedriskā transporta durvju atvēršanas sistēmu, kad pasažieri, lai iekāptu un izkāptu no transportlīdzekļa, durvis varētu atvērt paši ar speciālu pogu palīdzību. Aptaujātie rīdzinieki, daloties savos iespaidos par jauno sistēmu, neslēpj, ka tai ir arī mīnusi. Tā, piemēram, nospiest pogu ir grūti, ja vienā rokā ir smaga iepirkumu soma, bet pie otras rokas bērns. Turklāt nereti pieturā stāvošais cilvēks pogu nospiež, taču sabiedriskā transporta vadītājs to nepamana vai ir par slinku, lai durvis atvērtu. Daļa cilvēku atzinuši, ka ir tik ļoti pieraduši pie vecās un ierastās sistēmas, ka par nepieciešamību nospiest pogu atceras vien tad, kad transportlīdzeklis jau ir aizbraucis. Kā novērots, lielākie pārpratumi rodas tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas vai nu nav informēti par jauno sistēmu un neziņā rausta plecus, kāpēc trolejbuss pabrauc viņiem garām, vai tieši pretēji – izmisīgi spiež pogu vairākas reizes bažās, ka aizbrauks garām pieturai, kurā jāizkāpj.
Turklāt arī paša uzņēmuma veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 37% respondentu labāk patīk, ja durvis atver sabiedriskā transporta vadītājs, bet 2% aptaujas dalībnieku atzinuši, ka vispār nav pamanījuši iespēju pašiem atvērt durvis sabiedriskajā transportā.
Vēl viens trūkums ir elektroniskās biļetes jeb e-talona nolasīšanas iekārta, kas ir grūti pamanāmā – pelēkā krāsā, jo īpaši neizceļoties „vecā tipa” tramvajos, iekārtai saplūstot ar tramvaja salona toni. Informācija par e-talonā atlikušo braucienu skaitu nolasīšanas iekārtas lodziņā ir redzama vien īsu mirkli, turklāt neizteiksmīgas krāsas burtiem, kas sarežģī tās uztveršanu maziem bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un pasažieriem ar redzes invaliditāti.
Grūtības sagādā arī transporta kustības saraksti pieturvietās – informācija par pienākšanas laikiem ir sīkā drukā. Turklāt plāksnes ar šo informāciju bieži vien atrodas vai nu tik augstu, ka ir jāatliec atpakaļ galva un jāpakāpjas pirkstgalos, lai visu saskatītu, vai tieši pretēji – jāsaliecas „deviņos kūkumos”. Gan vecāka gada gājuma cilvēki, gan tie, kam ir vāja redze, bieži ir spiesti lūgt palīdzību citiem cilvēkiem, jo iepazīties ar sabiedriskā transporta pienākšanas laiku sarakstu traucē tieši tam pretī novietota atkritumu tvertne. Tās dēļ cilvēks nevar pieiet sarakstam tieši tik tuvu klāt, cik nepieciešams, lai visu saskatītu. Šādos gadījumos nākas liekties atkritumu tvertnei pāri, riskējot nosmērēt drēbes, vai spraukties starp miskasti un plāksni ar maršrutu kustības sarakstu, kas ne vienmēr ir iespējams.
Nepatīkamus pārsteigumus Rīgas sabiedriskajā transportā mēdz piedzīvot iebraucēji, turklāt jo īpaši bieži tā gadās 22.autobusā, kas kursē uz lidostu. Tūristi e-talonu nopērk, taču nereti tik un tā dabū maksāt sodu, jo ne biļešu pārdevējs, ne transportlīdzekļa šoferis nepaskaidro, ka e-talons skaitās nederīgs, kamēr nav novilkts gar biļešu lasītāju. Norāžu, kā lietot e-talonu, trūkst arī pie pašām nolasīšanas iekārtām – rezultātā apjukumu, iekāpjot sabiedriskajā transportā, nereti piedzīvo ne vien ārzemnieki, bet arī no citām Latvijas vietām galvaspilsētā iebraukušie.
Tomēr pamazām arī galvaspilsētas sabiedriskais transports kļūst pielāgotāks un pieejamāks ikvienam. Tā, piemēram, no 2012.gada septembra vienā no populārākajiem – 6.tramvaja maršrutā „Ausekļa iela – Jugla” – kursē zemās grīdas tramvaji. No šā gada sākuma tie pasažierus pārvadā arī 11.maršrutā „Stacijas laukums – Mežaparks”. Zemās grīdas tramvaju priekšrocība ir tāda, ka tiem nav pakāpienu pie durvīm, turklāt, atšķirībā no vecā tipa transportlīdzekļiem, to salonos ir mazāk sēdvietu uz paaugstinājuma. Šādos tramvajos logi ir lielāki, bet ejas plašākas, kas jo īpaši svarīgi ir cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem. Turklāt papildus zemās grīdas tramvajiem „Rīga 15T” uzņēmums „Rīgas satiksme” iegādājies arī vairākus transportlīdzekļus „Rīga 15T-1”, kas atšķiras ar lielāku ietilpību. Garajiem tramvajiem ir par vienu vidus posmu vairāk - to garums sasniedz 41 metru un tiem ir astoņas durvis.
UZ KLIENTU VĒRSTS UNIVERSĀLAIS DIZAINS TŪRISMĀ.
VERBĀLĀ UN NEVERBĀLĀ KOMUNIKĀCIJA.
4 iemesli, kāpēc vērts lasīt tālāk!
Turpmāk varēsiet:
1. izvērtēt savu rakstisko komunikāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu sniegtā informācija ir saprotama un viegli izlasāma jūsu klientiem;
2. piesaistīt plašāku klientu loku, izmantojot rakstisko komunikāciju;
3. nodrošināt labāku klientu apkalpošanu;
4. attīstīt jaunu komunikāciju ar klientiem.
Universālā dizaina mērķis ir padarīt dzīvi vienkāršāku ikvienam, veidojot produktus, pakalpojumus un komunikāciju daudz pieejamāku pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.
Šeit jūs uzzināsiet praktiskus padomus, kas var tikt pielietoti jūsu biznesā, un tas no jums neprasīs
papildus izdevumus.
Verbālā komunikācija
Turpmākie ieteikumi palīdzēs jums veidot efektīvu komunikācijas veidu ar klientiem. Neskatoties uz to, ka šie ieteikumi ir vērsti uz verbālu „aci-pret-aci” komunikāciju, tā tikpat veiksmīgi ir pielietojama uzrunās, sarunās, prezentācijas, automātiskajos atbildētājos un publiskos paziņojumos.
- Izmantojiet vienkāršu valodu. Vienmēr centieties izmantot pēc iespējas vienkāršāku un skaidrāku valodu. Izvairieties no tehnisku terminu lietošanas, ar kuriem jūsu klients var nebūt pazīstams. Ja jums ir jāpiemin kāds tehnisks termins, saprotami izskaidrojiet, ko tas nozīmē.
- Domājiet, ko jūs sakāt. Vai jūs atbildējāt uz sava klienta jautājumu? Vai jūsu klients zina par tehniskajiem terminiem, kas tiek lietoti jūsu nozarē?
- Runājiet skaidri. Runājiet skaidrā valodā, skaidri izsakot katru vārdu.
- Runājiet lēni. Nesteidzieties un runājiet lēni ar savu klientu.
- Runājiet tieši ar klientu. Komunikācijā klātienē vienmēr runājiet tieši ar klientu. Tas ir īpaši svarīgi, ja klientu pavada tulks (nedzirdīgiem cilvēkiem vai ārzemniekiem) vai asistents (cilvēks, kurš pavada klientu).
- Veidojiet savu sakāmo vienkāršu. Sniedziet informāciju loģiskā secībā.
- Pasakiet sarunas mērķi. Pirms sarunas uzsākšanas, pasakiet klientam, par ko būs saruna.
- Klausieties un atbildiet klientam. Izmantojiet tādu valodu, kādā runā klients.
- Nepabeidziet klienta teikumu viņa vietā. Nepārtrauciet klientu, kamēr viņš runā. Pacietīgi gaidiet, kad viņš būs visu pateicis.
- Uzdodiet atvērtus jautājumus. Izmantojiet atvērtus jautājumus, lai iegūtu vairāk informācijas no klienta. Piemēram: „Kā varu jums palīdzēt?”
Atvērti jautājumi parasti sniegs izsmeļošāku atbildi, kamēr uz slēgtiem jautājumiem jūs saņemsiet „Jā” vai „Nē” atbildes.
- Ja neesat pārliecināts, ka esat pareizi sapratis, pieklājīgi lūdziet klientam atkārtot sniegto informāciju. Vai kā alternatīvu atkārtojiet dzirdēto informāciju, lai pārliecinātos, ka pareizi esat sapratis lūgumu/jautājumu.
- Pārliecinieties, ka klients ir sapratis jūsu teikto. Jautājumi un atbildes piedāvā labu veidu, lai noskaidrotu, vai jūsu klients ir sapratis informāciju.
Šķietami sarežģīti klienti:
Šķietami sarežģīti klienti visbiežāk ir tie, kuriem ir kāda veida dzirdes, garīgās veselības, sapratnes vai kulturālo normu ievērošanas problēmas.
· Uzklausiet klientu un uztveriet viņa bažas nopietni.
· Nomieriniet klientu, liekot viņam noprast, ka esat dzirdējis, ko viņš teica un esat sapratis viņa bažas. Rodiet kopsaucēju, par ko varat vienoties.
· Ja klients ir agresīvs, provocējošs vai bez nepieciešamības atkārto teikto, sakiet, ka esat viņu sapratis, atkārtojot dzirdēto precīzi klienta vārdiem, lai būtu skaidrs, ka esat dzirdējis visu, ko viņš teica.
· Klientam var nebūt skaidrs, ko jūs varat un ko nevarat izdarīt. Ja jums nepieciešams dzirdēto informāciju nodot tālāk, pārliecinieties, ka jūsu klients saprot, kāpēc jūs tā darāt.
· Nododot informāciju tālāk, sniedziet to pēc iespējas plašāku, lai klientam atkārtoti nebūtu jāskaidro situācija.
Neverbālā komunikācija
90% informācijas, ko nododam, sastāv no neverbālās komunikācijas. Tā tiek ietekmēta ar balsi (38%), tādiem faktoriem kā skaļums, tonis, ritms un ķermeņa valoda (55%), īpaši sejas izteiksme.
- Draudzīgi smaidiet un runājiet pieklājīgi. Tas nomierina cilvēkus. Katrs klients vēlas saņemt labu apkalpošanu.
- Esiet pacietīgs. Paturiet prātā, ka dažiem cilvēkiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai saprastu un atbildētu.
- Klausieties klientā. Jūsu ķermeņa valoda ir nozīmīga klausīšanas uzvedības sastāvdaļa. Piedomājiet par savu pozu, acu kontaktu un sejas izteiksmi.
- Runājot, skatieties uz klientu. Veidojiet acu kontaktu un pavērsieties pret klientu, kad runājat ar viņu.
- Runājot, neaizsedziet muti ar roku.Cilvēkiem ar dzirdes problēmām būs grūti jūs saklausīt vai lasīt no lūpām, ja ar roku aizsegsiet muti. Tāpat saprast jūsu teikto būs grūti, ja novērsīsities no klienta.
- Nestāviet ar muguru pret gaismas avotu. Kad runājiet ar klientu, pārliecinieties, ka nestāvat ar muguru pret kādu gaismas avotu (piemēram, logu). Tas cilvēkiem ar redzes traucējumiem radīs grūtības jūs saskatīt un cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem – saprast vai lasīt no lūpām, jo būs redzams tikai jūsu siluets.
- Novērsiet fona trokšņus līdz minimumam. Runājiet vietā, kur ir maz fona trokšņu. Tas jo īpaši ir svarīgi, jo saskaņā ar statistikuvienam no septiņiem klientiem ir kāda veida dzirdes traucējumi.
- Atrodiet komunikācijas veidu, kas apmierina jūsu klientu. Turiet tuvumā rakstāmo un papīru, lai nepieciešamības gadījumā varētu piefiksēt dzirdēto vai nodot informāciju skaidrāk.
- Izmantojiet alternatīvus komunikācijas veidus. Lai novērstu valodas barjeru, piedāvājiet informāciju, izmantojot komunikācijas veidu, kas neprasa valodu – piemēram, zīmju valodu, universālus simbolus, tulkošanas programmas, vārdnīcas.
- Ja piedāvājat palīdzību, sagaidiet apstiprinājumu. Nekad nepieskarieties personai, dzīvniekam, kas strādā (piemēram, sunim-pavadonim) vai personas tehniskajiem palīglīdzekļiem (piemēram, riteņkrēslam) bez atļaujas.
- Izprotiet jūsu klienta kultūras normas. Pārziniet un izprotiet jūsu klientu dažādās kultūras normas.
- Ievērojiet distanci starp jums un klientu. Nestāviet pārāk tuvu, bet arī pārliecinieties, ka neatrodaties pārāk tālu.
- Izturieties pret visiem klientiem līdzvērtīgi. Izvairieties no stereotipiem, rasistiskas attieksmes, aizspriedumiem vai diskriminācijas.
VERBĀLĀ UN NEVERBĀLĀ KOMUNIKĀCIJA.
4 iemesli, kāpēc vērts lasīt tālāk!
Turpmāk varēsiet:
1. izvērtēt savu rakstisko komunikāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu sniegtā informācija ir saprotama un viegli izlasāma jūsu klientiem;
2. piesaistīt plašāku klientu loku, izmantojot rakstisko komunikāciju;
3. nodrošināt labāku klientu apkalpošanu;
4. attīstīt jaunu komunikāciju ar klientiem.
Universālā dizaina mērķis ir padarīt dzīvi vienkāršāku ikvienam, veidojot produktus, pakalpojumus un komunikāciju daudz pieejamāku pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.
Šeit jūs uzzināsiet praktiskus padomus, kas var tikt pielietoti jūsu biznesā, un tas no jums neprasīs
papildus izdevumus.
Verbālā komunikācija
Turpmākie ieteikumi palīdzēs jums veidot efektīvu komunikācijas veidu ar klientiem. Neskatoties uz to, ka šie ieteikumi ir vērsti uz verbālu „aci-pret-aci” komunikāciju, tā tikpat veiksmīgi ir pielietojama uzrunās, sarunās, prezentācijas, automātiskajos atbildētājos un publiskos paziņojumos.
- Izmantojiet vienkāršu valodu. Vienmēr centieties izmantot pēc iespējas vienkāršāku un skaidrāku valodu. Izvairieties no tehnisku terminu lietošanas, ar kuriem jūsu klients var nebūt pazīstams. Ja jums ir jāpiemin kāds tehnisks termins, saprotami izskaidrojiet, ko tas nozīmē.
- Domājiet, ko jūs sakāt. Vai jūs atbildējāt uz sava klienta jautājumu? Vai jūsu klients zina par tehniskajiem terminiem, kas tiek lietoti jūsu nozarē?
- Runājiet skaidri. Runājiet skaidrā valodā, skaidri izsakot katru vārdu.
- Runājiet lēni. Nesteidzieties un runājiet lēni ar savu klientu.
- Runājiet tieši ar klientu. Komunikācijā klātienē vienmēr runājiet tieši ar klientu. Tas ir īpaši svarīgi, ja klientu pavada tulks (nedzirdīgiem cilvēkiem vai ārzemniekiem) vai asistents (cilvēks, kurš pavada klientu).
- Veidojiet savu sakāmo vienkāršu. Sniedziet informāciju loģiskā secībā.
- Pasakiet sarunas mērķi. Pirms sarunas uzsākšanas, pasakiet klientam, par ko būs saruna.
- Klausieties un atbildiet klientam. Izmantojiet tādu valodu, kādā runā klients.
- Nepabeidziet klienta teikumu viņa vietā. Nepārtrauciet klientu, kamēr viņš runā. Pacietīgi gaidiet, kad viņš būs visu pateicis.
- Uzdodiet atvērtus jautājumus. Izmantojiet atvērtus jautājumus, lai iegūtu vairāk informācijas no klienta. Piemēram: „Kā varu jums palīdzēt?”
Atvērti jautājumi parasti sniegs izsmeļošāku atbildi, kamēr uz slēgtiem jautājumiem jūs saņemsiet „Jā” vai „Nē” atbildes.
- Ja neesat pārliecināts, ka esat pareizi sapratis, pieklājīgi lūdziet klientam atkārtot sniegto informāciju. Vai kā alternatīvu atkārtojiet dzirdēto informāciju, lai pārliecinātos, ka pareizi esat sapratis lūgumu/jautājumu.
- Pārliecinieties, ka klients ir sapratis jūsu teikto. Jautājumi un atbildes piedāvā labu veidu, lai noskaidrotu, vai jūsu klients ir sapratis informāciju.
Šķietami sarežģīti klienti:
Šķietami sarežģīti klienti visbiežāk ir tie, kuriem ir kāda veida dzirdes, garīgās veselības, sapratnes vai kulturālo normu ievērošanas problēmas.
· Uzklausiet klientu un uztveriet viņa bažas nopietni.
· Nomieriniet klientu, liekot viņam noprast, ka esat dzirdējis, ko viņš teica un esat sapratis viņa bažas. Rodiet kopsaucēju, par ko varat vienoties.
· Ja klients ir agresīvs, provocējošs vai bez nepieciešamības atkārto teikto, sakiet, ka esat viņu sapratis, atkārtojot dzirdēto precīzi klienta vārdiem, lai būtu skaidrs, ka esat dzirdējis visu, ko viņš teica.
· Klientam var nebūt skaidrs, ko jūs varat un ko nevarat izdarīt. Ja jums nepieciešams dzirdēto informāciju nodot tālāk, pārliecinieties, ka jūsu klients saprot, kāpēc jūs tā darāt.
· Nododot informāciju tālāk, sniedziet to pēc iespējas plašāku, lai klientam atkārtoti nebūtu jāskaidro situācija.
Neverbālā komunikācija
90% informācijas, ko nododam, sastāv no neverbālās komunikācijas. Tā tiek ietekmēta ar balsi (38%), tādiem faktoriem kā skaļums, tonis, ritms un ķermeņa valoda (55%), īpaši sejas izteiksme.
- Draudzīgi smaidiet un runājiet pieklājīgi. Tas nomierina cilvēkus. Katrs klients vēlas saņemt labu apkalpošanu.
- Esiet pacietīgs. Paturiet prātā, ka dažiem cilvēkiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai saprastu un atbildētu.
- Klausieties klientā. Jūsu ķermeņa valoda ir nozīmīga klausīšanas uzvedības sastāvdaļa. Piedomājiet par savu pozu, acu kontaktu un sejas izteiksmi.
- Runājot, skatieties uz klientu. Veidojiet acu kontaktu un pavērsieties pret klientu, kad runājat ar viņu.
- Runājot, neaizsedziet muti ar roku.Cilvēkiem ar dzirdes problēmām būs grūti jūs saklausīt vai lasīt no lūpām, ja ar roku aizsegsiet muti. Tāpat saprast jūsu teikto būs grūti, ja novērsīsities no klienta.
- Nestāviet ar muguru pret gaismas avotu. Kad runājiet ar klientu, pārliecinieties, ka nestāvat ar muguru pret kādu gaismas avotu (piemēram, logu). Tas cilvēkiem ar redzes traucējumiem radīs grūtības jūs saskatīt un cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem – saprast vai lasīt no lūpām, jo būs redzams tikai jūsu siluets.
- Novērsiet fona trokšņus līdz minimumam. Runājiet vietā, kur ir maz fona trokšņu. Tas jo īpaši ir svarīgi, jo saskaņā ar statistikuvienam no septiņiem klientiem ir kāda veida dzirdes traucējumi.
- Atrodiet komunikācijas veidu, kas apmierina jūsu klientu. Turiet tuvumā rakstāmo un papīru, lai nepieciešamības gadījumā varētu piefiksēt dzirdēto vai nodot informāciju skaidrāk.
- Izmantojiet alternatīvus komunikācijas veidus. Lai novērstu valodas barjeru, piedāvājiet informāciju, izmantojot komunikācijas veidu, kas neprasa valodu – piemēram, zīmju valodu, universālus simbolus, tulkošanas programmas, vārdnīcas.
- Ja piedāvājat palīdzību, sagaidiet apstiprinājumu. Nekad nepieskarieties personai, dzīvniekam, kas strādā (piemēram, sunim-pavadonim) vai personas tehniskajiem palīglīdzekļiem (piemēram, riteņkrēslam) bez atļaujas.
- Izprotiet jūsu klienta kultūras normas. Pārziniet un izprotiet jūsu klientu dažādās kultūras normas.
- Ievērojiet distanci starp jums un klientu. Nestāviet pārāk tuvu, bet arī pārliecinieties, ka neatrodaties pārāk tālu.
- Izturieties pret visiem klientiem līdzvērtīgi. Izvairieties no stereotipiem, rasistiskas attieksmes, aizspriedumiem vai diskriminācijas.
UZ KLIENTU VĒRSTS UNIVERSĀLAIS DIZAINS TŪRISMĀ.
ATTĒLU UN GRAFIKU IZMANTOŠANA.
4 iemesli, kāpēc vērts lasīt tālāk!
Turpmāk varēsiet:
1. izvērtēt savu rakstisko komunikāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu sniegtā informācija ir saprotama un viegli izlasāma jūsu klientiem;
2. piesaistīt plašāku klientu loku, izmantojot rakstisko komunikāciju;
3. nodrošināt labāku klientu apkalpošanu;
4. attīstīt jaunu komunikāciju ar klientiem.
Universālā dizaina mērķis ir padarīt dzīvi vienkāršāku ikvienam, veidojot produktus, pakalpojumus un komunikāciju daudz pieejamāku pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.
Šeit jūs uzzināsiet praktiskus padomus, kas var tikt pielietoti jūsu biznesā, un tas no jums neprasīs papildus izdevumus.
Attēlu un grafiku izmatošana
1. Izmantojiet tādus attēlus un grafikus, kas ir atbilstoši tekstam.
Attēlam vai nu jāpapildina rakstītais teksts vai jāpaspilgtina teksta nozīme. Attēli īpaši noderīgi ir cilvēkiem, kuriem ir grūtības lasīt (piemēram, disleksija), cilvēkiem, kuriem konkrētā valoda nav dzimtā valoda, kā arī personām ar intelektuālo invaliditāti.
Daži padomi, izmantojot tekstu papildināšanu ar attēliem:
- izvietojiet attēlu vai grafiku tuvu tekstam, uz ko tas attiecas;
- pārliecinieties, ka attēls vai grafiks paskaidro vai papildina teksta saturu;
- izvairieties lietot attēlus kā teksta fonu; tas padara tekstu grūtāk izlasāmu; tomēr, ja attēls ir vienas krāsas, piemēram, skaidras debesis, uz šāda attēla tekstu izlasīt nebūs grūtības; svarīgākais - pārliecināties, ka attēls zem teksta netraucē lasīt;
- izmantojiet attēlus un grafikus ar skaidrām kontūrām un labu krāsu izšķirtspēju;
- neaizklājiet vienu bildi ar otru;
- izvairieties no attēliem un grafikiem, kas satur pārāk daudz informācijas;
- atcerieties par saviem klientiem; daži cilvēki var neatpazīt grafikus un nezināt, kā tie lasāmi;
- grafikos izceliet svarīgākos faktus un skaitļus;
- paskaidrojošo tekstu novietojiet tuvu, bet atsevišķi no grafika.
2. Pārliecinieties, vai ir pietiekams kontrasts starp teksta un fona krāsām.
Visiem dokumentiem, sākot no vēstulēm un ēdienkartēm līdz brošūrām un atskaitēm, ir svarīgi pievērst uzmanību krāsai, kādu izmantojat tekstam un fonam. No izvēlētajām krāsām būs atkarīgs tas, cik viegli būs izlasāma konkrētā informācija.
Daži padomi par krāsu kontrastu:
- pārliecinieties, ka starp teksta un fona krāsām ir liels kontrasts;
- ja rakstāt ar baltiem burtiem, fona krāsai ir jābūt pietiekami tumšai, lai nodrošinātu atbilstošu kontrastu; vislabāko kontrastu var panākt, izmantojot ļoti tumšas un blāvas krāsas;
- balts vai krēmkrāsas papīrs nodrošina teksta vieglu lasāmību;
- izvairieties kombinēt zilu un dzeltenu krāsu, kā arī zaļu un sarkanu krāsu, jo šādas krāsas cilvēkiem ar krāsu aklumu ir grūti atšķirt (Par krāsu aklumu un krāsu universālo dizainu lasiet šeit>>;
- balts teksts uz melna fona izskatās mazāks, tāpēc būtu jāpalielina burtu lielums.
Izvairieties novietot tekstu uz attēla vai rakstaina, ornamentiem pilna fona, jo tas padara tekstu grūti lasāmu.
ATTĒLU UN GRAFIKU IZMANTOŠANA.
4 iemesli, kāpēc vērts lasīt tālāk!
Turpmāk varēsiet:
1. izvērtēt savu rakstisko komunikāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu sniegtā informācija ir saprotama un viegli izlasāma jūsu klientiem;
2. piesaistīt plašāku klientu loku, izmantojot rakstisko komunikāciju;
3. nodrošināt labāku klientu apkalpošanu;
4. attīstīt jaunu komunikāciju ar klientiem.
Universālā dizaina mērķis ir padarīt dzīvi vienkāršāku ikvienam, veidojot produktus, pakalpojumus un komunikāciju daudz pieejamāku pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.
Šeit jūs uzzināsiet praktiskus padomus, kas var tikt pielietoti jūsu biznesā, un tas no jums neprasīs papildus izdevumus.
Attēlu un grafiku izmatošana
1. Izmantojiet tādus attēlus un grafikus, kas ir atbilstoši tekstam.
Attēlam vai nu jāpapildina rakstītais teksts vai jāpaspilgtina teksta nozīme. Attēli īpaši noderīgi ir cilvēkiem, kuriem ir grūtības lasīt (piemēram, disleksija), cilvēkiem, kuriem konkrētā valoda nav dzimtā valoda, kā arī personām ar intelektuālo invaliditāti.
Daži padomi, izmantojot tekstu papildināšanu ar attēliem:
- izvietojiet attēlu vai grafiku tuvu tekstam, uz ko tas attiecas;
- pārliecinieties, ka attēls vai grafiks paskaidro vai papildina teksta saturu;
- izvairieties lietot attēlus kā teksta fonu; tas padara tekstu grūtāk izlasāmu; tomēr, ja attēls ir vienas krāsas, piemēram, skaidras debesis, uz šāda attēla tekstu izlasīt nebūs grūtības; svarīgākais - pārliecināties, ka attēls zem teksta netraucē lasīt;
- izmantojiet attēlus un grafikus ar skaidrām kontūrām un labu krāsu izšķirtspēju;
- neaizklājiet vienu bildi ar otru;
- izvairieties no attēliem un grafikiem, kas satur pārāk daudz informācijas;
- atcerieties par saviem klientiem; daži cilvēki var neatpazīt grafikus un nezināt, kā tie lasāmi;
- grafikos izceliet svarīgākos faktus un skaitļus;
- paskaidrojošo tekstu novietojiet tuvu, bet atsevišķi no grafika.
2. Pārliecinieties, vai ir pietiekams kontrasts starp teksta un fona krāsām.
Visiem dokumentiem, sākot no vēstulēm un ēdienkartēm līdz brošūrām un atskaitēm, ir svarīgi pievērst uzmanību krāsai, kādu izmantojat tekstam un fonam. No izvēlētajām krāsām būs atkarīgs tas, cik viegli būs izlasāma konkrētā informācija.
Daži padomi par krāsu kontrastu:
- pārliecinieties, ka starp teksta un fona krāsām ir liels kontrasts;
- ja rakstāt ar baltiem burtiem, fona krāsai ir jābūt pietiekami tumšai, lai nodrošinātu atbilstošu kontrastu; vislabāko kontrastu var panākt, izmantojot ļoti tumšas un blāvas krāsas;
- balts vai krēmkrāsas papīrs nodrošina teksta vieglu lasāmību;
- izvairieties kombinēt zilu un dzeltenu krāsu, kā arī zaļu un sarkanu krāsu, jo šādas krāsas cilvēkiem ar krāsu aklumu ir grūti atšķirt (Par krāsu aklumu un krāsu universālo dizainu lasiet šeit>>;
- balts teksts uz melna fona izskatās mazāks, tāpēc būtu jāpalielina burtu lielums.
Izvairieties novietot tekstu uz attēla vai rakstaina, ornamentiem pilna fona, jo tas padara tekstu grūti lasāmu.
UZ KLIENTU VĒRSTS UNIVERSĀLAIS DIZAINS TŪRISMĀ.
RAKSTISKĀ KOMUNIKĀCIJA
4 iemesli, kāpēc vērts lasīt tālāk!
Turpmāk varēsiet:
1. izvērtēt savu rakstisko komunikāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu sniegtā informācija ir saprotama un viegli izlasāma jūsu klientiem;
2. piesaistīt plašāku klientu loku, izmantojot rakstisko komunikāciju;
3. nodrošināt labāku klientu apkalpošanu;
4. attīstīt jaunu komunikāciju ar klientiem.
Universālā dizaina mērķis ir padarīt dzīvi vienkāršāku ikvienam, veidojot produktus, pakalpojumus un komunikāciju daudz pieejamāku pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.
Šeit jūs uzzināsiet praktiskus padomus, kas var tikt pielietoti jūsu biznesā, un tas no jums neprasīs papildus izdevumus.
Norādes
- Teksta vietā izmantojiet starptautiski atpazīstamus simbolus.
- Kur iespējams, izmantojiet simbolus, kas atbilst tekstam. Īpaši svarīgi tas ir norādēs, kas ir divās vai vairākās valodās, jo simboli palīdz jūsu klientiem ātrāk atpazīt sniegto informāciju.
- Izmantojiet bultas, lai norādītu virzienus.
- Ir jābūt skaidram kontrastam starp norādi un fonu, pie kā tā piestiprināta. Tas palīdz pievērst uzmanību norādei.
- Jābūt skaidram kontrastam starp tekstu/simbolu un norādes fona krāsām. Tas palīdz pievērst uzmanību norādes saturam.
- Ja tiek izmantota krāsu kodēšana, tad pārliecinieties kā tās ir viegli atšķirt.
- Norādēm jābūt matētām. Izvairieties no spīdīgas virsmas, kas var radīt atspīdumu.
- Norādēm jābūt vienmērīgi izgaismotām apgaismošanas līmenī 200 luksi.
- Reljefainas norādes ļauj jūsu klientiem lasīt ar tausti.
- Reljefa burtiem jābūt izvirzītiem no norādes virsmas 1-1,5 mm un katra burta virsmai jābūt 1,5-2 mm platai.
- Reljefa burtiem jābūt 16-50 mm augstiem.
- Ja informācija tiek piedāvāta Braila rakstā, tam jāatrodas zem konkrētā teksta.
- Jāizvairās no izrobotiem un iegravētiem burtiem, jo tos ir grūti izlasīt ar tausti.
- Norādes jāizvieto nozīmīgos punktos ceļa garumā ikreiz, kad ceļi krustojas vai šķiras.
- Taktilās un braila raksta norādes jāizvieto viegli aizsniedzamā vietā.
- Novietojiet norādes tā, lai tās lasot, klienti netraucētu citiem.
Pārliecinieties, ka virziena norādes palīdz cilvēkiem atcerēties, kur viņi ir gājuši, kā arī palīdz identificēt alternatīvus galamērķus ēkā/vidē, bez nepieciešamības atgriezties sākumpunktā.
RAKSTISKĀ KOMUNIKĀCIJA
4 iemesli, kāpēc vērts lasīt tālāk!
Turpmāk varēsiet:
1. izvērtēt savu rakstisko komunikāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu sniegtā informācija ir saprotama un viegli izlasāma jūsu klientiem;
2. piesaistīt plašāku klientu loku, izmantojot rakstisko komunikāciju;
3. nodrošināt labāku klientu apkalpošanu;
4. attīstīt jaunu komunikāciju ar klientiem.
Universālā dizaina mērķis ir padarīt dzīvi vienkāršāku ikvienam, veidojot produktus, pakalpojumus un komunikāciju daudz pieejamāku pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.
Šeit jūs uzzināsiet praktiskus padomus, kas var tikt pielietoti jūsu biznesā, un tas no jums neprasīs papildus izdevumus.
Norādes
- Teksta vietā izmantojiet starptautiski atpazīstamus simbolus.
- Kur iespējams, izmantojiet simbolus, kas atbilst tekstam. Īpaši svarīgi tas ir norādēs, kas ir divās vai vairākās valodās, jo simboli palīdz jūsu klientiem ātrāk atpazīt sniegto informāciju.
- Izmantojiet bultas, lai norādītu virzienus.
- Ir jābūt skaidram kontrastam starp norādi un fonu, pie kā tā piestiprināta. Tas palīdz pievērst uzmanību norādei.
- Jābūt skaidram kontrastam starp tekstu/simbolu un norādes fona krāsām. Tas palīdz pievērst uzmanību norādes saturam.
- Ja tiek izmantota krāsu kodēšana, tad pārliecinieties kā tās ir viegli atšķirt.
- Norādēm jābūt matētām. Izvairieties no spīdīgas virsmas, kas var radīt atspīdumu.
- Norādēm jābūt vienmērīgi izgaismotām apgaismošanas līmenī 200 luksi.
- Reljefainas norādes ļauj jūsu klientiem lasīt ar tausti.
- Reljefa burtiem jābūt izvirzītiem no norādes virsmas 1-1,5 mm un katra burta virsmai jābūt 1,5-2 mm platai.
- Reljefa burtiem jābūt 16-50 mm augstiem.
- Ja informācija tiek piedāvāta Braila rakstā, tam jāatrodas zem konkrētā teksta.
- Jāizvairās no izrobotiem un iegravētiem burtiem, jo tos ir grūti izlasīt ar tausti.
- Norādes jāizvieto nozīmīgos punktos ceļa garumā ikreiz, kad ceļi krustojas vai šķiras.
- Taktilās un braila raksta norādes jāizvieto viegli aizsniedzamā vietā.
- Novietojiet norādes tā, lai tās lasot, klienti netraucētu citiem.
Pārliecinieties, ka virziena norādes palīdz cilvēkiem atcerēties, kur viņi ir gājuši, kā arī palīdz identificēt alternatīvus galamērķus ēkā/vidē, bez nepieciešamības atgriezties sākumpunktā.
UZ KLIENTU VĒRSTS UNIVERSĀLAIS DIZAINS TŪRISMĀ.
RAKSTĪTĀ KOMUNIKĀCIJA.
RAKSTĪTĀ KOMUNIKĀCIJA.
4 iemesli, kāpēc vērts lasīt tālāk!
Turpmāk varēsiet:
1. izvērtēt savu rakstisko komunikāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu sniegtā informācija ir saprotama un viegli izlasāma jūsu klientiem;
2. piesaistīt plašāku klientu loku, izmantojot rakstisko komunikāciju;
3. nodrošināt labāku klientu apkalpošanu;
4. attīstīt jaunu komunikāciju ar klientiem.
Universālā dizaina mērķis ir padarīt dzīvi vienkāršāku ikvienam, veidojot produktus, pakalpojumus un komunikāciju daudz pieejamāku pēc iespējas plašākam cilvēku lokam.
Šeit jūs uzzināsiet praktiskus padomus, kas var tikt pielietoti jūsu biznesā, un tas no jums neprasīs
papildus izdevumus.
Rakstiskā komunikācija
Veids, kādā jūs sazināties ar saviem klientiem ir ļoti svarīgs – jūsu tonis, vārdi, ko izmantojat un veids, kādā rakstāt. Ir svarīgi padomāt par to, kam jūs rakstāt (jūsu mērķa grupa), kā arī par to, ko viņi zina par jūsu biznesu (konkrētāk, vai viņi ir pazīstami ar terminoloģiju, ko vēlaties izmantot).
Sniegsim jums dažus svarīgākos ieteikumus, kas būtu jāievēro, lai jūs ar klientiem sazinātos efektīvāk:
- domājiet par personu, kam jūs rakstāt. Kādas ir viņu zināšanas par jūsu biznesu? Vai viņi pārzina tehniskos terminus, ko vēlaties izmantot? Kā viņi lasīs šo dokumentu? Vai viņi uzreiz pārslēgsies uz sev interesējošo sadaļu?
- Esiet personīgi. Izmantojiet „es”, „mēs” un „jūs” savos dokumentos.
- Veidojiet tekstu viegli lasāmu un saprotamu. Vienmēr izmantojiet pēc iespējas vienkāršāku un skaidrāku valodu. Izvairieties no tehniskas valodas, ko jūsu klienti varētu nesaprast. Ja jums ir jālieto tehniski termini, saprotami izskaidrojiet, ko tas nozīmē.
- Definējiet nepazīstamus saīsinājumus un akronīmus. Pirmajā reizē uzrakstiet pilnu tekstu, saīsinājumu vai akronīmu liekot iekavās.
- Veidojiet īsus teikumus. Centieties izmantot ne vairāk kā 15-20 vārdu vienā teikumā. Neatdaliet teikumus ar semikolu, izmantojiet punktu. Pēc pieturzīmēm lieciet atstarpes. Tas īpaši palīdzēs cilvēkiem, kuri lasa izmatojot teksta lasīšanas programmas/sintezatorus.
- Veidojiet savus produktus un pakalpojumus pieejamus plašākam klientu lokam. Sāciet ar informācijas piedāvāšanu alternatīvos formātos – lielākā drukā (piemēram, 14 burtu lielums), audio, braila rakstā, vieglajā valodā. Vieglā valoda ir veidota tā, lai tekstu būtu vieglāk gan izlasīt, gan uztvert. Tas īpaši paredzēts personām ar intelektuālo invaliditāti, bet tikpat labi var noderēt arī bērniem un cilvēkiem, kuri tik labi nezina konkrēto valodu . Parasti teksti vieglajā valodā tiek papildināti ar attēliem un grafikiem, lai palīdzētu skaidrot tekstu.
- Izceliet būtiskāko informāciju. Cilvēki bieži dokumentus, brošūras un vēstules lasa „pa diagonāli”, tāpēc ir svarīgi izcelt svarīgāko informāciju, virsrakstus vai teksta rindkopas.
Vispārīgs ieteikums informācijas izcelšanai ir:
· nelietot LIELOS BURTUS,
· nelietot slīprakstu,
· nelietot teksta pasvītrošanu.
Cilvēki atpazīst pazīstamu vārdu formu, nevis lasa katru burtu. Izmantojot LIELOS BURTUS, slīprakstu vai pasvītrojot tekstu, tas pārveido vārda formu un padara to grūtāk izlasāmu, īpaši cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Lai izceltu kādu tekstu, izmantojiet treknrakstu vai lielāka izmēra tekstu.
Izvairieties pārnest vārdus jaunā rindā, jo tas traucē teksta plūdumam.
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS IZSLUDINA KONKURSU SKOLĒNIEM
Konkursa „Universālais dizains – kas tas par zvēru?” mērķis ir veicināt skolēnu interesi un izpratni par universālo dizainu, tā principiem un nozīmi sabiedrības integrācijas veicināšanā.
Piedalīties aicināti 5. līdz 12.klašu vispārējās, speciālās un profesionālās izglītības iestāžu skolēni. Konkursu rīko projekta LLIV-322 „Mana sociālā atbildība” ietvaros.
Konkursa uzdevums ir līdz 2.decembrim iesniegt vienu eseju, fotostāstu vai audiovizuālu (video) darbu, sūtot to elektroniski uz ilze.arniece@kurzemesregions.lv.
Skolēniem iespēja izvēlēties vienu no 3 tēmām:
1. mans ierosinājums ... (preces, pakalpojuma, informācijas pasniegšanas, vides) uzlabošanai, izmantojot universālo dizainu ... (skolā, mājās, veikalā, pilsētā utt.);
2. par universālo dizainu ikvienam būtu jāzin ...;
3. manuprāt, labākais redzētais universālā dizaina piemērs.
Darbus vērtēs komisija trīs cilvēku sastāvā, to starpā Kurzemes plānošanas reģiona, Kurzemes pašvaldību un Liepājas neredzīgo biedrības pārstāvji. Komisija ņems vērā autora radošo ideju, darba oriģinalitāti un atbilstību tēmai.
Labāko 2 – 3 darbu autoriem piešķirs noderīgas balvas lietošanai kopā ar citām informācijas tehnoloģiju lietām. Vienu vai vairākus uzvarētāju darbus vai to fragmentus publicēs reģionālā vai nacionālā laikrakstā.
Uzvarētāju paziņošana notiks 2014.gada 8.janvārī sociālajos tīklos: Draugiem.lv/ universalaisdizains, Facebook.com/UniversalDesignBalticsun Twitter.com/UD_Baltics un dalībniekiem personīgi.
Konkursa nolikumu skatīt šeit>>
Papildus informācija par konkursa norisi – Ilze Ārniece, ilze.arniece@kurzemesregions.lv, GSM (+371) 29579488.
Informācija par universālo dizainu internetā – www.videspieejamiba.lv/lat/universalais_dizains/.
Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projektu „Mana sociālā atbildība” Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Piedalīties aicināti 5. līdz 12.klašu vispārējās, speciālās un profesionālās izglītības iestāžu skolēni. Konkursu rīko projekta LLIV-322 „Mana sociālā atbildība” ietvaros.
Konkursa uzdevums ir līdz 2.decembrim iesniegt vienu eseju, fotostāstu vai audiovizuālu (video) darbu, sūtot to elektroniski uz ilze.arniece@kurzemesregions.lv.
Skolēniem iespēja izvēlēties vienu no 3 tēmām:
1. mans ierosinājums ... (preces, pakalpojuma, informācijas pasniegšanas, vides) uzlabošanai, izmantojot universālo dizainu ... (skolā, mājās, veikalā, pilsētā utt.);
2. par universālo dizainu ikvienam būtu jāzin ...;
3. manuprāt, labākais redzētais universālā dizaina piemērs.
Darbus vērtēs komisija trīs cilvēku sastāvā, to starpā Kurzemes plānošanas reģiona, Kurzemes pašvaldību un Liepājas neredzīgo biedrības pārstāvji. Komisija ņems vērā autora radošo ideju, darba oriģinalitāti un atbilstību tēmai.
Labāko 2 – 3 darbu autoriem piešķirs noderīgas balvas lietošanai kopā ar citām informācijas tehnoloģiju lietām. Vienu vai vairākus uzvarētāju darbus vai to fragmentus publicēs reģionālā vai nacionālā laikrakstā.
Uzvarētāju paziņošana notiks 2014.gada 8.janvārī sociālajos tīklos: Draugiem.lv/ universalaisdizains, Facebook.com/UniversalDesignBalticsun Twitter.com/UD_Baltics un dalībniekiem personīgi.
Konkursa nolikumu skatīt šeit>>
Papildus informācija par konkursa norisi – Ilze Ārniece, ilze.arniece@kurzemesregions.lv, GSM (+371) 29579488.
Informācija par universālo dizainu internetā – www.videspieejamiba.lv/lat/universalais_dizains/.
Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projektu „Mana sociālā atbildība” Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONS IZSLUDINA ESEJU KONKURSU STUDENTIEM
Konkursa „Universālais dizains – ko tas nozīmē man?” mērķis ir veicināt studentu interesi un izpratni par universālo dizainu, tā principiem un nozīmi sabiedrības integrācijas veicināšanā. Piedalīties aicināti arhitektūras zinātnes un tās apakšnozaru vidējās profesionālās, bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras mācību un studiju programmu studenti. Konkursu rīko projekta LLIV-322 „Mana sociālā atbildība” ietvaros.
Konkursa uzdevums ir līdz 16.decembrim iesniegt eseju latviešu valodā, ne garāku par 1000 vārdiem, sūtot to elektroniski uz ilze.arniece@kurzemesregions.lv.
Studentiem iespēja izvēlēties vienu no 11 tēmām, piemēram, „Universālais dizains kā manas profesijas moto”, „Universālais dizains pilsētā/manā pilsētā/ manā sapņu pilsētā’’, „Mans ierosinājums ... (preces, pakalpojuma, informācijas pasniegšanas, vides) uzlabošanai, izmantojot universālo dizainu” un citas.
Darbus vērtēs komisija trīs cilvēku sastāvā, to starpā Kurzemes plānošanas reģiona, citu projekta partneru iestāžu un Liepājas neredzīgo biedrības pārstāvji. Komisija ņems vērā autora radošo ideju, darba oriģinalitāti un esejas atbilstību darba tēmai.
1 - 2 labāko eseju autoriem piešķirs balvu - pārnēsājamu datora paliktni ar lampu (lamp desk on lap). Labāko eseju vai vienas vai vairāku eseju fragmentus publicēs reģionālā vai nacionālā laikrakstā.
Uzvarētāju paziņošana notiks 2014.gada 20.janvārī sociālajos tīklos: Draugiem.lv/ universalaisdizains, Facebook.com/UniversalDesignBaltics un Twitter.com/UD_Baltics un dalībniekiem personīgi.
Konkursa nolikumu skatīt šeit>>
Papildus informācija par konkursa norisi – Ilze Ārniece, ilze.arniece@kurzemesregions.lv, GSM (+371) 29579488.
Informācija par universālo dizainu internetā – www.videspieejamiba.lv/lat/universalais_dizains/.
Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projektu„MyResponse” Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Konkursa „Universālais dizains – ko tas nozīmē man?” mērķis ir veicināt studentu interesi un izpratni par universālo dizainu, tā principiem un nozīmi sabiedrības integrācijas veicināšanā. Piedalīties aicināti arhitektūras zinātnes un tās apakšnozaru vidējās profesionālās, bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras mācību un studiju programmu studenti. Konkursu rīko projekta LLIV-322 „Mana sociālā atbildība” ietvaros.
Konkursa uzdevums ir līdz 16.decembrim iesniegt eseju latviešu valodā, ne garāku par 1000 vārdiem, sūtot to elektroniski uz ilze.arniece@kurzemesregions.lv.
Studentiem iespēja izvēlēties vienu no 11 tēmām, piemēram, „Universālais dizains kā manas profesijas moto”, „Universālais dizains pilsētā/manā pilsētā/ manā sapņu pilsētā’’, „Mans ierosinājums ... (preces, pakalpojuma, informācijas pasniegšanas, vides) uzlabošanai, izmantojot universālo dizainu” un citas.
Darbus vērtēs komisija trīs cilvēku sastāvā, to starpā Kurzemes plānošanas reģiona, citu projekta partneru iestāžu un Liepājas neredzīgo biedrības pārstāvji. Komisija ņems vērā autora radošo ideju, darba oriģinalitāti un esejas atbilstību darba tēmai.
1 - 2 labāko eseju autoriem piešķirs balvu - pārnēsājamu datora paliktni ar lampu (lamp desk on lap). Labāko eseju vai vienas vai vairāku eseju fragmentus publicēs reģionālā vai nacionālā laikrakstā.
Uzvarētāju paziņošana notiks 2014.gada 20.janvārī sociālajos tīklos: Draugiem.lv/ universalaisdizains, Facebook.com/UniversalDesignBaltics un Twitter.com/UD_Baltics un dalībniekiem personīgi.
Konkursa nolikumu skatīt šeit>>
Papildus informācija par konkursa norisi – Ilze Ārniece, ilze.arniece@kurzemesregions.lv, GSM (+371) 29579488.
Informācija par universālo dizainu internetā – www.videspieejamiba.lv/lat/universalais_dizains/.
Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam projektu„MyResponse” Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
KRĀSU UNIVERSĀLAIS DIZAINS (KUD)
1. KAS IR KRĀSU UNIVERSĀLAIS DIZAINS (KUD)?
Cilvēki krāsas redz ievērojami atšķirīgi. Japānā ir vairāk nekā 5 miljoni iedzīvotāji, kuri redz krāsas atšķirīgāk nekā citi. Tas saistīts ar ģenētiskām redzes slimībām. KUD ir uz lietotāju orientēta dizaina sistēma, kas veidota, ņemot vērā atšķirīgu cilvēku dažādo krāsu uztveri, lai ļautu to pielietot pēc iespējas vairāk indivīdiem.
3(+1) Principi
1. Izvēlieties tādas krāsu shēmas, kuras viegli spēj identificēt cilvēki ar jebkāda veida krāsu redzi, ņemot vērā konkrēto apgaismojumu un vidi.
2. Izmantojiet ne tikai dažādas krāsas, bet arī dažādu formu, izvietojuma, līniju un krāsas uzklāšanas veidu kombinācijas, lai nodrošinātu, ka informācija ir saprotama ikvienam lietotājam, tai skaitā tiem, kuri nespēj uztvert atšķirību starp krāsām.
3. Skaidri norādiet krāsu nosaukums, ja tiek sagaidīts, ka lietotājs komunicēs, izmantojot krāsu nosaukumus.
+1 Turklāt, tiecieties uz vizuāli draudzīgu un skaistu dizainu.
Kam tas paredzēts?
Daltonoķi veido lielāko daļu no tiem cilvēkiem, kuri krāsas redz savādāk nekā parasti cilvēki. Eiropā un ASV viens no katriem 10-12 vīriešiem un 200 sievietes saskaras ar krāsu atšķiršanas problēmām, kopumā tas veido 10 miljonu cilvēku ASV un apmēram 2 miljonus Lielbritānijā. Visā pasaulē aptuveni 200 miljoni cilvēku neredz krāsas. Daltoniķiem ir normāla redze, un viņi labi redz arī mazus objektus, bet konkrētu krāsu kombinācijas viņi redz savādāk nekā citi.
1. KAS IR KRĀSU UNIVERSĀLAIS DIZAINS (KUD)?
Cilvēki krāsas redz ievērojami atšķirīgi. Japānā ir vairāk nekā 5 miljoni iedzīvotāji, kuri redz krāsas atšķirīgāk nekā citi. Tas saistīts ar ģenētiskām redzes slimībām. KUD ir uz lietotāju orientēta dizaina sistēma, kas veidota, ņemot vērā atšķirīgu cilvēku dažādo krāsu uztveri, lai ļautu to pielietot pēc iespējas vairāk indivīdiem.
3(+1) Principi
1. Izvēlieties tādas krāsu shēmas, kuras viegli spēj identificēt cilvēki ar jebkāda veida krāsu redzi, ņemot vērā konkrēto apgaismojumu un vidi.
2. Izmantojiet ne tikai dažādas krāsas, bet arī dažādu formu, izvietojuma, līniju un krāsas uzklāšanas veidu kombinācijas, lai nodrošinātu, ka informācija ir saprotama ikvienam lietotājam, tai skaitā tiem, kuri nespēj uztvert atšķirību starp krāsām.
3. Skaidri norādiet krāsu nosaukums, ja tiek sagaidīts, ka lietotājs komunicēs, izmantojot krāsu nosaukumus.
+1 Turklāt, tiecieties uz vizuāli draudzīgu un skaistu dizainu.
Kam tas paredzēts?
Daltonoķi veido lielāko daļu no tiem cilvēkiem, kuri krāsas redz savādāk nekā parasti cilvēki. Eiropā un ASV viens no katriem 10-12 vīriešiem un 200 sievietes saskaras ar krāsu atšķiršanas problēmām, kopumā tas veido 10 miljonu cilvēku ASV un apmēram 2 miljonus Lielbritānijā. Visā pasaulē aptuveni 200 miljoni cilvēku neredz krāsas. Daltoniķiem ir normāla redze, un viņi labi redz arī mazus objektus, bet konkrētu krāsu kombinācijas viņi redz savādāk nekā citi.
Turklāt ir vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kuri vispār nespēj atšķirt krāsas un to dažādību nosaka pēc krāsas gaišuma vai tumšuma. Lielākajai daļai šo cilvēku ir arī pavājināta redze.
Ar vecumu saistītas saslimšanas - tādas kā glaukoma un katarakta, var ietekmēt to, kā mēs redzam krāsas, redzei pasliktinoties.
Ir trīs daltonisma veidi.
Protanopija - cilvēku acī nav vālītes, kas uztver sarkanās krāsas gaismu.
Deitranopija - cilvēku acī nav vālītes, kas uztver zaļās krāsas gaismu.
Tritanopija - cilvēku acī nav vālītes, kas uztver zilo un dzelteno krāsu gaismu.
Krāsu redzes traucējumi var būt ļoti atšķirīgi, tāpēc arī nav konkrētu ieteikumu, no kādiem krāsu toņiem būtu jāizvairās, taču visbiežāk cilvēka acs nespēj uztvert sarkano un zaļo gaismu. Daltonisma gadījumā cilvēkam acī nav vālīšu, kas uztver sarkano gaismu (protanopija) vai zaļo gaismu (deiteranopija). Šādi cilvēki nespēj atšķirt zaļo un sarkano gaismu, taču tajā pašā laikā viņiem acs uzbūvē atrodas pārējo divu veidu vālītes, līdz ar to visas pārējās krāsas viņi spēj saskatīt. Gadījumi, kad acī nav zilo gaismu uztverošos vālīšu (tritanopija), ir ļoti reti.
2. Kā praksē pielietot KUD?
Kāpēc KUD ir svarīgs tieši tagad?
21. gadsimta sabiedrībā krāsu izmantošana strauji kļūst pat nozīmīgu informācijas apmaiņas veidu. Piemēram, pirms dažiem gadiem melnbalta druka avīzēm, žurnāliem, grāmatām un citām publikācijām bija ikdienišķa parādība. Tomēr nesenā krāsainās tipogrāfijas attīstīšanās šos izdevumus pārvērtusi krāsainus. Šodien pat vienkārša tūrisma karte izskatītos pilnīgi nederīga, ja vien tā nebūtu krāsaina. Tāpat krāsa arī tiek iekļauta operētājsistēmās – kopētāju vai mobilo telefonu, biļešu automātu, bankomātu utt. – tie mūsdienās ir krāsaini.
Dažādu krāsu izmantošana informācijas elektroniskajos informācijas dēļos arī ir kļuvis par standartu. Elektroniskajām ierīcēm un mājsaimniecības iekārtām agrāk bija viens galvenais gaismas indikators, kura funkcija bija pateikt vai ierīce ir ieslēgta vai izslēgta. Šodien visās elektroniskajās ierīcēs un sadzīves tehnikā ir iebūvētas jaunas gaismas un tās deg dažādās krāsās, lai nodotu dažādu informāciju.
Kodēšanā krāsās notiek arī sabiedriskajā telpā – muzejos, izstāžu galerijās u.c., kur telpas ir sadalītas pa krāsu tēmām un tajās ir krāsaini informācijas dēļi. Dzelzceļa stacijas un sliežu ceļi ir kodēti ar krāsām virziena noteikšanai; maršrutu shēmas un transporta kustības saraksti ir izgaismoti ar līnijām un simboliem dažādās krāsās.
Ir vēl daudz un dažādu situāciju, kurās, salīdzinot ar laiku pirms desmit vai divdesmit gadiem, krāsa tiek izmantota kā instruments informācijas nodošanai. Tomēr, lielākā daļa šīs krāsu informācijas veidota, balstoties tikai uz to, kā parasti cilvēks redz krāsas. Tā rezultātā arvien pieaug gadījumi, kur cilvēkam, kurš neredz krāsas, sniegto informāciju nolasīt ir grūti, un tas sagādā viņam neērtības.
Kāpēc KUD ir svarīgs tieši tagad?
21. gadsimta sabiedrībā krāsu izmantošana strauji kļūst pat nozīmīgu informācijas apmaiņas veidu. Piemēram, pirms dažiem gadiem melnbalta druka avīzēm, žurnāliem, grāmatām un citām publikācijām bija ikdienišķa parādība. Tomēr nesenā krāsainās tipogrāfijas attīstīšanās šos izdevumus pārvērtusi krāsainus. Šodien pat vienkārša tūrisma karte izskatītos pilnīgi nederīga, ja vien tā nebūtu krāsaina. Tāpat krāsa arī tiek iekļauta operētājsistēmās – kopētāju vai mobilo telefonu, biļešu automātu, bankomātu utt. – tie mūsdienās ir krāsaini.
Dažādu krāsu izmantošana informācijas elektroniskajos informācijas dēļos arī ir kļuvis par standartu. Elektroniskajām ierīcēm un mājsaimniecības iekārtām agrāk bija viens galvenais gaismas indikators, kura funkcija bija pateikt vai ierīce ir ieslēgta vai izslēgta. Šodien visās elektroniskajās ierīcēs un sadzīves tehnikā ir iebūvētas jaunas gaismas un tās deg dažādās krāsās, lai nodotu dažādu informāciju.
Kodēšanā krāsās notiek arī sabiedriskajā telpā – muzejos, izstāžu galerijās u.c., kur telpas ir sadalītas pa krāsu tēmām un tajās ir krāsaini informācijas dēļi. Dzelzceļa stacijas un sliežu ceļi ir kodēti ar krāsām virziena noteikšanai; maršrutu shēmas un transporta kustības saraksti ir izgaismoti ar līnijām un simboliem dažādās krāsās.
Ir vēl daudz un dažādu situāciju, kurās, salīdzinot ar laiku pirms desmit vai divdesmit gadiem, krāsa tiek izmantota kā instruments informācijas nodošanai. Tomēr, lielākā daļa šīs krāsu informācijas veidota, balstoties tikai uz to, kā parasti cilvēks redz krāsas. Tā rezultātā arvien pieaug gadījumi, kur cilvēkam, kurš neredz krāsas, sniegto informāciju nolasīt ir grūti, un tas sagādā viņam neērtības.
Sabiedrībā, kādā dzīvojam šobrīd, ironiski, bet cilvēkiem, kuri neredz krāsas, dzīvot kļūst arvien grūtāk.
KUD ir radīts, lai risinātu šo problēmu. Apsverot un pielietojot KUD, tas ļauj jums efektīvāk izmantot krāsas un radīt tādu krāsu dizainu, kuru ikviens uzskatīs par skaistu, un tajā pašā laikā nodos precīzu informāciju ikvienam.
Noderīgs ikvienam, neatkarīgi no krāsu redzes tipa
KUD nav „īpašs dizaina koncepts, kas radīts daltoniķiem un ko cilvēkiem ar normālu redzi grūti saskatīt”.
Paturot prātā krāsas neredzīgus cilvēkus, dizaina veidošanas nolūks ir:
- pilnībā pārskatīt esošo nekonsekvento krāsu dizainēšanas procedūru, kas cenšas palielināt to krāsu skaitu, kas ir liekas;
- veidot nododamās informācijas elementu prioritāro secību;
- un radīt tādu dizainu, kas ņem vērā radīto iespaidu un psiholoģisko efektu, kas var rasties informācijas saņēmējam.
KUD koncentrējas uz ērtu lietošanu no lietotāja perspektīvas, nepaļaujoties tikai uz dizainera estētikas izjūtu un sajūtām. Tā rezultātā radīsies „labi organizēts un viegli saskatāms dizains” arī cilvēkiem ir normālu krāsu redzi. Turklāt, KUD ir noderīgs ne tikai tiem, kuri neredz krāsas, bet ikvienam.
Efektīvi KUD labās prakses piemēri
| Publiskās ēkas | Publiskās ēkās, tādās kā slimnīcas un valsts iestādēs, īpaša uzmanība jāpievērš norādēm uz grīdas un brīdinošām zīmēm, krāsu shēmas pielietošanas veidam, elektroniskajiem ekrāniem uzgaidāmajā zonā, krāsu kodēšana tādām lietām, kas tiek nodotas ēkas lietotājam, piemēram, medikamenti u.c. Īpaši slimnīcās, tam jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo tajā bieži uzturas veci cilvēki, kā arī pacienti ar acu slimībām. |
| Muzeji un izstāžu galerijas | Jau iepriekš minētājam, vēl papildus jāpievērš uzmanība tam, lai eksponātu apraksti ir viegli saprotami. |
| Dzelzceļa stacijas un lidostas | Jāpievērš uzmanība maršrutu kartēm, kā arī norādēm uz platformām/vārtiem, elektroniskās informācijas dēlim, kas rāda atiešanas un pienākšanas laikus, utt. |
| Ceļi | Uzmanība jāpievērš ceļa zīmēm un krāsu toņiem, kādi izmantoti uz ceļa esošo zīmju krāsošanai, kā arī elektroniskās informācijas zīmēm, kas norāda informāciju par ceļu, piemēram, satiksmes noslogotību, utt. |
| Skolas un bērnudārzi | Uzmanība jāpievērš tāfeles krīta un mārkeru krāsai, mācību materiālu izvēlei, utt. |
| Avīzes, žurnāli, grāmatas, pamācības, vietējās pašvaldības vai uzņēmumu reklāmas lapas | Īpaši jāpiedomā pie burtu stila krāsu izvēles, krāsu shēmām, līniju veidam un krāsu-kodēšanai aprakstošām figūrām un grafikiem, leģendu atšifrējuma metodei, utt. |
| Kartes, maršrutu shēmas, tūristu kartes, auto navigācijas iekārtas un globusi | Jāpievērš uzmanība krāsu shēmai, krāsu kodēšanai, līniju formai, leģendu atšifrējuma metodei, utt. |
| Elektronisko biļešu automāti un bankomāti | Uzmanība jāpievērš operēšanas ekrāna krāsu shēmai un dizainam. |
| Elektroniskas ierīces | Rūpīgi jāapdomā krāsu shēmai, kas mobilajos telefonos un digitālajās kamerās maina apgaismojumu, kā arī ekrāna dizainam. |
| Elektroniska biroja tehnika | Uzmanība jāpievērš operācijas indikatora apgaismojumam un printeru, faksu, datoru u.c. operēšanas ekrānam. |
| Sadzīves iekārtas | Uzmanība jāpievērš ūdens vārāmās kannas, mikroviļņu krāsns u.c. operācijas indikatora apgaismojumam |
| Audiovizuālas iekārtas | Jāpievērš uzmanība televizoru, DVD atskaņotāju u.c. operācijas indikatora apgaismojumam un ekrānam. |
| Automašīnas | Uzmanība jāpievērš ekrāna krāsai uz spidometra un kontroles paneļa dizainam. |
| Medikamenti | Jāpievērš uzmanība ar krāsām kodētiem apzīmējumiem medikamentu veidam un devai, īpaši to medikamentu, ko izraksta slimnīcā. |
| Kancelejas preces | Īpaša uzmanība jāpievērš krāsu shēmām krāsu kodēšanai, kā piemēram dokumentu vāki, tintes krāsai lodīšu pildspalvām, tāpat arī tam, kā atšķirt krāsas krāsu mārkeru, krāsaino zīmuļu, krītiņu, krāsu u.c. komplektos. Uz katras vienības būtu jānorāda arī korekts katras krāsas nosaukums. |
| Interneta vietnes (mājas lapas) | Īpaša uzmanība jāpievērš fontu krāsai, krāsu shēmām aprakstošās figūrās, kā arī fona krāsas izvēlei. |
| Datorprogrammas | Jāpievērš uzmanība tam, kādas tās vizuāli izskatās uz dažādiem ekrāniem. |
Papildus informācijai:
http://www.etre.com/tools/colourblindsimulator/
http://webaim.org/articles/visual/colorblind
http://www.colourlovers.com/web/blog/2008/07/24/as-seen-by-the-color-blind
http://www.digital-web.com/articles/color_theory_for_the_colorblind/
Materiāls tulkots no Krāsu Universālā Dizaina rokasgrāmatas>>
KURZEMĒ NOSLĒDZAS VĒRIENĪGA KAMPAŅA PAR VIDES PIEEJAMĪBU IKVIENAM
Tas bija pirmais šāda mēroga projekts Latvijā, kura mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informācija par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
Kampaņas ietvaros visās Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās notika publiski izglītojoši pasākumi, kuros varēja uzzināt, kas ir UD, piedalīties dažādās simulācijas aktivitātēs un vides pielāgošanas darbos, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
Papildus izglītojošajiem pasākumiem Kurzemes un Latvijas iedzīvotāji tika aicināti piedalīties interneta aptaujā „Ko Tu zini par universālo dizainu?”. Iegūtie rezultāti atspoguļo, ka gandrīz puse aptaujas respondentu (49%) iepriekš nav zinājuši, kas ir UD, tomēr gandrīz visi (96%) atbalsta apkārtējās vides pielāgošanu pēc UD principiem savā pilsētā.
„Ar UD kampaņu vēlējāmies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi jebkurā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, „jo UD nav domāts konkrētai sabiedrības grupai, bet ikvienam no mums!”
Kampaņa par vides pielāgošanu pēc UD principiem norisinājās no 2013.gada 8.maija līdz 18.jūnijam 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās:Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadā, kā arī Liepājā un Ventspilī.
Papildu informācija par pasākumiem: www.kurzemesregions.lv.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Šodien, 18.jūnijā Brocēnu novadā noslēdzas vērienīga sociālā kampaņa par vides pieejamību, to pielāgojot pēc universālā dizaina (UD) principiem. Kampaņā iesaistījās visas 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības.
Tas bija pirmais šāda mēroga projekts Latvijā, kura mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informācija par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
Kampaņas ietvaros visās Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās notika publiski izglītojoši pasākumi, kuros varēja uzzināt, kas ir UD, piedalīties dažādās simulācijas aktivitātēs un vides pielāgošanas darbos, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
Papildus izglītojošajiem pasākumiem Kurzemes un Latvijas iedzīvotāji tika aicināti piedalīties interneta aptaujā „Ko Tu zini par universālo dizainu?”. Iegūtie rezultāti atspoguļo, ka gandrīz puse aptaujas respondentu (49%) iepriekš nav zinājuši, kas ir UD, tomēr gandrīz visi (96%) atbalsta apkārtējās vides pielāgošanu pēc UD principiem savā pilsētā.
„Ar UD kampaņu vēlējāmies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi jebkurā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, „jo UD nav domāts konkrētai sabiedrības grupai, bet ikvienam no mums!”
Kampaņa par vides pielāgošanu pēc UD principiem norisinājās no 2013.gada 8.maija līdz 18.jūnijam 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās:Aizputes, Alsungas, Brocēnu, Dundagas, Durbes, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu, Vaiņodes un Ventspils novadā, kā arī Liepājā un Ventspilī.
Papildu informācija par pasākumiem: www.kurzemesregions.lv.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
http://www.draugiem.lv/universalaisdizains/
https://www.facebook.com/UniversalDesignBaltics
https://twitter.com/UD_Baltics
BROCĒNU NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES PASĀKUMĀ PAR VIDES PIEEJAMĪBU
Rīt, 18.jūnijā Brocēnu novada pašvaldībā (Lielcieceres ielā 3) plkst. 11.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, noslēdzot vērienīgu sociālu kampaņu Kurzemes plānošanas reģionā.
Pasākuma mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas aktivitātēs. Ikvienam interesentam būs iespēja arī pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Brocēnu Jauniešu centrā „Kopā”, Brocēnu novada kultūras un izglītības centrā un Brocēnu novada pašvaldībā, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 18.jūnijā Brocēnu novada pašvaldībā (Lielcieceres ielā 3) plkst. 11.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, noslēdzot vērienīgu sociālu kampaņu Kurzemes plānošanas reģionā.
Pasākuma mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas aktivitātēs. Ikvienam interesentam būs iespēja arī pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Brocēnu Jauniešu centrā „Kopā”, Brocēnu novada kultūras un izglītības centrā un Brocēnu novada pašvaldībā, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
SKRUNDAS NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES PASĀKUMĀ PAR VIDES PIEEJAMĪBU
Rīt, 12.jūnijā Skrundas kultūras namā (Lielajā ielā 1a) plkst. 11.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
Vides pielāgošanas pasākumā varēs uzzināt, kas ir UD, un sadarbībā ar Skrundas veselības un sociālās aprūpes centru piedalīties izglītojošajās simulācijas aktivitātēs, piemēram, pārvietoties un iebraukt Kultūras namā, sēžot ratiņkrēslā.
Ikvienam interesentam būs iespēja arī pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Skrundas kultūras namā, Skrundas bērnu bibliotēkā un Skrundas pilsētas bibliotēkā, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
Vides pielāgošanas pasākumā varēs uzzināt, kas ir UD, un sadarbībā ar Skrundas veselības un sociālās aprūpes centru piedalīties izglītojošajās simulācijas aktivitātēs, piemēram, pārvietoties un iebraukt Kultūras namā, sēžot ratiņkrēslā.
Ikvienam interesentam būs iespēja arī pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Skrundas kultūras namā, Skrundas bērnu bibliotēkā un Skrundas pilsētas bibliotēkā, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
RUCAVAS NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES PASĀKUMĀ PAR VIDES PIEEJAMĪBU
Rīt, 11.jūnijā Rucavas novada domē („Pagastmājā”, Rucavā) plkst. 10.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs. Ikvienam interesentam būs iespēja arī pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Rucavas novada domē, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 11.jūnijā Rucavas novada domē („Pagastmājā”, Rucavā) plkst. 10.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs. Ikvienam interesentam būs iespēja arī pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Rucavas novada domē, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
LIEPĀJAS IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES PASĀKUMĀ PAR VIDES PIEEJAMĪBU
Rīt, 7.jūnijā, Liepājas 8.vidusskolā (Dunikas ielā 3/11) notiks izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu saskaņā ar universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
Pasākuma ietvaros Liepājas 8.vidusskolā no plkst. 11.30 varēs uzzināt, kas ir UD, un sadarbībā ar Liepājas Neredzīgo sporta klubu „Ezerkrasts” piedalīties izglītojošajās simulācijas aktivitātēs, piemēram, izmēģinot braukt ar tandēmriteni vai pastaigāties ar balto spieķi. Pasākuma laikā no plkst. 14.00 ikvienam interesentam būs iespēja arī pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Liepājas 8.vidusskolas teritorijā.
Šajā dienā vides pieejamība tiks uzlabota arī Jaunliepājas primārās veselības aprūpes centrā, izmantojot tam speciāli paredzētus materiālus.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
SALDUS NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES PASĀKUMĀ PAR VIDES PIEEJAMĪBU
Rīt, 5.jūnijā Saldus Jaunatnes atpūtas un iniciatīvas centrā „Šķūnis” (JIC „Šķūnis”), Lielajā ielā 3b plkst. 16.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt, kas ir UD, un sadarbībā ar Liepājas Neredzīgo biedrību piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs, piemēram, izmēģinot tiflotehniku, kas ir paredzēta cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Ikvienam interesentam būs iespēja pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā JIC „Šķūnis”, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus. Šajā pasākumā piedalīsies arī Saldus jauniešu domes „Es un mēs”, biedrības „Sauja”, Latvijas Sarkanā Krusta Saldus komitejas pārstāvji un Saldus 1.vidusskolas, Saldus pilsētas 2.vidusskolas un Saldus Profesionālās vidusskolas audzēkņi.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 5.jūnijā Saldus Jaunatnes atpūtas un iniciatīvas centrā „Šķūnis” (JIC „Šķūnis”), Lielajā ielā 3b plkst. 16.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt, kas ir UD, un sadarbībā ar Liepājas Neredzīgo biedrību piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs, piemēram, izmēģinot tiflotehniku, kas ir paredzēta cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Ikvienam interesentam būs iespēja pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā JIC „Šķūnis”, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus. Šajā pasākumā piedalīsies arī Saldus jauniešu domes „Es un mēs”, biedrības „Sauja”, Latvijas Sarkanā Krusta Saldus komitejas pārstāvji un Saldus 1.vidusskolas, Saldus pilsētas 2.vidusskolas un Saldus Profesionālās vidusskolas audzēkņi.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
VAIŅODES UN PRIEKULES NOVADU IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES PASĀKUMĀ PAR VIDES PIEEJAMĪBU
Rīt, 30.maijā Vaiņodes un Priekules novados notiks izglītojoši pasākumi par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkoti vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākums par vides pielāgošanu pēc UD principiem Priekules novadā notiks Veselības dienas ietvaros Priekules daudzfunkcionālajā sporta hallē (Aizputes ielā 1), kur aktīvi un interesanti savu brīvo laiku pavada ikviens novada iedzīvotājs. Pasākuma sākums ir plkst. 11.30.
Savukārt Vaiņodes novada iedzīvotāji pulcēsies Vaiņodes vidusskolā, Avotu ielā 4 plkst. 08.30, lai kopīgi ar skolēniem veidotu košu un atraktīvu foto sienu bibliotēkas lasītavā, kas būs labs un uzskatāms UD principu pielietošanas piemērs.
Abos pasākumos varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs. Ikvienam interesentam būs arī iespēja pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Vaiņodes vidusskolā, Priekules vidusskolas teritorijā un Priekules daudzfunkcionālajā sporta hallē.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 30.maijā Vaiņodes un Priekules novados notiks izglītojoši pasākumi par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkoti vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākums par vides pielāgošanu pēc UD principiem Priekules novadā notiks Veselības dienas ietvaros Priekules daudzfunkcionālajā sporta hallē (Aizputes ielā 1), kur aktīvi un interesanti savu brīvo laiku pavada ikviens novada iedzīvotājs. Pasākuma sākums ir plkst. 11.30.
Savukārt Vaiņodes novada iedzīvotāji pulcēsies Vaiņodes vidusskolā, Avotu ielā 4 plkst. 08.30, lai kopīgi ar skolēniem veidotu košu un atraktīvu foto sienu bibliotēkas lasītavā, kas būs labs un uzskatāms UD principu pielietošanas piemērs.
Abos pasākumos varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs. Ikvienam interesentam būs arī iespēja pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Vaiņodes vidusskolā, Priekules vidusskolas teritorijā un Priekules daudzfunkcionālajā sporta hallē.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
AIZPUTES NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES PASĀKUMĀ PAR VIDES PIEEJAMĪBU
Rīt, 30.maijā Aizputes novada domē (Atmodas ielā 22) plkst. 10.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs. Ikvienam interesentam būs arī iespēja pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Aizputes novada domē, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 30.maijā Aizputes novada domē (Atmodas ielā 22) plkst. 10.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs. Ikvienam interesentam būs arī iespēja pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Aizputes novada domē, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
GROBIŅAS NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES PASĀKUMĀ PAR VIDES PIEEJAMĪBU
Rīt, 29.maijā Grobiņas ģimnāzijā (Skolas ielā 1) plkst. 10.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs. Ikvienam interesentam būs arī iespēja pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Grobiņas ģimnāzijā, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 29.maijā Grobiņas ģimnāzijā (Skolas ielā 1) plkst. 10.00 sāksies izglītojošs pasākums par vides pielāgošanu pēc universālā dizaina (UD) principiem, kas tiek rīkots vērienīgas kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem un piedalīties izglītojošajās simulācijas spēlēs. Ikvienam interesentam būs arī iespēja pašam iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā Grobiņas ģimnāzijā, izmantojot speciāli tam paredzētus materiālus.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
VENTSPILS IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES APKĀRTĒJĀS VIDES PIELĀGOŠANĀ
Rīt, 29.maijā Ventspils autoostas teritorijā notiks apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā, kuru apmeklēt ir aicināts ikviens interesents, varēs iepazīties ar UD principiem, noskatīties informatīvu filmu par UD labās prakses piemēriem, iesaistīties izglītojošajās simulācijas spēlēs, kā arī piedalīties apkārtējās vides pielāgošanas darbos pieredzējuša speciālista pavadībā. Pasākuma sākums ir plkst. 10.00 Ventspils autoostā, Kuldīgas ielā 5.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Mums ir svarīgi, lai ikviens cilvēks – neatkarīgi no vecuma, spējām un iespējām – justos labi mūsu pilsētā!” atzīst Aija Leimane, PSIA „Ventspils reiss” sabiedrisko attiecību speciāliste, atzīmējot, ka papildus citām apkārtējās vides, pakalpojumu un informācijas piekļuves pielāgošanas aktivitātēm Ventspilī kursē arī jaunie autobusi ar pazeminātu grīdu.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 29.maijā Ventspils autoostas teritorijā notiks apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā, kuru apmeklēt ir aicināts ikviens interesents, varēs iepazīties ar UD principiem, noskatīties informatīvu filmu par UD labās prakses piemēriem, iesaistīties izglītojošajās simulācijas spēlēs, kā arī piedalīties apkārtējās vides pielāgošanas darbos pieredzējuša speciālista pavadībā. Pasākuma sākums ir plkst. 10.00 Ventspils autoostā, Kuldīgas ielā 5.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Mums ir svarīgi, lai ikviens cilvēks – neatkarīgi no vecuma, spējām un iespējām – justos labi mūsu pilsētā!” atzīst Aija Leimane, PSIA „Ventspils reiss” sabiedrisko attiecību speciāliste, atzīmējot, ka papildus citām apkārtējās vides, pakalpojumu un informācijas piekļuves pielāgošanas aktivitātēm Ventspilī kursē arī jaunie autobusi ar pazeminātu grīdu.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
VENTSPILS NOVADA STIKLU SPECIĀLĀ INTERNĀTPAMATSKOLA PIEDALĀS VĒRIENĪGĀ UNIVERSĀLĀ DIZAINA KAMPAŅĀ
Rīt, 25.maijā plkst. 10.00 Ventspils novada Stiklu speciālajā internātpamatskolā sāksies apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošajās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Ventspils novada Stiklu speciālajā internātpamatskolā.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 25.maijā plkst. 10.00 Ventspils novada Stiklu speciālajā internātpamatskolā sāksies apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošajās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Ventspils novada Stiklu speciālajā internātpamatskolā.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
DURBES NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES APKĀRTĒJĀS VIDES PIELĀGOŠANĀ
Rīt, 24.maijā Ata Kronvalda Durbes vidusskolā (Skolas ielā 5a) plkst. 12.20 sāksies apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros. Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošajās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Durbes pilsētas centrā un Durbes novada domē.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 24.maijā Ata Kronvalda Durbes vidusskolā (Skolas ielā 5a) plkst. 12.20 sāksies apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros. Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošajās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Durbes pilsētas centrā un Durbes novada domē.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
MĒRSRAGA UN ROJAS NOVADU IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES APKĀRTĒJĀS VIDES PIELĀGOŠANĀ
Rīt, 24.maijā Mērsraga un Rojas novados notiks apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākumi, kas tiek rīkoti vērienīgas UD kampaņas ietvaros. Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Apkārtējās vides pielāgošanas pasākums pēc UD principiem Rojas novadā notiks Multifunkcionālajā centrā „Strops” (Strauta ielā 8-33), kur radoši, interesanti un lietderīgi savu brīvo laiku pavada ikviens novada iedzīvotājs neatkarīgi no vecuma un spējām. Pasākuma sākums ir plkst. 14.00.
Savukārt Mērsraga novada iedzīvotāji pulcēsies Mērsraga invalīdu atbalsta centrā, Kadiķu ielā 1, plkst. 10.00.
Abos pasākumos varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošajās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Apkārtējās vides pielāgošanas pasākums pēc UD principiem Rojas novadā notiks Multifunkcionālajā centrā „Strops” (Strauta ielā 8-33), kur radoši, interesanti un lietderīgi savu brīvo laiku pavada ikviens novada iedzīvotājs neatkarīgi no vecuma un spējām. Pasākuma sākums ir plkst. 14.00.
Savukārt Mērsraga novada iedzīvotāji pulcēsies Mērsraga invalīdu atbalsta centrā, Kadiķu ielā 1, plkst. 10.00.
Abos pasākumos varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošajās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
DIVDESMIT KURZEMES PAŠVALDĪBAS PIEDALĀS UNIVERSĀLĀ DIZAINA KAMPAŅĀ
No 2013.gada 8.maija līdz 16.jūnijam Latvijā norisinās vērienīga sociālā kampaņa, kuras ietvaros visās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās iedzīvotāji iesaistās apkārtējās vides pielāgošanā pēc universālā dizaina (UD) principiem. Tā ir pirmā šāda mēroga kampaņa Latvijā, un tās mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c.
Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar šo kampaņu vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. „UD principi izpaužas ne tikai būvniecības prasībās, bet arī ērti lietojamu tehnoloģiju izstrādē, informācijas pasniegšanā un citās jomās. UD nav domāts konkrētai mērķa grupai, bet katram no mums!”
Pirmie apkārtējās vides pielāgošanas pasākumi pēc UD principiem jau notikuši Alsungas, Talsu, Pāvilostas, Dundagas, Kuldīgas un Nīcas novadā, kur varēja iepazīties ar UD un tā pamatprincipiem, iesaistīties izglītojošās simulācijas spēlēs un apkārtējās vides pielāgošanas darbos.
Šonedēļ kampaņas pasākumi notiek arī Durbes, Mērsraga, Rojas un Ventspils novadā. Visi pasākumi ir publiski, un tos var apmeklēts ikviens interesents. Papildu informācija par pasākumiem: www.kurzemesregions.lv.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
No 2013.gada 8.maija līdz 16.jūnijam Latvijā norisinās vērienīga sociālā kampaņa, kuras ietvaros visās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās iedzīvotāji iesaistās apkārtējās vides pielāgošanā pēc universālā dizaina (UD) principiem. Tā ir pirmā šāda mēroga kampaņa Latvijā, un tās mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c.
Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar šo kampaņu vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. „UD principi izpaužas ne tikai būvniecības prasībās, bet arī ērti lietojamu tehnoloģiju izstrādē, informācijas pasniegšanā un citās jomās. UD nav domāts konkrētai mērķa grupai, bet katram no mums!”
Pirmie apkārtējās vides pielāgošanas pasākumi pēc UD principiem jau notikuši Alsungas, Talsu, Pāvilostas, Dundagas, Kuldīgas un Nīcas novadā, kur varēja iepazīties ar UD un tā pamatprincipiem, iesaistīties izglītojošās simulācijas spēlēs un apkārtējās vides pielāgošanas darbos.
Šonedēļ kampaņas pasākumi notiek arī Durbes, Mērsraga, Rojas un Ventspils novadā. Visi pasākumi ir publiski, un tos var apmeklēts ikviens interesents. Papildu informācija par pasākumiem: www.kurzemesregions.lv.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
NĪCAS NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES APKĀRTĒJĀS VIDES PIELĀGOŠANĀ
Rīt, 23.maijā Nīcas ambulancē (Skolas ielā 5) plkst. 10.00 sāksies apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Nīcas ambulancē un Nīcas novada domē.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 23.maijā Nīcas ambulancē (Skolas ielā 5) plkst. 10.00 sāksies apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Nīcas ambulancē un Nīcas novada domē.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 22.maijā plkst. 13.00 Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā sāksies apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošajās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā. Speciāli šim pasākumam Kuldīgas p/a „Sociālā dienesta” apmeklētāji ir sagatavojuši muzikālu priekšnesumu.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c.
Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
DUNDAGAS NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES APKĀRTĒJĀS VIDES PIELĀGOŠANĀ
Rīt, 21.maijā plkst. 11.00 Dundagas novada pašvaldībā sāksies apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs ne tikai iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā pēc UD principiem, bet arī piedalīties dažādās simulācijas spēlēs un fotomedībās, meklējot labās prakses UD piemērus Dundagā. Arī Dundagas vidusskolas audzēkņi ir sagatavojuši izzinošas prezentācijas par UD un tā nozīmi ikdienā.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c.
Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
No 8.maija līdz 16.jūnijam 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās norisinās vērienīga sociāla kampaņa, kuras ietvaros novadu iedzīvotāji piedalās apkārtējās vides pielāgošanā pēc UD principiem.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
„Ar šo kampaņu, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
http://www.draugiem.lv/universalaisdizains/
https://www.facebook.com/UniversalDesignBaltics
https://twitter.com/UD_Baltics
Rīt, 21.maijā plkst. 11.00 Dundagas novada pašvaldībā sāksies apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs ne tikai iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā pēc UD principiem, bet arī piedalīties dažādās simulācijas spēlēs un fotomedībās, meklējot labās prakses UD piemērus Dundagā. Arī Dundagas vidusskolas audzēkņi ir sagatavojuši izzinošas prezentācijas par UD un tā nozīmi ikdienā.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c.
Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
No 8.maija līdz 16.jūnijam 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās norisinās vērienīga sociāla kampaņa, kuras ietvaros novadu iedzīvotāji piedalās apkārtējās vides pielāgošanā pēc UD principiem.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
„Ar šo kampaņu, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
http://www.draugiem.lv/universalaisdizains/
https://www.facebook.com/UniversalDesignBaltics
https://twitter.com/UD_Baltics
PĀVILOSTAS PILSĒTAS SVĒTKU DALĪBNIEKUS IEPAZĪSTINĀS AR UNIVERSĀLĀ DIZAINA PRINCIPIEM
Sestdien, 18.maijā notiks Pāvilostas pilsētas svētki, kuru ietvaros ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties izzinošā minimaratonā, meklējot labās prakses universālā dizaina (UD) piemērus Pāvilostā.
Minimaratons sāksies plkst. 10.30 pie Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra, Dzintaru ielā 2.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Iekļaujot UD aktivitāti Pāvilostas pilsētas svētku programmā, vēlējāmies piesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības uzmanību šim aktuālajam jautājumam, kā arī iepazīstināt ar UD labās prakses piemēriem mūsu pilsētā,” skaidro biedrības "No idejas līdz attīstībai" vadītāja Pāvilostā Inta Vīgante.
No 8.maija līdz 16.jūnijam 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās norisinās vērienīga sociāla kampaņa, kuras ietvaros novadu iedzīvotāji piedalās apkārtējās vides pielāgošanā pēc UD principiem.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
„Ar šo kampaņu, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
http://www.draugiem.lv/universalaisdizains/
https://www.facebook.com/UniversalDesignBaltics
https://twitter.com/UD_Baltics
Sestdien, 18.maijā notiks Pāvilostas pilsētas svētki, kuru ietvaros ikvienam interesentam būs iespēja piedalīties izzinošā minimaratonā, meklējot labās prakses universālā dizaina (UD) piemērus Pāvilostā.
Minimaratons sāksies plkst. 10.30 pie Pāvilostas novada Tūrisma informācijas centra, Dzintaru ielā 2.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Iekļaujot UD aktivitāti Pāvilostas pilsētas svētku programmā, vēlējāmies piesaistīt pēc iespējas lielāku sabiedrības uzmanību šim aktuālajam jautājumam, kā arī iepazīstināt ar UD labās prakses piemēriem mūsu pilsētā,” skaidro biedrības "No idejas līdz attīstībai" vadītāja Pāvilostā Inta Vīgante.
No 8.maija līdz 16.jūnijam 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldībās norisinās vērienīga sociāla kampaņa, kuras ietvaros novadu iedzīvotāji piedalās apkārtējās vides pielāgošanā pēc UD principiem.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
„Ar šo kampaņu, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
http://www.draugiem.lv/universalaisdizains/
https://www.facebook.com/UniversalDesignBaltics
https://twitter.com/UD_Baltics
TALSU NOVADA IEDZĪVOTĀJI PIEDALĪSIES APKĀRTĒJĀS VIDES PIELĀGOŠANĀ
Rīt, 14.maijā Talsu 2.vidusskolā un Talsu novada pašvaldībā notiks apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Talsu 2.vidusskolā un Talsu novada pašvaldības iestādēs.
„Ļoti novērtējam šāda veida pasākuma organizēšanu, jo tas ir ieguldījums mūsu novada attīstībā. Turklāt talsinieki varēs paši iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā, padarot to ērtāku un drošāku mūsu bērniem un mums pašiem,” atzīst Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Maruta Blūma.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 14.maijā Talsu 2.vidusskolā un Talsu novada pašvaldībā notiks apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Talsu 2.vidusskolā un Talsu novada pašvaldības iestādēs.
„Ļoti novērtējam šāda veida pasākuma organizēšanu, jo tas ir ieguldījums mūsu novada attīstībā. Turklāt talsinieki varēs paši iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā, padarot to ērtāku un drošāku mūsu bērniem un mums pašiem,” atzīst Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Maruta Blūma.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
Rīt, 8.maijā Alsungas vidusskolā plkst. 13.30 sāksies pirmais publiskais apkārtējās vides pielāgošanas pēc universālā dizaina (UD) principiem pasākums, kas tiek rīkots vērienīgas UD kampaņas ietvaros. Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju Kurzemes plānošanas reģionā, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
Alsungas novada rīkotajā UD pasākuma laikā varēs uzzināt par UD principiem, iesaistīties izglītojošās simulācijas spēlēs un piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Alsungas vidusskolā un Alsungas pirmsskolas izglītības iestādē.
„Vēlamies uzrunāt mūsu novada jauniešus un bērnus, jo tieši šī auditorija ir atvērta jaunām idejām un domāšanas veidiem un tieši viņi būs nākotnes lēmumu pieņēmēji,” atzīst Alsungas novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Māra Šmidberga.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši. Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar UD kampaņu, kurā piedalās 20 Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības, vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
DIVDESMIT LATVIJAS PAŠVALDĪBAS PIEDALĀS UNIVERSĀLĀ DIZAINA KAMPAŅĀ
No 2013.gada 8.maija līdz 16.jūnijam Latvijā norisināsies vērienīga sociāla kampaņa, kuras ietvaros 20 Kurzemes reģiona pašvaldībās iedzīvotāji iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā pēc universālā dizaina (UD) principiem.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar šo kampaņu vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. „UD principi izpaužas ne tikai būvniecības prasībās, bet arī ērti lietojamu tehnoloģiju izstrādē, informācijas pasniegšanā un citās jomās. UD nav domāts konkrētai mērķa grupai, bet katram no mums!”
Pirmais pasākums pašvaldībā notiks jau rīt, 8.maijā Alsungas novadā. Vislielākā uzmanība tiks vērsta uz bērnu un jauniešu informēšanu, jo tieši šī auditorija ir atvērta jaunām idejām un domāšanas veidiem un būs nākotnes lēmumu pieņēmēji.. Pasākuma laikā jaunieši varēs iepazīties ar UD un tā pamatprincipiem, iesaistīties izglītojošās simulācijas spēlēs, kā arī aktīvi piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Alsungas vidusskolā un Alsungas pirmsskolas izglītības iestādē.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
No 2013.gada 8.maija līdz 16.jūnijam Latvijā norisināsies vērienīga sociāla kampaņa, kuras ietvaros 20 Kurzemes reģiona pašvaldībās iedzīvotāji iesaistīties apkārtējās vides pielāgošanā pēc universālā dizaina (UD) principiem.
Kampaņas mērķis ir veicināt sociālo integrāciju, padarot apkārtējo vidi vienlīdz pieejamu ikvienam cilvēkam.
UD ir domāšana un process, kura rezultātā top produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar visdažādākajām vajadzībām – grūtniecēm, ģimenēm ar bērniem, riteņbraucējiem, invalīdiem, pensionāriem u.c. Sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, uzbrauktuves un nobrauktuves, luksofori ar skaņas signālu, riteņbraucēju celiņi un riteņu novietnes, bērnu istabas – tie ir tikai daži UD piemēri, kas ļauj mums justies ērti un droši.
Papildu informāciju par UD ir atrodama šeit: www.videspieejamiba.lv.
„Ar šo kampaņu vēlamies ne tikai padarīt apkārtējo vidi ērtāku un drošāku, bet arī vērst lēmumpieņēmēju un pārējās sabiedrības uzmanību uz UD principu nozīmi ikvienā ikdienas situācijā,” skaidro Ilze Ārniece, Kurzemes Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. „UD principi izpaužas ne tikai būvniecības prasībās, bet arī ērti lietojamu tehnoloģiju izstrādē, informācijas pasniegšanā un citās jomās. UD nav domāts konkrētai mērķa grupai, bet katram no mums!”
Pirmais pasākums pašvaldībā notiks jau rīt, 8.maijā Alsungas novadā. Vislielākā uzmanība tiks vērsta uz bērnu un jauniešu informēšanu, jo tieši šī auditorija ir atvērta jaunām idejām un domāšanas veidiem un būs nākotnes lēmumu pieņēmēji.. Pasākuma laikā jaunieši varēs iepazīties ar UD un tā pamatprincipiem, iesaistīties izglītojošās simulācijas spēlēs, kā arī aktīvi piedalīties apkārtējās vides pielāgošanā Alsungas vidusskolā un Alsungas pirmsskolas izglītības iestādē.
Sabiedrības kampaņas aktivitātes Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Papildu informācijai:
Kazimiera Puzo
Projekta vadītāja
„A.W.Olsen & Partners”
Mob.tālr.: 26589930
E-pasts: kazimiera@olsen.lv
UNIVERSĀLAIS DIZAINS LATVIJĀ - MĀKSLAS MUZEJS RĪGAS BIRŽA
Nama Rīgas vēsturiskās apbūves centrā rekonstrukciju ar restaurāciju Ārzemju mākslas muzeja vajadzībām pasūtīja VAS „Valsts nekustamie īpašumi”. Būvdarbi notika pēc SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” arhitektes Liesmas Markovas izstrādātā projekta un šā projekta ietvaros, sadaļai VIDES PIEEJAMĪBA, rekomendācijas izstrādāja Invalīdu un viņu draugu apvienības „APEIRONS” vides pieejamības eksperts.
Kā stāsta Aigars Bolis apvienības „Apeirons” vides pieejamības eksperts, šis darbs patiešām bija īsts izaicinājums, jo būtisks nosacījums šīs greznās ēkas pārbūvju realizācijai bija Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, kas pieļauj vien nenozīmīgas plānojuma izmaiņas.
Ēkas rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2008.gadā, un jau 2011. gada nogalē ēku varēja apmeklēt arī personas, kas pārvietojas riteņkrēslos. Bija jāatrisina jautājums par iekļūšanu ēkā, iespējas pārvietoties pa stāviem, kā arī pieejamu labierīcību jautājums.
Ieeju nama iekšpagalmā padarīja pieejamu, izveidojot stilizētu slīpni, lai pārvarētu esošo līmeņu starpību no ietves. Tādējādi tika nodrošināta nokļūšana iekšpagalmā, no kurienes tālāk ir slīpne nokļūšanai pirmā stāva izstāžu zālē un pieeja liftam, kas uzstādīts pie ēkas iekšpagalma sienas. Iekšpagalmam ir uzstādīts stikla jumts.
Ar lifta palīdzību var nokļūt uz izstāžu zālēm augšstāvos, kā arī uz pagrabstāvu, kur ir garderobe un pieejama tualete.
Šobrīd pēc veiksmīgi pabeigtiem restaurācijas darbiem Rīgas Biržas sešos stāvos ir izvietotas moderni aprīkotas izstāžu zāles, dažādas ekspozīcijas, modernās tehnoloģijas apmeklētāju ērtībām, tai skaitā, audio-gidi vietējiem un ārvalstu viesiem. Regulāri notiek apvienības „Apeirons” vadītie kursi muzeja personālam par tēmu – apmeklētājs ar invaliditāti.
Pēc „RE&RE”paveiktajiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem ēka un telpu izkārtojums pārveidots tā, lai nodrošinātu pieejamību apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, kā arī īpaši padomāts par ģimenēm ar maziem bērniem.
Video sižetu par Rīgas Biržu un arī par Latvijas Bankas muzeju skatieties šeit>>
Informāciju par Mākslas muzeja Rīgas Biržas apmeklētājiem skatīt šeit>>
Nama Rīgas vēsturiskās apbūves centrā rekonstrukciju ar restaurāciju Ārzemju mākslas muzeja vajadzībām pasūtīja VAS „Valsts nekustamie īpašumi”. Būvdarbi notika pēc SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa” arhitektes Liesmas Markovas izstrādātā projekta un šā projekta ietvaros, sadaļai VIDES PIEEJAMĪBA, rekomendācijas izstrādāja Invalīdu un viņu draugu apvienības „APEIRONS” vides pieejamības eksperts.
Kā stāsta Aigars Bolis apvienības „Apeirons” vides pieejamības eksperts, šis darbs patiešām bija īsts izaicinājums, jo būtisks nosacījums šīs greznās ēkas pārbūvju realizācijai bija Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, kas pieļauj vien nenozīmīgas plānojuma izmaiņas.
Ēkas rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2008.gadā, un jau 2011. gada nogalē ēku varēja apmeklēt arī personas, kas pārvietojas riteņkrēslos. Bija jāatrisina jautājums par iekļūšanu ēkā, iespējas pārvietoties pa stāviem, kā arī pieejamu labierīcību jautājums.
Ieeju nama iekšpagalmā padarīja pieejamu, izveidojot stilizētu slīpni, lai pārvarētu esošo līmeņu starpību no ietves. Tādējādi tika nodrošināta nokļūšana iekšpagalmā, no kurienes tālāk ir slīpne nokļūšanai pirmā stāva izstāžu zālē un pieeja liftam, kas uzstādīts pie ēkas iekšpagalma sienas. Iekšpagalmam ir uzstādīts stikla jumts.
Ar lifta palīdzību var nokļūt uz izstāžu zālēm augšstāvos, kā arī uz pagrabstāvu, kur ir garderobe un pieejama tualete.
Šobrīd pēc veiksmīgi pabeigtiem restaurācijas darbiem Rīgas Biržas sešos stāvos ir izvietotas moderni aprīkotas izstāžu zāles, dažādas ekspozīcijas, modernās tehnoloģijas apmeklētāju ērtībām, tai skaitā, audio-gidi vietējiem un ārvalstu viesiem. Regulāri notiek apvienības „Apeirons” vadītie kursi muzeja personālam par tēmu – apmeklētājs ar invaliditāti.
Pēc „RE&RE”paveiktajiem rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem ēka un telpu izkārtojums pārveidots tā, lai nodrošinātu pieejamību apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, kā arī īpaši padomāts par ģimenēm ar maziem bērniem.
Video sižetu par Rīgas Biržu un arī par Latvijas Bankas muzeju skatieties šeit>>
Informāciju par Mākslas muzeja Rīgas Biržas apmeklētājiem skatīt šeit>>
LIVONIJAS ORDEŅA SIGULDAS PILS
Siguldas pils (Segewold) pirmsākumi ir datēti jau ar 1207.gadu, taču siguldieši ir spējuši to mainīt līdzi laikam, padarot par labu piemēru vietai, kur tiek ievēroti universālā dizaina principi. 2010. gadā no arhitektu firmas „Sestais stils” apvienība „Apeirons” saņēma uzaicinājumu, ko akceptēja arī Siguldas pašvaldība, piedalīties pilsdrupu rekonstrukcijas projekta izstrādē, lai maksimāli iespējami tiktu veidota vides pieejamība šajā vēsturiskajā celtnē.
Kā galvenās problēmas tika izvirzītas:
1. iekļūšana pilsdrupu teritorijā;
2. pārvietošanās pa teritoriju;
3. iespēja nokļūt atsevišķās pilsdrupu celtnēs;
4. vides pieejamība personām ar redzes traucējumiem;
5. pieejamas labierīcības
Galvenā problēma nokļūšanai pilsdrupu teritorijā bija celiņš cauri gravai, personām riteņkrēslos tās šķērsošana pat ar pavadoni, bija ļoti sarežģīta. Tas tika atrisināts, izveidojot stilizētu tiltiņu pāri gravai.
Kā galvenās problēmas tika izvirzītas:
1. iekļūšana pilsdrupu teritorijā;
2. pārvietošanās pa teritoriju;
3. iespēja nokļūt atsevišķās pilsdrupu celtnēs;
4. vides pieejamība personām ar redzes traucējumiem;
5. pieejamas labierīcības
Galvenā problēma nokļūšanai pilsdrupu teritorijā bija celiņš cauri gravai, personām riteņkrēslos tās šķērsošana pat ar pavadoni, bija ļoti sarežģīta. Tas tika atrisināts, izveidojot stilizētu tiltiņu pāri gravai.
Vienlaikus, tiltiņu izbūvējot, tika izveidots ieejas mezgls, kas sastāv no biļešu kases, informācijas centra un pieejamām tualetēm.
Šajā ieejas mezglā ir arī uzstādīts uz taustes maņu balstīts jeb taktils pilsdrupu teritorijas makets, ko var izmantot personas ar būtiskiem redzes traucējumiem, tādējādi pat pilnīgi neredzīgām personām ir iespēja gūt visai detalizētu priekšstatu par šo apskates objektu.
Lai atvieglotu pārvietošanās iespējas pa teritoriju, vietās, kur ir vēsturiskais bruģis, tā daļa tika aizvietota ar gludākas faktūras mākslīgo segumu. Savukārt citos celiņos kā seguma materiāls tika izmantotas smalkas dolomīta šķembas. Šādā veidā tiek nodrošinātas drošas pārvietošanās iespējas personām ar kustību traucējumiem un tai pat laikā maksimāli tiek saglabāta objekta vēsturiskā noskaņa.
Pa pilsdrupu perimetru ir izveidoti trīs skatu laukumi, kas ir pieejami ikvienam. Uz austrumu puses platformas, kas ir lielākā un no kuras paveras plašs skats pāri Gaujas ielejai arī uz Krimuldas muižu un Turaidas pili, ir bronzā izveidots taktils ainavas makets, kas pat pilnīgi neredzīgam cilvēkam sniedz labi saprotamu priekšstatu par ainavu, kas paveras vairāku kilometru plašā teritorijā.
Pilsdrupu centrālās ēkas pielāgošana personām, kas pārvietojas riteņkrēslos, tika atzīta par pārlieku degradējošu vēsturiskajai videi, tādēļ šī ēka nav pielāgota cilvēkiem riteņkrēslos.
Toties ērti pieejamas cilvēkiem riteņkrēslos ir Siguldas pilsdrupas koncertu un citu pasākumu apmeklēšanai - apmeklētājiem riteņkrēslos ir izveidota paaugstināta platforma, lai tiem būtu iespēja ērti skatīt pasākumus.
Kā īpašs sasniegums ir dienvidu puses tornī uzstādītais pacēlājs, ar kura palīdzību personas ar kustību ierobežojumiem var nokļūt uz torņa augšējā skatu laukuma (cilvēki riteņkrēslos, māmiņas ar ratiem).
.JPG)
Siguldas pils komplekss ir viens no plašāk pieejamajiem vēsturiskajiem objektiem cilvēkiem, kuri pārvietojas riteņkrēslā, kā arī citām personām ar pārvietošanās grūtībām un ierobežojumiem. Šādā mērogā vides pieejamība vēsturiskā būvē Latvijā ir realizēta pirmo reizi.
Informāciju par Livonijas ordeņa Siguldas pils apmeklētājiem skatīt šeit>>
UNIVERSĀLĀ DIZAINA PRINCIPI
PIRMAIS PRINCIPS: Ērta lietošana ikvienam
Dizains ir noderīgs un pārdodams cilvēkiem ar atšķirīgām spējām.
Vadlīnijas:
1.a. Nodrošina vienu un to pašu lietošanas līdzekli visiem lietotājiem: identisku, kad vien iespējams; līdzvērtīgu, kad nav iespējams.
1.b. Izvairās no kādu lietotāju segregācijas vai nosodīšanas.
1.c. Paredz, ka privātums, aizsardzība un drošība ir vienādi pieejama visiem lietotājiem.
1.d. Padara dizainu pievilcīgu visiem lietotājiem.
OTRAIS PRINCIPS: Daudzveidīga izmantošana
Dizains ir pielāgots plašam individuālo tieksmju un spēju spektram.
Vadlīnijas:
2.a. Nodrošina izmantojamo metožu izvēli.
2.b. Piekļuve un lietošana ir pielāgota labročiem vai kreiļiem.
2.c. Sekmē lietotāja rūpīgumu un precizitāti.
2.d. Nodrošina pielāgošanos lietotāja tempam.
TREŠAIS PRINCIPS: Viegli izprotams pielietojums
Dizaina izmantošana ir viegli saprotama, neatkarīgi no lietotāja pieredzes, zināšanām, valodas iemaņām vai pašreizējā koncentrēšanās līmeņa.
Vadlīnijas:
3.a. Novērš nevajadzīgu sarežģītību.
3.b. Ir savienojams ar lietotāja cerībām (ko iepriekš paredzot sagaida) un intuīciju.
3.c. Ir pielāgots plašam rakstītprasmes un valodas iemaņu spektram.
3.d. Sistematizē informāciju atbilstoši tās svarīgumam.
3.e. Nodrošina efektīvu un nepārprotamu pielietojumu vai izmantošanu un atgriezenisko saiti uzdevuma izpildes laikā un pēc tās.
CETURTAIS PRINCIPS: Viegli uztverama informācija
Dizains efektīvi novada nepieciešamo informāciju līdz lietotājam, neatkarīgi no apkārtējās vides vai lietotāja sensoriskajām spējām.
Vadlīnijas:
4.a. Izmanto dažādus veidus (tēlojošu, mutvārdu, taustāmu), lai sniegtu būtisku informāciju.
4.b. Līdz maksimumam palielina būtiskas informācijas salasāmību jeb precizitāti.
4.c. Rada atšķirību elementiem ar metodēm, kuras ir iespējams aprakstīt (piemēram, atvieglot instrukciju vai virziena norādījumu došanu).
4.d. Nodrošina savietojamību ar dažādām metodēm vai ierīcēm, ko izmanto cilvēki ar sensoriskiem traucējumiem.
PIEKTAIS PRINCIPS: Samazināta iespēja kļūdīties
Dizains līdz minimumam samazina riskus un nejaušu vai netīšu darbību nelabvēlīgās sekas.
Vadlīnijas:
5.a. Sistematizē elementus, lai līdz minimumam samazinātu riskus un kļūdas: visvairāk lietotie elementi, vispieejamākie elementi; izslēgtie, atsevišķie vai aizsargātie riskantie elementi.
5.b. Nodrošina brīdinājumus par riskiem un kļūdām.
5.c. Nodrošina pazīmes, kas izslēdz iespēju kļūdīties.
5.d. Neatbalsta neapzinātu rīcību uzdevumos, kas prasa modrību un piesardzību.
SESTAIS PRINCIPS: Minimāla fiziskā piepūle
Dizainu ir iespējams izmantot lietderīgi un ērti, un nogurums ir minimāls.
Vadlīnijas:
6.a. Ļauj lietotājam saglabāt neitrālu ķermeņa stāvokli.
6.b. Ekspluatācijai nepieciešams mērens spēku patēriņš.
6.c. Līdz minimumam samazina atkārtojošās darbības.
6.d. Līdz minimuma samazina ilgstošu fizisku piepūli.
SEPTĪTAIS PRINCIPS: Kustībai un lietošanai atbilstošs izmērs un telpa
Pieejas, aizsniegšanas, manipulācijas un lietošanas vajadzībām tiek nodrošināts atbilstošs izmērs un telpa, neatkarīgi no lietotāja ķermeņa izmēra, pozas vai mobilitātes.
Vadlīnijas:
7.a. Jebkura sēdoša vai stāvoša lietotāja vajadzībām nodrošina skaidru redzes līniju uz būtiskiem elementiem.
7.b. Jebkura sēdoša vai stāvoša lietotāja vajadzībām padara visu priekšmetu aizsniegšanu ērtu.
7.c. Pielāgo izmaiņas atbilstoši plaukstas izmēram un satvērienam.
7.d. Nodrošina atbilstošu telpu palīgierīču vai personāla palīdzības izmantošanai.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
PIRMAIS PRINCIPS: Ērta lietošana ikvienam
Dizains ir noderīgs un pārdodams cilvēkiem ar atšķirīgām spējām.
Vadlīnijas:
1.a. Nodrošina vienu un to pašu lietošanas līdzekli visiem lietotājiem: identisku, kad vien iespējams; līdzvērtīgu, kad nav iespējams.
1.b. Izvairās no kādu lietotāju segregācijas vai nosodīšanas.
1.c. Paredz, ka privātums, aizsardzība un drošība ir vienādi pieejama visiem lietotājiem.
1.d. Padara dizainu pievilcīgu visiem lietotājiem.
OTRAIS PRINCIPS: Daudzveidīga izmantošana
Dizains ir pielāgots plašam individuālo tieksmju un spēju spektram.
Vadlīnijas:
2.a. Nodrošina izmantojamo metožu izvēli.
2.b. Piekļuve un lietošana ir pielāgota labročiem vai kreiļiem.
2.c. Sekmē lietotāja rūpīgumu un precizitāti.
2.d. Nodrošina pielāgošanos lietotāja tempam.
TREŠAIS PRINCIPS: Viegli izprotams pielietojums
Dizaina izmantošana ir viegli saprotama, neatkarīgi no lietotāja pieredzes, zināšanām, valodas iemaņām vai pašreizējā koncentrēšanās līmeņa.
Vadlīnijas:
3.a. Novērš nevajadzīgu sarežģītību.
3.b. Ir savienojams ar lietotāja cerībām (ko iepriekš paredzot sagaida) un intuīciju.
3.c. Ir pielāgots plašam rakstītprasmes un valodas iemaņu spektram.
3.d. Sistematizē informāciju atbilstoši tās svarīgumam.
3.e. Nodrošina efektīvu un nepārprotamu pielietojumu vai izmantošanu un atgriezenisko saiti uzdevuma izpildes laikā un pēc tās.
CETURTAIS PRINCIPS: Viegli uztverama informācija
Dizains efektīvi novada nepieciešamo informāciju līdz lietotājam, neatkarīgi no apkārtējās vides vai lietotāja sensoriskajām spējām.
Vadlīnijas:
4.a. Izmanto dažādus veidus (tēlojošu, mutvārdu, taustāmu), lai sniegtu būtisku informāciju.
4.b. Līdz maksimumam palielina būtiskas informācijas salasāmību jeb precizitāti.
4.c. Rada atšķirību elementiem ar metodēm, kuras ir iespējams aprakstīt (piemēram, atvieglot instrukciju vai virziena norādījumu došanu).
4.d. Nodrošina savietojamību ar dažādām metodēm vai ierīcēm, ko izmanto cilvēki ar sensoriskiem traucējumiem.
PIEKTAIS PRINCIPS: Samazināta iespēja kļūdīties
Dizains līdz minimumam samazina riskus un nejaušu vai netīšu darbību nelabvēlīgās sekas.
Vadlīnijas:
5.a. Sistematizē elementus, lai līdz minimumam samazinātu riskus un kļūdas: visvairāk lietotie elementi, vispieejamākie elementi; izslēgtie, atsevišķie vai aizsargātie riskantie elementi.
5.b. Nodrošina brīdinājumus par riskiem un kļūdām.
5.c. Nodrošina pazīmes, kas izslēdz iespēju kļūdīties.
5.d. Neatbalsta neapzinātu rīcību uzdevumos, kas prasa modrību un piesardzību.
SESTAIS PRINCIPS: Minimāla fiziskā piepūle
Dizainu ir iespējams izmantot lietderīgi un ērti, un nogurums ir minimāls.
Vadlīnijas:
6.a. Ļauj lietotājam saglabāt neitrālu ķermeņa stāvokli.
6.b. Ekspluatācijai nepieciešams mērens spēku patēriņš.
6.c. Līdz minimumam samazina atkārtojošās darbības.
6.d. Līdz minimuma samazina ilgstošu fizisku piepūli.
SEPTĪTAIS PRINCIPS: Kustībai un lietošanai atbilstošs izmērs un telpa
Pieejas, aizsniegšanas, manipulācijas un lietošanas vajadzībām tiek nodrošināts atbilstošs izmērs un telpa, neatkarīgi no lietotāja ķermeņa izmēra, pozas vai mobilitātes.
Vadlīnijas:
7.a. Jebkura sēdoša vai stāvoša lietotāja vajadzībām nodrošina skaidru redzes līniju uz būtiskiem elementiem.
7.b. Jebkura sēdoša vai stāvoša lietotāja vajadzībām padara visu priekšmetu aizsniegšanu ērtu.
7.c. Pielāgo izmaiņas atbilstoši plaukstas izmēram un satvērienam.
7.d. Nodrošina atbilstošu telpu palīgierīču vai personāla palīdzības izmantošanai.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
UNIVERSĀLĀ DIAZINA PRINCIPI UN TO PIELIETOŠANA
Universālais dizains (turpmāk – UD) ir vienkāršs teorijā, bet sarežģītāks praksē, un tikai ar termina definīciju vien nepietiek. UD priekšlikumu iesniedzēji ir tradicionāli izmantojuši divas stratēģijas, lai stāstītu par to pieejamām. Pirmā metode tiek skaidrota, izmantojot pozitīvo piemēru aspektus šim konceptam, piemēram, sviras veida durvju rokturi, ko nav nepieciešams satvert, tālvadības pultis ierīču regulēšanai no attāluma, un uz kustību reaģējošas istabas gaismas. Otrā stratēģija ir piedāvāt laika pārbaudi izturējušus testus universālai lietošanai, piemēram, noteikt, vai ierīci „ir iespējams lietot ar dūrē sažņaugtiem pirkstiem” vai „ir iespējams to izmantot tumsā” vai „tās lietošanai nepieciešams 2, 2 kg liels vai mazāks spēks”. Nav galīgu kritēriju, kas aptvertu jebkura dizaina visus aspektus.
The first method has been through citation of good examples of aspects of the concept,
Universālā dizaina centra personāls projekta” Studies to Further the Development of Universal Design” (Pētījumi UD attīstības sekmēšanai) ietvaros, veica virkni patēriņa produktu, arhitektonisko telpu un būvelementu novērtējumu. Novērtējuma mērķis bija noteikt optimālās veiktspējas īpašības un izmantot tādas iezīmes, kas ļautu produktus un vidi lietot maksimāli daudziem, dažādiem lietotājiem.
Centra personāls pēc tam sasauca darba grupu, kurā ietilpa arhitekti, produktu dizaineri, inženieri un vides dizaina pētnieki, UD principu apkopošanai, kas apvienotu esošās zināšanas vienā datu bāzē. Šie principi tiktu attiecināti uz visām dizaina disciplīnām un visiem cilvēkiem. Šos principus varētu piemērot esošo dizainu novērtēšanai, dizaina procesa virzīšanai un dizaineru un patērētāju izglītošanai par plašāk lietojamu produktu un vides īpašībām.
Šīs grupas izstrādātie UD principi (The Principles of Universal Design, The Center for Universal Design, 1997) ir izklāstīti šādā formā:
Universālais dizains (turpmāk – UD) ir vienkāršs teorijā, bet sarežģītāks praksē, un tikai ar termina definīciju vien nepietiek. UD priekšlikumu iesniedzēji ir tradicionāli izmantojuši divas stratēģijas, lai stāstītu par to pieejamām. Pirmā metode tiek skaidrota, izmantojot pozitīvo piemēru aspektus šim konceptam, piemēram, sviras veida durvju rokturi, ko nav nepieciešams satvert, tālvadības pultis ierīču regulēšanai no attāluma, un uz kustību reaģējošas istabas gaismas. Otrā stratēģija ir piedāvāt laika pārbaudi izturējušus testus universālai lietošanai, piemēram, noteikt, vai ierīci „ir iespējams lietot ar dūrē sažņaugtiem pirkstiem” vai „ir iespējams to izmantot tumsā” vai „tās lietošanai nepieciešams 2, 2 kg liels vai mazāks spēks”. Nav galīgu kritēriju, kas aptvertu jebkura dizaina visus aspektus.
The first method has been through citation of good examples of aspects of the concept,
Universālā dizaina centra personāls projekta” Studies to Further the Development of Universal Design” (Pētījumi UD attīstības sekmēšanai) ietvaros, veica virkni patēriņa produktu, arhitektonisko telpu un būvelementu novērtējumu. Novērtējuma mērķis bija noteikt optimālās veiktspējas īpašības un izmantot tādas iezīmes, kas ļautu produktus un vidi lietot maksimāli daudziem, dažādiem lietotājiem.
Centra personāls pēc tam sasauca darba grupu, kurā ietilpa arhitekti, produktu dizaineri, inženieri un vides dizaina pētnieki, UD principu apkopošanai, kas apvienotu esošās zināšanas vienā datu bāzē. Šie principi tiktu attiecināti uz visām dizaina disciplīnām un visiem cilvēkiem. Šos principus varētu piemērot esošo dizainu novērtēšanai, dizaina procesa virzīšanai un dizaineru un patērētāju izglītošanai par plašāk lietojamu produktu un vides īpašībām.
Šīs grupas izstrādātie UD principi (The Principles of Universal Design, The Center for Universal Design, 1997) ir izklāstīti šādā formā:
- principa nosaukums - iecerēts kā principā ietvertā galvenā jēdziena koncentrēts un viegli iegaumējams formulējums;
- principa definīcija - principa galvenā, uz dizainu attiecināmā virziena (direktīvas) īss apraksts, un
- vadlīnijas - galveno elementu uzskaitījums, kuri piemīt dizainam, kas stingri ievēro principu. (Piezīme: ne visas vadlīnijas var attiekties uz visu veidu dizainiem).
Katrai no vadlīnijām seko divas līdz piecas fotogrāfijas, kas uzskatāmi parāda vadlīnijas efektīvu piemērošanu. Fotogrāfijās attēlotie dizaina veidi nav noteikti universāli no visiem viedokļiem, bet katra no tām ir šīs konkrētās vadlīnijas labs piemērs un palīdz ilustrēt tās nolūku.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
SEMINĀRS PAR UNIVERSĀLO DIZAINU
Kurzemes plānošanas reģions aicina pieteikties dalībai trīs dienu (18 h) seminārā par universālo dizainu - „Cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem integrācijas veicināšana, izmantojot Universālā Dizaina principus”2013.gada 18.-19.aprīlī un 24.aprīlī Kuldīgā (norises vieta tiks precizēta).
Seminārs paredzēts Kurzemes reģiona izglītības iestāžu, pašvaldību (īpaši teritorijas plānošanas, būvvaldes u.tml.), medicīnas iestāžu, nevalstisko organizāciju un sociālās nozares iestāžu pārstāvjiem: sociālās aprūpes centru, bērnu sociālās aprūpes centru, sociālo dienestu un citu sociālo pakalpojumu sniedzēju, darbiniekiem, kā arī ikvienam, kuru interesē šie semināra jautājumi.
Dalību lūdzam pieteikt līdz šī gada 4.aprīlim, nosūtot aizpildītu pieteikuma anketu uz e-pastu ilze.arniece@kurzemesregions.lv.
Jautājumiem par pieteikšanos semināram kontaktpersona Ilze Ārniece, mob.t.29579488 vai e-pasts ilze.arniece@kurzemesregions.lv.
Dalība seminārā bez maksas.
Nepieciešamības gadījumā tiek apmaksāta dalībnieku nakšņošana Kuldīgā (naktsmītne tiks precizēta) 18.aprīlī.
Semināra laikā dalībniekiem tiek nodrošināta ēdināšana vieglu uzkodu veidā. Semināra dalībniekiem tiks izsniegti apliecinājumi par dalību seminārā.
Semināru rīko Kurzemes plānošanas reģiona administrācija Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros.
Semināra programma>>
Pieteikuma anketas forma>>
1. Kā mobilitāte ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja jūsu kājām nav funkcionālu traucējumu, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Apsveriet iespēju vadīt automašīnu bez kāju palīdzības. Kā bez kājāmiešanas būtu iespējams nokļūt darbā? Vai darba veikšana būtu iespējams bez celšanās no sēdus stāvokļa? Un kas notiktu, ja ceļā būtu kāpnes?
Apsveriet grūtības, kādas sagādātu līdzsvara saglabāšana, ejot vai stāvot lidmašīnā, vilciena vagonā vai autobusā. Iztēlojieties, kā jūs justos, ja ar šīm grūtībām nāktos saskarties pat uz stabila pamata.
Atcerieties pēdējo reizi, kad nogājāt lielu attālumu vai kāpāt augšā pa garām kāpnēm, un kā nogurums ietekmēja jūsu stabilitāti. Vai kāpiena beigās biežāk lietojāt margas? Apsveriet, cik piesardzīgi izmantojat kāpnes, kas ūdens vai ledus ietekmē kļuvušas slidenas, un cik bīstama ir līdzsvara zaudēšana uz kāpnēm.
Pievērsiet uzmanību tam, cik dažādi iet cilvēki pa dažādām virsmām. Zāle, ietve, grantēts celiņš, grīdsega un flīzēta grīda prasa atšķirīgu gaitu, lai saglabātu līdzsvaru un izvairītos no paklupšanas vai paslīdēšanas. Virsmu negaidītu izmaiņu rezultātā var gadīties pakrist.
Ja jums kādreiz ir gadījies savainot kāju un lietot kruķus, jūs zināt, cik liels papildus laiks un piepūle nepieciešama attālumu pārvarēšanai, it īpaši tad, ja pa ceļam ir kāpnes, virpuļdurvis vai slidenas grīdas.
Iespējams, ka esat arī sapratis, cik liela nozīme ir telpai kājas pacelšanā vai iztaisnošanā, vai manevrēšanā ar riteņkrēslu. Atveseļošanās gaitā jūs sapratāt, cik nozīmīgas atbalstam ir atbalsta margas un robustas virsmas.
Katrā no iepriekš aprakstītajām situācijām uzdevumu izpildes prasības var zināmā mērā pārsniegt cilvēka spējas, padarot uzdevumu neērtu, nepatīkamu, nogurdinošu, bīstamu vai neiespējamu.
2. Mobilitātei universāls dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām veikt ikdienišķus uzdevumus. Te ietilpst:
- piecelšanās no sēdus stāvokļa,
- stāvēšana taisni,
- iešana,
- skriešana,
- lēkšana,
- uzkāpšana,
- pietupšanās,
- līdzsvara noturēšana uz vienas pēdas,
- pēdu kontrolierīces izmantošana.
3. Mobilitāte var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- oti mazi bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem,
- gados vecāki cilvēki ar spēka ierobežojumiem, nogurumu, ierobežotu līdzsvaru, kustību amplitūdu mugurkaulā un apakšējās ekstremitātēs vai ierobežotu propriocepciju (spēja apzināties un koordinēt ķermeņa daļu novietojumu un muskuļu un locītavu kustības telpā).
- indivīdi ar pārmērīgiem ķermeņa izmēriem vai svaru,
- indivīdi ar sāpēm vai ierobežotu kustību amplitūdu, kā cēlonis ir īslaicīgas vai mazsvarīgākas traumas vai slimības,
- indivīdi, kuri ir noguruši,
- indivīdi nelabvēlīgos vides apstākļos (piemēram, nelabvēlīgs laiks, nelīdzens vai nestabils reljefs),
- indivīdi ar hroniskiem funkcionāliem ierobežojumiem, kuru cēlonis ir:
- iedzimts kājas trūkums vai deformācija,
- cerebrālā paralīze,
- poliomielīts jeb bērnu trieka,
- muskulārā distrofija,
- multiplā skleroze,
- cerebrālo asinsvadu slimība,
- diabēts,
- Lou Gehrig slimība (amiotrofiskā laterālā skleroze vai ALS) ,
- Parkinsona slimība,
- amputācijas,
- muguras smadzeņu traumas,
- artrīts,
- insults
- astma, emfizēma vai citi elpošanas traucējumi.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu mobilitātes vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains ir tikpat lietojams un drošs, ja ...
- nespējat saskatīt grīdas virsmu?
- nespējat pacelt nevienu kāju?
- valkājat divas atšķirīgas kurpes (atšķirīgs papēžu augstums un zoļu izturīgums pret nodilumu)?
- lietojat spieķi?
- lietojat kruķus?
- lietojat riteņkrēslu?
- nespējat piecelties no sēdus stāvokļa?
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
UNIVERSĀLAIS DIZAINS UN PLAUKSTAS FUNKCIJA
1. Kā plaukstas funkcija ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja jūsu plaukstām nav funkcionālu traucējumu, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Apsveriet, cik lielā mērā jūs esat atkarīgs no abu plaukstu lietošanas. Mēģiniet tikai ar vienas plaukstas palīdzību iesist naglu, aizsiet kurpi vai piezvanīt pa telefonu. Automašīnas vadīšanas laikā mēģiniet lietot mobilo telefonu.
Mēģiniet pagriezt apaļu durvju rokturi ar eļļainām vai slapjām plaukstām vai nesot saiņus.
Mēģiniet lietot vienīgi nedominējošo plaukstu, lai veiktu ar precizitāti saistītus uzdevumus, piemēram, griešanu ar šķērēm, pārtikas produktu griešanu vai skūšanos. Mēģiniet šos uzdevumus veikt ar cimdiem rokās.
Iespējams, ka jums ir bijusi īslaicīgi savainota plauksta, kas ierobežoja jūsu spēju atvērt burku, saspiest zobu pastas tūbiņu, rīkoties ar krānu vai turēt kafijas tasi.
Katrā no iepriekš aprakstītajām situācijām uzdevumu izpildes prasības var zināmā mērā pārsniegt cilvēka spējas, padarot uzdevumu neērtu, nepatīkamu, nogurdinošu, bīstamu vai neiespējamu.
2. Plaukstas funkcijai universāls dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām veikt ikdienišķus uzdevumus. Te ietilpst:
- satveršana,
- saspiešana,
- griešana,
- savīšana/sagriešana,
- sakniebšana,
- vilkšana/raušana,
- grūšana.
3. Plaukstas funkcijas spējas var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- ļoti mazi bērni ar mazām plaukstām un vājiem pirkstiem,
- gados vecāki cilvēki ar ierobežotu kustību amplitūdu locītavās vai spēka ierobežojumiem,
- indivīdi ar sāpēm vai ierobežotu kustību amplitūdu, kā cēlonis ir īslaicīgas vai mazsvarīgākas traumas vai slimības,
- indivīdi, kuru plaukstas ir nogurušas no atkārtojošosuzdevumu veikšanas,
- indivīdi, kuri nēsā cimdus,
- indivīdi ar slapjām vai eļļainām plaukstām
- indivīdi, kuriem vienlaicīgas cita uzdevuma izpildes dēļ ir tikai viena brīva plauksta,
- indivīdi ar hroniskiem funkcionāliem ierobežojumiem, kuru cēlonis ir:
- iedzimts plaukstas trūkums vai deformācija,
- cerebrālā paralīze,
- poliomielīts jeb bērnu trieka,
- muskulārā distrofija,
- multiplā skleroze,
- Lou Gehrig slimība (amiotrofiskā laterālā skleroze vai ALS) ,
- Parkinsona slimība,
- muguras smadzeņu traumas,
- amputācijas,
- karpālā kanāla sindroms,
- artrīts,
- insults.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu plaukstas funkcijas vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains ir tikpat lietojams un drošs, ja ...
- ir uzvilkti cimdi?
- jebkādas kustības tiek atkārtotas ne biežāk kā trīs reizes minūtē?
- plaukstu pamatnes locītavas netiek saliektas vai sagrieztas?
- tiek lietota tikai viena plauksta?
- tiek lietota vienīgi nedominējošās plaukstas dūre?
- pieliktais spēks nepārsniedz mazā pirkstiņa spēku?
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv 1. Kā plaukstas funkcija ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja jūsu plaukstām nav funkcionālu traucējumu, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Apsveriet, cik lielā mērā jūs esat atkarīgs no abu plaukstu lietošanas. Mēģiniet tikai ar vienas plaukstas palīdzību iesist naglu, aizsiet kurpi vai piezvanīt pa telefonu. Automašīnas vadīšanas laikā mēģiniet lietot mobilo telefonu.
Mēģiniet pagriezt apaļu durvju rokturi ar eļļainām vai slapjām plaukstām vai nesot saiņus.
Mēģiniet lietot vienīgi nedominējošo plaukstu, lai veiktu ar precizitāti saistītus uzdevumus, piemēram, griešanu ar šķērēm, pārtikas produktu griešanu vai skūšanos. Mēģiniet šos uzdevumus veikt ar cimdiem rokās.
Iespējams, ka jums ir bijusi īslaicīgi savainota plauksta, kas ierobežoja jūsu spēju atvērt burku, saspiest zobu pastas tūbiņu, rīkoties ar krānu vai turēt kafijas tasi.
Katrā no iepriekš aprakstītajām situācijām uzdevumu izpildes prasības var zināmā mērā pārsniegt cilvēka spējas, padarot uzdevumu neērtu, nepatīkamu, nogurdinošu, bīstamu vai neiespējamu.
2. Plaukstas funkcijai universāls dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām veikt ikdienišķus uzdevumus. Te ietilpst:
- satveršana,
- saspiešana,
- griešana,
- savīšana/sagriešana,
- sakniebšana,
- vilkšana/raušana,
- grūšana.
3. Plaukstas funkcijas spējas var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- ļoti mazi bērni ar mazām plaukstām un vājiem pirkstiem,
- gados vecāki cilvēki ar ierobežotu kustību amplitūdu locītavās vai spēka ierobežojumiem,
- indivīdi ar sāpēm vai ierobežotu kustību amplitūdu, kā cēlonis ir īslaicīgas vai mazsvarīgākas traumas vai slimības,
- indivīdi, kuru plaukstas ir nogurušas no atkārtojošosuzdevumu veikšanas,
- indivīdi, kuri nēsā cimdus,
- indivīdi ar slapjām vai eļļainām plaukstām
- indivīdi, kuriem vienlaicīgas cita uzdevuma izpildes dēļ ir tikai viena brīva plauksta,
- indivīdi ar hroniskiem funkcionāliem ierobežojumiem, kuru cēlonis ir:
- iedzimts plaukstas trūkums vai deformācija,
- cerebrālā paralīze,
- poliomielīts jeb bērnu trieka,
- muskulārā distrofija,
- multiplā skleroze,
- Lou Gehrig slimība (amiotrofiskā laterālā skleroze vai ALS) ,
- Parkinsona slimība,
- muguras smadzeņu traumas,
- amputācijas,
- karpālā kanāla sindroms,
- artrīts,
- insults.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu plaukstas funkcijas vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains ir tikpat lietojams un drošs, ja ...
- ir uzvilkti cimdi?
- jebkādas kustības tiek atkārtotas ne biežāk kā trīs reizes minūtē?
- plaukstu pamatnes locītavas netiek saliektas vai sagrieztas?
- tiek lietota tikai viena plauksta?
- tiek lietota vienīgi nedominējošās plaukstas dūre?
- pieliktais spēks nepārsniedz mazā pirkstiņa spēku?
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
UNIVERSĀLAIS DIZAINS UN ROKAS FUNKCIJA
1. Kā rokas funkcija ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja jūsu rokām nav funkcionālu traucējumu, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Padomājiet par priekšmetiem, pēc kuriem jūs regulāri sniedzaties, kurus ceļat un nesat. Daži parasti saimniecības produkti sver vairāk nekā varētu iedomāties. Paka, kurā ietilpst sešas 400 g metāla bundžas, un papīra paka (500 loksnes) katra sver vairāk nekā 2,2 kg. 4 l piena vai 4 l sulas sver apmēram 3,6 kg katrs, un mazgāšanas līdzekļa iepakojums sver katra līdz 9 kg. Vai jūs varētu pārvietot šos produktus tikai ar vienas rokas palīdzību? Kā jūs tos varētu satvert un pacelt, ja nespētu iztaisnot rokas, lai sniegtos uz priekšu, uz augšu vai uz leju?
Kā būtu ar citiem ikdienišķiem uzdevumiem, piemēram, automašīnas vadīšanu, ēdiena gatavošanu, ēšanu, kafijas dzeršanu vai loga atvēršanu? Atcerieties pēdējo reizi, kad piedzīvojāt sāpes plecā vai elkonī. Kā tās ietekmēja šo parasto uzdevumu veikšanu? Kā tiktu ierobežots jūsu spēks un kustības, ja jūs pastāvīgi nēsātu 1,3 kg smagumus uz katras plaukstas pamatnes locītavas.
Katrā no iepriekš aprakstītajām situācijām uzdevumu izpildes prasības var zināmā mērā pārsniegt cilvēka spējas, padarot uzdevumu neērtu, nepatīkamu, nogurdinošu, bīstamu vai neiespējamu.
2. Rokas funkcijai universāls dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām augšējo ekstremitāšu kustību amplitūdas, koordinācijas un spēka jomās. Te ietilpst:
- sniegšanās uz augšu, uz leju, uz priekšu vai aizmuguri,
- grūšana,
- vilkšana/raušana,
- celšana,
- nolaišana,
- nešana.
3. Rokas funkcija var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- ļoti mazi bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem,
- gados vecāki cilvēki ar ierobežotu kustību amplitūdu locītavās vai spēka ierobežojumiem,
- indivīdi ar sāpēm vai ierobežotu kustību amplitūdu, kā cēlonis ir īslaicīgas vai mazsvarīgākas traumas vai slimības,
- indivīdi, kuri ir paguruši,
- indivīdi, kuriem vienlaicīgas nešanas vai cita uzdevuma izpildes dēļ ir tikai viena brīva roka,
- indivīdi, kuri nēsā biezu apģērbu,
- indivīdi ar hroniskiem funkcionāliem ierobežojumiem, kuru cēlonis ir:
- iedzimts rokas trūkums vai deformācija,
- cerebrālā paralīze,
- poliomielīts jeb bērnu trieka,
- muskulārā distrofija,
- multiplā skleroze,
- Lou Gehrig slimība (amiotrofiskā laterālā skleroze vai ALS) ,
- Parkinsona slimība,
- muguras smadzeņu traumas,
- amputācijas,
- artrīts,
- bursīts (gļotsomiņas iekaisums),
- tendinīts (muskuļu cīpslas sasprindzinājums un iekaisums),
- insults.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu rokas funkcijas vajadzībām, atbildot uz sekojošiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- katra plaukstas pamatnes locītava tiek noslogota ar 1,3 kg smagumiem?
- elkoņi tiek piespiesti ķermenim?
- tiek lietota vienīgi nedominējošā roka.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv 1. Kā rokas funkcija ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja jūsu rokām nav funkcionālu traucējumu, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Padomājiet par priekšmetiem, pēc kuriem jūs regulāri sniedzaties, kurus ceļat un nesat. Daži parasti saimniecības produkti sver vairāk nekā varētu iedomāties. Paka, kurā ietilpst sešas 400 g metāla bundžas, un papīra paka (500 loksnes) katra sver vairāk nekā 2,2 kg. 4 l piena vai 4 l sulas sver apmēram 3,6 kg katrs, un mazgāšanas līdzekļa iepakojums sver katra līdz 9 kg. Vai jūs varētu pārvietot šos produktus tikai ar vienas rokas palīdzību? Kā jūs tos varētu satvert un pacelt, ja nespētu iztaisnot rokas, lai sniegtos uz priekšu, uz augšu vai uz leju?
Kā būtu ar citiem ikdienišķiem uzdevumiem, piemēram, automašīnas vadīšanu, ēdiena gatavošanu, ēšanu, kafijas dzeršanu vai loga atvēršanu? Atcerieties pēdējo reizi, kad piedzīvojāt sāpes plecā vai elkonī. Kā tās ietekmēja šo parasto uzdevumu veikšanu? Kā tiktu ierobežots jūsu spēks un kustības, ja jūs pastāvīgi nēsātu 1,3 kg smagumus uz katras plaukstas pamatnes locītavas.
Katrā no iepriekš aprakstītajām situācijām uzdevumu izpildes prasības var zināmā mērā pārsniegt cilvēka spējas, padarot uzdevumu neērtu, nepatīkamu, nogurdinošu, bīstamu vai neiespējamu.
2. Rokas funkcijai universāls dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām augšējo ekstremitāšu kustību amplitūdas, koordinācijas un spēka jomās. Te ietilpst:
- sniegšanās uz augšu, uz leju, uz priekšu vai aizmuguri,
- grūšana,
- vilkšana/raušana,
- celšana,
- nolaišana,
- nešana.
3. Rokas funkcija var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- ļoti mazi bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem,
- gados vecāki cilvēki ar ierobežotu kustību amplitūdu locītavās vai spēka ierobežojumiem,
- indivīdi ar sāpēm vai ierobežotu kustību amplitūdu, kā cēlonis ir īslaicīgas vai mazsvarīgākas traumas vai slimības,
- indivīdi, kuri ir paguruši,
- indivīdi, kuriem vienlaicīgas nešanas vai cita uzdevuma izpildes dēļ ir tikai viena brīva roka,
- indivīdi, kuri nēsā biezu apģērbu,
- indivīdi ar hroniskiem funkcionāliem ierobežojumiem, kuru cēlonis ir:
- iedzimts rokas trūkums vai deformācija,
- cerebrālā paralīze,
- poliomielīts jeb bērnu trieka,
- muskulārā distrofija,
- multiplā skleroze,
- Lou Gehrig slimība (amiotrofiskā laterālā skleroze vai ALS) ,
- Parkinsona slimība,
- muguras smadzeņu traumas,
- amputācijas,
- artrīts,
- bursīts (gļotsomiņas iekaisums),
- tendinīts (muskuļu cīpslas sasprindzinājums un iekaisums),
- insults.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu rokas funkcijas vajadzībām, atbildot uz sekojošiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- katra plaukstas pamatnes locītava tiek noslogota ar 1,3 kg smagumiem?
- elkoņi tiek piespiesti ķermenim?
- tiek lietota vienīgi nedominējošā roka.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
UNIVERSĀLAIS DIZAINS UN ĶERMEŅA FUNKCIJA
1. Kā ķermeņa funkcija ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja ar jūsu ķermeni fiziski viss ir kārtībā, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Iedomājieties sevi strādājam krēslā, kuram trūkst viena skrituļa. Līdz ar katru pozas maiņu, iespējams, tiks zaudēts līdzsvars. Tas ietekmēs koncentrēšanos un produktivitāti un, iespējams, liks izvairīties no ķermeņa stāvokļa maiņas.
Mēģiniet strādāt, sēžot krēslā ar taisnu atzveltni, ar muguru stigri piespiestu krēsla atzveltnei un pēdām uz grīdas. Saglabājiet šo stāvokli, negriežoties un neliecoties, kad mēģiniet atrast materiālus uz galda, lietot telefonu un veikt citus vienkāršus ikdienas uzdevumus. Ierobežojumi attiecībā uz sasniedzamību, redzeslauku un mobilitāti padara vienkāršus uzdevumus grūtākus un galu galā rada nogurumu un sāpes kustību amplitūdas ierobežojuma rezultātā.
Iespējams, ka jums ir nācies nest īpaši smagu priekšmetu augšup vai lejup pa kāpnēm. Pievienotā svara dēļ bija grūtāk saglabāt līdzsvaru, un priekšmets, iespējams, traucēja jums izmantot kāpņu margas atbalstam vai pat saskatīt pakāpienus jums priekšā.
Atsauciet atmiņā pēdējo reizi, kad slimojāt ar gripu. Pat visvienkāršākie uzdevumi bija nogurdinoši, un bija grūti uz kaut ko koncentrēties pārāk ilgi. Piecelšanās no gultas vai krēsla prasīja jums vairākas liekas sekundes, lai apskaidrotu prātu un saglabātu līdzsvaru. Ja lietojāt kādus medikamentus, šīs sekas varēja būt vēl krasāk izteiktas un atturēt jūs pat no mēģinājuma veikt citus uzdevumus, piemēram, vadīt automašīnu.
Apsveriet grūtības, kādas radītu smaga vingrinājuma izpilde ļoti karstā vasaras dienā.
Katrā no iepriekš aprakstītajām situācijām uzdevumu izpildes prasības var zināmā mērā pārsniegt cilvēka spējas, padarot uzdevumu neērtu, nepatīkamu, nogurdinošu, bīstamu vai neiespējamu.
2. Ķermeņa funkcijai universālais dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām ikdienišķu uzdevumu veikšanā. Šajos uzdevumos ietilpst sirds un asinsvadu, muskuloskeletālās un centrālās nervu sistēmas funkcijas, to skaitā:
- fiziska piepūle,
- ķermeņa pozas ieņemšana, saglabāšana un maiņa,
- līdzsvara saglabāšana,
- elpošana.
3. Ķermeņa funkcija var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- ļoti mazi bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem,
- gados vecāki cilvēki ar pavājinātas izturības, līdzsvara vai citām ķermeņa funkcijām,
- indivīdi ar pārmērīgu ķermeņa izmēru vai svaru,
- sievietes grūtniecības vēlākās stadijās, kuru līdzsvaru ietekmē bērna svars,
- indivīdi ar sāpēm vai ierobežotu kustību amplitūdu, kā cēlonis ir īslaicīgas vai mazsvarīgākas traumas vai slimības,
- indivīdi nelabvēlīgos vides apstākļos (piemēram, nelabvēlīgs laiks, galējas temperatūras, slikta ventilācija, nestabils atbalsts kājām),
- indivīdi, kuri ir paguruši vai slimi,
- indivīdi ar hroniskiem funkcionāliem ierobežojumiem, kuru cēlonis ir:
- epilepsija vai citu slimību izraisīti traucējumi,
- alerģijas,
- atšķirīga jutība pret ķīmiskām vielām,
- astma,
- diabēts,
- artrīts,
- muskuloskeletālās traumas vai slimība,
- trūce,
- insults.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu ķermeņa funkcijas vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- trūkst elpas?
- bieži jāapstājas atpūsties?
- kaut ko lietojot ir nepieciešams uz tā atbalstīties?
- nav iespējams locīties, saliekties vai pagriezties viduklī?
- ir iespējams to lietot vienīgi sēdus stāvoklī?
- nav iespējams pagriezt galvu,
- jums piemīt jutīgums pret putekļiem, izgarojumiem, dūmiem vai ķīmiskām vielām.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
1. Kā ķermeņa funkcija ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja ar jūsu ķermeni fiziski viss ir kārtībā, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Iedomājieties sevi strādājam krēslā, kuram trūkst viena skrituļa. Līdz ar katru pozas maiņu, iespējams, tiks zaudēts līdzsvars. Tas ietekmēs koncentrēšanos un produktivitāti un, iespējams, liks izvairīties no ķermeņa stāvokļa maiņas.
Mēģiniet strādāt, sēžot krēslā ar taisnu atzveltni, ar muguru stigri piespiestu krēsla atzveltnei un pēdām uz grīdas. Saglabājiet šo stāvokli, negriežoties un neliecoties, kad mēģiniet atrast materiālus uz galda, lietot telefonu un veikt citus vienkāršus ikdienas uzdevumus. Ierobežojumi attiecībā uz sasniedzamību, redzeslauku un mobilitāti padara vienkāršus uzdevumus grūtākus un galu galā rada nogurumu un sāpes kustību amplitūdas ierobežojuma rezultātā.
Iespējams, ka jums ir nācies nest īpaši smagu priekšmetu augšup vai lejup pa kāpnēm. Pievienotā svara dēļ bija grūtāk saglabāt līdzsvaru, un priekšmets, iespējams, traucēja jums izmantot kāpņu margas atbalstam vai pat saskatīt pakāpienus jums priekšā.
Atsauciet atmiņā pēdējo reizi, kad slimojāt ar gripu. Pat visvienkāršākie uzdevumi bija nogurdinoši, un bija grūti uz kaut ko koncentrēties pārāk ilgi. Piecelšanās no gultas vai krēsla prasīja jums vairākas liekas sekundes, lai apskaidrotu prātu un saglabātu līdzsvaru. Ja lietojāt kādus medikamentus, šīs sekas varēja būt vēl krasāk izteiktas un atturēt jūs pat no mēģinājuma veikt citus uzdevumus, piemēram, vadīt automašīnu.
Apsveriet grūtības, kādas radītu smaga vingrinājuma izpilde ļoti karstā vasaras dienā.
Katrā no iepriekš aprakstītajām situācijām uzdevumu izpildes prasības var zināmā mērā pārsniegt cilvēka spējas, padarot uzdevumu neērtu, nepatīkamu, nogurdinošu, bīstamu vai neiespējamu.
2. Ķermeņa funkcijai universālais dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām ikdienišķu uzdevumu veikšanā. Šajos uzdevumos ietilpst sirds un asinsvadu, muskuloskeletālās un centrālās nervu sistēmas funkcijas, to skaitā:
- fiziska piepūle,
- ķermeņa pozas ieņemšana, saglabāšana un maiņa,
- līdzsvara saglabāšana,
- elpošana.
3. Ķermeņa funkcija var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- ļoti mazi bērni ar fiziskās attīstības traucējumiem,
- gados vecāki cilvēki ar pavājinātas izturības, līdzsvara vai citām ķermeņa funkcijām,
- indivīdi ar pārmērīgu ķermeņa izmēru vai svaru,
- sievietes grūtniecības vēlākās stadijās, kuru līdzsvaru ietekmē bērna svars,
- indivīdi ar sāpēm vai ierobežotu kustību amplitūdu, kā cēlonis ir īslaicīgas vai mazsvarīgākas traumas vai slimības,
- indivīdi nelabvēlīgos vides apstākļos (piemēram, nelabvēlīgs laiks, galējas temperatūras, slikta ventilācija, nestabils atbalsts kājām),
- indivīdi, kuri ir paguruši vai slimi,
- indivīdi ar hroniskiem funkcionāliem ierobežojumiem, kuru cēlonis ir:
- epilepsija vai citu slimību izraisīti traucējumi,
- alerģijas,
- atšķirīga jutība pret ķīmiskām vielām,
- astma,
- diabēts,
- artrīts,
- muskuloskeletālās traumas vai slimība,
- trūce,
- insults.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu ķermeņa funkcijas vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- trūkst elpas?
- bieži jāapstājas atpūsties?
- kaut ko lietojot ir nepieciešams uz tā atbalstīties?
- nav iespējams locīties, saliekties vai pagriezties viduklī?
- ir iespējams to lietot vienīgi sēdus stāvoklī?
- nav iespējams pagriezt galvu,
- jums piemīt jutīgums pret putekļiem, izgarojumiem, dūmiem vai ķīmiskām vielām.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
UNIVERSĀLAIS DIZAINS UN DZIRDE UN RUNA
1. Kā dzirde un runa ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja jums nav dzirdes traucējumu, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Vai esat kādreiz centies automašīnas vadīšanas laikā, kurā ieslēgts radio, noteikt vietu, no kuras atskan trauksmes signāls? Vai iesnu izraisīts deguna aizsprostojums, it īpaši tad, ja lidojāt lidmašīnā, ir kādreiz jums radījis īslaicīgus dzirdes, runas vai pat līdzsvara traucējumus?
Mēģiniet sniegt virziena norādījumus kādam, kurš atrodas satiksmes un cilvēku noslogotas ielas pretējā pusē. Vienlaikus klausieties mūziku, izmantojot austiņas, un centieties ievērot mutiskus norādījumus. Vēstījuma liela daļa var tikt pazaudēta vai pārprasta uz apkārtējā skaņas fona.
Ja kādreiz esat radiotelefonu vai mobilo telefonu lietojis automašīnā, tirdzniecības centrā vai lidostā, tad esat piedzīvojis situāciju, kad mēģinājāt uzturēt sarunu apkārtējā fona troksnī un citos apstākļos, kas novērsa jūsu uzmanību. Bez tam, pārraides mainīgā kvalitāte sazināšanās gaitā bieži rada pārklausīšanās kļūdas vai traucējumus pārraidē, kurus veicina citas apkārtējās sarunas.
Iepriekš aprakstītās situācijas var likt ikvienam palaist garām svarīgu informāciju, atkārtot ziņas un vēstījumus, paļauties uz citu maņu izmantošanu vai vienkārši atzīt situāciju par bezcerīgu, jo dzirdes noslogojums, uz laiku vai pastāvīgi, ir pārāk liels.
2. Dzirdei universālais dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām dzirdes stimulu uztveršanā. To skaitā ietilpst:
- skaņas avota atrašanās vietas noteikšana,
- skaņas informācijas atšķiršana no fona skaņas,
- zemu un augstu skaņu uztveršana,
- sarunas uzturēšana.
3. Dzirde var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- indivīdi, kuru uzmanība tiek sadalīta starp vairākiem skaņas avotiem,
- indivīdi, kuri funkcionē ļoti trokšņainā vidē,
- indivīdi, kuri lieto austiņas,
- gados vecāki cilvēki un citi, kuriem piemīt:
- kurlums,
- iedzimts dzirdes zudums,
- iekšējās auss kanāla daļēja vai pilnīga necaurejamība,
- bojājumi no ilgstošas pakļaušanas pārmērīga trokšņa iedarbībai,
- slimības,
- presbiakūze jeb vecuma vājdzirdība,
- galvas traumas vai insults.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu dzirdes vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- lietojat to trokšņainā vidē?
- lietojat to ar vienu aizbāztu ausi?
- lietojat to ar abām aizbāztām ausīm?
- ignorējat burtu c, ch, s, sh, f un z izrunai atbilstošās skaņas.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv 1. Kā dzirde un runa ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja jums nav dzirdes traucējumu, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Vai esat kādreiz centies automašīnas vadīšanas laikā, kurā ieslēgts radio, noteikt vietu, no kuras atskan trauksmes signāls? Vai iesnu izraisīts deguna aizsprostojums, it īpaši tad, ja lidojāt lidmašīnā, ir kādreiz jums radījis īslaicīgus dzirdes, runas vai pat līdzsvara traucējumus?
Mēģiniet sniegt virziena norādījumus kādam, kurš atrodas satiksmes un cilvēku noslogotas ielas pretējā pusē. Vienlaikus klausieties mūziku, izmantojot austiņas, un centieties ievērot mutiskus norādījumus. Vēstījuma liela daļa var tikt pazaudēta vai pārprasta uz apkārtējā skaņas fona.
Ja kādreiz esat radiotelefonu vai mobilo telefonu lietojis automašīnā, tirdzniecības centrā vai lidostā, tad esat piedzīvojis situāciju, kad mēģinājāt uzturēt sarunu apkārtējā fona troksnī un citos apstākļos, kas novērsa jūsu uzmanību. Bez tam, pārraides mainīgā kvalitāte sazināšanās gaitā bieži rada pārklausīšanās kļūdas vai traucējumus pārraidē, kurus veicina citas apkārtējās sarunas.
Iepriekš aprakstītās situācijas var likt ikvienam palaist garām svarīgu informāciju, atkārtot ziņas un vēstījumus, paļauties uz citu maņu izmantošanu vai vienkārši atzīt situāciju par bezcerīgu, jo dzirdes noslogojums
2. Dzirdei universālais dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām dzirdes stimulu uztveršanā. To skaitā ietilpst:
- skaņas avota atrašanās vietas noteikšana,
- skaņas informācijas atšķiršana no fona skaņas,
- zemu un augstu skaņu uztveršana,
- sarunas uzturēšana.
3. Dzirde var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- indivīdi, kuru uzmanība tiek sadalīta starp vairākiem skaņas avotiem,
- indivīdi, kuri funkcionē ļoti trokšņainā vidē,
- indivīdi, kuri lieto austiņas,
- gados vecāki cilvēki un citi, kuriem piemīt:
- kurlums,
- iedzimts dzirdes zudums,
- iekšējās auss kanāla daļēja vai pilnīga necaurejamība,
- bojājumi no ilgstošas pakļaušanas pārmērīga trokšņa iedarbībai,
- slimības,
- presbiakūze jeb vecuma vājdzirdība,
- galvas traumas vai insults.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu dzirdes vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- lietojat to trokšņainā vidē?
- lietojat to ar vienu aizbāztu ausi?
- lietojat to ar abām aizbāztām ausīm?
- ignorējat burtu c, ch, s, sh, f un z izrunai atbilstošās skaņas.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
UNIVERSĀLAIS DIZAINS UN REDZE
1. Kā redze ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja jums nav redzes traucējumu, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Mēģiniet lasīt grāmatu pludmalē bez saulesbrillēm, pēc iznākšanas no kinoteātra atrast ceļu spilgtā dienasgaismā vai vadīt automašīnu pret sauli. Jūs pieredzēsiet žilbinošas gaismas ierobežojošo ietekmi. Mēģiniet ievietot atslēgu savu parādes durvju atslēgas caurumā tumsā, lasīt detalizētu ceļa karti savā automašīnā naktī vai atrast gaismas slēdzi tumšā istabā. Jūs izpratīsiet nepietiekamas gaismas izraisītos ierobežojumus.
Kad esat apmaldījies un pūlaties atrast konkrētu ceļa zīmi, visas ceļa zīmes var likties mazas un grūti atrodamas. Cik daudz grūtāk tas būtu, ja jūsu brilles vai automašīnas aizsargstikls būtu pamatīgi notraipīts? Cik grūti būtu atrast zīmi, ja jūs nespētu kustināt kaklu, izmantotu tikai vienu aci vai raudzītos uz pasauli caur kartona cauruli?
Iepriekš aprakstītie scenāriji var likt ikvienam kļūdīties, samazināt ātrumu, griezties pēc palīdzības vai izvairīties pat no vienkāršiem uzdevumiem, jo redzes noslogojums, uz laiku vai pastāvīgi, ir pārāk liels.
2. Redzei universālais dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām redzes stimulu uztveršanā. To skaitā ietilpst:
- vizuālo detaļu skaidra uztveršana,
- koncentrēšanās uz objektiem tuvumā un tālumā,
- objektu atšķiršana no fona,
- objektu uztveršana redzeslauka centrā, kā arī malās,
- krāsu un spilgtuma kontrastu uztveršana,
- pielāgošanās vāja un spēcīga apgaismojuma līmeņiem,
- kustīgu objektu izsekošana,
- attālumu noteikšana.
3. Redze var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- indivīdi, kuru uzmanību novērš „rosīga” vizuāla vide,
- indivīdi, kuri noguruši no pārmērīgiem vizuāliem uzdevumiem,
- indivīdi, kuri funkcionē krāsainā apgaismojumā vai ļoti spēcīga un ļoti vāja apgaismojuma apstākļos,
- indivīdi, kuri funkcionē nelabvēlīgos laika apstākļos,
- gados vecāki cilvēki un citi, kuriem piemīt:
- aklums,
- iedzimts redzes zudums,
- katarakta,
- glaukoma,
- retinitis jeb pārmantota deģeneratīva tīklenes slimība,
- presbiopija jeb vecuma tālredzība (pēc pusmūža),
- makulārā deģenerācija,
- acu traumas.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu redzes vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- skatāties uz to ļoti vājā apgaismojumā
- skatāties uz to ļoti spilgtā apgaismojumā?
- skatāties uz to no daudz tuvākas vai tālākas distances nekā paredzēts?
- varat to redzēt vienīgi melnbaltu?
- skatāties uz to caur cauruli?
- skatāties uz to ar vienu aizvērtu aci?
- skatāties uz to, izmantojot tikai perifēro (sānu) redzi.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
1. Kā redze ietekmē dizaina lietojamību ...
Ja jums nav redzes traucējumu, apsveriet, kā jūs rīkotos šādos apstākļos.
Mēģiniet lasīt grāmatu pludmalē bez saulesbrillēm, pēc iznākšanas no kinoteātra atrast ceļu spilgtā dienasgaismā vai vadīt automašīnu pret sauli. Jūs pieredzēsiet žilbinošas gaismas ierobežojošo ietekmi. Mēģiniet ievietot atslēgu savu parādes durvju atslēgas caurumā tumsā, lasīt detalizētu ceļa karti savā automašīnā naktī vai atrast gaismas slēdzi tumšā istabā. Jūs izpratīsiet nepietiekamas gaismas izraisītos ierobežojumus.
Kad esat apmaldījies un pūlaties atrast konkrētu ceļa zīmi, visas ceļa zīmes var likties mazas un grūti atrodamas. Cik daudz grūtāk tas būtu, ja jūsu brilles vai automašīnas aizsargstikls būtu pamatīgi notraipīts? Cik grūti būtu atrast zīmi, ja jūs nespētu kustināt kaklu, izmantotu tikai vienu aci vai raudzītos uz pasauli caur kartona cauruli?
Iepriekš aprakstītie scenāriji var likt ikvienam kļūdīties, samazināt ātrumu, griezties pēc palīdzības vai izvairīties pat no vienkāršiem uzdevumiem, jo redzes noslogojums, uz laiku vai pastāvīgi, ir pārāk liels.
2. Redzei universālais dizains nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām redzes stimulu uztveršanā. To skaitā ietilpst:
- vizuālo detaļu skaidra uztveršana,
- koncentrēšanās uz objektiem tuvumā un tālumā,
- objektu atšķiršana no fona,
- objektu uztveršana redzeslauka centrā, kā arī malās,
- krāsu un spilgtuma kontrastu uztveršana,
- pielāgošanās vāja un spēcīga apgaismojuma līmeņiem,
- kustīgu objektu izsekošana,
- attālumu noteikšana.
3. Redze var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- indivīdi, kuru uzmanību novērš „rosīga” vizuāla vide,
- indivīdi, kuri noguruši no pārmērīgiem vizuāliem uzdevumiem,
- indivīdi, kuri funkcionē krāsainā apgaismojumā vai ļoti spēcīga un ļoti vāja apgaismojuma apstākļos,
- indivīdi, kuri funkcionē nelabvēlīgos laika apstākļos,
- gados vecāki cilvēki un citi, kuriem piemīt:
- aklums,
- iedzimts redzes zudums,
- katarakta,
- glaukoma,
- retinitis jeb pārmantota deģeneratīva tīklenes slimība,
- presbiopija jeb vecuma tālredzība (pēc pusmūža),
- makulārā deģenerācija,
- acu traumas.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu redzes vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- skatāties uz to ļoti vājā apgaismojumā
- skatāties uz to ļoti spilgtā apgaismojumā?
- skatāties uz to no daudz tuvākas vai tālākas distances nekā paredzēts?
- varat to redzēt vienīgi melnbaltu?
- skatāties uz to caur cauruli?
- skatāties uz to ar vienu aizvērtu aci?
- skatāties uz to, izmantojot tikai perifēro (sānu) redzi.
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
KAS IR UN KAS NAV UNIVERSĀLAIS DIZAINS
Universālais Dizains (UD) ir produktu (ierīču, vides, sistēmu un procesu) radīšanas process. Šos produktus var lietot cilvēki ar visplašāko iespējamo spēju diapazonu, funkcionējot visiespējamāko situāciju (vides, nosacījumu un apstākļu) spektrā.
UD raksturo šādas divas galvenās sastāvdaļas:
1. Tāda dizaina produktu radīšana, lai tie būtu pietiekami pielāgojami tiešai izmantošanai cilvēku ar visplašāko iespējamo spēju diapazonu vajadzībām un visdažādākajos apstākļos (bez nepieciešamības pēc jebkādām palīgtehnoloģijām vai modifikācijām) tik lielā mērā, cik tas ir komerciāli praktiski, ja tiks izmantoti pieejamie materiāli, jaunākās tehnoloģijas un zināšanas.
2. Tāda dizaina produktu radīšana, lai tie būtu savietojami ar palīgtehnoloģijām, kuras savukārt var izmantot tie, kuri nespēj efektīvi piekļūt produktiem un tos lietot tiešā veidā.
NAV universālu dizainu, NAV universāla dizaina produktu
UD ir process, kura gaitā tiek radīti produkti (ierīces, vide, sistēmas un procesi), ko ir iespējams izmantot un kas ir noderīgi visplašākā iespējamā spektra cilvēku vajadzībām. Tomēr nav iespējams radīt produktu, ko varētu lietot ikviens vai jebkuros apstākļos. Ir, piemēram, cilvēki, kuri vienlaicīgi ir nedzirdīgi un neredzīgi, sirgst ar smadzeņu paralīzi un cieš no smagiem kognitīviem jeb izziņas traucējumiem. Mēs pašlaik nezinām, kā mēs varētu izstrādāt individuālo transporta sistēmu, kuru varētu neatkarīgi izmantot indivīds ar šādu komplikāciju kombināciju. Šis drīzāk ir ekstremāls gadījums, bet tas raksturo būtību.
Tomēr vienlīdz būtisks jautājums ir vārda „pašlaik” lietošana iepriekšējā teikumā. Vēl nesen mums nebija skaidrs, kā mēs varētu radīt publiskas datorizētas informācijas displejus, kas būtu pieejami nedzirdīgajiem-neredzīgajiem cilvēkiem. Šobrīd mēs to zinām (kā turpinājumā pieminēts), un to ir iespējams izdarīt, nesadārdzinot sistēmas ražošanas izmaksas. Faktiski, pamatojoties vienīgi uz attīstību pēdējo pāris gadu laikā, ir iespējams padarīt produktus plaši izmantojamus un pieejamus, kas nebūtu bijis iespējams pat vēl nesen atpakaļ.
Ieguvums visiem lietotājiem...
Ir svarīgi atzīmēt, ka UD pielietošanas gadījumi faktiski ir universāli. Gandrīz bez izņēmuma, produktiem pievienotās īpatnības vai pielāgojamība, pielāgojot tos cilvēkiem ar pagaidu vai neatgriezeniskiem spēju traucējumiem,dažās jomās ir izrādījušās derīgas lietotājiem kopumā. Daudzos gadījumos UD īpatnības par noderīgām atzīs vairāk cilvēku bez invaliditātes, nekā sākotnējās mērķauditorijas pārstāvju. Faktiski mēs nevaram runāt par UD lietderīgu pielietošanu, kamēr netiek ņemtas vērā ikviena indivīda vajadzības un spējas (ieskaitot cilvēkus ar īpašajām vajadzībām/spējām abos spektra galos).
Uzbrauktuves/nobrauktuves (turpmāk tekstā „pandusi”)ir labs piemērs visu šo momentu raksturošanai. Sākotnēji tie tika izveidoti cilvēku riteņkrēslos vajadzībām. Tomēr tos daudz biežāk par cilvēkiem riteņkrēslos izmanto indivīdi ar velosipēdiem, bērnu ratiņiem, pārtikas preču veikalu ratiņiem, bagāžas skrituļsomām un preču piegādes ratiņiem. Sākotnēji tomēr pandusi tika veidoti domājot vienīgi par cilvēku riteņkrēslos vajadzībām, un vēlāk vajadzēja veikt izmaiņas dizainā, lai pielāgotu tos neredzīgo cilvēku vajadzībām un nodrošinātu, ka tie ir droši aukstuma un apledojuma, spēcīgu lietusgāžu u.c. apstākļos. Tādējādi, labs UD dod labumu ikvienam, bet, lai to panāktu, ir jāņem vērā ikviena vajadzības.
Otrs UD piemērs ir tādu dekoderu iebūvēšana televizoros, kuri nodrošina slēpto subtitru un paskaidrojumu attēlošanu. Tas tika darīts domājot par cilvēkiem ar vāju dzirdi vai nedzirdīgajiem cilvēkiem, bet drīz šīs lietotāju auditorijas attīstību iztraucēja tie, kuriem angļu valoda ir kā otrā valoda, kā arī bērni, kuri mācās lasīt un pieaugušie, kuri to izmantoja kā ļoti motivējošu un vienkāršu mehānismu savu rakstīt prasmes spēju attīstīšanai. To izmanto arī pāri, lai saglabātu mierīgu atmosfēru guļamistabā (kad viens vēlas apvelties uz otriem sāniem un ļauties miegam, bet otrs vēlas turpināt skatīties televīzijas programmu), un cilvēki, kuri vēlas turpināt skatīties televīzijas programmu un vienlaicīgi atbildēt pa telefonu (daudziem televizoriem slēptie subtitri ieslēdzas automātiski, kad notiek pāreja uz bezskaņas režīmu).
... vai APSTĀKĻI
Ir arī svarīgi atzīmēt, ka UD principi ļauj ar produktiem darboties ne vien cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī cilvēkiem ar citu iemeslu izraisītiem pagaidu funkcionāliem spēju traucējumiem. Piemēram, principi, kas ļauj cilvēkam ar vāju dzirdi vai nedzirdīgajam strādāt kioskā, ļaus arī ikvienam citam Ziemassvētku laikā izmantot kiosku tirdzniecības centrā, kur ir dzirdams pārāk daudz trokšņu. Sistēma, kas nodrošināja alternatīvu runas vadības kontrolierīci to cilvēku vajadzībām, kuri nespēj skaidri runāt, būs izmantojama arī ikvienam cilvēkam bibliotēkā, kur runāšana nav atļauta. Saskarnes, ko lieto cilvēki bez precīzas rādītājierīces, būs izmantojamas arī to cilvēku vajadzībām, kuri nēsā biezus un smagus ziemas cimdus (vai kosmonauta apģērbu). Sistēmas, ar kurām strādā neliela auguma cilvēki, var vadīt arī bērni. Pārnēsājamās sakaru un informācijas sistēmas, ar kurām var strādāt neredzīgi cilvēki, var lietot arī cilvēki, kuri vada automašīnas. (Pamēģiniet vadot auto izvēlēties sev vietu lidmašīnā, kad vienīgais pieejamo vietu attēlošanas veids ir lidmašīnas vietu plāns, kur ar rozā krāsu ir iekrāsotas visas brīvās vietas un ar melno – visas aizņemtās vietas).
UD tāpēc:
· ņem vērā visu lietotāju vajadzības (ieskaitot jebkuru spēju dimensijas galējās robežas un viduspunktu),
· pievieno dizainam pielāgojamību,
un rezultātā dod tādus produktu dizainus, kas:
· ļauj plašākam un daudzveidīgākam cilvēku spektram veiksmīgi piekļūt un lietot produktu tiešā veidā (vai izmantojot jebkādu palīgierīci),
· ļauj izmantot produktu daudzveidīgākā vidē vai situācijās,
· ir pietiekami pielāgojami, lai apmierinātu gan iesācēju, gan prasmīgu lietotāju vajadzības,
· ir ērtāki lietotājiem kopumā no izpratnes un lietošanas viedokļa.
© Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas universitātes Universālā Dizaina centrs
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
IZPRATNE PAR CILVĒKA SPĒJĀM
Katrs no mums ir unikāls ar savu vecumu, spējām, dotībām un izvēli. Jebkura novērtējama, raksturīga cilvēka pazīme aptver plašu spektru jebkurā kopumā. Izpratnei par cilvēces daudzveidību ir ļoti svarīga nozīme lietderīga dizaina radīšanā. Lai veiksmīgi pielietotu universālā dizaina (turpmāk - UD) principus, ir nepieciešams izprast, kā cilvēka spējas mainās atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai apstākļiem.
Cilvēka spējas var klasificēt šādās kategorijās - izziņa, redze, dzirde un runa, ķermeņa funkcija, rokas funkcija, plaukstas funkcija, un mobilitāte. Nākamajos rakstos izklāstīts, kā pārmaiņas katrā no šīm jomām ietekmē dizaina lietojamību, cilvēku tipus, kuri būs iespējamie dizaina lietotāji un veidus, kā pārbaudīt produktu vai vidi, lai novērtētu to plašas lietošanas iespējas.
Universālais dizains un izziņa
1. Kā izziņa ietekmē dizaina lietojamību ...
Iedomājieties, ka jūsu telefona tastatūras taustiņi pārveidoti tā, kā tas redzams attēlā
Romiešu cipari tastatūras dizainam ir neatbilstoši, un tikpat neierasts ir arī taustiņu juceklīgais izkārtojums. Iespējams, ka vairums cilvēku tomēr spētu piezvanīt, bet tas radītu lielāku slodzi viņu domāšanas procesiem. Kognitīvās kartēšanas rezultātā, ko ikviens no mums ir apguvis, neskaitāmas reizes zvanīdams ar tradicionālās tastatūras palīdzību, ikvienam būtu nepieciešams vairāk laika šīs atšķirīgās tastatūras izmantošanai un, iespējams, ka arī kļūdīšanās gadījumu būtu vairāk.
Ir acīmredzams, ka šī dizaina lietošana ir vēl grūtāka tiem indivīdiem, kuri nesaprot romiešu ciparus, vai cilvēkiem ar kognitīviem jeb izziņas traucējumiem un tiem, kuri ir rīcībnespējīgi nestandarta situācijās.
2. Izziņai UD nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām informācijas saņemšanā, izprašanā, interpretēšanā, atcerēšanās spējā vai reaģēšanā uz informāciju. To skaitā ietilpst:
- pašiniciatīva, uzdevumu izpildes uzsākšana bez pamudināšanas,
- reaģēšana uz stimuliem, reakcijas laiks,
- uzmanības pievēršana, koncentrēšanās,
- ar redzi uztvertas informācijas izprašana,
- ar dzirdi uztvertas informācijas izprašana,
- valodas izpratne vai izteikšanās,
- secības ievērošana, darbību veikšana pienācīgā secībā,
- organizētība,
- atcerēšanās, vai nu īslaicīga vai ilglaicīga,
- problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana,
- radoša domāšana, netradicionāla rīcība,
- jaunu lietu apguve.
3. Izzināšanas spējas var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- ļoti jauni bērni ar ierobežotām leksikas, gramatikas un spriešanas spējām,
- indivīdi ar rakstpratības traucējumiem,
- indivīdi, kuri lieto svešvalodas vai kuriem ir atšķirīgs kultūras pamats,
- gados vecāki pieaugušie ar pasliktinātu atmiņu un pavājinātām spriešanas spējām,
- indivīdi, kuri ir paguruši vai izklaidīgi,
- indivīdi ar izziņas, atmiņas, koncentrēšanās vai spriešanas spēju traucējumiem, kuru cēlonis ir:
- aizture,
- Dauna sindroms,
- mācīšanās traucējumi,
- galvas traumas,
- insults,
- Alcheimera slimība.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu izziņas vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- lietojat to pirmoreiz, bez palīdzības vai norādījumiem?
- nespējat lasīt?
- nerīkojaties secīgi?
- cenšaties to izmantot daudz ātrāk vai lēnāk, nekā iecerēts?
- pieļaujat kļūdu un vēlaties to izlabot vai sākt no jauna?
- tā izmantošanas laikā tiek novērsta jūsu uzmanība vai jūs tiekat traucēts?
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
Katrs no mums ir unikāls ar savu vecumu, spējām, dotībām un izvēli. Jebkura novērtējama, raksturīga cilvēka pazīme aptver plašu spektru jebkurā kopumā. Izpratnei par cilvēces daudzveidību ir ļoti svarīga nozīme lietderīga dizaina radīšanā. Lai veiksmīgi pielietotu universālā dizaina (turpmāk - UD) principus, ir nepieciešams izprast, kā cilvēka spējas mainās atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai apstākļiem.
Cilvēka spējas var klasificēt šādās kategorijās - izziņa, redze, dzirde un runa, ķermeņa funkcija, rokas funkcija, plaukstas funkcija, un mobilitāte. Nākamajos rakstos izklāstīts, kā pārmaiņas katrā no šīm jomām ietekmē dizaina lietojamību, cilvēku tipus, kuri būs iespējamie dizaina lietotāji un veidus, kā pārbaudīt produktu vai vidi, lai novērtētu to plašas lietošanas iespējas.
Universālais dizains un izziņa
1. Kā izziņa ietekmē dizaina lietojamību ...
Iedomājieties, ka jūsu telefona tastatūras taustiņi pārveidoti tā, kā tas redzams attēlā
Romiešu cipari tastatūras dizainam ir neatbilstoši, un tikpat neierasts ir arī taustiņu juceklīgais izkārtojums. Iespējams, ka vairums cilvēku tomēr spētu piezvanīt, bet tas radītu lielāku slodzi viņu domāšanas procesiem. Kognitīvās kartēšanas rezultātā, ko ikviens no mums ir apguvis, neskaitāmas reizes zvanīdams ar tradicionālās tastatūras palīdzību, ikvienam būtu nepieciešams vairāk laika šīs atšķirīgās tastatūras izmantošanai un, iespējams, ka arī kļūdīšanās gadījumu būtu vairāk.
Ir acīmredzams, ka šī dizaina lietošana ir vēl grūtāka tiem indivīdiem, kuri nesaprot romiešu ciparus, vai cilvēkiem ar kognitīviem jeb izziņas traucējumiem un tiem, kuri ir rīcībnespējīgi nestandarta situācijās.
2. Izziņai UD nozīmē ņemt vērā daudzveidību, kas raksturīga cilvēka spējām informācijas saņemšanā, izprašanā, interpretēšanā, atcerēšanās spējā vai reaģēšanā uz informāciju. To skaitā ietilpst:
- pašiniciatīva, uzdevumu izpildes uzsākšana bez pamudināšanas,
- reaģēšana uz stimuliem, reakcijas laiks,
- uzmanības pievēršana, koncentrēšanās,
- ar redzi uztvertas informācijas izprašana,
- ar dzirdi uztvertas informācijas izprašana,
- valodas izpratne vai izteikšanās,
- secības ievērošana, darbību veikšana pienācīgā secībā,
- organizētība,
- atcerēšanās, vai nu īslaicīga vai ilglaicīga,
- problēmu risināšana, lēmumu pieņemšana,
- radoša domāšana, netradicionāla rīcība,
- jaunu lietu apguve.
3. Izzināšanas spējas var ievērojami atšķirties atkarībā no vecuma, nespējas, vides vai specifiskās situācijas. Šis mainīgums ir jāņem vērā tad, kad dizaina lietotāju spektrā var ietilpt šādu kategoriju cilvēki:
- ļoti jauni bērni ar ierobežotām leksikas, gramatikas un spriešanas spējām,
- indivīdi ar rakstpratības traucējumiem,
- indivīdi, kuri lieto svešvalodas vai kuriem ir atšķirīgs kultūras pamats,
- gados vecāki pieaugušie ar pasliktinātu atmiņu un pavājinātām spriešanas spējām,
- indivīdi, kuri ir paguruši vai izklaidīgi,
- indivīdi ar izziņas, atmiņas, koncentrēšanās vai spriešanas spēju traucējumiem, kuru cēlonis ir:
- aizture,
- Dauna sindroms,
- mācīšanās traucējumi,
- galvas traumas,
- insults,
- Alcheimera slimība.
4. Novērtējiet dizaina lietderīgumu izziņas vajadzībām, atbildot uz turpmākajiem jautājumiem. Vai dizains joprojām ir lietojams un drošs, ja ...
- lietojat to pirmoreiz, bez palīdzības vai norādījumiem?
- nespējat lasīt?
- nerīkojaties secīgi?
- cenšaties to izmantot daudz ātrāk vai lēnāk, nekā iecerēts?
- pieļaujat kļūdu un vēlaties to izlabot vai sākt no jauna?
- tā izmantošanas laikā tiek novērsta jūsu uzmanība vai jūs tiekat traucēts?
Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas Universitātes Universālā Dizaina centrs.
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
IEPAZĪSIMIES AR UNIVERSĀLO DIZAINU
Ieminieties par universālo dizainu un pavērojiet, kā jūsu sarunu biedra skatiens sāk kļūt blāvāks. Lai gan bezgaumīgi, kliedzoši krēsli un pārlieku grezni apartamenti raksturīgi dizaina pasaules erotiskākajai galējībai, UD faktiski ietekmē mūs visus. Tāpēc apbruņojieties ar pacietību un esiet gatavi kaut ko iemācīties – jūsu bezrūpīgās dienas drīz beigsies, mūsējās gan nē.
Termins „universālais dizains” (turpmāk tekstā UD) ir piedēvējams arhitektam Ronaldam Meisam, un, lai gan tā ietvari vienmēr ir bijuši plašāki, tas ir koncentrēts uz apbūvēto vidi. Tie, kuri šo terminu lieto, bieži to definē kā dizainu „visas populācijas vajadzībām”, akcentējot uzskatu, ka dizainam vienlīdz jāapmierina gan cilvēku ar invaliditāti, gan cilvēku bez invaliditātes vajadzības. Un vai gan kāds ideālistisks dizaina evolūcijas sekotājs varētu atteikties no šādiem humanitāriem meklējumiem? Pats termins atsauc atmiņā 1950.-to gadu beigām raksturīgo bagātnieku vides valdzinājumu; globāli konsultatīvie pakalpojumi ar galveno biroju Medisona avēnijā, iespējams, koplietojot biroju telpas ar glītajiem, elegantos uzvalkos tērptajiem vadošajiem reklāmas darbiniekiem no Mad Men (1) un Džeimsa Bonda aizsegu Universal Exports (2). Tomēr pašlaik šis risinājums nepavisam nešķiet ne valdzinošs, ne universāls.
UD klasisks piemērs ir nobrauktuve/uzbrauktuve jeb panduss. Lai gan sākotnēji tie tika ierīkoti, lai palīdzētu ratiņkrēslu lietotājiem nokļūt no ielas uz ietves, šie neuzbāzīgie publiskā dizaina elementi izrādās tikpat noderīgi vecākiem ar bērnu ratiņiem un ceļotājiem, kuri pārvieto bagāžu savās skrituļsomās. Tālāki centieni/augstākas prasības ir pilnīga sabiedriska līdzdalība. Tomēr tik noderīgā veidā un tik lielā mērā kā UD kaut kas tāds, kā ratiņkrēslu rampa, kura izvietota pie slikti apgaismotām sāndurvīm, nekad nespēs atvieglot cilvēku ar invaliditāti ikdienu.
Zināmi objekti, kas der par paraugu UD, ir iesakņojošies plašākā kultūrā. Protams, Braila raksts uz lifta pogām vai indukcijas cilpa (3) pie bankas kasiera lodziņa atbilst visām prasībām, un ir pat iespējams atrast UD, kuram birka „Es esmu domāts cilvēkiem ar invaliditāti” nav tik uzkrītoša. OXO Good Grips kartupeļu mizojamo nazi ir ērtāk lietot, ja indivīdam ir pavājināta roku/pirkstu veiklība vai vājš satvēriens, bet tā arī ir populāra izvēle jebkurai virtuvei.
Iespējams, ka visizplatītākā pieeja, UD aptuvens princips, ir sniegt informāciju par pieejamu objektu vai ēku, izmantojot vienlaicīgi vairākus maņu orgānus. Tādējādi kājāmgājēju pārejas, kas aprīkotas ar displeju norādēm „EJIET”, rada arī troksni, lai palīdzētu tiem, kuriem ir redzes traucējumi. Dabiski, ka arī citi cilvēki var būt ieguvēji – piemēram, subtitri televizoru ekrānos, kuri domāti vājdzirdīgo vajadzībām, var palīdzēt cilvēkiem iemācīties valodu, kas viņiem nav dzimtā valoda vai dot iespēju lidostās iesprostotajiem indivīdiem saņemt viņu ierasto ikdienas ziņu devu.
1970.-jos gados liela daļa no politiskā spiediena, kas tika izrādīts cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvībai, nāca no tādām grupām kā, piemēram, Eastern Paralyzed Veterans Association – bieži vien jauniem, citādi aktīviem amerikāņiem, kuri jutās atstumti no sabiedriskās dzīves gan savas vides, gan gūto kara ievainojumu dēļ. Tas noveda pie Invaliditātes likuma - Americans with Disabilities Act of 1990, kas pasludina ar invaliditāti saistītu diskrimināciju, ieskaitot invalīdiem nesasniedzamas vietas, nepieejamu informāciju un sakarus, ārpus likuma. Bet tajā pašā laikā šī izcelsme – un jau pati riteņkrēsla ikona – iespējams, veicināja stereotipu attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti kā jauniem vīriešiem riteņkrēslos.
21. gadsimtā demogrāfiskās pārmaiņas rada bažas nākotnei. Tā kā dzīvesveids un mūsdienu medicīna ļauj mums dzīvot ilgāk, un arvien mazāk cilvēka spēju pazemināšanās sekas ir letālas, arvien vairāk un vairāk cilvēku iegūs invaliditāti.
No kultūras viedokļa raugoties, mēs būsim veselāki, vienlaicīgi sirmāki un daudzkrāsaināki, un atšķirīgāki. UD vairs ilgāk nebūs iespējams ierobežot. Kad cilvēku ar invaliditāti skaits pārsniegs cilvēku bez invaliditātes skaitu, UD patiešām kļūs universāls.
© Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas universitātes Universālā Dizaina centrs
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
Ieminieties par universālo dizainu un pavērojiet, kā jūsu sarunu biedra skatiens sāk kļūt blāvāks. Lai gan bezgaumīgi, kliedzoši krēsli un pārlieku grezni apartamenti raksturīgi dizaina pasaules erotiskākajai galējībai, UD faktiski ietekmē mūs visus. Tāpēc apbruņojieties ar pacietību un esiet gatavi kaut ko iemācīties – jūsu bezrūpīgās dienas drīz beigsies, mūsējās gan nē.
Termins „universālais dizains” (turpmāk tekstā UD) ir piedēvējams arhitektam Ronaldam Meisam, un, lai gan tā ietvari vienmēr ir bijuši plašāki, tas ir koncentrēts uz apbūvēto vidi. Tie, kuri šo terminu lieto, bieži to definē kā dizainu „visas populācijas vajadzībām”, akcentējot uzskatu, ka dizainam vienlīdz jāapmierina gan cilvēku ar invaliditāti, gan cilvēku bez invaliditātes vajadzības. Un vai gan kāds ideālistisks dizaina evolūcijas sekotājs varētu atteikties no šādiem humanitāriem meklējumiem? Pats termins atsauc atmiņā 1950.-to gadu beigām raksturīgo bagātnieku vides valdzinājumu; globāli konsultatīvie pakalpojumi ar galveno biroju Medisona avēnijā, iespējams, koplietojot biroju telpas ar glītajiem, elegantos uzvalkos tērptajiem vadošajiem reklāmas darbiniekiem no Mad Men (1) un Džeimsa Bonda aizsegu Universal Exports (2). Tomēr pašlaik šis risinājums nepavisam nešķiet ne valdzinošs, ne universāls.
UD klasisks piemērs ir nobrauktuve/uzbrauktuve jeb panduss. Lai gan sākotnēji tie tika ierīkoti, lai palīdzētu ratiņkrēslu lietotājiem nokļūt no ielas uz ietves, šie neuzbāzīgie publiskā dizaina elementi izrādās tikpat noderīgi vecākiem ar bērnu ratiņiem un ceļotājiem, kuri pārvieto bagāžu savās skrituļsomās. Tālāki centieni/augstākas prasības ir pilnīga sabiedriska līdzdalība. Tomēr tik noderīgā veidā un tik lielā mērā kā UD kaut kas tāds, kā ratiņkrēslu rampa, kura izvietota pie slikti apgaismotām sāndurvīm, nekad nespēs atvieglot cilvēku ar invaliditāti ikdienu.
Zināmi objekti, kas der par paraugu UD, ir iesakņojošies plašākā kultūrā. Protams, Braila raksts uz lifta pogām vai indukcijas cilpa (3) pie bankas kasiera lodziņa atbilst visām prasībām, un ir pat iespējams atrast UD, kuram birka „Es esmu domāts cilvēkiem ar invaliditāti” nav tik uzkrītoša. OXO Good Grips kartupeļu mizojamo nazi ir ērtāk lietot, ja indivīdam ir pavājināta roku/pirkstu veiklība vai vājš satvēriens, bet tā arī ir populāra izvēle jebkurai virtuvei.
Iespējams, ka visizplatītākā pieeja, UD aptuvens princips, ir sniegt informāciju par pieejamu objektu vai ēku, izmantojot vienlaicīgi vairākus maņu orgānus. Tādējādi kājāmgājēju pārejas, kas aprīkotas ar displeju norādēm „EJIET”, rada arī troksni, lai palīdzētu tiem, kuriem ir redzes traucējumi. Dabiski, ka arī citi cilvēki var būt ieguvēji – piemēram, subtitri televizoru ekrānos, kuri domāti vājdzirdīgo vajadzībām, var palīdzēt cilvēkiem iemācīties valodu, kas viņiem nav dzimtā valoda vai dot iespēju lidostās iesprostotajiem indivīdiem saņemt viņu ierasto ikdienas ziņu devu.
1970.-jos gados liela daļa no politiskā spiediena, kas tika izrādīts cilvēku ar invaliditāti tiesību aizstāvībai, nāca no tādām grupām kā, piemēram, Eastern Paralyzed Veterans Association – bieži vien jauniem, citādi aktīviem amerikāņiem, kuri jutās atstumti no sabiedriskās dzīves gan savas vides, gan gūto kara ievainojumu dēļ. Tas noveda pie Invaliditātes likuma - Americans with Disabilities Act of 1990, kas pasludina ar invaliditāti saistītu diskrimināciju, ieskaitot invalīdiem nesasniedzamas vietas, nepieejamu informāciju un sakarus, ārpus likuma. Bet tajā pašā laikā šī izcelsme – un jau pati riteņkrēsla ikona – iespējams, veicināja stereotipu attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti kā jauniem vīriešiem riteņkrēslos.
21. gadsimtā demogrāfiskās pārmaiņas rada bažas nākotnei. Tā kā dzīvesveids un mūsdienu medicīna ļauj mums dzīvot ilgāk, un arvien mazāk cilvēka spēju pazemināšanās sekas ir letālas, arvien vairāk un vairāk cilvēku iegūs invaliditāti.
No kultūras viedokļa raugoties, mēs būsim veselāki, vienlaicīgi sirmāki un daudzkrāsaināki, un atšķirīgāki. UD vairs ilgāk nebūs iespējams ierobežot. Kad cilvēku ar invaliditāti skaits pārsniegs cilvēku bez invaliditātes skaitu, UD patiešām kļūs universāls.
© Autors: Molly Story, Ziemeļkarolīnas universitātes Universālā Dizaina centrs
Raksts tapis Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros. Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija – myresponse@kurzemesregions.lv
Vairāk informācijas par projektu šeit>>
1_TV seriāls, kura darbība risinās 60.-o gadu Amerikā, izdomātā reklāmas aģentūrā.
2_Izdomāta importa-eksporta kompānija, kas kalpo par aizsegu superaģentam Džeimsam Bondam.
3_Audio sistēma vājdzirdīgajiem.
Ziemas mēnešos Skrundā, Īvandē, Bernātos, Ziru pagastā un Rojā noritējuši pieci semināri par universālo dizainu un tā principu pielietošanu cilvēkiem pieejamas vides, informācijas, produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.
Ņemot vērā Kurzemes plānošanas reģiona iedzīvotāju interesi par šo tēmu un to, ka universālā dizaina principi Latvijā nav tik plaši pārzināmi, reģions paredz rīkot papildus semināru 2013. gada martā vai aprīlī kādā no Kurzemes pilsētām.
Semināra izdales materiāli pieejami publiski ikvienam- zem šīs ziņas, lejā elektroniskas saites materiālu lejupielādēšanai (ja nepieciešams, materiāli pieejami arī angļu valodā, lūgums sazināties personīgi).
Papildus informācija par universālo dizainu latviešu valodā internetā pieejama www.videspieejamiba.lv.
Semināru laikā Invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” lektori dalībniekus iepazīstināja ar universāla dizaina idejas rašanos, kā arī ar praktiskiem piemēriem rādīja, kā universālā dizaina ideja tiek īstenota dzīvē un var tikt pielietota ikvienas iestādes vides, pakalpojuma, produkta vai pasniedzamās informācijas pieejamības uzlabošanai iedzīvotājiem. Seminārā dalībnieki praktiski pielietoja apgūtās zināšanas, jo patstāvīgi izvērtēja izvēlēto iestāžu atbilstību universālā dizaina principiem un izstrādāja viņuprāt piemērotākos pieejamības risinājumus uzlabojumiem.
Foto no semināriem šeit>>
Seminārus rīko Kurzemes plānošanas reģions Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros.
Projektu reģions īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem.
Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim.
Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.
Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Kurzemes plānošanas reģions
KURZEMĒ AICINA PIETEIKTIES BEZMAKSAS KONSULTĀCIJĀM PAR UNIVERSĀLĀ DIZAINA PRINCIPIEM PIEEJAMĪBAS UZLABOŠANAI IESTĀDĒS
Kurzemes plānošanas reģions nodrošinās bezmaksas konsultācijas visās divdesmit reģiona pašvaldībās iestāžu un objektu vides, informācijas, pakalpojumu un produktu pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai.
Katrai konsultācijai būs divas daļas. Pirmkārt, eksperts vizītes laikā iepazīsies un novērtēs attiecīgās iestādes vides, informācijas, pakalpojumu un/vai produktu pieejamību un sniegs pārstāvim mutisku konsultāciju. Otrkārt, eksperts sagatavos rakstisku atzinumu ar rekomendācijām pieejamības uzlabošanai iestādē un to nosūtīs elektroniski iestādes pārstāvim. Paredzamais konsultāciju sniegšanas laiks ir no 2013.gada februāra līdz 2013.gada aprīlim.
Universālais dizains ir vides, produktu, pakalpojumu un informācijas pieejamība ikvienam neatkarīgi no funcionāliem traucējumiem, ķermeņa īpatnībām, valodu prasmēm u.c. atšķirības pazīmēm. Principi pamatā tiek attiecināti uz infrastruktūras pieejamību (ielas, ēkas), bet būtiski arī informācijas (norādes, informācijas saturs), pakalpojumu un produktu ērtai lietošanai ikvienam cilvēkam. Vairāk informācijas par universālo dizainu internetā latviešu valodā www.videspieejamiba.lv.
Lai pieteiktos konsultācijai, Kurzemes pašvaldību iestādēm, objektu apsaimniekotājiem, pakalpojumu sniedzējiem u.c. nepieciešams elektroniski aizpildīt un uz e-pastu ilze.arniece@kurzemesregions.lv nosūtīt pieteikumu.
Papildus informācijai tel. 29579488.
Konsultācijas Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes plānošanas reģions
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
GSM 29579488
Kurzemes plānošanas reģions nodrošinās bezmaksas konsultācijas visās divdesmit reģiona pašvaldībās iestāžu un objektu vides, informācijas, pakalpojumu un produktu pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai.
Katrai konsultācijai būs divas daļas. Pirmkārt, eksperts vizītes laikā iepazīsies un novērtēs attiecīgās iestādes vides, informācijas, pakalpojumu un/vai produktu pieejamību un sniegs pārstāvim mutisku konsultāciju. Otrkārt, eksperts sagatavos rakstisku atzinumu ar rekomendācijām pieejamības uzlabošanai iestādē un to nosūtīs elektroniski iestādes pārstāvim. Paredzamais konsultāciju sniegšanas laiks ir no 2013.gada februāra līdz 2013.gada aprīlim.
Universālais dizains ir vides, produktu, pakalpojumu un informācijas pieejamība ikvienam neatkarīgi no funcionāliem traucējumiem, ķermeņa īpatnībām, valodu prasmēm u.c. atšķirības pazīmēm. Principi pamatā tiek attiecināti uz infrastruktūras pieejamību (ielas, ēkas), bet būtiski arī informācijas (norādes, informācijas saturs), pakalpojumu un produktu ērtai lietošanai ikvienam cilvēkam. Vairāk informācijas par universālo dizainu internetā latviešu valodā www.videspieejamiba.lv.
Lai pieteiktos konsultācijai, Kurzemes pašvaldību iestādēm, objektu apsaimniekotājiem, pakalpojumu sniedzējiem u.c. nepieciešams elektroniski aizpildīt un uz e-pastu ilze.arniece@kurzemesregions.lv nosūtīt pieteikumu.
Papildus informācijai tel. 29579488.
Konsultācijas Kurzemes plānošanas reģions nodrošina Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros, ko īsteno sadarbībā ar septiņām Kurzemes pašvaldībām un pieciem Lietuvas partneriem. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.Projekta kopējais budžets ir 1 137 609.23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes plānošanas reģions
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
GSM 29579488
UNIVERSĀLAIS DIZAINS
Izcelšanās un pamatprincipi
Termins “universālais dizains” ir attiecināms uz plaša spektra idejām, kas radītas, lai veidotu visiem (cilvēkiem ar un bez invaliditātes) pieejamas ēkas, produktus un vidi.
Šo terminu ir radījis arhitekts Ronalds L. Meiss, lai aprakstītu attiecīgu dizainēšanas konceptu – veidot visas lietas un būvēt apkārtējo vidi tā, lai viss būtu askētisks un visu varētu izmantot pēc iespējas vairāk cilvēku, neraugoties uz viņu vecumu, fiziskajām un intelektuālajām spējām vai statusu sabiedrībā.
Tomēr tas bija Selvins Goldsmits (grāmatas „Design for the Disabled” (1963) autors), kurš bija patiesi pirmais, kurš strādāja pie vides pieejamības jautājuma. Viņa ievērojamākais sasniegums bija uzbrauktuvju/nobrauktuvju radīšana, kas tagad ir kļuvušas par standartu būvniecībā
Universālā dizaina ideja radās no mazliet agrākā „bez-barjeru” koncepta (berrier-free concept). Šeit ir vairāk jārunā par jau esošu ēku izmainīšanu, lai tās varētu izmantot cilvēki ar kādu invaliditāti. Angļu valodā šis ir diezgan neatzīts termins (vairāk izmanto „accessibility”, t.i. – pieejamība), to galvenokārt izmanto Japānā un citās angliski nerunājošās valstīs, piemēram, Vācijā (Barrierefreiheit). Kā piemērs bez-barjeru dizainam varētu kalpot rampas uzlikšana ratiņkrēslam līdzās pakāpieniem vai to vietā. Tātad drīzāk runa ir par ļoti nelielu atšķirību starp šiem abiem terminiem, jo jaunu ēku celtniecībā neizmanto terminu „bez-barjeru”, bet gan „universālais dizains”.
Ņemot vērā vidējā dzīves ilguma palielināšanos un modernās medicīnas attīstību, izdzīvošanas procents tiem, kuriem ir ievērojami savainojumi vai slimības un dzimšanas laikā iegūtas traumas, ievērojami palielinās, līdz ar to pieaug interese par universālo dizainu. Ir vairākas industrijas, kurās universālais dizains ieņem spēcīgu pozīciju, tomēr ir vēl vairāk, kurās tas vēl nav ticis adaptēts. Universālais dizains, kā jau minēts, attiecas arī uz tehnoloģijām, klientu apkalpošanu, izglītību un uz citiem pakalpojumiem un produktiem. Šeit var minēt daudz piemēru: sabiedriskais transports ar pazeminātu grīdu, dažāda augstuma virtuves aprīkojums, izteikta krāsu kontrasta galda piederumi un trauki, dažādas rampas u.c.
Ziemeļkarolīnas Štata universitātes Universālā dizaina centrs ir izklāstījis vairākus universālā dizaina pamatprincipus (jāatminas, ka tie attiecas ne tikai uz apkārtējo telpu):
1. taisnīgs jeb objektīvs izmantojums,
2. izmantojuma pielāgojamība,
3. vienkāršība,
4. viegli uztverama informācija,
5. nespēju un kļūdu tolerēšana,
6. pēc iespējas mazāka fiziskā piepūle,
7. izmēra un vietas pieejamība un izmantojamība.
Sīkāk par dizaina standartiem un to vēsturi – 1960.gadā tika publicēta bez-barjeru dizaina specifikācija – konspekts vairāk nekā 11 gadus ilgušam pētījumam ergonomikas skatījumā par visa veida invaliditātēm. Šī pētījuma daļas tika pieņemtas un arhivētas kā pirmie nacionālie Amerikas dizaina standarti invalīdiem. Ar šo pētījumu un tā rezultātu standartizēšanu un popularizēšanu lielākoties nodarbojās Timotijs J. Nūdžents (Timothy J. Nugent) – 50-tajos un 60-tajos gados viņš ceļoja pa visu pasauli, izplatot un prezentējot idejas par to, kā cilvēki ar invaliditāti ar dizaina un tehnisku risinājumu palīdzību varētu kļūt pēc iespējas neatkarīgāki, un tiem pavērtos plašākas iespējas.
2010.gada novembrī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) bāzēta asociācija International Code Council izdeva publikāciju „Ietveroša dizaina vadlīnijas” (Inclusive Design Guidelines – IDG). Šī publikācija piedāvā tehniskus padomus, kas palīdz dizaineriem veidot vidi, kura būtu piemērota visiem cilvēkiem. Šis dokuments ir tapis, apvienojot problēmsituāciju vislabākos tehniskos risinājumus, kas piedāvāti no dažādu organizāciju, asociāciju, dizaina firmu un invalīdu puses. Tieši šie standarti tiek plaši izmantoti Amerikā, bet mūsdienu informācijas laikmetā, tie, protams, ir pieejami arī ārpus ASV robežām.
Lai arī tas nav vienīgais šāda veida dokuments pasaulē un arvien nāk jaunas idejas un kļūst iespējami arvien inovatīvāki tehniski risinājumi, padarot pasauli pieejamu visiem, turpmāk šajā sadaļā atspoguļosim ieteikumus un risinājumus, kas pasaulē jau sevi ir pierādījuši un balstīti publikācijā minēto.
Ziņa tapusi Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta
Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros.
Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014.gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija:
myresponse@kurzemesregions.lv
PAR UNIVERSĀLO DIZAINU
Šajā sadaļā būs atrodami raksti par un ap Universālo dizainu.
Mēģināsim parādīt gan Latvijas, gan arī dažādus ārzemju piemērus
Ziņas taps Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros.
Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Šajā sadaļā būs atrodami raksti par un ap Universālo dizainu.
Mēģināsim parādīt gan Latvijas, gan arī dažādus ārzemju piemērus
Ziņas taps Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam projekta Nr. LLIV-322 „My Response” ietvaros.
Projektu Kurzemes Plānošanas reģiona vadībā īsteno septiņi Kurzemes pašvaldību partneri un pieci Lietuvas partneri. Tā ilgums 24 mēneši, un projekta aktivitātes turpināsies līdz 2014. gada aprīlim. Projekta mērķis ir veicināt vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanu un cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā. Projekta kopējais budžets ir 1 137 609,23 EUR, 85% apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Kontaktinformācija:
myresponse@kurzemesregions.lv
myresponse@kurzemesregions.lv
