Teritorija: 13,6 tūkst.km²
Pilsētas: Ventspils, Liepāja, Kuldīga, Talsi, Saldus
Iedzīvotāju skaits: 251 tūkst. (CSP uz 01.01.2016.)

Apdzīvotības blīvums uz km^2: 18 cilv./ km² (CSP uz 01.01.2016.)
Laukos dzīvo: 36,6% (Aprēķins pēc CSP uz 01.01.2016.)                

Iedzīvotāji darbspējas vecumā: 60,6 % (CSP uz 01.01.2016.)
Nodarbinātības līmenis: 56,9 % (15-74 g.) 64,3 % (15-64 g.) (CSP uz 01.01.2015.)
Bezdarba līmenis: 10,6 %(15-74g.) 10,8 % (15-64 g.) (CSP uz 01.01.2015.)
Atalgojuma līmenis: 693 eiro - mēneša vidējā bruto darba samaksa
                                 512 eiro - mēneša vidējā neto darba samaksa   (CSP uz 01.01.2015.)

Etniskais sastāvs: 76,3% latvieši, 14,1% krievi, 9,6% pārējās tautības (CSP uz 01.01.2016.)
 

Kurzemes reģiona novietojums Latvijas kartē
 

Kurzemes reģionam ir valstī garākā jūras robeža - 350 km gara jūras piekraste – pludmale, stāvkrasti, kāpas, piekrastes ciemi un pilsētas, liela dabas un kultūrainavu daudzveidība. Dienvidos reģions robežojas ar Lietuvas kultūrvēsturisko novadu Žemaitiju, austrumos ar Zemgales un Rīgas reģioniem, bet Kurzemes tālākais ziemeļu punkts ir Kolkas rags, kas ietilpst Slīteres Nacionālajā parkā.

Kurzemes reģiona apdzīvojuma struktūras pamatā ir vēsturiski veidojies pilsētu tīkls, kuru veido 15 pilsētas. Kurzemes apdzīvoto vietu tīklā ir aptuveni 15 000 apdzīvotu vietu. Vairāk nekā 90% no visām Kurzemes apdzīvotām vietām ir viensētas. Ciemu kopskaits ir aptuveni 500, ietverot arī sezonāli apdzīvotus ciemus.

Kurzemes reģionā tiek izdalīti:
 

• Nacionālas nozīmes attīstības centri - Ventspils un Liepājas pilsētas;
• Reģionālas nozīmes attīstības centri – Kuldīga, Saldus un Talsi;
• Novadu nozīmes attīstības centri - mazās pilsētas;
• Lauku apdzīvotās vietas – ciemi.

 
Kurzemes reģionā lielākais iedzīvotāju skaits koncentrējas Liepājas, Ventspils, Saldus, Kuldīgas, Talsu pilsētas, kur ekonomiskā aktivitāte ir visaugstākā.

Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā 2009.gada jūlijā Kurzemes reģionā tika izveidotas 19 pašvaldības - divas republikas nozīmes pilsētas – Liepāja un Ventspils, un 17 novadi - Alsungas, Kuldīgas, Skrundas, Grobiņas, Rucavas, Nīcas, Priekules, Vaiņodes, Durbes, Pāvilostas, Aizputes, Saldus, Brocēnu, Dundagas, Talsu, Rojas, un Ventspils. No 2011.gada 1.janvāra Rojas novads sadalīts divās daļās, veidojot Rojas un Mērsraga novadus, tāpēc KPR teritorijā ir 18 novadi.

Kurzemes reģions aizņem 21% no Latvijas teritorijas platības. Reģionā lielākais ir Ventspils novads, kurš aizņem 18% no reģiona kopplatības un pēc platības tam seko Talsu, Kuldīgas un Saldus novadi.

Uzņēmējdarbība reģionā koncentrējusies nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros un to tuvākā apkārtnē. Vislielākais rūpniecības nozares uzņēmumu īpatsvars izvietojies Liepājas un Ventspils pilsētās un to piepilsētu teritorijās. Taču nozīmīgi rūpniecības uzņēmumi izvietoti arī Brocēnos, Saldus pilsētā un tai piegulošo novadu teritorijās.

Kurzemes loma starptautiskā telpā ir balstīta uz piemērotu infrastruktūru visu transporta veidu (jūras, sauszemes, dzelzceļa un gaisa transports) izmantošanai. Transporta un tranzīta sistēmas pamatu Latvijā veido austrumu – rietumu multimodālais tranzīta koridors, kura viens no galapunktiem ir Kurzemes ostas. Tajā ietilpst divas starptautiskās ostas, trīs mazās ostas, maģistrālie naftas cauruļvadi, valsts stratēģiskas nozīmes dzelzceļa un autoceļu līnijas, kas Ventspils un Liepājas ostas savieno ar Rīgu, kā arī Liepājas un Ventspils lidostas.

Reģions īsteno dažādus reģionālās sadarbības projektus, tajā skaitā arī pārrobežu sadarbības projektus, piemēram, ar Lietuvas Republiku, Norvēģiju, kā arī ar citiem Latvijas reģioniem, īstenojot projektus ostu infrastruktūras attīstībai, Ventas upes baseina apgabala ilgtspējīgai apsaimniekošanai u.c. Sadarbība notiek arī balstoties uz starpreģionālo organizāciju darbību, tādām kā Latvijas veļas ražotāju asociācija, Kosmosa tehnoloģiju klasteris u.c., kuru darbības rezultātā paaugstinās reģiona un uzņēmumu konkurētspēja.

Kurzemes piekrastes teritorijām ir Baltijas jūras baseina un Eiropas nozīme kā neskartas dabas teritorijām. Kurzemes piekrastes apdzīvotajās teritorijās ir senas zvejniecības tradīcijas. Kurzemes reģionā atrodas vairāk nekā 200 ezeri un upes.
           
Kurzeme ir viens no dabas apstākļu ziņā interesantākajiem reģioniem Latvijā. To nosaka lielā dabas apstākļu dažādība. Kurzemes ziemeļos atrodas Slīteres Nacionālais parks, Latvijā un ārvalstīs zināmas arī dabas un ainaviskās vērtības tādos dabas parkos kā Talsu pauguraine, Abavas senleja, Riežupe, Embūtes pauguraine, Engures ezers, Pape un Bernāti u.c.
           
Reģions ir bagāts ar nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem areāliem un unikāliem arhitektūras un mākslas pieminekļiem. Reģionu raksturo arī senie etnogrāfiskie novadi (Bārta, Nīca, Rucava, Alsunga u.c.), kuru bagātīgais nemateriālais kultūras mantojums ir pazīstams un novērtēts ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. 2009.gadā UNESCO Neatliekami glābjamo nemateriālās kultūras vērtību sarakstā tika iekļauta Suitu kultūrtelpa. 2011.gada sākumā arī nominācijas „Grobiņas arheoloģiskais ansamblis” un „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā”  tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.  Kā starptautiska nominācija sadarbībā ar Īslandi, Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju un Vāciju „Grobiņas arheoloģiskais ansamblis” tiek gatavota pieteikšanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Zināmākie un tūristu iecienītākie ir tādi objekti kā Laumu dabas parks, Kolkas rags, Livonijas ordeņa pils Ventspilī, ūdenskritums Ventas rumba Kuldīgā, Liepājas Karosta u.c.
           
Salīdzinot ar citiem Eiropas reģioniem, Kurzemes reģionā saglabājušās gan teritorijas ar izcilu sugu, biotopu un ainavu daudzveidību, gan teritorijas ar augstu estētisko, ekoloģisko un kultūrvēsturisko vērtību, un šīs vērtības ir priekšnoteikums reģiona ekonomikas attīstībai.        
   
Kurzemes reģiona nozīmīgās vērtības ir:
 

• kultūras mantojums un tradīcijas – suiti, lībieši, kā arī senie etnogrāfiskie novadi – Rucava, Nīca, Bārta, Alsunga;
• reģions ir bagāts ar nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem areāliem un unikāliem arhitektūras un mākslas pieminekļiem;
• bagātīgi un labas kvalitātes ūdens un zemes resursi;
• daudzveidīgas un augstvērtīgas ainavas piekrastē un iekšzemē (kāpas, stāvkrasti, lagūnu ezeri, upju ielejas, senie ciemi u.c.);
• Liepājas un Ventspils ostas, un mazās ostas - Pāvilosta, Roja, Mērsrags;
• atjaunojamie energoresursi – vējš, jūras viļņi, saule, biomasa, termālie ūdeņi.