Bukletā ir apkopota informācija par ūdenstūrisma iespējām Latvijā un Igaunijā - upēs, jūras piekrastē un Igaunijas salās! Bukletā atradīsi informāciju par vairāk kā 65 upēm un 15 jūras laivošanas maršrutiem!
 

 
Piedāvājam šo sezon iepazīt ne tikai jau starp laivotājiem tik populārās upes kā Gauju vai Abavu, bet izmēģināt kādu vēl neatklātu upi Kurzemē, Vidzemē,Pierīgā,  vai pat Igaunijā.
 
Buklets izdots septiņās valodās – latviešu, igauņu, lietuviešu, angļu, krievu, vācu un somu. 
 
Brošūras "Ūdenstūrisms Igaunijā un Latvijā" elektroniskā versija pieejama ŠEIT>>
 

 

Uz šādu jautājumu atbildi meklēja ducis Kurzemes ūdenstūrisma uzņēmēju, kuri 2015.gada 14.aprīlī piedalījās praktiskāseminārā - komunikācijas un sadarbības treniņā Kuldīgā. Gan kopīgu diskusiju rezultātā, gan ekspertu padomu mudināti, secinātu, kāds tad tieši ir tas īstenais komunikācijas un sadarbības ceļš ejams, lai uzņēmēja sniegtie pakalpojumi būtu ar augstu kvalitāti un viņa klients vienmēr vēlētos atgriezties un laivot atkal un atkal.

Semināra aktuālie jautājumi, jeb saturs tika veidots, balstoties uz iepriekšējā vasarā „Riverways” ietvaros veikto pētījumu par ūdenstūrisma pakalpojumu kvalitāti kvalitātes zīmola „Q-Latvia” ietvaros. Pētījuma laikā, izmantojot „slepenā viesa” metodi, tika apmeklēti Kurzemes, Vidzemes un Rīgas reģiona ūdenstūrisma uzņēmumi, un vērtēta viņu saziņa ar klientu, viņu piedāvājums, kā arī citi pakalpojuma sniegšanas kritēriji. Apmācību laikā īpaša nozīme tika pievērsta tiem saskarsmes un sadarbības aspektiem, kuri pētījumā saņēma viszemāko novērtējumu. Tika runāts gan par netiešo komunikāciju – saziņu pa telefonu un elektroniski, gan arī par tiešo komunikāciju un saskarsmes valodu un kultūru. Aktīvi piedaloties treniņā, uzņēmēji izspēlēja dažādas situācijas no savas darba ikdienas, kas ļāva viņiem iejusties klienta lomā jeb „iekāpt laivotāja kurpēs” un paskatīties uz savu pakalpojumu no malas. Uzņēmēji plašās diskusijās apmainījās ar pieredzi un kopīgi meklēja labākos veidus, kā sadarboties ar visdažādākajiem klientiem atšķirīgās situācijās, lai vienlaikus gan apmierinātu laivotāju vēlmes, gan iegūtu sev pastāvīgu klientu.
 
Semināru vadīja Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta speciālisti. Kuldīgā to apmeklēja Kurzemes reģiona ūdenstūrisma uzņēmēji, kā Sofijas laivas, Jūras laivas, Daba Laba, Upmaļsilēni, Abavas laivas, Mučas, kā arī Kurzemes tūrisma informācijas centru pārstāvji. Jāatzīmē, ka „slepenā viesa” apmeklējums pie uzņēmējiem tika vērtēts un trīs Kurzemes uzņēmēji ieguva augstu vērtējumu un saņēma „Q-Latvija” kvalitātes zīmi. Suminām ģimenes uzņēmumu grupu „Jūras laivas”, Sofijas laivas un Daba Laba.
 
Tomēr ar semināru organizēšanu vien aktivitātes nebeidzas, jo  materiāli un semināru ierakstu video būs pieejami projekta partneru mājas lapā, kā arī tiks izdots ceļvedis ar praktiskiem padomiem par veiksmīga un kvalitatīva ūdenstūrisma izveidi. Tāpat uzņēmējiem vēl ir iespēja pieteikties un saņemt individuālas ekspertu konsultācijas, lai paaugstinātu zināšanas veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī risinātu tieši individuālos problēmjautājumus.

Lai pieteiktu savu uzņēmumu eksperta apmeklējumam, iespējams aizpildīt anketu>>, nosūtot to uz ei@lza.lv.
 
Jau iepriekš informēts, ka visas aktivitātes tiek ieviestas Igaunijas-Latvijas pārrobežu programmas atbalstītā projekta „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb Riverways ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā.
 
Semināra prezentācija apskatāma ŠEIT>>
 
Facebook ŠEIT>>
 

Informācijai:
Zanda Rūtenberga, projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

 

2014.gada vasarā Kurzemes Plānošanas reģions projekta Riverways ietvaros aicināja Jūs piedalīties Q-Latvia (pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas) aktivitātēs. To ietvaros slepenie klienti - laivotāji izmantoja ūdenstūrisma uzņēmēju piedāvātos pakalpojumus un pēc dažādiem kritērijiem novērtēja to kvalitāti.

Pašlaik ieviešam Q-Latvija pasākuma otro daļu, kas balstīta uz slepenā klienta pētījuma rezultātiem, un tās ietvaros uzņēmējiem ir iespēja piedalīties atraktīvā un praktiskā bezmaksas seminārā - komunikācijas un sadarbības treniņā, kā arī saņemt individuālas ekspertu konsultācijas, lai paaugstinātu zināšanas veiksmīgas uzņēmējdarbības attīstībai.

Tiks organizēti trīs semināri, no kuriem varat izvēlēties un piedalīties vienā, sev izdevīgākajā laikā un norises vietā:

14.04.2015. – Kuldīgā (Restorānā Ventas krastā BANGERT’S, Pils ielā 1, Kuldīgā)
21.04.2015. – Priekuļos (Viesnīcā TIGRA, Veidenbauma ielā 2, Priekuļos),
28.04.2015. – Rīgā (Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1, Rīgā)

Dalība seminārā ir bez maksas ar iepriekšēju pieteikšanos
Tālrunis: +371 20207092 vai e-pasts: ei@lza.lv

Detalizētāka informācija pieejama ŠEIT>>

Priecāsimies par Jūsu dalību un tiekamies semināros!
 
Informācijai:
Zanda Rūtenberga,
projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

   

Stāstot par projekta Riverways tūrisma koordinatora darba pienākumu izpildi šovasar ir ne vienu vien reizi nācies noklausīties skaudīgus izteicienus, ka “tā jau gan var strādāt” vai “kas nekait, ja darba laikā var sēdēt laivā uz upes un izbaudīt vidi”. Jā, noteikti, šogad šiem izteicieniem iespējams pilnībā pievienoties, jo upju ekspedīcijas projekta Riverways darbiniekiem aktīvi turpinās.  Tomēr jāpiezīmē, ka šo ekspedīciju mērķis ir iepazīt mazāk zināmās upes Kurzemē, klātienē izanalizēt to laivošanas potenciālu un izvērtēt infrastruktūru, maršrutu iespējas, kā arī iegūt informāciju projekta ietvaros izstrādājamiem mārketinga materiāliem un interneta mājas lapai. Ekspedīcija (laivošana) ir tikai viena nelielā daļa no visa kopējā darbu cikla, ko nepieciešams veikt, lai rezultātā varētu sagatavot kvalitatīvu un pilnvērtīgu materiālu par attiecīgo upi – pirms brauciena tiek izpētīti visi iepriekš publicētie materiāli, interneta resursos publicētie interesentu un profesionāļu apraksti par braucieniem, tikai tad tiek veikta ekspedīcija pa pašu upi, notiek fotografēšana un datu vākšana klātienē, bet nākamais un pats sarežģītākais posms ir materiāla un foto fiksāžas un informācijas galējā apstrāde, aprakstu un fotogrāfiju savilkšana kopā, lai tā būtu maksimāli korekta un nākotnē laivotājiem sniegtu pēc iespējas detalizētāku un precīzāku informāciju.  Kā zināms – ļoti daudz materiālu pieejami par Kurzemes TOP upēm – Irbi, Abavu, Ventu, Durbi, tomēr arī tās ir vērts izlaivot, jo situācija uz upēm ik gadu mainās. Kur nu vēl nozīmīgāk ir pabūt uz tādām upēm, kurās “kāju sper” tikai ekstrēmisti un neprāši.

Jau iepriekš esam stāstījuši par savu laivošanas un pārgājienu pieredzi ekspedīcijās uz Šķērveli un Letīžu, Ēdu un Šķēdi, Cietokšņa kanālu, Ālandes un Cieceres upēm.

Lai arī Venta un Abava jau sen zināmas upes, tomēr tika nolemts laivot arī pa šīm upēm, lai ar GPS datiem piefiksētu atpūtas vietas, noskaidrotu, vai tās ir privātas vai publiskas, kas tās uztur, kā arī ievāktu precīzu informāciju par apskates objektu atrašanos vietu un to redzamību no upes. Protams, abas augstākminētās upes attaisno savu labo slavu un ir skaidri saprotams, kāpēc laivotāji galvenokārt izvēlas tieši šīs upes. Skaistie klinšu atsegumi, krācītes un apburošās ainavas gan Ventā, gan arī Abavā sniedz īstu baudījumu.
 
Abavas upe posmā no Rendas līdz ietekai Ventā ir mazapdzīvota, līdz ar to civilizācijas postošās rokas neskarta vide. Nakšņošanai lielākoties izmantojamas laivotāju spontāni iekārtotās atpūtas vietas, kurās lielākoties lielākais labiekārtojums būs ar akmeņiem aplikta ugunskura vieta.  Dienā upe vairāk pieder laivotājiem, savukārt naktī – ap upi atdzīvojas cita pasaule: ik pa brīdim dzirdami plunkšķi, švīksti un samirkušā kažociņa izpurināšanas trokšņi.

Arī brauciens pa Rindu un Irbi ieved mūs neparastā pasaulē. Rindu pieveicam vienā elpas vilcienā – tā ir pļavu un krūmu un lapu koku ieskauta. Irbe diezgan lielu tās posmu tek gar jūru, metot līkumus te tuvāk, te tālāk no smilšainā jūras krasta. Tas arī nosaka Irbes upes krasta specifiku. Pielīkumojot tuvāk jūrai upes krasti un gultne izteikti smilšaina, ik pa brīdim dabīgi izveidojusies baltu smilšu pludmale. Uz Irbes upes strādājošie laivu operatori pie lielākajām atpūtas vietām, kur laivotājiem iespējams celt teltis un atpūsties, vai arī izcelties krastā, lai operators varētu piebraukt un savākt laivas, atzīmējuši ar simboliem (burtiem un cipariem) un kokiem. Tās katru pavasari tiek atjaunotas un laivotājiem, kuri izmanto konkrēto laivu operatoru pakalpojumus tiek izsniegtas arī kartes ar simbolu atzīmēm uz tās, lai būtu vienkāršāk orientēties savā braucienā. Irbe guvusi savu popularitāti ne vien skaisto krastu dēļ, bet arī militārā mantojuma dēļ, ko izkāpjot krastā laivotāji var apskatīt. Tomēr vislielākais un iespaidīgākais piedzīvojums ir upes ieteka jūrā, jo brīdī, kad acu priekšā paveras Baltijas jūras smilšainā un kailā pludmale, rodas dīvaina sajūta, jo te nu tu esi mazais puteklītis plašo ūdeņu priekšā.
 
Īstens izaicinājums bija brauciens pa Vārtāju – upi, kas ietek Bārtā. Zemais ūdens līmenis un upes aizaugums bija liels izaicinājums. Upi iemīļojuši arī bebri, kuri nebūt nekautrējas uzcelt tādus dambjus, kas laivotājiem pat jāpārceļ. Upes krastā izveidotas vairākas atpūtas vietas ar projekta “Riverways” gādību. Upe ir diezgan šaura un brīžam aizaugusi ar ūdenszālēm tik ļoti, ka brīžam airēšanas procesu varējām saukt par lāpstošanu. Brīžam zema ūdens līmeņa dēļ vajadzēja pat laivu vilkt un izstumt caur akmeņaino gulti. Tomēr pie nedaudz augstāka ūdens līmeņa, upīte ir ļoti pievilcīga laivošanai.
 
Kā nākamais pārsteigums bija Rīvas upes apsekošana. Jau vairākkārtīgi dažādās publikācijās akcijas “Upes oga” ietvaros parādījušies raksti par to, ka šī mazā, bet skaistā upīte beidzot iztīrīta un pieejama laivošanai. Turklāt Rīva ir īstens atklājums un dārgakmens, jo tā ir izteikti līkumaina un līkumo cauri tumšiem egļu mežiem, stāvkrastiem un vietām upē krācītes, lai laivotājam nezustu modrība. Ir nozīmīgi izprast, ka upes attīrīšanas darbi nenozīmē krastu nolīdzināšanu un visu koku izcelšanu no upes, taisni otrādi – izvērtējot situāciju daudz koku tiek atstāti, bet tikai izzāģēts ceļš laivotājam. Tas rada interesantu ne apgrūtinošu laivošanu, jo upē ir apbraucami šķēršļi, nevis tādi, kas pastāvīgi jāapnes. Brauciena laikā īpaši baudāmi ir koku sakņu atsegumi.
 
Un vēl tik viena upe, kuras aprakstu iekļaušu šajā rakstā – Engure. Arī viena no daudzajām Kurzemes mazupītēm, kas laivojama visu gadu bezledus periodā. Engure savieno Usmas ezeru un Puzes ezeru un nobraukt to iespējams visā tās garumā, tomēr mēs izvēlējāmies sākt savu ceļu no Dzirnavām un beigt savu laivošanu tieši pirms Puzes ezera. Arī Engures upe tika attīrīta projekta ietvaros, kā arī pie Dzirnavām, vidusposmā un pie mūsu izkāpšanas vietas pirms Usmas ezera ir projekta ietvaros labiekārtotas atpūtas vietas. Engures upe mūs pārsteidza ar dzīvnieku daudzveidību tās krastos: te kāda maza stirniņa ziņkārīgi lūkojās uz mums, te mazais spilgti zilais zivju dzenītis sargādams savu ligzdu mūs vilināja tālāk uz priekšu pa upi, te mums pa priekšu cēli peldēja gulbju ģimene – mamma, tētis un pieci pelēkie gulbju jaunuļi. Arī Engures upes daile slēpjas tās krastos esošo koku atsegtajos sakņu pinumos, stāvākos mežiem apaugušos un arī lēzenos un zālainos vai smilgām aizaugušos krastos, tuvojoties Puzes ezeram. Visas ainavas mijas savā starpā kopā radot īpašu upes auru. Upes krastos sastopama lielāka apdzīvotība, nekā iepriekš aprakstītajā Irbē vai Rīvā, kā arī sastopams viens otrs aizrautīgs makšķernieks, kurš pastāsta, ka zivju loms šajā upē esot gana labs. Arī fotogrāfijās iemūžinājām gan atpūtas vietas, gan sastapto gulbju ģimeni, bet nākamgad te jau iespējams būs sastopami jau jaunie gulbji.
 
Ekspedīcijas tiek veiktas un informācija par upēm vāktaq, lai projekta ietvaros izveidotu un publicētu dažādus mārketinga materiālus, kā arī izveidotu mājas lapu par Latvijas un Dienvidigaunijas upēm. Tāpat projektā vēl līdz 2014.gada novembra beigām turpinās lielā laivošanas akcija “Upes oga” un nākamā gada sākumā tiks organizētas preses pārstāvju iepazīšanās tūres pa Latvijas upēm.
 
Detalizētāka informācija:
Zanda Rūtenberga,
projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

   

Jau sen pierādījies, ka praktiskā pieredze ir daudz reiz vērtīgāka par teorētisko un daudz labāk varam mācīties no tā, ko paši izbaudām un izdarām, nekā tikai par to lasot grāmatās. Tādēļ projektā „Riverways” bija paredzēts piedalīties pieredzes apmaiņas braucienos, lai klātienē iepazītos ar dažādu valstu ūdenstūrisma piedāvājumu.

Tā 2013.gada augusta mēneša pēdējā nedēļā Igaunijas un neliela daļa Latvijas ūdenstūrisma uzņēmēji devās uz Somijas ziemeļiem, Karēliju. Savukārt jau tā paša gada oktobrī Latvijas projekta partneri pie sevis uzņēma ciemos Igaunijas uzņēmējus, lai dalītos savā pieredzē par to, kā mūsu uzņēmēji strādā uz Latvijas upēm. Pusgadu vēlāk, 2014.gada maija beigās Latvijā strādājošie laivu operatori devās gūt pieredzi Igaunijā. Par visām šīm trim pieredzēm un braucieniem jau esam publicējuši informāciju gan Kurzemes Plānošanas reģiona mājas lapā, gan arī Ziņu lapā. Pienācis laiks aprakstīt pēdējo no pieredzes apmaiņas braucieniem – Latvijas un Igaunijas laivu operatoru un tūrisma speciālistu vizīte Lietuvā – Dzūkijas nacionālajā parkā, Viļņā un Aukštaitijas nacionālajā parkā.

Jāatzīst arī no Lietuvas vairums mūsu brauciena dalībnieki sev līdzi atveda daudz jaunu ideju – gan par to, kā vajag, gan arī kā nevajag darīt. Pirmajā brauciena dienā devāmies uz Dzūkijas nacionālo parku, lai pavisam nelielu posmu (apmēram 17 km) nolaivotu pa Ūlas upi. Lietuva mūs sagaidīja ar pavisam nepatīkamiem laika apstākļiem – lietu un vējiņu, bet īstenus laivotājus ar to nenobiedēsi, jo nav jau neatbilstošu laika apstākļu, ir tikai neatbilstošs apģērbs. Šādas „asprātības frāzes” ik pa laikam mierinoši izteica vai ikviens brauciena dalībnieks. Parks unikāls ar to, ka gar upi esošie ciematiņi ir unikāli ar savu autentiskumu un senatnīgumu. Tā piemēram, iebraucot Zervynos ciematā, rodas sajūta, ka atrodies pavisam citā gadsimtā, šo sajūtu rada mazās koka mājiņas ar slēģiem, kas rotāti ar kokā grebtiem rakstiem. Šis parks bagāts ar mežiem un vasara un rudens mežus apveltī ar ogu un sēņu pārbagātību, kas ir arī vietējo iedzīvotāju iztikas avots. Šajā ciematā mūs sagaida tikšanās ar Ūlas upes Ūdenstūrisma uzņēmēju asociācijas vadītāju, kurš pastāsta, ka jau vairākus gadus par laivošanu uz Ūlas upes Nacionālā parka teritorijā ir jāmaksā speciāla maksa no katra laivotāja. Tas ieviests, lai mazinātu upes noslodzi, kas dramatiski pasliktinājis upes kvalitāti. Savāktā maksa tiek ieguldīta upes infrastruktūras sakārtošanā. Savukārt ikdienā uz upes laivu operatori drīkst izlaist ne vairāk kā 100 laivas kopumā. Tādā veidā tiek kontrolēta laivotāju plūsma. Šeit pat pirms laivošanas tiekam ne vien pie garīgās, bet arī fiziskās barības, kas īpaša ar to, ka tie ir nacionālie šim reģionam raksturīgie ēdieni – kuģelis un saldā griķu maizīte. Šajā apgabalā labi aug ne vien sēnes, bet arī griķi, tāpēc vietējie iedzīvotāji jau izsenis uzturā lieto griķus un griķu miltus.
 

   

Jau pēc laika kāpjam laivās un priecīgi, ka vairs jau tik stipri nelīst, ķeramies pie airiem. Upe līkumaina, diezgan strauja un piemērota asu izjūtu cienītājiem, jo ik pa laikam jāapbrauc kāds šķērslis – upei pāri pārkritis koks vai baļķēns, kura galu upes ūdens „smilšpapīrs” nospicējis asus kā zīmuļus. Pa ceļam baudām krastus, kuros gleznaini mainās ainavas – lapu koku audzes, skuju koku meži, pļaviņas, koku sakņu atsegumi un kāds stāvāks smilšu krasts. Upes apsaimniekotāji gana labu risinājumu raduši upes apzīmējumu izvietošanai – telšu vietu zīmes uzkrāsotas uz koka pamatnes un šīs plāksnes iekārtas labi redzamās vietās uz kokiem gar upi, kā arī vieglākam orientierim zem tiltiem uzkārti ciematu nosaukumi, kuriem upe tek cauri. Atpūtas vieta, kurā beidzam savu laivošanu, labi iekārtota – zālīte nopļauta, ir gan galdiņš ar nojumi, gan ugunskura vieta.

Nākamajā dienā apmeklējām arī Dzūkijas nacionālā parka administrāciju, kur tikām iepazīstināti ar parka teritorijas vēsturi, kā arī ar apsaimniekošanas jautājumiem. Pēcāk devāmies uz Viļņu, kur apmeklējām vienu no Viļņas pilsētas uzņēmējiem, kurš pastāstīja savu specifisko pieredzi. Šeit pieņemts savas laivas ūdenī ielaist vismaz trīs reizes dienā, savācot laivotāju grupas pilsētas centrā pie upes, kur viņi novieto savus auto, tad tos aizvedot uz starta vietu, lai pēc trīs vai četru stundu brauciena sagaidītu laivotājus atpakaļ pilsētas pašā centrā. Visbiežāk šādam braucienam sapulcējas pat savstarpēji nepazīstami cilvēki, jo kompānija savu pakalpojumu piedāvā konkrētos laikos. Tālāk brauciena otrās dienas ietvaros devāmies jau ceļā uz Aukštaitijas nacionālo parku, kas bagāts ar ezeriem un upēm. Apmeklējām parka administrāciju, kuri izstāstīja par parku, tā vēsturi upju un ezeru infrastruktūras uzturēšanu un uzņēmējdarbības specifiku. Apmeklējām arī laivu bāzi un labiekārtotu atpūtas vietu pie ezera. Pa ceļam uz nakšņošanas vietu vakariņu laikā bija iespēja pašiem piedalīties sava saldā Lietuviešu nacionālā cepuma „Šarkotis” pagatavošanā. Pavisam interesants vakara noslēgums bija, kad ieradāmies nakšņošanas vietā, kur viss bija tumšs un mūsu kompāniju neviens nesagaidīja. Pēc kāda laika ieradās kempinga īpašnieki, kuri laipni ierādīja mājiņas. Laivotāji ir gana attapīgi un paši iekurināja mājiņās esošās krāsniņas un tad jau vakars izvērtās gana silts un omulīgs.

Arī trešajā dienā bija paredzēta vēl viena laivošana – še pat Aukštaitijas nacionālajā parkā. Jau rīta agrumā apmeklējām vietējos laivu operatorus, kuri detalizēti izrādīja un izstāstīja savus pamatdarbības principus. Šeit bija jūtama ļoti profesionāla attieksme, kā rezultātā saņēmām augstas kvalitātes pakalpojumu – gan lieliskas laivošanas instrukcijas, gan arī labu ekipējumu. Laivošana šajā gadījumā solījās būt īpaši interesanta, jo, lai nokļūtu līdz finiša vietai, braucām ne vien pa upi (Būku), bet arī cauri (pāri) ezeriem posmā no Ineigas līdz Ginučiai. Saņemtais baudījums no brauciena attaisnoja cerēto, jo upju ainavas bija baudāmas, bet airēšanās cauri ezeriem sniedza patīkamu fizisku piepūli, kas beigās deva gandarījuma sajūtu par paveikto. Te arī pirms brauciena atpakaļ uz Latviju un Igauniju uzzinājām īstās zivju zupas pagatavošanas noslēpumu un šo zupu arī baudījām.

Ikviens bija gandarīts par skaisto braucienu, tomēr vairums laivotāju atzina, ka šeit gūtā pieredze mācījusi un atgādinājusi, cik nozīmīgi ir piedāvāt saviem klientiem kvalitatīvu pakalpojumu un labu ekipējumu, jo to novērtē ikviens klients.

Vēl tik piemanāms, ka pasākums tika organizēts Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” (Riverways) ietvaros.
 
Detalizētāka informācija:
Zanda Rūtenberga,
projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

 

Kurzemes plānošanas reģions turpina aktīvi strādāt pie projekta Riverways, kura ietvaros vēlamies arvien attīstīt ūdenstūrismu, veicot gan upju infrastruktūras sakārtošanas darbus, gan izstrādājot elektroniskus un drukātus mārketinga materiālus, gan aicinot laivu operatorus piedalīties pieredzes apmaiņas braucienos, lai iegūtu gan lieliskus kontaktus, labu pieredzi, iepazītu ārvalstu piedāvājumu, kā arī iegūtu arvien jaunas idejas savu pakalpojumu diversificēšanai un uzlabošanai.
 
Šoreiz aicinām laivu operatorus pieteikties dalībai pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvu, kas norisināsies š.g.23.-25.septembrī.

Brauciena programmu varat skatīt ŠEIT>>
 
Brauciena laikā apmeklēsim Aukštaitijas reģionu, Viļņas apkārtni, kā arī Dzukijas reģionu, iepazīstot tur esošos ūdenstūrisma piedāvājumus.
 
Braucienam noteikts līdzmaksājums 50 EUR apmērā par katru braucēju.
 
Kurzemes plānošanas reģionam paredzētas 7-10 braucēju vietas, tādēļ reģistrējieties jau tagad šajā online reģistrācijas formā>>

 
Jebkuru jautājumu gadījumā aicinu Jūs sazināties ar Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projektu vadītāju Ievu Briedi pa tālruni: 26076024  vai e-pastu: ieva.briede@kurzemesregions.lv.
 
 
 
 
Informāciju sagatavoja:
Zanda Rūtenberga, projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

 

Akcijas “Upes ogas” ietvaros aicina doties laivot populāros upju maršrutus un atklāt ko jaunu gan Latvijā, gan Igaunijā. Abās valstīs ir līdzīga laivošanas kultūra, bet neierastā lieta ir doties ārpus savas valsts robežām, tepat – uz kaimiņvalsti. Laivojot abās valstīs, ir iespēja laimēt brīvdienu atpūtu Igaunijā 4 personām. Tāda pat akcija norisināsies Igaunijā, aicinot igauņus doties laivot uz Latviju.
 
“Laivošana ir viens no aktīvās atpūtas veidiem, ar kuru var nodarboties ikviens,” saka Riverways projekta vadītāja Aiga Petkēvica. “Latvijā ir daudzi simti upju, kurās ir gan brasli, gan smilšakmens un dolomītu atsegumi, gan dižozoli, gan melnalkšņu sakņu vijumi, gan piejūras kāpas. Un liela daļa no šīm upītēm ir laivojamas. Šogad Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Riverways ietvaros Kurzemē ir attīrītas tādas upes kā Tebra un Rīva, kā arī cietokšņa kanāls Liepājā. Šīs vietas iepriekš bija laivojamas, tikai pārvarot neskaitāmus sanesumus. Vēl arī Kurzemē, Vidzemē un arī Rīgas tuvumā pie upēm ir ierīkotas jaunas atpūtas vietas. Atliek tikai izvēlēties jaunu maršrutu kādā no mazajām upītēm un doties to izpētīt.”
 
Arī Igaunijā latvieši var izbaudīt neapgūtus maršrutus. Dienvidigaunijā viena no populārākajām upēm ir Vehandu, bet laivošanai piemērotas būs arī mazās un mežonīgās Emajegi, Kepu, Elva. Savukārt Ahjas  krastos ir unikālas, vairāk nekā 20 metrus augstas smilšakmens klintis. Un kāpēc gan nepamēģināt satikties ar lāci, laivojot Igaunijā?

“Iespējams, laivotājiem no Latvijas būs interesanti laivot Igaunijas jūras piekrastē, kur nav vajadzīgas īpašas prasmes braucienam pa jūru, kā tas varētu likties. Maršrutā no Hāpsalas līdz tuvākajām saliņām laivotājiem īsts baudījums būs siltais jūras ūdens drošajos un seklajos jūras līčos,” atklāj Aiga.
 
Tagad noorganizēt laivošanu Latvijā un Igaunijā ir pavisam vienkārši. Atliek tikai doties uz mājas lapu www.upesoga.lv, kur kontaktu sadaļā ir apkopota informācija par laivu nomām. Turpat arī apkopotas idejas upju maršrutiem. Izīrējot laivu, uz laivas atradīsiet uzlīmi, kur būs norādīts akcijas kods. To nepieciešams reģistrēt kopā ar savu vārdu un uzvārdu mājas lapā www.upesoga.lv vai sūtot sms
uz numuru 1879 un norādot ar atstarpēm: “Oga, vārds, uzvārds, kods, upe, kurā laivojiet”, piemēram: Oga Janis Berzins 99 Venta. Maksa par īsziņu EUR 0.19.
 
Tie, kas akcijas laikā reģistrēs savu laivu braucienu gan pa Latvijas, gan Igaunijas upi, varēs laimēt vienu no vērtīgajām balvām – atpūtu brīvdienās Igaunijā 4 personām:  dodoties atklāt brīnumzemi bērniem Veru novadā vai izbaudot relaksējošu nedēļas nogali jūras krastā Lēnemā apriņķī  vai pavadot piedzīvojumu nedēļas nogali Otepē, Valgas apriņķī.
 
Laivošanas akcija norisināsies no 2014. gada 1. jūlija līdz 15. novembrim.
 
Šogad Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Riverways ietvaros tiek tīrītas upes, iekārtotas atpūtas vietas pie upēm un uzliktas norādes par maršrutiem, lai laivošana kļūtu ērtāka, baudāmāka un saistošāka kā viens no atpūtas veidiem. Tāpat ūdenstūrisma attīstībai tiek sagatavots ceļvedis par laivošanas iespējām Latvijā un Igaunijā. Tas ir būtisks ieguldījums, lai laivošanai piesaistītu ne tikai pašmāju tūristus, bet arī ārzemniekus, jo, kā zināms, reti kur Rietumeiropā ir saglabājusies tik neskarta un unikāla daba, kāda tā ir Latvijā un Igaunijā, tāpēc saudzēsim to.
 
Informāciju sagatavoja:
Māra Alberta, projekta Upes oga vadītāja
Tālr.: 29569294
E-pasts: mrs.mara.alberta@gmail.com

 

Projekta Riverways ietvaros no 26.-28.maijam norisinājās pieredzes apmaiņas brauciens uz Igauniju, lai iepazītu Dienvidigaunijas ūdens tūrisma piedāvājumu. No Latvijas puses tika pārstāvēti gan laivošanas un tūrisma, gan plānošanas reģionu un pašvaldību cilvēki, kopumā 24 brauciena dalībnieki no Kurzemes, Vidzemes un Rīgas reģioniem.

Pirmajā dienā Igaunijas partneri iepazīstināja ar Vohandu upi (Võhandu jõgi), kas ir viena no populārākajām ūdenstūrisma upēm Dienvidigaunijā, kā arī ir garākā Igaunijā (165 km). Pieredzes apmaiņas dalībnieki veica populārāko Vohandu upes senlejas posmu 20 km garumā no Paidras ciema līdz Süvahavva ciemam. Posma sākumā upe ir samērā rāma ar tipisku Dienvidigaunijas ainavu – tā tek gar lauku viensētām, krasti bagāti ar kokiem. Aiz Levi aizsprosta sākas upes straujākais un krāšņākais posms ar maziem ūdenskritumiem, akmeņiem, upes līkločiem, krastos – iežu atsegumi un alas. Tieši tas padara to tik iemīļotu ūdenstūristu vidū.

Upes krastos izveidotas vairākas labiekārtotas atpūtas vietas un piestātnes ūdenstūristiem. Posma noslēgums - Suvahavva dzirnavās, kas ir arī industriālā mantojuma objekts – tūristiem te tiek piedāvāta ekskursija pa darbojošos vilnas ražotni-muzeju un saimniecību, kura audzē dažādas ārstnieciskās tējas un garšvielas. Te arī atrodas viena no Dienvidigaunijas reģionālā līmeņa projekta vietām, kur ir iespēja redzēt vienu no Dienvidigaunijas un National Geographic „Living on the Edge” – „yellow window” jeb „dzelteno logu”.

Arī Igaunijā popularitāti iekaro vietējie ražotāji  - Rouges ciematā ierīkots  vietējo amatnieku veikals darbnīca pavisam nelielas ceļmalas mājas telpās, saglabājot senatnīguma elpu un mājīgumu.

Brauciena dalībnieki viesojās arī Nago lauku tūrisma mājā, kuru droši var dēvēt par īstu paradīzi lauku pirts mīļiem. Šobrīd saimnieki piedāvā 8 veidu pirtis, bet plānos ir vēl 12 pirtu un dīķa izbūve. Te ir gan alas jeb zemes pirts, igauņu, somu, indiāņu, kubla pirts, melnā dūmu, meža un siltumnīcas pirts. Piedāvājuma izveidē ne tik lielu lomu spēlē ieguldītās investīcijas, cik radoša un inovatīva pieeja! Tas vēlreiz apliecina, ka tūrismā konkurētspējīgs un veiksmīgs būs produkts, kas būs atradis savu unikālo ideju.
 
Pieredzes apmaiņas brauciena otrā diena iesākās ar Otepāā Tūrisma informācijas centra apmeklējumu, kur dalībnieki tika iepazīstināti ar „Living on the Edge” projekta pieredzi tūrisma veicināšanas jomā. Šobrīd „dzeltenais logs” ir izvietots 21 dažādās vietās uz pieciem gadiem. Projekta pārstāve atzina, ka šis projekts ir labs piemērs, kā veidot tūrisma piedāvājumu un to dažādot. Pēc neoficiālām aplēsēm, projekts būtiski palielinājis tūrisma plūsmu Dienvidigaunijā un plānots šo projekta ideju attīstīt arī tālāk.
 
Nākamais bija Peipusa vēsturiskās laivas apmeklējums, kur iepazināmies ar tās celtniecības gaitu un varējām izbaudīt braucienu pa Emajōgi upi. Senlaicīgi šarmantā buru liellaiva ir būvēta 2005.gadā un veidota pēc 14.gadsimta liellaivu parauga.
 
Dienas otrā puse tika aizvadīta uz plostiempa Emajōgi upes līkločiem, kuri vairāku stundu garumā vijās gar vientuļajiem krastiem uz Peipusu un tad uz blakus esošo Kalli ezeru. Bija sasniegtas otrās naktsmājas – raft-house jeb mājiņa uz plosta, kas atkal ir unikāls piemērs, kā dažādot dabas tūrisma piedāvājumu, lai pievilinātu piedzīvojumu kāros pilsētniekus. Pēc saimnieka stāstītā, plosta māja ir iecienīta atpūtas vieta korporatīvajiem un slēgta tipa pasākumiem. Klusums, apkārtni apskauj ūdens, purvaini un krūmaini krasti bez iespējas uz tiem izkāpt. Un tā plosts majestātiski dreifē siltajos ezera ūdeņos – rodas nedaudz sirreāla sajūta.
 
Pēdējā brauciena diena iesākās ar atpakaļ ceļu pa Emajōgi upi, nedaudz iestūrējot Peipusa ezerā. Nonākot krastā pēc vairāk kā 18 stundām pavadītām uz ūdens, dalībnieki devās iepazīties ar Riverways projekta ietvaros iekārtoto atpūtas vietu pie Amme river, ko realizējis projekta partneris Foundation Emajõgi Riverland.
 
Ciematā Maarja-Magdaleena tika apmeklēta laivu ražošanas kompānija Lingalaid OŪ, kur laivu ražotājs iepazīstināja ar ražošanas tehnoloģiju, pieredzi un turpmākajiem attīstības plāniem, kā arī uzklausīja Latvijas puses pieredzi laivu būvniecības jomā. Pēc tam visi devās uz Vōrstjārve ezera muzeju, kur apskatīja izstādīto muzeja ekspozīciju. Noslēgumā tika apmeklēta foreļu audzētava un jaunbūvējamās dzirnavas Kalme fish farm saimniecībā. Saimnieks ar lielu interesi uzklausīja Latvijas pieredzi dzirnavu būvniecībā un tālākajā ekspluatācijā, kā arī dalījās pieredzē par foreļu audzēšanu.
 
Ne vien emocijām, straujas karstuma un aukstuma maiņas rūdīts un piesātināts, bet arī jaunu zināšanu un pieredzi bagāts brauciens, ko atpakaļceļā atzina visi tā dalībnieki. Ikviens bija vienisprāt, ka ūdenstūrisma jomā galvenais ir radoša pieeja un atvērtība, pozitīvs noskaņojums un labvēlība pret savu klientu – tad jau sadarbība veiksies!
 
Detalizētāka informācija:
Zanda Rūtenberga,
projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv
 

 

Šķiet, ka projektu darbi vienmēr asociējušies ar rāmu sēdēšanu birojā un dokumentu gatavošanu. Riverways projekts tomēr šajā ziņā ir būtiski atšķirīgs – kā saka: „vidi var iepazīt tikai atrodoties tajā”. Tieši tādēļ 2014.gada vēlais pavasaris un vasaras sākums projekta darbiniekiem pagājis spraigi, dodoties dažādās ekspedīcijās uz Kurzemes upēm. Šo ekspedīciju mērķis ir iepazīt mazāk zināmās upes Kurzemē, klātienē izanalizēt to laivošanas potenciālu un izvērtēt infrastruktūru, maršrutu iespējas, kā arī iegūt informāciju projekta ietvaros izstrādājamiem mārketinga materiāliem un interneta mājas lapai. Nav nekādu jautājumu par visiem zināmiem populārajiem maršrutiem, ko piedāvā Kurzemes aktīvākie laivu operatori, ir gan informācija atrodama dažādās mājas lapās, gan arī lasāmi apraksti par laivošanas pieredzi uz šīm populārākajām upēm – Abava, Irbe, Durbe un Tebra utt. Tomēr Kurzemē ir daudz vēl citu skaistu un savdabīgu upju, kuru krasti laivotājiem paver elpu aizgrābjošas ainavas. Par šiem slēptajiem dārgakmeņiem tika diskutēts iepriekš rudenī un ziemā organizētajās diskusijās ar laivu operatoriem un citiem interesentiem, tieši tādā veidā izkristalizējās upes, uz kurām obligāti jādodas ekspedīcijā – kājām vai laivās.

Ar kājām izstaigāti Ventas pieteku Šķērveļa, Letīžas, Ēdas un Šķēdes krasti, bet ar laivu izbraukts Cietokšņa kanāls, Ālandes un Cieceres upes. Vairākas upes nolemts apsekot vasaras beigās / rudenī, kad būs pabeigti upju tīrīšanas darbi un būs iespējams novērtēt veikumu. Tad arī ūdens līmenis būs atbilstošs, lai mazajās Kurzemes upēs būtu iespējams izbraukt ar laivu un datus piefiksēt ar „laivotāja acīm”. Savukārt, tagad, kamēr ūdens līmenis zems, par labāku upju apsekošanas metodiku, tika izvēlēta pastaiga ar kājām. Tā, piemēram, tika apskatītas vairākas Ventas pietekas. No tām Šķērvelis ir pavisam maza upīte, kurā pašlaik pie sausākiem laika apstākļiem, ūdens līmenis ir ļoti zems, un laivošana, visdrīzāk, neiespējama. Gultne akmeņaina, pa starpām arī kādi lielāki akmeņi, kuri pie augstāka ūdens līmeņa veidos patīkamas krācītes, upes krasti sniedz īstu baudījumu – tie ir ļoti stāvi un augsti, un ar atsegumiem. Ja iztīrītu sanesumus, tad upi varētu laivot no Nīkrāces vai Vormsātes līdz ietekai Ventā, kopumā pieveicot ap 7,5 km. Letīža, savukārt jau ir nedaudz platāka un dziļāka, tomēr arī šo upīti ieteicams laivot tikai pie augstāka ūdens līmeņa – pavasaros, rudeņos un ļoti lietainās vasarās. Upe vietām aizkritusi, tādēļ to nepieciešams tīrīt, savādāk laivu nāktos ļoti bieži celt pāri pār upē sakritušiem kokiem. Netālu no Tukuma fermām ierīkota jauka privāta atpūtas vieta un šeit iekāpšana laivā varētu būt gana ērta, bet izkāpšanu var organizēt pie Letīžas pašas ietekas Ventā, jo arī tur izveidota jauka privātā atpūtas vieta, tādejādi veidotos vienas dienas ļoti īss – ap 3 km – brauciens. Pirms privāto īpašumu izmantošanas, vienmēr nepieciešams visas darbības saskaņot ar īpašniekiem.
 

 

Līdzīgs stāsts par Ēdu un Šķēdi, kurās ekspedīcijas laikā maija beigās ūdens līdz potītēm, gultne akmeņaina, krasti brīžam stāvi un augsti, piekļūšana salīdzinoši apgrūtinoša, jo piebraucamo ceļu pie upēm nav daudz, gar Šķēdi plašas ganības un privātīpašumi, krasti iežogoti, tomēr iekāpšanas/ izkāpšanas iespējamas pie tiltiem pāri šīm upēm. Secināms, ka pie nosacījuma, ja upes iztīrītas, tad arī šeit būtu iespējama laivošana pie augstāka ūdens līmeņa.
 

 

Savukārt, lai iepazītu upes, kurās jau līdz šim veikti tīrīšanas un sakārtošanas darbi, tika organizētas trīs ekspedīcijas ar laivām. Lielisks vienas dienas brauciens veidojas pa Ālandes upi, kuru iesākt var Grobiņā (tilts pāri Ālandei, Zirgu iela) līdz pat Liepājas akvatorijam, kopā nolaivojot ap 16 km. Jāņem vērā, ka upē ūdens līmenis vasarā atkarīgs no HES darbības, tomēr upes krasti izceļas ar dažādību – gan apdzīvotas vietas, gan cilvēku neskarti dabas nostūri, gan Padomju laika mantotā vasaras dārzu apbūve, gan niedrotā Liepājas ezera valdzinājums. Diemžēl viens upes posms ir salīdzinoši nebaudāms, nesakārtotu notekūdeņu attīrīšanas jautājumu dēļ. Tomēr iebraucot Liepājas ezerā – jūs pārsteigs putnu daudzveidība un brauciena noslēguma posms ir īstens dabas mīļotāju un putnu vērotāju „saldēdiens”. Liepājas akvatorijā (Tirdzniecības kanāls) jāņem vērā, ka laivošanai jābūt saskaņotai ar Liepājas kapteiņdienestu, ja dodaties dziļāk iekšā teritorijā aizi tramvaja tilta.

Brīdī, kad devāmies ekspedīcijā pa Cietokšņa kanālu, vēl nebija pilnībā iekārtotas visas trīs atpūtas vietas, tomēr krasti un kanāls bija iztīrīti un brauciens 8 km garumā (Grīzupes tilts – ieteka jūrā) noritēja raiti. Pa ceļam apskatāmi kultūrvēsturiskie pieminekļi – Cara laika nocietinājumi Lunete un Redans. Uz pussalām var izkāpt un tās aplūkot tuvāk, jo nocietinājumu būves gana labi saglabājušās. Kanāla laivojums sadalāms trīs posmos – 1) mākslīgi veidotais kanāls, 2) kanāla daļa, kura labais krasts robežojas ar Tosmares ezeru un 3) urbanizāciju neskarts, dabīgi veidojies posms.

Kā pēdējā līdz šim ekspedīcija, bija laivojums pa Cieceres upi. Tā tīrīta projekta ietvaros. Viena no ērtākajām iekāpšanas vietām ir pie Pakuļu HES līdz tiltam pie mājām „Kliņģi”, kas ir ap 16,5 km, savukārt lielāki entuziasti var turpināt ceļu tālāk līdz pat ietekai Ventā. Arī šī upe tomēr vairāk laivojama pavasarī, rudenī un nokrišņiem bagātajās vasarās. Krasti vietām mālaini, vietām akmeņaini, gultne akmeņaina, krasti – cilvēku neskarti, neapdzīvoti. 
 

 

Projekta ietvaros arī turpmāk paredzēts organizēt ekspedīcijas pa upēm, par kurām nepieciešams iegūt papildus informāciju, bet papildus tam tiks izstrādāti mārketinga materiāli, organizēta ceļošanas akcija „Upes oga”, organizēts pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu, uzņemti Latvijā tūrisma operatori un žurnālisti, parādot skaistās Latvijas upes.
 
Detalizētāka informācija:
Zanda Rūtenberga,
projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

 

-  Maija nogalē (21-22. maijā) notika projekta partneru tikšanās Pāvilostā. Tikšanās laikā pārrunājām jau projektā paveikto, kā arī vienojāmies par turpmākajiem darbiem. Liela daļa no Kurzemes pašvaldību aktivitātēm tiek ieviestas šajā pavasarī/ vasarā- no kokiem tiek attīrīts Liepājas Cietokšņa kanāls, Rojas upe, Durbes un Tebras upes, Rīvas upe, Vārtāja, Engures upe, Bārta un Ciecere, kā arī pie lielas daļas šo upju izveidotas atpūtas vietas laivotājiem.
 
- Šajā vasarā īstenosim virkni projekta mārketinga aktivitāšu. Esam uzsākuši darbu pie tēla brošūras izstrādes, kas plānota latviešu, igauņi, krievu un angļu valodās un sniegs vispārīgu ieskatu par laivošanas iespējām un piedāvājumu Latvijā un Igaunijā. Paralēli tam darbojamies pie otra apjomīga izdevuma- detalizētajām upju brošūrām, kas būs kā prakstisks ceļvedis laivotājam un sastāvēs gan no detalizētas upes kartes, informācijas par iekāpšanas  un izkāpšanas vietām, naktsmītnēm un atpūtas vietām, apskates obejektiem. Kopumā par Kurzemes upēm tiks sagatavoti 27 brošūras, kas aptvers gan lielās, gan mazākās, ne tik populārās upes laivotājiem.
 
- 2014. gada vasaras/rudens sezonā tiks organizeta laivošanas akcija “Upes oga”, kas laivotājus aicinās piedalīties laivošanas spēlē Igaunijā un Latvijā. Jūnija beigās tiks prezentēta akcijas mājas lapa, kā arī informācija par akcijas norisi un noteikumiem tiks izplatīta dažādos masu medijos. Šobrīd jau darbojas akcijas facebook profils>>



Detalizētāka informācija:
Zanda Rūtenberga,
projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv 
 
 

EKSPEDĪCIJU SEZONA IR SĀKUSIES - DODAMIES UZ ĀLANDI, CIETOKŠŅA KANĀLU UN CIECERI!
 
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar laivu operatoriem uzsāk ekspedīciju (upju apsekošanas) sezonu.

Šo laivu braucienu – upju apsekošanas ekspedīciju mērķis ir izzināt un novērtēt Kurzemes upju laivošanas potenciālu un nofiksēt kartēs precīzu informāciju par upju krastos esošo piedāvājumu laivotājiem konkrētajos upju posmos, kā arī izvērtēt apkārt esošo infrastruktūru. Informācija pēcāk tiks apkopota un izmantota dažādiem mārketinga materiāliem – kartēm, brošūrām, Internet platformas un mobilās aplikācijas laivotājiem sagatavošanai.
 
Šāda veida aktivitātes plānotas pa visu Kurzemi, bet jau 26.aprīlī dosimies laivojumā pa Ālandes upi, 27.aprīlī – pa Cietokšņa kanālu, savukārt 2.maijā nobraucienā pa Cieceres upi. Šajos braucienos aicināti pievienoties gan laivu operatori, kuri jau piedāvā maršrutus pa konkrētajām upēm, gan kuri vēl tikai plāno uzņēmējdarbību gar un ap konkrēto upi, kā arī aicināti pievienoties vietējie iedzīvotāji, pakalpojumu sniedzēji ap upēm, pašvaldību atbildīgie pārstāvji, zemju īpašnieki u.c.

Papildus informāciju par katru ekspedīciju un pieteikšanās iespējām aicinām skatīt ZEMĀK>>

Jau iepriekš esam informējuši, ka Kurzemes plānošanas reģions ievieš Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētu projektu „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” (Riverways), kura ietvaros tiek organizētas augstākminētās ekspedīcijas. Projektā iesaistījušies Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioni un tajos esošās pašvaldības, kā arī pašvaldības no Igaunijas, lai vienotiem spēkiem veicinātu ūdenstūrisma attīstību Latvijā un Igaunijā. Partnerību projektā veido 32 institūcijas, apgūstot vairāk kā 2 miljonu lielu budžetu, investējot vides sakārtošanā ap upēm un atpūtas vietu infrastruktūrā, upju un uzņēmumu apsekošanā, jaunu tūrisma produktu izveidē, kā arī mārketinga materiālu sagatavošanā. Uzņēmumi no Latvijas un Igaunijas tiek aicināti aktīvi iesaistīties projekta aktivitātēs, paust viedokli un dalīties savā pieredzē, rekomendēt veidus, kā panākt ātrāku, kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku jomas attīstību.
 
Sīkāka informācija par projektu „Riverways” arī ŠEIT>>
 
 
 
Informāciju sagatavoja:
Zanda Rūtenberga,
projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

Pieredzes apmaiņas vizīte tiek organizēta Igaunijas- Latvijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” ietvaros. Brauciena mērķis ir iepazīties ar Dienvidigaunijas ūdens tūrisma piedāvājumu un  izveidot sadarbību ar ūdenstūrisma operatoriem.
 
Brauciens norisināsies 2014.gada 26. – 28.maijā, programmas projekts apskatāms ŠEIT>>

Brauciens tiek daļēji finansēts no projekta „Riverways” un ir noteikts brauciena līdzfinansējums 50 EUR no dalībnieka, lai nosegtu visas ar braucienu saistītās izmaksas (nakšņošana, ēdināšana, laivu / raftu un ekipējuma noma, pirtis u.c. programmā iekļautās aktivitātes).

Pieredzes apmaiņas vizītes darba valodas – angļu un krievu!

Izbraukšanas vieta no Kurzemes tiks precizēta pēc pieteikumu saņemšanas.
 
Lai pieteiktos braucienam, līdz 2014.gada 10.maijam jāaizpilda pieteikuma forma ŠEIT>>
 
N.B. Vietu skaits ierobežots. Kurzemei rezervētas 10 dalībnieku vietas un dalībnieki tiks apstiprināti braucienam pieteikumu saņemšanas kārtībā.
 
Sīkāka informācija par projektu „Riverways” ŠEIT>>
https://www.facebook.com/riverways
 
Ceram uz veiksmīgu sadarbību!
 
Kurzemes Plānošanas reģions
 

UZAICINĀJUMS ŪDENSTŪRISMA UZŅĒMĒJIEM IESAISTĪTIES "Q-LATVIJA" AKTIVITĀTĒS

2014.gada sezona solās būt saulaina un īsti piemērota atpūtas baudīšanai dabā, tai skaitā pie un uz ūdeņiem, tāpēc laiks gan sagatavoties pašiem, gan arī informēt potenciālos klientus par dažādajām iespējām pavadīt brīvo laiku un Jūsu piedāvājumu kā to izdarīt iespējami kvalitatīvi, padarot atpūtu neaizmirstamu un tādu, ko gribas atkārtot vēl un vēl.
 
Lai ūdenstūrisma pakalpojumi augtu savā piedāvājuma dažādībā un kvalitātē, klienti mūs atcerētos ar smaidu un vēlmi sadarboties atkal un ieteikt to darīt arī saviem draugiem, projekta „Riverways” ietvaros top jauni principi un ieteikumi, kā attīstīt un novērtēt  ūdenstūrisma pakalpojumu kvalitātes  zīmola „Q-Latvija” ietvaros.
 
Eiropas tūrisma nozarē „Q” kvalitātes sistēmas pēdējos gados ir kļuvušas plaši pazīstamas. Līdzīgi kā citās valstīs, ieviešot „Q-Latvia” kvalitātes sistēmu, uzņēmumam ir iespēja palielināt savu konkurētspēju, prestižu un atpazīstamību, nodrošinot klienta vajadzībām un prasībām atbilstošu pakalpojumu. Konkurētspējas un labas reputācijas faktors ir izšķirošs mūsdienu tūrisma komercdarbības vidē, kurā galvenais spēlētājs ir klients un tā sniegtā informācija par pakalpojuma kvalitāti izplatās ļoti ātri. Pat viens nekvalitatīvi sniegts pakalpojums var nopietni apdraudēt nākotnes perspektīvas.
 
2014.gada sezona ir laiks, kurā tiks izstrādāti novērtēšanas kritēriji tieši ūdenstūrisma pakalpojumiem, kā arī pārbaudīts, cik tie ir objektīvi, apmeklējot uzņēmumus un izmantojot to pakalpojumus kā „slepenajiem viesiem”.
 
Kvalitātes novērtēšanas principu un ieteikumu izstrādei tiek aicināti pieteikties ūdenstūrisma pakalpojumu sniedzēji, kuri būtu gatavi:

▪  uzņemt pie sevis „slepeno viesi” sev nezināmā laikā un vietā un ļaut novērtēt pakalpojuma kvalitāti atbilstoši jaunradītajiem kvalitātes novērtējuma kritērijiem;

▪  pozitīva atzinuma rezultātā saņemt „Q-Latvija” kvalitātes zīmi bez maksas.
 
Gadījumā, ja pakalpojums tiktu novērtēts nepietiekami, organizatori apņemas neizpaust trešajām pusēm ar konkrēto pakalpojumu sniedzēju saistīto informāciju, pārbaudes rezultātus izmantojot tikai apkopotā veidā un vienīgi analīzei un novērtējuma principu tālākai pilnveidei.
 
Aktīvos uzņēmējus, kas pārliecināti par savu pakalpojumu kvalitāti, kā arī ir gatavi izaugsmei, lūdzu pieteikties elektroniski, aizpildot pieteikšanās anketu tiešsaistē>>   līdz šā gada 17.aprīlim.
 
Sīkāka informācija par projektu „Riverways” ŠEIT>>
https://www.facebook.com/riverways

Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību „Burbuļi” š.g. 2.maijā organizē laivu braucienu – ekspedīciju pa Cieceres upi no Pakuļu HES līdz Cieceres avotiņam (apm. 4-5 h brauciens).

09:30 - Pulcēšanās pie Pakuļu HES>>
10:00 - brauciena sākums
ap 13:00 – piknika pauze (līdzpaņemtās maizītes un tēja)
ap 16:00 – finišējam pie Cieceres avotiņa

Transports uz / no brauciena vietas netiek organizēts.
Lai pieteiktu laivas, lūdzam zvanīt biedrībai „Burbuļi” pa tālruni: 29147158
Braucienā var piedalīties arī ar savām laivām.

Ekspedīcijas mērķis: Izzināt un novērtēt Cieceres upes laivošanas potenciālu un nofiksēt kartē precīzu informāciju par upes krastā esošo piedāvājumu laivotājiem konkrētajā upes posmā, kā arī izvērtēt upes infrastruktūru. Informācija tiks izmantota gan brošūru, gan arī Internet platformas laivotājiem sagatavošanai. Jau pašlaik projekta „Riverways” partneris - Saldus novada dome veic aptuveni 20 km Cieceres upes posma attīrīšanas darbus, tādēļ viens no brauciena mērķiem – izvērtēt paveiktos darbus.
 
Ekspedīcija tiek organizēta Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā”/ Riverways ietvaros. Projekta galvenais mērķis ir veicināt ūdenstūrisma attīstību.
 
Sīkāka informācija par projektu „Riverways” ŠEIT>>
 
https://www.facebook.com/pages/Riverways  
 
Papildus informācija pa tālr. 26076024

DISKUSIJAS PAR KURZEMES UPJU ATTĪSTĪBAS JAUTĀJUMIEM TURPINĀS

Kurzemes plānošanas reģiona projekta Riverways darbi 2014.gada sākumā uzņēmuši apgriezienus – organizētas piecas diskusijas Kurzemē, lai kopā ar uzņēmējiem, pašvaldību pārstāvjiem, tūrisma jomas ekspertiem un citiem interesentiem pārrunātu upju attīstības iespējas, apsaimniekošanas jautājumus, kā arī nākotnes perspektīvas un plānus laivošanas popularizēšanai.
 
Diskusiju mērķis - identificēt problēmas un rast priekšlikumus Kurzemē esošo upju kā ūdenstūrisma galamērķa konkurētspējīgai attīstībai un jaunu tūrisma produktu veidošanai. Lai izprastu katras upes specifiku, tika organizētas vairākas diskusijas dažādos Kurzemes novados, piemēram, Kuldīgā tika izanalizētas laivošanas iespējas pa Ventas upi un tās pietekām Šķēdi, Ēdu, Riežupi, savukārt Saldū tika organizēta tikšanās un sarunas par Cieceri, Vadaksti, Zaņu un Šķēdi, Skrundā – par Ventu un tās pietekām, Lejaskurzemē par Bārtu, Vārtāju, Tebru, Saku, Otaņķi, Papes un Liepājas ezeriem, u.c., bet Ziemeļkurzemē par Ventu, Užavu, Rīvu, Rindu, Stendi un Irbi.
 
Viena no visplašāk apmeklētākajām diskusijām bija Liepājā par Lejaskurzemē esošajām upēm. Upju Lejaskurzemē daudz, tomēr lielākā daļa, kā Otaņķe, Ječupe, Letīža, Sventāja, Alokste ir sezonālas upes, kurās laivošana iespējama tikai pavasarī vai rudenī, kad ūdens līmenis ir pietiekoši augsts. Diskusiju dalībnieki uzsvēra, ka viena no potenciālajām upēm būtu Rīva, jo laivošanu īpaši patīkamu dara skaistā ainava un atsegumi, egļu meži ap upi. Gan šai, gan citām upēm nepieciešama apsekošana un attīrīšanas darbi, pirms maršrutu popularizēšanas. Lai gan viena no upēm, kas caurvij visu Kurzemi ir Ventas upe, tomēr laivošanai populārākais posms ir tikai no Lietuvas robežas līdz Kuldīgai, tādēļ sanāksmēs tika diskutēts par Ventas upes atlikušā posma izmantošanu ūdenstūrismam. Uzvirmoja vairākas idejas, kas saistītas ar tūristu atpūtas braucienu organizēšanu ar vikinga tipa laivām, tomēr tika atzīts, ka aktīvu laivošanu pa šo upi visdrīzāk nebūs iespējams organizēt lielā pretvēja un mazās straumes dēļ, kas krietni apgrūtina laivotāja nokļūšanu līdz plānotajam galamērķim.
 
Kā viens no aktuāliem jautājumiem attiecībā uz infrastruktūru – apmetņu vietām ir tās uzturēšanas un apsaimniekošanas problēma, jo ir gūta pārliecība, ka vislabāk ar apmetņu un atpūtas vietu uzturēšanu nodarbojas privātais zemes īpašnieks, par savu pakalpojumu saņemot attiecīgu samaksu no pakalpojuma ņēmējiem. Diemžēl bieži vien pašvaldību un valsts izveidotās atpūtas vietas netiek pienācīgi uzturētas kapacitātes vai finansējuma nepietiekamības dēļ. Viens no priekšlikumiem, ko ierosina uzņēmēji, ir izveidot atsevišķu administrējošo vienību, kas uzņemtos rūpi par attiecīgo valsts un pašvaldības pārvaldībā esošajām atpūtas vietām pie upēm, dabas takām utt., citādi bieži vien labie darbi – izveidotās atpūtas vietas – projektu ietvaros pēc tam netiek apsaimniekotas pienācīgi.
 
Latvijā aktuāls jautājums ir arī pašu laivotāju „audzināšana”, ka atkritumi aiz sevis ir jāsavāc līdzi un jānodod uzņēmējam, no kura nomātas laivas. Protams, šāds risinājums piemērojams tikai gadījumos, kad laivas tiek nomātas no pakalpojuma sniedzēja.
 
Diskusijās tika skarta arī tēma – laivošana pa ezeru, jo gan Lejaskurzemē, gan arī Ziemeļkurzemē ir vairāki interesanti ezeri, kas izmantojami arī individuālai laivošanai. Tā piemēram, Papes ezers ir fantastiska iespēja izveidot dabas izziņas maršrutus – ar ūdensdzīvnieku un putnu vērošanu, tomēr šādas ekskursijas būtu jāveic zinoša pavadoņa kompānijā. Maz novērtēta ir arī jūras laivošana, tomēr jāņem vērā arī tāds nozīmīgs aspekts, kā atbilstoša apmācība, instruktāža pirms laivošanas pasākuma, kā arī atbilstoša ekipējuma un aprīkojuma nomāšana no zinoša pakalpojuma sniedzēja.
 
Šo diskusiju rezultātā tika secināts, ka Kurzemē ir vairākas upes, kuras noteikti projekta ietvaros būtu nepieciešams apsekot, kā, piem., Sventāja, Rīva, Lonaste, Vārtāja, Vadakste, u.c. Tāpat tika izsecināts, ka pavisam maz piedāvātā Užavas upe varētu būt lielisks, gleznains brauciens ģimenēm, kurām nav liela laivošanas pieredze, jo upe nebūs pārāk sarežģīta vai strauja. Diemžēl ap šo upi nav laivotājiem piemērotas infrastruktūras, tādēļ vietējie zemju īpašnieki būtu aicināmi veidot apmetnes vietas un piedāvāt kādus papildus pakalpojumus.
 
Diskusiju laikā tika skarta tāda tēma, kā mārketinga materiāli un elektroniskie risinājumi laivošanas popularizēšanai pa Latvijas upēm. Laivu nomu uzņēmēji bija vienisprātis, ka ir nepieciešamas upju kartes ar attālumu atzīmēm no iekāpšanas / atpūtas vietām līdz ietekai (jūrā, ezerā, upē), tomēr svarīgi šo informāciju pārnest arī dabā. Savukārt interneta platformas pamatfunkcijai jābūt lielākoties informatīvai un izglītojošai, iekļaujot daudz vizuālo materiālu – foto un video par upēm, kā arī nepieciešami profesionāliem un kvalitatīviem aprakstiem par upēm ar informāciju, kādai mērķauditorijai tā paredzēta, kādi maršruti iespējami, kāds ir patreizējais ūdenslīmenis, u.c.
 
Turpmāk projekta ietvaros vēl paredzēts organizēt ekspedīcijas pa upēm, par kurām nepieciešams iegūt papildus informāciju, izstrādāt mārketinga materiālus, organizēt ceļošanas akciju, veikt vairākus pieredzes apmaiņas braucienus, uzņemt Latvijā tūrisma operatorus un žurnālistus, parādot skaistās Latvijas upes, tādēļ ikviens diskusiju laikā izteiktais viedoklis ir noderīgs plānojot un organizējot nākamās aktivitātes.
 
Detalizētāka informācija:
Zanda Rūtenberga,
projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

LATVIJAI IR KO PARĀDĪT IGAUNIJAS ŪDENSTŪRISMA OPERATORIEM!

   

„Laivot oktobra mēnesī? Kāds neprāts! To taču dara tikai un vienīgi vasarā!” Tāda varētu būt ikviena reakcija, dzirdot, ka arī oktobrī kāds vēl entuziasma pilns sēžas kanoe laivā un dodas kādā straujākā nobraucienā pa upi. Jā, protams, laivošana ir vasaras mēnešu prerogatīva silto laika apstākļu dēļ, bet rudens dzestrums, krāsainais koku fons un rāmais upes spogulis bija liels vilinājums, lai Igaunijas ūdenstūrisma operatori paviesotos Latvijā un apskatītu Vidzemes, Kurzemes un Rīgas reģionu piedāvātos pakalpojumus uz upēm. Igaunijas aktīvā tūrisma uzņēmēji jau daudzus pēdējos gadus īpaši augstu vērtē Latvijas panākumus ūdenstūrisma jomā, uzskatot, ka Latvija ir krietnu soli priekšā, tieši tāpēc atsaucība no Igaunijas puses dalībai braucienā bija ļoti liela.

Trīs dienu mācību brauciena laikā, 26 viesi no Igaunijas tika iepazīstināti ar vairākiem TOP ūdens tūrisma piedāvājumiem Latvijā – Gauju, Irbi, Abavu un Daugavu un Rīgas kanālu.
 

 

Mācību vizītes laikā varēja gan iepazīties ar pašiem uzņēmējiem, kuri piedāvā dažādus pakalpojumus aktīvās atpūtas cienītājiem uz upēm, uzzinot uzņēmumu vēsturi, pieredzi un ikdienas pieredzi, gan arī pašiem izbaudīt upju valdzinājumu, dodoties nobraucienos ar plostiem pa Gauju, ar kanoe pa Irbi un pārvizinoties pāri Abavai pa troses ceļu.
 

 

Mācību vizīšu mērķis ir dalīties pieredzē starp uzņēmējiem, gūt jaunas idejas attīstībai, veidot jaunus kontaktus un gatavot jaunus piedāvājumus. Rezumējumi un pieredze no šāda veida braucieniem palīdzēs plānošanas reģioniem daudz labāk izprast esošās ūdenstūrisma operatoru problēmas, kuru risināšanā var izstrādāt un piemērot kompleksu pieeju, kā ar kopīgu darbu un sadarbību rast jaunus risinājumus, inovatīvas pieejas un veicināt izaugsmi un labklājību katram individuāli un visiem reģioniem kopumā, pie kam veicinot izpratni par apkārtējās vides ilgtspējīgu izmantošanu.

Jau brauciena laikā sarunās ar Igaunijas tūrisma operatoriem izskanēja atzinīgi vārdi par redzēto un solījumi vest grupas uz Latviju, jo atkal ir redzēti jauni kvalitatīvi piedāvājumi, ko piedāvāt saviem klientiem. Īpašs prieks bija dzirdēt, ka tagad igauņu tūrists tiks iepazīstināts ne tikai ar Igaunijai tuvāk esošo Vidzemi, bet arī interesantajām Kurzemes upēm. Šī reģiona plašais piedāvājums esot iepriekš neatklātais „kārais kumoss”. Savukārt vietējiem uzņēmējiem kopējās tikšanās un sarunas ļāva izvērtēt savu piedāvājumu un domāt par uzlabojumiem. Domājams, ka lielākais ieguvums no vizītes būs izveidota ilgtermiņa sadarbība, kas veicinās aktīvā tūrisma piekritēju plūsmu starp abām kaimiņvalstīm.

Pasākums tika organizēts Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” (Riverways) ietvaros.

Projektā iesaistījušies Kurzemes, Vidzemes un Rīgas plānošanas reģioni un tajos esošās pašvaldības, kā arī pašvaldības no Igaunijas, lai vienotiem spēkiem veicinātu ūdenstūrisma attīstību Latvijā un Igaunijā.

Partnerību projektā veido 32 institūcijas, apgūstot vairāk kā 2 miljonu lielu budžetu, investējot vides sakārtošanā ap upēm un atpūtas vietu infrastruktūrā, upju un uzņēmumu apsekošanā, jaunu tūrisma produktu izveidē, kā arī mārketinga materiālu sagatavošanā.

Uzņēmumi no Latvijas un Igaunijas tiek aicināti aktīvi iesaistīties projekta aktivitātēs, paust viedokli un dalīties savā pieredzē, rekomendēt veidus, kā panākt ātrāku, kvalitatīvāku un ilgtspējīgāku jomas attīstību.
 
Detalizētāka informācija:
Zanda Rūtenberga, projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

PIRMĀS DISKUSIJAS PAR KURZEMES UPJU ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANU REZULTĀTI  
Jau 2013.gada 13.septembrī norisinājās pirmā Kurzemes plānošanas reģiona projekta Riverways ietvaros organizētā diskusija par Abavas upes infrastruktūru, apsaimniekošanu un tās attīstības iespējām. Pasākums kopā sasauca ap 20 interesentus – gan uzņēmējus, gan pašvaldību pārstāvjus, kuri ieinteresēti savas apkārtnes sakārtošanā un attīstībā.

 
Diskusijas mērķis - identificēt problēmas un rast priekšlikumus Abavas upes kā ūdenstūrisma galamērķa konkurētspējīgai attīstībai un jaunu tūrisma produktu veidošanai – viennozīmīgi ir sasniegts. Tika pārrunāti tādi jautājumi, kā esošā tūrisma infrastruktūra, tās plusi un mīnusi, apsaimniekošanas problēmas un iespējamie risinājumi, sadarbības iespējas starp pašvaldībām, laivu nomu kompānijām un vietējiem tūrisma uzņēmējiem, mārketinga aktivitātes – kādi materiāli nepieciešami, lai sekmīgāk popularizētu Abavas upi vietējā un starptautiskā tirgū.

Diskusiju blokā „Infrastruktūra” galvenie secinājumi attiecībā uz Abavas upi bija, ka posmā Kandava – Renda atpūtas vietas laivotājiem ir salīdzinoši sakārtotas un uzturētas, tomēr posmā Renda – ieteka Ventā būtu nepieciešams atjaunot izveidotās atpūtas vietas, kā arī izvērtēt nepieciešamību pēc jaunām atpūtas vietām. Pieejamās zīmes uz upes nav pietiekoši labā kvalitātē, nepieciešams vienots standarts / sistēma kā tiek izkārtotas zīmes. Iespējams – būtu jāpārdomā nepieciešamība atspoguļot GPS koordinātas uz šīm zīmēm. Zīmes pie upēm apmetņu vietās – nepieciešama informācija uz kartes par esošo atrašanās vietu un atzīmētiem attālumiem līdz nākamajām apmetņu vietām. Nepieciešams pārdomāt jautājumus par nelikumīgiem nakšņotājiem, ar šo problemātiku bieži vien saskaras zemju īpašnieki gar upēm. Diskusijas gaitā tika skarta arī ļoti aktuālā problēma – kā nodrošināt izveidoto atpūtas vietu uzturēšanu un apsaimniekošanu ilgtermiņā.

Diskusiju blokā „Apsaimniekošana” izvērtās ļoti plašas pārrunas par to, kādā veidā iespējams risināt jautājumu par „nevēlamajiem”  laivotājiem, kuri neievēro principu „savāc aiz sevis savus atkritumus”. Tika izteikti ierosinājumi – noteikt bargākus sodus, ja laivotāji „pieķerti” piegružojot apkārti, vai arī ieviest speciālas maksas „laivošanas kartes” un no ieņēmumiem algot personas, kuras veic atkritumu apsaimniekošanas aktivitātes. Daži laivu nomu uzņēmumi saviem klientiem piedāvā veicinošus bonusus, ja nododot laivas nodos arī savus atkritumus, bet īpašu pateicību un pat piemaksu – ja līdzi atvedīs arī pa ceļam no atpūtas vietas savāktus atkritumus. Dažas laivu nomu kompānijas arī veic regulārus nobraucienus pa upēm, savācot atkritumus, savukārt dažas organizē īpašas atkritumu savākšanas talkas.

Diskusiju blokā „Sadarbība un mārketings” laivu kompānijas pastāstīja, ka gandrīz katrai ir izveidotas kartes, ko iedot līdz saviem klientiem, uzsākot braucienu ar laivām. Uz kartēm atzīmētas visas atpūtas vietas, apkārtnē esošie pakalpojumu sniedzēji (naktsmītnes, telšu laukumi, u.c.). Klienti vienmēr tiek informēti par aktualitātēm, lai būtu iespējams piedalīties interesantos pasākumos. Ir tādi uzņēmumi, kuriem izveidotas pakalpojumu paketes, kas tiek izstrādātas dažādām mērķa grupām (ģimenēm, korporatīvajiem pasākumiem, u.c.). Tomēr vajadzība pēc kopējām, labi un pārdomāti izveidotām kartēm būtu nepieciešamība, tajās būtu jāiekļauj nemainīgā informācija, izvairoties no informācijas, kas bieži mainās. Tai jābūt arī elektroniski pieejamai.
T
urpmākās šāda veida diskusijas tiks veltītas vēl tādām Kurzemes upēm, kā Bārta un Vārtāja, Venta, Durbe un Tebra, kā arī Engure un Irbe. Informācija par nākamo diskusiju norises vietām un darba kārtību tiks izvietota gan Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā, gan nosūtīta ūdenstūrisma jomā strādājošiem uzņēmumiem, gan vietējām pašvaldībām un tūrisma informācijas centriem Aicinām aktīvi piedalīties šajos pasākumos, lai ar savu pieredzi varētu veidot Kurzemes upes pievilcīgas gan vietējiem laivotājiem, gan arī ārvalstu viesiem.
 
 
Detalizētāka informācija:
Zanda Rūtenberga, projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

 
2013.gada augusta mēneša pēdējā nedēļa – lieliska iespēja nelielai Kurzemes, Vidzemes un Rīgas reģiona ūdenstūrisma uzņēmēju grupai pievienoties projekta Riverways Igaunijas partneru teritoriju uzņēmējiem braucienā uz Somijas ziemeļiem, lai pavisam praktiski uz savas „ādas” izbaudītu somu uzņēmēju pieredzi, nodrošinot ūdenstūrisma pakalpojumus laivotājiem uz Jongunjoki upes Karēlijā netālu no Krievijas robežas. Upes kopējais garums 76 km, bet grupas dalībniekiem divu dienu laikā bija iespēja nobraukt vairāk kā 25 kilometrus, lai izbaudītu upes mežonīgo valdzinājumu – bērzu birztalas un priedes, melleņu un brūkleņu mētrāju nosēti krasti. Sarkanās ogas lasāmas neizkāpjot no laivas – tik nedaudz pasniedzoties. Upe vietām krāčaina, akmeņaina un līkumaina, vietām – pavisam mierīga. Asāku izjūtu baudītājiem upe jālaivo pavasarī un vasaras sākumā, kad krācēs nepieciešamas nedaudz lielākas sportiskās iemaņas.

Pasākums tika organizēts Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” (Riverways) ietvaros, kura kopējais mērķis ir veicināt ūdenstūrisma attīstību Latvijā un Igaunijā, bet viena no aktivitātēm – dalība pieredzes apmaiņas braucienos, lai apgūtu gudrības no pieredzējušiem pakalpojumu sniedzējiem Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Brauciena laikā Somijā apskatījām dažādās atpūtas vietas gar upēm, to aprīkojumu un apsaimniekošanas sistēmu. Daļa no tām bija pieejamas tikai laivotājiem no krasta, daļa pārgājienu tūristiem – visbiežāk attālināti no lielceļiem un blīvi apdzīvotām vietām. Tas atvieglojot vietu uzturēšanu labā kārtībā, jo nav saskare ar vandālismu. Norādes zīmes ir gan laivotājam, gan kājāmgājējam ar atzīmi par esošās atpūtas vietas nosaukumu, attālumu līdz blakus esošajām. Atpūtas vietas bija dažādi aprīkotas – ugunskura vietas, malka, koka būdiņas nakšņošanai (ar vai bez krāsniņas), lauku sausās WC un dažviet pat pirtiņas. Namiņos izvietotas viesu grāmatas, kā arī atpūtas vietu lietošanas noteikumi vairākās valodās (somu, krievu, angļu, vācu). Nozīmīgs un ļoti respektējams ir somu uzstādījums par atkritumiem – katram tūristam ir jāsavāc aiz sevis pašam. Atpūtas vietās atļauts uzturēties ne vairāk, kā 2 dienas, visu uzturēt tīru un kārtīgu.

Karšu materiāls, kas pieejams gan par upēm, gan par pārgājienu takām, ļoti kvalitatīvs un detalizēts – norādīti attālumi starp atpūtas vietām, informācija par to, kāds iekārtojums katrā vietā pieejams, kādas grūtības pakāpes krāces ir uz konkrētās upes, cik tās garas u.c. Nedaudz gan izbrīnīja somu vienkāršība naktsmītņu piedāvājumā – nav akcenta uz augsta līmeņa komfortu, bet naktsmītnes pavisam vienkāršas. Jongunjoki tūrists nav prasīgs, jo galvenais valdzinājums – upe un piedzīvojums uz tās.

 
Detalizētāka informācija:
Zanda Rūtenberga, projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā
+371 67331492
zanda.rutenberga@kurzemesregions.lv

DISKUSIJAS PAR KURZEMES UPJU ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANU

   

Ar diskusiju par Abavas upes infrastruktūru, apsaimniekošanu un tās attīstības iespējām 2013.gada 13.septembrī aizsāksies darba semināru cikls Kurzemē, kas veltīts dažādām laivotājiem nozīmīgām upēm un to attīstībai.
 
Abava ir viena no Kurzemes populārākajām upēm ar garu ūdenstūrisma vēsturi, tieši tāpēc uzsākam tieši ar Abavas upi un uzaicinām Jūs piedalīties pasākumā š.g. 13.septembrī plkst. 13.00 - 16.00 Tūrisma saimniecībā „Drubazas” pie Sabiles, Abavas pagastā.
 
Diskusijas mērķis ir identificēt problēmas un rast priekšlikumus Abavas upes kā ūdenstūrisma galamērķa konkurētspējīgai attīstībai un jaunu tūrisma produktu veidošanai.
 
Diskusijas tēmas:

Tūrisma infrastruktūra- Esošās un nepieciešamās atpūta vietas un piestātnes; marķējuma zīmes uz upes un cita laivotājiem nepieciešamā infrastruktūra;

Apsaimniekošanas problēmas- atkritumi – laivotāju, laivu nomu, zemes īpašnieku, pašvaldību problēma vai kopīga problēma?

Sadarbībastarp iesaistītajām pašvaldībām, laivu nomu kompānijām, vietējiem tūrisma uzņēmējiem (kempingi, tūristu mītnes, tūristu piesaistes), tūrisma informācijas centriem;

Neizmantotais resurssun iespējas – jaunu piedāvājumu un produktu iespējas laivotājiem un aktīvā tūrisma cienītājiem Abavas upē un ap to.

Marketingsun ūdenstūrisma popularizēšanas aktivitātes – kopīgās un individuālās;
Diskusijā aicināti piedalīties laivu nomu kompāniju pārstāvji, kas piedāvā laivu nomu Abavas upē, tūrisma informācijas centri no Kandavas, Sabiles, Tukuma, Talsiem un Kuldīgas, tūrisma uzņēmēji, kuri atrodas pie Abavas upes – naktsmītņu, kempingu, atpūtas vietu, pirtiņu, apskates objektu saimnieki.
 
Vēl līdz 12.septembra plkst. 12.00 iespējams pieteikties dalībai pasākumā reģistrējoties šajā mājas lapas adresē http://www.kurzemesregions.lv/seminars/ vai pa tālruni 26076024.
 
Plānotas vēl vismaz 4 šāda veida diskusijas, kas tiks veltītas vēl tādām upēm, kā Bārta un Vārtāja, Venta, Durbe un Tebra, kā arī Engure un Irbe. Informācija par nākamo diskusiju norises vietām un darba kārtību tiks izvietota gan Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā, gan nosūtīta ūdenstūrisma jomā operējošiem uzņēmumiem, gan vietējām pašvaldībām. Aicinām aktīvi piedalīties šajos pasākumos, lai ar savu pieredzi varētu veidot Kurzemes upes pievilcīgas gan vietējiem laivotājiem, gan arī ārvalstu viesiem.
 
Papildus Kurzemes plānošanas reģions rosina vietējos iedzīvotājus arī piedalīties 14.septembrī Abavas upes krastu sakopšanas talkā, ko organizē „Abavas brīvdienas” SIA (www.laivo.lv) aicinot talkot visus, kam rūp Abavas upes tīrība. Sīkāka informācija un pieteikšanās - Gints Zvirbulis, tālrunis 26825352.
 
Ar cieņu un cerot uz atsaucību,
Zanda Rūtenberga, projekta tūrisma koordinatore Kurzemes reģionā.

Kurzemes plānošanas reģions izsludina pieteikšanos uz 2 vietām dalībai pieredzes apmaiņas vizītei uz Somiju ūdenstūrisma jomā operējošiem uzņēmumiem (var būt gan privāti uzņēmumi, gan biedrības, gan nevalstiskie uzņēmumi).
 
Pieredzes apmaiņas vizīte tiek organizēta Igaunijas- Latvijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansētā projekta„Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” ietvaros.
 
Braucienam var pieteikties uzņēmumi, kuri darbojas kopš 2012.gada un vismaz vienu sezonu aktīvi snieguši ūdenstūrisma pakalpojumus un operē Kurzemes plānošanas reģiona teritorijā esošās upēs. Ir noteikts brauciena līdzfinansējums 150-200 EUR (ēdināšanas un tehniskās izmaksas). Brauciena valoda – angļu!

Lai pieteiktos braucienam, ieinteresētajām pretendentam līdz 2013.gada 26.jūlijam jāaizpilda pieteikuma forma un jāiesūta Kurzemes Plānošanas reģionam uz e-pastu: aiga.petkevica@kurzemesregions.lv.

Brauciens norisināsies 2013.gada 26. – 30.augustā, programmas projekts apskatāms šeit>>
 
Pretendentu novērtēšana norisināsies 2 kārtās:
 
1) Vispārīgā pretendentu atlase pēc kritērijiem:
1.1. dibināts līdz 2012.gadam;
1.2. snieguši ūdenstūrisma pakalpojumus vismaz vienu sezonu;
1.3. darbojas Kurzemes Plānošanas reģiona teritorijā esošās upēs;
1.4. pretendenta izvirzītais pārstāvis pārvalda angļu valodu un spēj pilnvērtīgi komunicēt (runāt, saprast) specifiskās tēmas – ūdenstūrisms un ar to saistītā infrastruktūra – ietvaros;
1.5. iesniedzis pamatotu motivācijas aprakstu dalībai braucienā.
 
2) Specifiskā pretendentu atlase:
2.1. Intervija un atsauksmju par pretendentu iegūšana no pašvaldības, kuras teritorijā pretendents darbojas;
2.2. Intervija un atsauksmju par pretendentu iegūšana no Kurzemes Tūrisma Asociācijas;
2.3. Intervija ar pretendentu.
 
Pretendenti tiks izvērtēti kopā ar Kurzemes pašvaldībām un Kurzemes Tūrisma Asociāciju. Ar apstiprinātajiem brauciena dalībniekiem tiks slēgts sadarbības līgums, kas nosaka, ka ar dalību pieredzes apmaiņas braucienā pretendents uzņemas saistības pēc brauciena iesniegt Kurzemes

Plānošanas reģiona administrācijai fotogrāfijas un prezentāciju ar galvenajām atziņām un tēzēm par braucienā iegūto pieredzi, prezentējot tās pēc nepieciešamības projekta pasākumos, kā arī apņemas aktīvi piedalīties citās projekta aktivitātēs.

PROJECT KICK-OFF MEETING IN SIGULDA, LATVIA, APRIL 17,2013

April 17, 2013 in Sigulda, Latvia Project Kick-off meeting was organized.

More than 60 participants – project partners, municipalities,  tourism specialists, water tourism entrepreneurs, national level tourism bodies took part and were introduced with the project content.

Here you find presentations from the meeting!

Project „Riverways” objectives, challenges and  expected results
Aiga Petkēvica, Kurzeme planning region administration, Project manager

Project activities in the South – Estonia
Elo Mets, Valga County Development Agency, Project coordinator in Estonia

Project activities in Laane county (West Estonia)
Andres Huul, Lääne County Development Centre, Manager

Video >> Welcome to Haapsalu and Laane County

Project activities in the Riga region
Challenges of the water tourism development in Riga region – central part of Latvia by the Gulf of Riga
Liesma Grīnberga, Riga Planning region, Project coordinator

Project activities in the Vidzemeregion
Cooperation – opportunity for water tourism development in Vidzeme region
Ineta Puriņa, Vidzeme Planning region, Project coordinator

Project activities in the Kurzemeregion
New water tourism products in Kurzeme – basis for diverse water and active tourism opportunities 
Aiga Petkēvica, Kurzeme planning region, Project manager

---

12.05 COFFEE BREAK AND NETWORKING

---

Role of Latvian tourism development agency in promotion of active and nature tourism
Armands Sloknenbergs, Latvian TourismDevelopment Agency

Active and nature tourism trends in Estonia
Imbi Rüütel, Theme Manager (Nature Holiday), Estonian Tourist Board/ Enterprise Estonia

Water tourism from the perspective of entrepreneurs
Rolands Melbārdis, Active tourism centre  “Eži”

Water tourism from the perspective of entrepreneurs
Levo Tohva, Adventurer, blogger, lecturer, entrepreneur and developer

---

UZSĀKTS JAUNS PROJEKTS PAR ŪDENSTŪRISMA ATTĪSTĪBU LATVIJĀ UN IGAUNIJĀ
 
2013. gada pavasarī Kurzemes, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģioni sadarbībā ar pašvaldībām un partneriem Dienvidigaunijā un Rietumiegaunijā ir uzsākuši projekta „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” ieviešanu.

Tūrisms pamatoti tiek uztverts kā viena no reģionālās ekonomikas attīstības iespējām. Latvijas iekšējo ūdeņu tīkls,ko var iesaistīt ūdenstūrisma piedāvājuma veidošanā, pamatā ir izvietots ārpus lielajiem apdzīvotajiem centriem, līdz ar to tas ir pateicīgs tieši perifērijas iniciatīvu attīstīšanai un tūrisma uzņēmējdarbības veicināšanai.

Projekta „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” ieviešanas pirmajā posmā ciešā sadarbībā ar ūdenstūrisma uzņēmumiem un tūrisma plānotājiem tiks izzināta un apkopota informācija par esošo ūdentūrisma piedāvājumu Latvijā un Igaunijā.

Projektā kopīgi tiks meklētas iespējas un risinājumi jaunu un atraktīvu ūdenstūrisma produktu izveidei aptverot krietni lielāku skaitu upes, kas piemērotas laivošanai sākot no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Kopumā plānots izveidot vismaz 15 jaunus ūdenstūrisma piedāvājumus, kas ceļotājiem ļaus atklāt un piedzīvot jaunas upes, ezerus un jūras piekrasti laivošanai gan Latvijas, gan Igaunijas reģionos.

Līdz ar tūrisma plūsmas pieaugumu upēs,  ir nepieciešams nodrošināt  arī atbilstošu infrastruktūru, kas mazina tūrisma negatīvo ietekmi un slodzi uz dabas resursiem un nodrošina to ilgtspējīgu izmantošanu. Projekta laikā pie 42 upēm tik izveidotas atpūtas vietas, izvietoti informācijas stendi, norādes zīmes, uzlabota pieejamība, tādā veidā nodrošinot ceļotāju vajadzības pēc drošības un kvalitatīva pakalpojuma. Vairākās upēs ir paredzēti tīrīšanas darbi, atbrīvojot tās no sakritušajiem kokiem, kas traucē laivotājiem. Piemēram, Kurzemē tiks izveidota ūdenstūristiem nepieciešamā infrastruktūra pie šādām upēm- Venta, Abava, Ciecere, Šķēde, Tebra, Durbe, Saka, Vārtāja, Bārta, Engure un Roja.

Projekta laikā tiks uzlabota ne vien fiziskā piejamība upēm, bet arī izstrādāti virkne produktu, kas atvieglos laivošanu. Piemēram, ir plānots izstrādāt detalizētas ūdenstūrisma kartes un aplikācijas vieddtālruņiem, kurās ceļotājam būs iespēja atrast sev aktuālo informāciju esot uz ūdens par nakšņošanas iespējām, tuvākajiem veikaliem, atpūtas vietām u.c.

2013. gada 17. aprīlī Siguldā viesnīcas „Sigulda” telpās tiek organizēta projekta uzsākšanas sanākme, kuru aicināti apmaklēt visi interesenti. Semināra darba kārtība un pieteikšanās atrodama mājas lapā http://www.kurzemesregions.lv/seminars. 

Projekts „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” tiek  īstenots Igaunijas- Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, tas apvieno 39 partnerus un tā kopējais finansējums sastāda 2 168 674.70 eiro,no kuriem 1 800 000.00 eiro ir ERAF finansējums.

 

 

2013.GADA PAVASARĪ UZSĀKTA PROJEKTA "ŪDENSTŪRISMA KĀ DABAS UN AKTĪVĀ TŪRISMA KOMPONENTES ATTĪSTĪBA LATVIJĀ UN IGAUNIJĀ" IEVIEŠANA
 

Projekts tiek  īstenots Igaunijas- Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Projekta kopējais finansējums sastāda 2 168 674.70 eiro, no kuriem 1 800 000.00 eiro ir ERAF finansējums. 56,7 % no kopējā budzēta– 1 230 590.21 EUR paredzēti infrastruktūras uzlabošanas aktivitāšu īstenošanai.

Projekta mēŗkis ir kopīgas sadarbības platformas izveide ūdenstūrisma attīstībai – esošo piedāvājumu izvērtējums, sadarbības stiprināšana un pieredzes apmaiņa starp pašvaldībām, tūrisma uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām tūrisma produktu veidošanā, resursu apsaimniekošanā, mārketingā.

Detalizēta informācija par projektu „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīvā tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” ieviešana skatīt šeit>>