IZSTRĀDĀTA BROŠŪRA "RADOŠĀ KURZEME"
Kurzemes plānošanas reģions 2012. gada vasarā ir izveidojis brošūru „Radošā Kurzeme”, ar kuras starpniecību ikvienam interesentam ir ļauts ielūkoties Kurzemes radošo industriju sektorā noteikošajā. Brošūrā ir apkopota informācija par dažādiem veiksmes stāstiem un iniciatīvām, ar kurām kurzemnieki var lepoties.
Virkne pašvaldību, biedrību un uzņēmumu iniciatīvas un relizētie projekti ir pierādījuši viņus kā spēcīgus nozares spēlētājus, kas var konkurēt ar lielās Rīgas piedāvājumu. Kurzemē tiek ražoti vairāki inovatīvi produkti sākot no dizaina mēbelēm, līdz dabai draudzīgām un attīstību veicinošām rotaļlietām. Kurzeme var lepoties ar Eiropas atzītākās vasaras ftoskolas uzņemšanu, savu neatkarīgo teātri un tehnoloģiju parku, kas ir viens no modernākajiem Baltijā.
Brošūra “Radošā Kurzeme” ir veidota gan latviešu, gan angļu valodā. Galvenais apsvērums lēmumam par šāda materiāla nepieciešamību bija fakts, ka interesentam, kurš nepārzin latviešu valodu, ir gandrīz neiespējami atrast apkopotu informāciju par radošo industriju nozari Latvijas reģionos.
Brošūra ir lielisks sākuma punkts radošās Kurzemes iepazīšanai un izzināšanai!
Kurzemes plānošanas reģions 2012. gada vasarā ir izveidojis brošūru „Radošā Kurzeme”, ar kuras starpniecību ikvienam interesentam ir ļauts ielūkoties Kurzemes radošo industriju sektorā noteikošajā. Brošūrā ir apkopota informācija par dažādiem veiksmes stāstiem un iniciatīvām, ar kurām kurzemnieki var lepoties.
Virkne pašvaldību, biedrību un uzņēmumu iniciatīvas un relizētie projekti ir pierādījuši viņus kā spēcīgus nozares spēlētājus, kas var konkurēt ar lielās Rīgas piedāvājumu. Kurzemē tiek ražoti vairāki inovatīvi produkti sākot no dizaina mēbelēm, līdz dabai draudzīgām un attīstību veicinošām rotaļlietām. Kurzeme var lepoties ar Eiropas atzītākās vasaras ftoskolas uzņemšanu, savu neatkarīgo teātri un tehnoloģiju parku, kas ir viens no modernākajiem Baltijā.
Brošūra “Radošā Kurzeme” ir veidota gan latviešu, gan angļu valodā. Galvenais apsvērums lēmumam par šāda materiāla nepieciešamību bija fakts, ka interesentam, kurš nepārzin latviešu valodu, ir gandrīz neiespējami atrast apkopotu informāciju par radošo industriju nozari Latvijas reģionos.
Brošūra ir lielisks sākuma punkts radošās Kurzemes iepazīšanai un izzināšanai!
Brošūra ir izstrādāta projekta “Radošo industriju attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionos” ietvaros. Projekta kopējais budžets: 1 189 592 EUR, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas aktivitātēm paredzētais budžets ir 43 000 EUR.
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv.
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv.
Ar brošūru var iepazīties šeit>>
PABEIGTS PĒTĪJUMS PAR RADOŠO INDUSTRIJU POTENCIĀLU KURZEMĒ UN KAIMIŅU REĢIONOS
Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionos" ietvaros ir izstrādāts pētījums par radošo industriju nozares attīstību Kurzemē un kaimiņu reģionos.
Tik plašs pētījums par radošo industriju sektoru Latvijā ir veikts pirmo reizi. Pētījumā ir apkopoti un analizēti statistikas dati dažādos griezumos, raksturota radošās izglītības pieejamība un pieprasījums, vide un infrastruktūra, kā arī radošo uzņēmumu struktūra reģionā.
Pētījuma rezultātā ir izstrādāts Vidēja termiņa rīcības plāns nozares attīstībai reģionos, kur kā galvenās prioritātes noteiktas šādas- Izglītības kvalitātes paaugstināšana, Uzņēmējdarbības vides un atbalsta pasākumu īstenošana un Mārketinga un komunikāciju pasākumu īstenošana.
Ar Kurzemes plānošanas reģiona rīcības plānu var iepazīties raksta beigās.
Ar veikto pētījumu pilnā apjomā ikviens interesents var iepazīties Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.kurzemesregions.lv, sadaļā- Kurzemes plānošanas reģiona adokumenti.
Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas - Lietuvas pierobežas reģionos" ietvaros ir izstrādāts pētījums par radošo industriju nozares attīstību Kurzemē un kaimiņu reģionos.
Tik plašs pētījums par radošo industriju sektoru Latvijā ir veikts pirmo reizi. Pētījumā ir apkopoti un analizēti statistikas dati dažādos griezumos, raksturota radošās izglītības pieejamība un pieprasījums, vide un infrastruktūra, kā arī radošo uzņēmumu struktūra reģionā.
Pētījuma rezultātā ir izstrādāts Vidēja termiņa rīcības plāns nozares attīstībai reģionos, kur kā galvenās prioritātes noteiktas šādas- Izglītības kvalitātes paaugstināšana, Uzņēmējdarbības vides un atbalsta pasākumu īstenošana un Mārketinga un komunikāciju pasākumu īstenošana.
Ar Kurzemes plānošanas reģiona rīcības plānu var iepazīties raksta beigās.
Ar veikto pētījumu pilnā apjomā ikviens interesents var iepazīties Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.kurzemesregions.lv, sadaļā- Kurzemes plānošanas reģiona adokumenti.
Projekts “Radošo industriju attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionos” tiek realizēts Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013 ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansiālu (ERAF) atbalstu. Projekta kopējais budžets: 1 189 592 EUR, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas aktivitātēm paredzētais budžets ir 43 000 EUR.
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv
PROJEKTA „RADOŠO INDUSTRIJU ATTĪSTĪBA LATVIJAS-LIETUVAS PIEROBEŽAS REĢIONOS”
NOSLĒGUMA PASĀKUMS
(Projekta vadības grupa)
Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, 1905.gada ielā 6, Kuldīgā
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu 2012. gada pirmajā pusgadā ir veicis plašu pētījumu par radošo industriju nozares attīstību reģionos.
Aicinām Jūs 2012. gada 28. jūnijā piedalīties projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas-Lietuva pierobežas reģionos” noslēguma pasākumā, kura laikā tiks sniegta informācija par veiktā pētījuma rezultātiem, kām arī novadu pārstāvji tiks aicināti paust viedokli par izstrādāto radošo industriju attīstības potenciāla novērtējumu Kurzemes novadiem, kā arī diskutēt par nozares attīstības rīcības plānu.
Pētījuma ietvaros ir veikta detalizēta analīze par nozari regulējošo likumdošanu, valsts atbalstu nozares attīstībai, izglītības programmu piedāvājumu radošajā sektorā, radošo industriju uzņēmumu struktūru reģionā, kā arī to attīstības ierobežojumiem un iespējām. Katram novadam ir izstrādāts profils, kurā ir novērtēts novada radošais potenciāls.
Laipni aicināt deliģēt dalībai pasākumā savus uzņēmējdarbības speciālistus, attīstības plānotājus, kā arī kultūras speciālistus.
Lūdzam dalībai pasākumā reģistrēties šeit,
https://docs.google.com/spreadsheet/viewform? fromEmail=true&formkey=dHpwSC1SX1o3WFd6TFV5UE1ScjVEU3
Pielikumā: semināra darba kārtība>>
Prezentācijas no semināra skatīt šeit>>
NOSLĒGUMA PASĀKUMS
(Projekta vadības grupa)
Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, 1905.gada ielā 6, Kuldīgā
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu 2012. gada pirmajā pusgadā ir veicis plašu pētījumu par radošo industriju nozares attīstību reģionos.
Aicinām Jūs 2012. gada 28. jūnijā piedalīties projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas-Lietuva pierobežas reģionos” noslēguma pasākumā, kura laikā tiks sniegta informācija par veiktā pētījuma rezultātiem, kām arī novadu pārstāvji tiks aicināti paust viedokli par izstrādāto radošo industriju attīstības potenciāla novērtējumu Kurzemes novadiem, kā arī diskutēt par nozares attīstības rīcības plānu.
Pētījuma ietvaros ir veikta detalizēta analīze par nozari regulējošo likumdošanu, valsts atbalstu nozares attīstībai, izglītības programmu piedāvājumu radošajā sektorā, radošo industriju uzņēmumu struktūru reģionā, kā arī to attīstības ierobežojumiem un iespējām. Katram novadam ir izstrādāts profils, kurā ir novērtēts novada radošais potenciāls.
Laipni aicināt deliģēt dalībai pasākumā savus uzņēmējdarbības speciālistus, attīstības plānotājus, kā arī kultūras speciālistus.
Lūdzam dalībai pasākumā reģistrēties šeit,
https://docs.google.com/
Prezentācijas no semināra skatīt šeit>>
Novērtētas radošās industrijas Kurzemē, Zemgalē un Latgalē
Pēdējās desmitgadēs radošās industrijas pasaulē ir kļuvušas par nozīmīgu ekonomikas virzītājspēku. Ne velti 2001. gadā brits Džons Haukins (John Howkins) publicēja monogrāfiju „Radošā ekonomika: kā cilvēkiem pelnīt naudu ar idejām”, kur skaidroja: „radoša ekonomika ir tāda, kur pamata izejmateriāli un gala produkcija ir idejas. Es arī teiktu, ka tā ir ekonomika, kur lielākā daļa cilvēku pavada lielāko daļu sava laika, lai domātu par idejām. Tā ir ekonomika vai sabiedrība, kur cilvēki uztraucas, domā par savām spējām radīt ideju, kur viņi nestrādā rutīnas un vienveidīgu darbu vienkārši no 9 līdz 17.”
Aktuālā, tikai jūnijā pabeigtā pētījumā „Radošo industriju attīstība reģionos” aplēsts, ka radošo industriju komersantu apgrozījums 2010. gadā bija vien 1,46% iepretī citu nozaru komersantu sniegumam. Vai tiešām esam tik „neradoši” un publiski izskanējušie politiķu solījumi likt uzsvaru uz radošajām industrijām nav tuvākajā laikā īstenojami?
Potenciāls ir, bet netiek izmantots
Minētajā pētījumā tika novērtētas radošās industrijas Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionos. Jāsecina, ka Rīga tomēr pašlaik ir vieta ar visaugstāko radošo industriju potenciālu - te koncentrējas visvairāk šīs jomas uzņēmumu un tie attiecīgi arī nodrošina lielāko apgrozījumu.
Radošo industriju un tās atbalstošo uzņēmumu skaits reģionos un Rīgā (2011). CSP dati.
Radošo industriju komersantu apgrozījums reģionos un Rīgā (2010). CSP dati.
Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionos radošo industriju nozares portrets ir visumā līdzīgs: Kurzemē un Zemgalē lielākā ir tekstila nozare (Kurzemē būtisku lomu spēlē veļas ražotāju klasteris ar SIA „Lauma Fabrics” priekšgalā). Visos trijos reģionos līdzīgu daļu aizņem mēbeļu ražošanas sektors, savukārt literatūras nozares atbalstošais sektors (poligrāfija un ierakstu reproducēšana) aptuveni vienādas pozīcijas ieņem Latgalē un Zemgalē. Citāda ir situācija kaimiņos esošajā Šauļu reģionā, kur būtiskākie radošo industriju sektori ir tirgus komunikācijas un vizuālā māksla.
Pēdējās desmitgadēs radošās industrijas pasaulē ir kļuvušas par nozīmīgu ekonomikas virzītājspēku. Ne velti 2001. gadā brits Džons Haukins (John Howkins) publicēja monogrāfiju „Radošā ekonomika: kā cilvēkiem pelnīt naudu ar idejām”, kur skaidroja: „radoša ekonomika ir tāda, kur pamata izejmateriāli un gala produkcija ir idejas. Es arī teiktu, ka tā ir ekonomika, kur lielākā daļa cilvēku pavada lielāko daļu sava laika, lai domātu par idejām. Tā ir ekonomika vai sabiedrība, kur cilvēki uztraucas, domā par savām spējām radīt ideju, kur viņi nestrādā rutīnas un vienveidīgu darbu vienkārši no 9 līdz 17.”
Aktuālā, tikai jūnijā pabeigtā pētījumā „Radošo industriju attīstība reģionos” aplēsts, ka radošo industriju komersantu apgrozījums 2010. gadā bija vien 1,46% iepretī citu nozaru komersantu sniegumam. Vai tiešām esam tik „neradoši” un publiski izskanējušie politiķu solījumi likt uzsvaru uz radošajām industrijām nav tuvākajā laikā īstenojami?
Potenciāls ir, bet netiek izmantots
Minētajā pētījumā tika novērtētas radošās industrijas Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionos. Jāsecina, ka Rīga tomēr pašlaik ir vieta ar visaugstāko radošo industriju potenciālu - te koncentrējas visvairāk šīs jomas uzņēmumu un tie attiecīgi arī nodrošina lielāko apgrozījumu.
Radošo industriju un tās atbalstošo uzņēmumu skaits reģionos un Rīgā (2011). CSP dati.
Radošo industriju komersantu apgrozījums reģionos un Rīgā (2010). CSP dati.
Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionos radošo industriju nozares portrets ir visumā līdzīgs: Kurzemē un Zemgalē lielākā ir tekstila nozare (Kurzemē būtisku lomu spēlē veļas ražotāju klasteris ar SIA „Lauma Fabrics” priekšgalā). Visos trijos reģionos līdzīgu daļu aizņem mēbeļu ražošanas sektors, savukārt literatūras nozares atbalstošais sektors (poligrāfija un ierakstu reproducēšana) aptuveni vienādas pozīcijas ieņem Latgalē un Zemgalē. Citāda ir situācija kaimiņos esošajā Šauļu reģionā, kur būtiskākie radošo industriju sektori ir tirgus komunikācijas un vizuālā māksla.
Taču, skatot pētījuma rezultātus par lielākajām investīcijām un nodarbinātajiem, te prevalē mākslas, izglītības un kultūras atbalsta nozare, turklāt Kurzemē investīciju apjoms šajās nozarēs ir bijis lielāks nekā Zemgalē un Latgalē. Tas arī saprotams, jo katru gadu tiek piesaistīts gan Eiropas Savienības finansējums, gan pašvaldību un valsts līdzekļi, lai atjaunotu kultūras infrastruktūru. Taču tas ir koks ar diviem galiem - atjaunot un aktīvi neizmantot kultūras namus, kas ir gandrīz katrā bijušā pagasta centrā, ir nesaimnieciski. Pētījums parāda, ka lielā daļā kultūras centru nenotiek aktīva darbība, pārsvarā tiek organizēti tikai ikgadējie svētki (Līgo, Lieldienām, Ziemassvētkiem veltīti pasākumi), dažos pat nav reģistrēts neviens radošais kolektīvs. Tad kāpēc nenodot šīs ēkas radošo industriju rīcībā?
Studenti nav gatavi reālajai dzīvei un biznesam
Pētījumā vērtēts arī izglītības piedāvājums radošajās jomās. Labākās izglītības iegūšanas iespējas arhitekta un dizainera specialitātēs ir koncentrētas lielākajās Kurzemes, Zemgales un Latgales pilsētās: Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā, taču šīm specialitātēm pietuvinātas izglītības programmas netiek piedāvātas samērā plašajā mākslas skolu tīklā profesionālās ievirzes izglītības līmenī, kas uzskatāms par būtisku trūkumu izglītības sistēmā radošo industriju attīstībai. Pētījumā secināts, ka televīzijas, radio un interaktīvo mediju, izdevējdarbības, reklāmas un izpildītājmākslas profesijas nav iespējams apgūt Rēzeknē, Jelgavā un Ventspilī; izņēmums ir Liepāja, kas šajās jomās piedāvā progresīvas, radošajām industrijām nepieciešamas programmas.
Mūzika ir vispopulārākā radošo industriju nozare ar visplašāko izglītības programmu piedāvājumu reģionos. Savukārt vizuālās mākslas augstākās izglītības un profesionālās izglītības studijas galvenokārt ir koncentrētas Latgalē (Daugavpilī un Rēzeknē) un Kurzemē (Liepājā). Kopumā jāsecina, ka Zemgalē ir vismazākais piedāvājums radošo industriju specialitāšu apguvei, iespējams, to ietekmē arī Rīgas tuvums.
Pētījuma laikā aptaujātie skolēni norādījuši, ka visvairāk vēlētos studēt aktiermākslu, teātri, apģērbu dizainu, modes industriju, kā arī žurnālistiku, dizainu, medijus, mūziku un arhitektūru.
Pētījuma ietvaros notika arī radošo industriju darba devēju aptauja, kas parādīja, ka izglītības piedāvājumu radošo industriju jomā lielākā daļa darba devēju vērtēja kā atbilstošu uzņēmuma vajadzībām. Arī paši radošo profesiju studenti par izglītības kvalitāti bija visai augstās domās, taču fokusgrupu diskusijās tomēr parādījās vairāki radošās izglītības zemūdens akmeņi, tostarp tirgus situācijai atbilstošu prasmju nemācīšana un absolventu neorientēšanās uzņēmējdarbības pamatos. Līdzīgas tendences uzsver arī kaimiņi lietuvieši, analizējot situāciju blakus esošajā Šauļu reģionā.
Radošo industriju attīstībai nepieciešama jauna pieeja
Ārvalstu praksē jau sen pierādījies, ka nevar cerēt uz radošo industriju uzplaukumu, ja to pārstāvji ir tikai viena prototipa radītāji. Radošo industriju pārstāvjiem ir nepieciešams iedot vismaz pamatzināšanas par biznesa un tiesību pamatiem, lai tie spētu ar savām idejām ne tikai izdzīvot no valsts vai pašvaldību piešķirtajiem grantiem, bet arī pelnīt. Radošās industrijas pārstāvim ir jāspēj novērtēt sava kapacitāte un konkurētspēja tirgū. Reģionos, protams, ir dažādi atbalsta instrumenti, kas sekmē uzņēmējdarbības uzsākšanu, piemēram, biznesa inkubatori lielākajās pilsētās, pašvaldību rosināti ideju konkursi, pieejama kultūras infrastruktūra utt., taču nav mērķtiecīgi virzītas palīdzības tieši radošajam sektoram.
Starptautiskā prakse rāda - radošās industrijas parasti attīstās urbanizētā vidē. Kuras ir tās vietas, kur īpaši veicināt radošo industriju attīstību, kur to uzplaukumam ir vislielākais potenciāls? Pētījumā secināts, ka vidējs un augsts radošo industriju potenciāls Kurzemē ir Saldū, Kuldīgā, Talsos, Ventspilī un Liepājā; Zemgalē – Jelgavā, Jēkabpilī, Dobelē un Bauskā; Latgalē – Daugavpilī, Rēzeknē un Balvos. Vai šīs pilsētas ir gatavs pārskatīt savus attīstības plānus un stratēģijas un izvērtēt, vai to ekonomiskajos profilos radošās industrijas ieņems nozīmīgu vietu? Atbildi dos pētījuma ietvaros izstrādātais rīcības plāns, kas paredz mērķtiecīgus izvērtējumus vietējā līmenī, izglītības kvalitātes paaugstināšanas pasākumus, uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes, atbalsta mehānismus radošā sektora pārstāvjiem, sadarbības projektus un idejas jauniem pasākumiem pašvaldībās. Rekomendācijas saņems arī Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, jo šobrīd izskatās, ka radošās industrijas politiskā līmenī vienkārši ir „pazudušas tulkojumā”.
Studenti nav gatavi reālajai dzīvei un biznesam
Pētījumā vērtēts arī izglītības piedāvājums radošajās jomās. Labākās izglītības iegūšanas iespējas arhitekta un dizainera specialitātēs ir koncentrētas lielākajās Kurzemes, Zemgales un Latgales pilsētās: Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā, taču šīm specialitātēm pietuvinātas izglītības programmas netiek piedāvātas samērā plašajā mākslas skolu tīklā profesionālās ievirzes izglītības līmenī, kas uzskatāms par būtisku trūkumu izglītības sistēmā radošo industriju attīstībai. Pētījumā secināts, ka televīzijas, radio un interaktīvo mediju, izdevējdarbības, reklāmas un izpildītājmākslas profesijas nav iespējams apgūt Rēzeknē, Jelgavā un Ventspilī; izņēmums ir Liepāja, kas šajās jomās piedāvā progresīvas, radošajām industrijām nepieciešamas programmas.
Mūzika ir vispopulārākā radošo industriju nozare ar visplašāko izglītības programmu piedāvājumu reģionos. Savukārt vizuālās mākslas augstākās izglītības un profesionālās izglītības studijas galvenokārt ir koncentrētas Latgalē (Daugavpilī un Rēzeknē) un Kurzemē (Liepājā). Kopumā jāsecina, ka Zemgalē ir vismazākais piedāvājums radošo industriju specialitāšu apguvei, iespējams, to ietekmē arī Rīgas tuvums.
Pētījuma laikā aptaujātie skolēni norādījuši, ka visvairāk vēlētos studēt aktiermākslu, teātri, apģērbu dizainu, modes industriju, kā arī žurnālistiku, dizainu, medijus, mūziku un arhitektūru.
Pētījuma ietvaros notika arī radošo industriju darba devēju aptauja, kas parādīja, ka izglītības piedāvājumu radošo industriju jomā lielākā daļa darba devēju vērtēja kā atbilstošu uzņēmuma vajadzībām. Arī paši radošo profesiju studenti par izglītības kvalitāti bija visai augstās domās, taču fokusgrupu diskusijās tomēr parādījās vairāki radošās izglītības zemūdens akmeņi, tostarp tirgus situācijai atbilstošu prasmju nemācīšana un absolventu neorientēšanās uzņēmējdarbības pamatos. Līdzīgas tendences uzsver arī kaimiņi lietuvieši, analizējot situāciju blakus esošajā Šauļu reģionā.
Radošo industriju attīstībai nepieciešama jauna pieeja
Ārvalstu praksē jau sen pierādījies, ka nevar cerēt uz radošo industriju uzplaukumu, ja to pārstāvji ir tikai viena prototipa radītāji. Radošo industriju pārstāvjiem ir nepieciešams iedot vismaz pamatzināšanas par biznesa un tiesību pamatiem, lai tie spētu ar savām idejām ne tikai izdzīvot no valsts vai pašvaldību piešķirtajiem grantiem, bet arī pelnīt. Radošās industrijas pārstāvim ir jāspēj novērtēt sava kapacitāte un konkurētspēja tirgū. Reģionos, protams, ir dažādi atbalsta instrumenti, kas sekmē uzņēmējdarbības uzsākšanu, piemēram, biznesa inkubatori lielākajās pilsētās, pašvaldību rosināti ideju konkursi, pieejama kultūras infrastruktūra utt., taču nav mērķtiecīgi virzītas palīdzības tieši radošajam sektoram.
Starptautiskā prakse rāda - radošās industrijas parasti attīstās urbanizētā vidē. Kuras ir tās vietas, kur īpaši veicināt radošo industriju attīstību, kur to uzplaukumam ir vislielākais potenciāls? Pētījumā secināts, ka vidējs un augsts radošo industriju potenciāls Kurzemē ir Saldū, Kuldīgā, Talsos, Ventspilī un Liepājā; Zemgalē – Jelgavā, Jēkabpilī, Dobelē un Bauskā; Latgalē – Daugavpilī, Rēzeknē un Balvos. Vai šīs pilsētas ir gatavs pārskatīt savus attīstības plānus un stratēģijas un izvērtēt, vai to ekonomiskajos profilos radošās industrijas ieņems nozīmīgu vietu? Atbildi dos pētījuma ietvaros izstrādātais rīcības plāns, kas paredz mērķtiecīgus izvērtējumus vietējā līmenī, izglītības kvalitātes paaugstināšanas pasākumus, uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātes, atbalsta mehānismus radošā sektora pārstāvjiem, sadarbības projektus un idejas jauniem pasākumiem pašvaldībās. Rekomendācijas saņems arī Kultūras ministrija, Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, jo šobrīd izskatās, ka radošās industrijas politiskā līmenī vienkārši ir „pazudušas tulkojumā”.
Projekts“Radošo industriju attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionos” tiek realizēts Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013 ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansiālu (ERAF) atbalstu. Projekta kopējais budžets: 1 189 592 EUR, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas aktivitātēm paredzētais budžets ir 43 000 EUR.
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv
Projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas-Lietuvas pierobežas reģionos“ ietvaros vasarā notiks dažādi radošie pasākumi jauniešiem:
1. No 18-20. Jūnijam Jelgavā radošā darbnīca/nometne „Ola- mode, māksla, tehnika”.
2. No 19-20. Jūnijam Jelgavā plenērs ”Lietišķais dizains”
3. No 18-22. Jūnijam Kuldīgā grafikas plenērs.
1. No 18-20. Jūnijam Jelgavā radošā darbnīca/nometne „Ola- mode, māksla, tehnika”.
2. No 19-20. Jūnijam Jelgavā plenērs ”Lietišķais dizains”
3. No 18-22. Jūnijam Kuldīgā grafikas plenērs.
Lūgums dalībai plenērā pieteikties līdz 14. jūnijam nosūtūtot e-pastu uz adresi zanda.zeidaka@kurzemesregions.lv
Pasākuma programmu skatīt šeit>>
Kā "saslēgt" biznesmeni un gleznotāju?
Radošs cilvēks lielākoties ir arī diezgan noslēgts, uz sevi un savu iekšējo pasauli vērsts indivīds. Līdz ar to - biznesa veidošanai un attīstīšanai ne pārāk piemērots. Taču tendences pasaulē un Eiropā rāda, ka pat tradicionālais bizness arvien vairāk virzās uz radošuma pusi, tādējādi tieši kreativitātei un spējai domāt ārpus rāmjiem būs labākās perspektīvas nākotnes biznesā. Taču - kā sakomunicēt radošos cilvēkus ar biznesa vidi un pašvaldību, kas var dot būtiskāko impulsu un atbalstu radošas idejas pārvēršanai pelnošā biznesā? Un kā tajā visā iesaistīt izglītības iestādes, no kurām nāks potenciālie jaunie un radošie uzņēmēji?
Inkubatori jaunajiem māksliniekiem
Risinājums, kā jau parasti, ir diezgan vienkāršs un sevi praksē pierādījis gan pasaulē, gan nu jau labu laiku arī Latvijā. Tie ir radošie inkubatori, klasteri, puduri, tīklojumi un citas tīri praktiskas sadarbības formas gan klātienē, gan virtuālajā vidē, kas dod pavisam taustāmus un ciparos izmērāmus ieguvumus.
Izplatītākā no atbalsta un sadarbības formām ir radošais biznesa inkubators - vietas, kas piedāvā telpas un atbalsta pakalpojumus uzņēmumiem to darbības pašā sākumā, ļaujot "ieskrieties" tālākajai biznesa dzīvei.
Kurzemes pusē viens no pazīstamākajiem piemēriem ir nodibinājums "Ventspils Augsto tehnoloģiju parks" (VATP), kas izveidojis jau divus inkubatorus - Ventspilī un Talsos. Teju puse no gandrīz 50 VATP paspārnē strādājošajiem jaunajiem uzņēmumiem pārstāv tieši radošās industrijas, darbojoties dažādās IT jomas nozarēs, dizaina izstrādē, mēbeļu, rotaļlietu, veļas izstrādē un ražošanā u.tml.
Saviem klientiem inkubators piedāvā gan infrastruktūras pakalpojumus (telpas, aprīkojumu, komunālos pakalpojumus un internetu), gan arī sekretariāta un konsultāciju pakalpojumus. Līdzīga darbības stratēģija un pieredze ir arī SIA „Kurzemes Biznesa inkubators”, kas darbojas Liepājā, Kuldīgā un Saldū. Šeit no radošo industriju jomas paspārni un atbalstu ir ieguvuši vairāki IT jomas, rūpnieciskā dizaina, apakšveļas un rotaļlietu ražošanas uzņēmumi u.c.
Taču vislabāk zināmais radošo industriju inkubatora piemērs laikam gan būs Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, kurā ar literatūru un valodu saistīti cilvēki var rast iespēju netraucēti nodoties radīšanas procesam sakārtotā, modernā un, tajā pašā laikā, vēsturiskā vidē. Ventspils māja darbojas jau kopš 2006. gada un tās izveide ir pilnībā attaisnojusies - mūsdienu ātrajā un stresainajā ikdienā lielisko iespēju pabūt par "pilna laika rakstnieku", kā teikusi Ventspils mājas idejas autore Nora Ikstena, ir izmantojuši literāti un tulkotāji gan no Latvijas, gan Eiropas un Amerikas.
Līdzīgas un arī Latvijā perspektīvā izmantojamas radošo inkubatoru formas tiek attīstītas arī tepat kaimiņos, Zviedrijā. Piemēram, Stokholmas pilsēta ir apmaksājusi Telefonplan rajona pārveidi radošo industriju vajadzībā, izveidojot tajā inkubatoru „Transit”. Uz šo visumā industriālo rajonu (te agrāk atradās Ericsson fabrika) 2004. gadā tika pārcelta Stokholmas Universitātes Mākslas, amatniecības un dizaina koledža, lai radošo industriju koledžu beidzēji varētu darboties un uzsākt uzņēmējdarbību.
Pašlaik inkubatorā darbojas ap 80 uzņēmumiem ar vairāk nekā 2 600 strādājošajiem un 1000 studenti no Universitātes mākslas, amatniecības un dizaina koledžas un citām izglītības iestādēm. „Transit” inkubatora ideja būtu piemērojama arī Latvijā, piemēram, Liepājā (gan Liepājas Universitātes, gan Liepājas Mākslas skolas audzēkņiem), kur ir pieejams liels skaits ar radošajām industrijām saistītu studentu. Uz uzņēmumu un nozares studentu abpusēji izdevīgas sadarbības iespējām diskusijā "Sadarbības iespējas starp radošo industriju uzņēmumiem" norādīja arī bijušais Kurzemes biznesa inkubatora pārstāvis Mārtiņš Vidzenieks, sakot, ka ir aktuāli piešķirt prakses vietas biznesa inkubatoru uzņēmumos. "Pašreizējā situācijā bieži vien uzņēmumi nevar atļauties noalgot sev nepieciešamo darbinieku, taču daudzi studenti būtu ar mieru strādāt dēļ pieredzes".
Teritoriālā apvienošanās
Vēl viens perspektīvs sadarbības veids ir klasteru veidošana. Klasteru princips ļauj sekmīgi sadarboties teritoriāli tuviem uzņēmumiem un citiem interesentiem, kas strādā vienā vai līdzīgā jomā vai attīsta kādu perspektīvu ideju. Te labs piemērs ir "Zaļās enerģijas un vides tehnoloģiju klasteris", kurā apvienojušies inovatīvie un “zaļi domājošie” Latvijas uzņēmumi, piemēram, Ekovalis, Eltus, Amo plant, Siemens Osakeyhtio, Liepājas papīrs u.c., kas apvienojušies, lai radītu jaunas biznesa iespējas, konkurētspējīgas priekšrocības un pievienoto vērtību projektā iesaistītajiem uzņēmumiem, sadarbojoties ar pašvaldībām, izglītības, pētniecības, biznesa atbalsta un citām institūcijām, akcentējot tieši atjaunojamās enerģijas priekšrocības u.tml. Tajā pašā laikā savās starta pozīcijās ir arī vairāki ar radošajām industrijām saistīti klasteri Latvijā.
Savukārt Lietuvā un aiz tās robežām ir labi pazīstams radošo industriju klasteris Viļņā - viens no senajiem pilsētas bohēmas rajoniem, kas savas teritoriālā izvietojuma un vēsturiskās bagāžas dēļ izrādījies par ideālu vietu šādai iniciatīvai - Užupis republika. Ar mērķtiecīgu dažādu projektu īstenošanu, stratēģiju izstrādi un finansējuma piesaisti Užupis kvartālam jeb "republikai" ir izdevies krietni attīstīt savu potenciālu tieši radošajā jomā, kļūstot par radošo industriju centru, kā slava pārsniedz gan Viļņas, gan Lietuvas robeža. Pašlaik šeit darbojas vairāk nekā 300 dažādu radošo industriju jomas uzņēmumu un 50 tieši kultūras un radošuma komercializācijā balstītu iniciatīvu. Užupis republikas gada ienākumi sasniedz 6 miljonus eiro un šeit bāzētais Mākslas inkubators ir pirmais tāda veida inkubators visā Austrumeiropā.
Puduri un tīklojumi
Būtiska loma radošās ekonomikas laikmetā ir arī radošajiem „puduriem” jeb radošajiem kvartāliem - teritoriāli vienotai telpai, kas vienkopus pulcē dažādu nozaru pārstāvjus – māksliniekus, IT speciālistus, dizainerus, mūziķus, reklāmas veidotājus, amatniekus, ražotājus u.c., ietekmējot pilsētas sociālo un ekonomisko attīstību. Puduru ideja visai sekmīgi tiek attīstīta vairākās vietās Rīgā, piemēram, Andrejsalā, Kalnciema ielas kvartālā, Spīķeros, perspektīvā - Miera ielas kvartālā u.c. Zīmīgi, ka bieži vien par puduriem kļūst iepriekš sociāli ne pārāk labvēlīgas, industriālas pilsētas daļas, kas tajā pašā laikā ir apveltītas ar perspektīvu, enerģisku un rosinošu vidi, kā arī, protams, entuziastiem, kas gatavi ieguldīt laiku, līdzekļus un spēkus šīs vides atkopšanās un sakārtošanā. Šajā gadījumā vislabākie rezultāti top tad, ja projektā kļūst ieinteresēta arī valsts vai pašvaldība.
Un, protams, nedrīkst aizmirst arī virtuālo pasauli, kas radošajā procesā mūsdienās vienlaikus var būt gan darba vide, gan darba instruments un daudzveidīgu papildiespēju iegūšanas un izmantošanas telpa. Tīklojumiem kā radošo industriju un biznesa saslēguma vietai ir teju bezgalīgas izmantojuma iespējas. Te var minēt gan dažādas virtuālās kopienas, gan t.s. "kreatīvos tīklus", kuros apvienojas mākslas, radošo nozaru, jauno mediju vai citu ar kreativitāti saistītu nozaru speciālisti, blogotāju klubus vai vienkāršus dažādu interešu pārstāvju veidotus sociālos tīklojumus lielākajos sociālajos portālos. Efektīvs tīklojums ir ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums radošo industriju biznesa uzsākšanai, turklāt tīklošanās var tikt izmantota gan kā stratēģija, gan taktika, gan kā menedžmenta līdzeklis. Protams, vienlaikus paturot prātā, ka radošums mūsdienās ir vitāli nepieciešams ne tikai ar to tradicionāli saistītās jomās, bet faktiski jebkurā mūsu aktivitātē.
Projekts “Radošo industriju attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionos” tiek realizēts Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013 ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansiālu (ERAF) atbalstu. Projekta kopējais budžets: 1 189 592 EUR, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas aktivitātēm paredzētais budžets ir 43 000 EUR.
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv
RADOŠUMS KURZEMĒ GAIDA SAVU LIELO IESPĒJU
Pētījums „Radošo industriju attīstība reģionos” parādīja, ka radošo industriju uzņēmumi galvenokārt ir koncentrējušies Rīgā un Pierīgas pašvaldībās. Radošo komersantu apgrozījums 2010. gadā Kurzemē bija vien 1% no Latvijas kopējā apjoma. Tomēr arī Kurzemē ir pilsētas par kurām var runāt kā radošo industriju centriem.
Liels potenciāls Kurzemes pilsētās
Kurzemē no radošajām industrijām lielākās nozares ir tekstila nozare, kur būtisku lomu spēlē veļas ražotāju klasteris ar SIA „Lauma Fabrics” priekšgalā, mēbeļu ražošanas sektors un radošās industrijas atbalstošā nozare – papīra ražošana. Taču, ja skatās pētījuma rezultātus par lielākajām investīcijām un nodarbinātajiem, tad te prevalē mākslas, izglītības un kultūras atbalsta nozare.
Pētījuma laikā tika veikts pašvaldību novērtējums, ņemot vērā tajās esošo infrastruktūru, uzņēmējdarbības vidi, radošos kolektīvus, izglītības iestādes, attīstības prioritātes un citus faktorus, lai noteiktu katras radošo industriju potenciālu. Rezultāti apstināja pieņēmumu, ka industrijas koncentrējas urbanizētā vidē- ar augustu un vidēju radošo potenciālu tika izvirzītas 5 Kurzems pilsētas- Saldus, Kuldīga, Talsi, Ventspils un Liepāja.
Augstākā radošo industriju aktivitāte ir Ventspilī, Liepājā un Kuldīgā. Šajās pilsētās reģistrēts virs 20 radošajiem uzņēmumiem. Saldus un Talsu novados ir attiecīgi 15 un 17 reģistrēti radošie uzņēmumi. Pārējos 15 Kurzemes novados ir vien līdz 5 uzņēmumiem katrā. Katrā no šīm minētajām pilsētām ir likts labs pamats radošā centra izaugsmei, bet tāpat- visām pilsētām līdz radošas pilsētas statusam vēl tāls ceļš ejams, turklāt tām krietni jāpiestrādā, lai padarītu savu uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku radošo industriju uzņēmumiem.
Rīcības plāns radošo centru izaugsmei
Viens no būtiskākajiem pētījuma rezultātiem ir tā gaitā izstrādātais vidēja termiņa rīcības plāns plānošanas reģionam un vietējām pašvaldībām, kas paredz nozares izaugsmes sekmēšanu, balstoties uz trim svarīgākajām prioritātēm: izglītības kvalitātes paaugstināšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un atbalsta, mārketinga un komunikāciju pasākumu īstenošanu.
Vietējām Kurzemes pašvaldībām, lai kļūtu par „radošām pilsētām” pirmkārt ir jāveido piemērota infrastuktūra un pašām aktīvāk jāizmanto radošo industriju produkti un sniegtie pakalpojumi.
Pašvaldībām Rīcības plāna ietvaros tiek sniegtas arī ļoti konrkrētas rekomendācijas. Piemēram, jau izsenis Liepāja tiek dēvēta par Latvijas mūzikas galvaspilsētu, kas ir resurss uz kura bāzes nākotnē var attīstī mūzikas klasteri. Talsiem ir ieteikums „reanimēt” kinoteātri un veidot mēbeļu ražotāju un dizaina klasteri. Ventspils ir viena no tehniski progresīvākajām pilsētām ne vien reģionā, bet visā Baltijā. Dzinējspēks un bāze pilsētas radošajām aktivitātēm ir Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) ap kuru veidojas spēcīga IT nozares kopiena. Lai saglabātu IT nozares centra statusu nākotnē, pašvaldībai ir arvien jāmeklē jauni veidi, kā piesaistīt savai pilsētai jaunus profesionālus un tehnoloģijas.
Pētījums „Radošo industriju attīstība reģionos” parādīja, ka radošo industriju uzņēmumi galvenokārt ir koncentrējušies Rīgā un Pierīgas pašvaldībās. Radošo komersantu apgrozījums 2010. gadā Kurzemē bija vien 1% no Latvijas kopējā apjoma. Tomēr arī Kurzemē ir pilsētas par kurām var runāt kā radošo industriju centriem.
Liels potenciāls Kurzemes pilsētās
Kurzemē no radošajām industrijām lielākās nozares ir tekstila nozare, kur būtisku lomu spēlē veļas ražotāju klasteris ar SIA „Lauma Fabrics” priekšgalā, mēbeļu ražošanas sektors un radošās industrijas atbalstošā nozare – papīra ražošana. Taču, ja skatās pētījuma rezultātus par lielākajām investīcijām un nodarbinātajiem, tad te prevalē mākslas, izglītības un kultūras atbalsta nozare.
Pētījuma laikā tika veikts pašvaldību novērtējums, ņemot vērā tajās esošo infrastruktūru, uzņēmējdarbības vidi, radošos kolektīvus, izglītības iestādes, attīstības prioritātes un citus faktorus, lai noteiktu katras radošo industriju potenciālu. Rezultāti apstināja pieņēmumu, ka industrijas koncentrējas urbanizētā vidē- ar augustu un vidēju radošo potenciālu tika izvirzītas 5 Kurzems pilsētas- Saldus, Kuldīga, Talsi, Ventspils un Liepāja.
Augstākā radošo industriju aktivitāte ir Ventspilī, Liepājā un Kuldīgā. Šajās pilsētās reģistrēts virs 20 radošajiem uzņēmumiem. Saldus un Talsu novados ir attiecīgi 15 un 17 reģistrēti radošie uzņēmumi. Pārējos 15 Kurzemes novados ir vien līdz 5 uzņēmumiem katrā. Katrā no šīm minētajām pilsētām ir likts labs pamats radošā centra izaugsmei, bet tāpat- visām pilsētām līdz radošas pilsētas statusam vēl tāls ceļš ejams, turklāt tām krietni jāpiestrādā, lai padarītu savu uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku radošo industriju uzņēmumiem.
Rīcības plāns radošo centru izaugsmei
Viens no būtiskākajiem pētījuma rezultātiem ir tā gaitā izstrādātais vidēja termiņa rīcības plāns plānošanas reģionam un vietējām pašvaldībām, kas paredz nozares izaugsmes sekmēšanu, balstoties uz trim svarīgākajām prioritātēm: izglītības kvalitātes paaugstināšanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un atbalsta, mārketinga un komunikāciju pasākumu īstenošanu.
Vietējām Kurzemes pašvaldībām, lai kļūtu par „radošām pilsētām” pirmkārt ir jāveido piemērota infrastuktūra un pašām aktīvāk jāizmanto radošo industriju produkti un sniegtie pakalpojumi.
Pašvaldībām Rīcības plāna ietvaros tiek sniegtas arī ļoti konrkrētas rekomendācijas. Piemēram, jau izsenis Liepāja tiek dēvēta par Latvijas mūzikas galvaspilsētu, kas ir resurss uz kura bāzes nākotnē var attīstī mūzikas klasteri. Talsiem ir ieteikums „reanimēt” kinoteātri un veidot mēbeļu ražotāju un dizaina klasteri. Ventspils ir viena no tehniski progresīvākajām pilsētām ne vien reģionā, bet visā Baltijā. Dzinējspēks un bāze pilsētas radošajām aktivitātēm ir Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) ap kuru veidojas spēcīga IT nozares kopiena. Lai saglabātu IT nozares centra statusu nākotnē, pašvaldībai ir arvien jāmeklē jauni veidi, kā piesaistīt savai pilsētai jaunus profesionālus un tehnoloģijas.
Projekts “Radošo industriju attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionos” tiek realizēts Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013 ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansiālu (ERAF) atbalstu. Projekta kopējais budžets: 1 189 592 EUR, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas aktivitātēm paredzētais budžets ir 43 000 EUR.
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv
SEMINĀRS "RADOŠUMS IZGLĪTĪBAS SISTĒMĀ"
2012.gada 15.martā Liepājā
Liepājas mākslas vidusskolas Multifunkcionālajā zālē, Alejas ielā 18
Pašlaik mainās lielākā daļa no attīstības ietvariem daudzveidīgu globālu sociālu, ekonomisku un vides procesu dēļ, un izglītības saturs un metodes var būt lēnīga reakcija un pielāgošanās apkārt notiekošajam, vai arī viens no pārmaiņu iniciatoriem, attīstības ietekmētājiem.
No izglītības sistēmas, arī no atsevišķa skolotāja izvēlētās/ieņemtās lomas ir atkarīga mācību satura atbilstība dzīves vajadzībām, līdz ar to izglītības iestādes un sistēmas prestižs, jaunās paaudzes pasivitāte vai aktivitāte savas pilsētas un valsts attīstības procesos.
Atbilstoši apkārtējām pārmaiņām jauna ceļa meklējumi jeb radošums vienā no tā izpausmēm ir būtiska ikdienas nepieciešamība izglītības sistēmā. Vienlaikus radošums var nākt tikai no radošiem cilvēkiem, tātad iezīmējas jautājums par radošu cilvēku kā sekmīgas izglītības rezultātu.
Rītdienai derīgie risinājumi vēl nav izlasāmi mācību grāmatās vai vadlīnijās, tie top savstarpējā sadarbības procesā, mācoties darot, meklējot vietējiem apstākļiem piemērotus ceļus, izmantojot vietējo cilvēku pieredzi un dažādību.
Tādēļ seminārā skolotājiem, izglītības darbiniekiem, vecākiem un citiem interesentiem tiek piedāvāta iespēja paskatīties ārpus izglītības lauka ietvariem uz procesiem Latvijā un pasaulē, lai ar plašāku skatījumu sadarbības procesā rastu risinājumus un jaunus jautājumus radošumam izglītības sistēmā.
Semināra mērķis: veicināt dalībnieku vidū izpratni par ilgtspējīgas attīstības ietvaru lomu izglītībā un izglītības lomu ilgtspējīgai attīstībai, iepazīties ar jauna ceļa meklējumiem, dažādām radošuma izpausmēm un iezīmēt vietējos risinājumus un iespējas radošumam izglītības sistēmā.
Mērķauditorija: izglītības un pašvaldības iestāžu darbinieki, radošo industriju nozares pārstāvji, radošo industriju programmu studenti un citi interesenti.
Metodes:lekcija, videomateriāli, diskusijas un darbs grupās.
Semināru vada: Dr.geogr. Kristīne Āboliņa, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente.
Seminārs tiek rīkots Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Development of joint strategy and cooperation network for promotion of creative industries” ,LLIII-194” ietvaros.
Dalība seminārā – bez maksas. Darba valoda – latviešu.
Pieteikšanās:
2012.gada 15.martā Liepājā
Liepājas mākslas vidusskolas Multifunkcionālajā zālē, Alejas ielā 18
Pašlaik mainās lielākā daļa no attīstības ietvariem daudzveidīgu globālu sociālu, ekonomisku un vides procesu dēļ, un izglītības saturs un metodes var būt lēnīga reakcija un pielāgošanās apkārt notiekošajam, vai arī viens no pārmaiņu iniciatoriem, attīstības ietekmētājiem.
No izglītības sistēmas, arī no atsevišķa skolotāja izvēlētās/ieņemtās lomas ir atkarīga mācību satura atbilstība dzīves vajadzībām, līdz ar to izglītības iestādes un sistēmas prestižs, jaunās paaudzes pasivitāte vai aktivitāte savas pilsētas un valsts attīstības procesos.
Atbilstoši apkārtējām pārmaiņām jauna ceļa meklējumi jeb radošums vienā no tā izpausmēm ir būtiska ikdienas nepieciešamība izglītības sistēmā. Vienlaikus radošums var nākt tikai no radošiem cilvēkiem, tātad iezīmējas jautājums par radošu cilvēku kā sekmīgas izglītības rezultātu.
Rītdienai derīgie risinājumi vēl nav izlasāmi mācību grāmatās vai vadlīnijās, tie top savstarpējā sadarbības procesā, mācoties darot, meklējot vietējiem apstākļiem piemērotus ceļus, izmantojot vietējo cilvēku pieredzi un dažādību.
Tādēļ seminārā skolotājiem, izglītības darbiniekiem, vecākiem un citiem interesentiem tiek piedāvāta iespēja paskatīties ārpus izglītības lauka ietvariem uz procesiem Latvijā un pasaulē, lai ar plašāku skatījumu sadarbības procesā rastu risinājumus un jaunus jautājumus radošumam izglītības sistēmā.
Semināra mērķis: veicināt dalībnieku vidū izpratni par ilgtspējīgas attīstības ietvaru lomu izglītībā un izglītības lomu ilgtspējīgai attīstībai, iepazīties ar jauna ceļa meklējumiem, dažādām radošuma izpausmēm un iezīmēt vietējos risinājumus un iespējas radošumam izglītības sistēmā.
Mērķauditorija: izglītības un pašvaldības iestāžu darbinieki, radošo industriju nozares pārstāvji, radošo industriju programmu studenti un citi interesenti.
Metodes:lekcija, videomateriāli, diskusijas un darbs grupās.
Semināru vada: Dr.geogr. Kristīne Āboliņa, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente.
Seminārs tiek rīkots Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Development of joint strategy and cooperation network for promotion of creative industries” ,LLIII-194” ietvaros.
Dalība seminārā – bez maksas. Darba valoda – latviešu.
Pieteikšanās:
interesenti tiek aicināti iepazīties ar semināra programmu un pieteikt dalību pasākumā līdz 13.martam nosūtot pieteikumu (vārds/uzvārds; organizācija) uz e-pasta adresi Zanda.zeidaka@kurzemesregions.lv.
Papildus jautājumu gadījumā, lūdzu sazināties ar Vinetu Dadeku pa tālr. 67 609 490.
Semināra darba kārtību skatīt šeit>>
Prezentācijas no semināra skatīt šeit>>
SEMINĀRS
"RADOŠO INDUSTRIJU UZŅĒMĒJDARBĪBAS VIDE UN KULTŪRA – ES PIEREDZE"
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģionu projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionos” ietvaros 212. gada ziemas-pavasara periodā organizē semināru un diskusiju ciklu par radošo industriju attīstības iespējām un perspektīvām reģionā.
2012. gada 12. martā Ventspilī notiks seminārs „Uzņēmējdarbības un kultūras vide radošo industriju attīstībai- ES pieredze”, kuru vadīs eksperts no Lielbritānijas Džeralds Lidstons (Gerald Lidstone).
Džeralds Lidstons ir Radošās un Kultūras uzņēmējdarbības institūta direktors, Teātra nodaļas vadītājs, kā arī augstākā līmeņa studiju programmas „Mākslas administrācija un kultūras politika” vadītājs Goldsmiths universitātē.
Šāda līmeņa bezmaksas seminārs kurzemniekiem ir unikāla iespēja, ko jo īpaši aicinām izmantot pašvaldību pārstāvjus, pārstāvjus no izglītības iestādēm un citus nozarē iesaistītos.
Darba valoda semināram ir angļu, ja nepieciešams tiks nodrošināts tulks, to iespējams norādīt, reģistrējoties semināram. A
Pielikumā: darba kārtība latviešu valodā, plašāka darba kārtība angļu valodā un prezentācijas no semināra!
"NOVADU POTENCIĀLS RADOŠO INDUSTRIJU ATTĪSTĪBĀ"
2012.gada 9.martā Kuldīgā
Kuldīgas komunālie pakalpojumi telpās Pilsētas laukumā 4, Mārtiņa zālē
Radošums pēdējā laikā gluži pamatoti ir kļuvis par modes terminu, jo ir acīmredzami, ka tieši radoša pieeja jautājumiem ir izšķirīga sekmīgai tālākai attīstībai. Tādēļ seminārā radošums tiek skatīts daudz plašāk nekā tikai mākslas profesiju pārstāvju darbalauks, un attiecināms vienlīdz labi arī uz pašvaldības darbinieka, jebkura uzņēmēja vai pat NVO dalībnieka raksturiezīmēm. Seminārā analizēsim, kuri jautājumi pieprasa radošumu jeb vienkārši cita ceļa meklējumu, lai attīstība būtu ilgtspējīga un dotu pozitīvus rezultātus vietējā līmenī.
Vienlaikus attīstībai novadu vietējie resursi ir būtiski, jo pieredze rāda, ka ir gan attīstības plāni, gan stratēģijas, kas iegūlušas plauktos un netiek iedzīvinātas, jo vietējie uzņēmēji, iedzīvotāji un pat pašvaldības šos dokumentus nesaskata par dzīvīgiem – pārsvarā tie nav izstrādāti līdzdalības procesā un balstīti uz nemitīgas izaugsmes pieņēmumu. Konkrētie sociālie, ekonomiskie un vides apstākļi novados tiks apskatīti kā pozitīvais pamats attīstībai, lai diskusijās un grupu darbā iezīmētu uz tīklojumiem un sadarbību balstītas ilgtspējīgas perspektīvas.
Semināra mērķis: veicināt dalībnieku vidū kritisku un radošu domāšanu attiecībā uz attīstības būtību, reģiona novadu attīstības iespējām šodienas konkrētajā sociālajā, vides un ekonomiskajā situācijā, kā arī grupu darbā un diskusijās izstrādāt konkrētas idejas attīstības virzienu alternatīvām novados.
Mērķauditorija: Novadu attīstības plānotāji, pašvaldību darbinieki, radošo industriju pārstāvji, uzņēmēji, NVO pārstāvji un citi interesenti.
Metodes:lekcija, videomateriāli, diskusijas un darbs darba grupās.
Semināru vada Dr.geogr. Kristīne Āboliņa,
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente.
Seminārs tiek rīkots Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. – 2013. projekta „Development of joint strategy and cooperation network for promotion of creative industries” ,LLIII-194” ietvaros.
Dalība seminārā – bez maksas.
Darba valoda – latviešu.
Pieteikšanās semināram līdz 7. martam:
https://docs.google.com/spreadsheet/viewform?formkey=dDh2S1RTQTNjUldDNWdnMXh1S0UwTEE6MQ
Jautājumu gadījumā kontaktēties ar Vinetu Dadeku – vineta.dadeka@nkconsulting.lv vai pa tālruni 67609490.
Prezentācijas no semināra skatīt šeit>>
KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ADMINISTRĀCIJA PROJEKTA “RADOŠO INDUSTRIJU ATTĪSTĪBA LATVIJAS UN LIETUVAS PIEROBEŽU REĢIONOS” IETVAROS Š.G. 23. FEBRUĀRĪ AICINA JŪS PIEDALĪTIES DISKUSIJĀS
Izglītības sasaiste ar uzņēmējdarbību
Liepājas mākslas vidusskola (Alejas iela 18, Liepāja, Multifunkcionālā zāle)
Diskusijas sākums plkst. 10:30
Radošās industrijas vairākās valstīs ir atzītas par svarīgu ekonomikas virzītājspēku, jo tām ir gan tieša, gan netieša ietekme uz valsts tautsaimniecību, Latvijā šīs nozares attīstībai trūkst atbalsta instrumentu un koordinētas rīcības.
Ņemot vērā minēto, rodas jautājums arī šīs nozares kontekstā, vai Latvijā pieejamā izglītības sistēma nodrošina darba tirgum vajadzīgo speciālistu sagatavošanu.
Publiskajā telpā izskan viedoklis, ka daļa programmu ir novecojušas, trūkst izglītības pēctecības, kvalifikācijas celšanas un tālākizglītības iespēju gan akadēmiskajam personālam, gan radošās industrijas profesionāļiem.
Diskusijā tiks apspriesti šādi jautājumi:vai radošo industriju jomā ir pieejams kvalitatīvas izglītības programmas un vai to izveidošanā ir ņemtas vērā tirgus prasības attiecīgas jomas speciālistiem; kāds ir pieprasījums pēc izglītības programmām radošo industriju nozarē; vai radošo programmu beidzēji spēj sekmīgi atrast darbu un ir pietiekami kvalificēti darbam radošo industriju uzņēmumos; vai radošo industriju profesionāļiem ir iespēja celt kvalifikāciju Latvijā un citi jautājumi, kas saistīti ar izglītības kvalitātes, pieejamības un prakses jautājumiem radošo industriju nozarē.
Izglītības kvalitātes jautājumi radošuma attīstībā
Liepājas mākslas vidusskola (Alejas iela 18, Liepāja, Multifunkcionālā zāle)
Diskusijas sākums plkst. 13:30
Daudzas pasaules valstis atzīst, ka to pašreizējā izglītības sistēma neatbilst nākotnes darba tirgus un valsts starptautiskās konkurētspējas prasībām, un meklē risinājumus izglītības sistēmas kvalitātes un ilgtermiņa konkurētspējas uzlabošanai.
Globālās un reģionālās ekonomiskās pārmaiņas neapstādina izglītības procesus, bet gan rosina jaunos apstākļos domāt radoši un rast pārmaiņu situācijai noderīgus un ilgtspējīgus risinājumus.
Diskusijā tiks apspriesti šādi jautājumi: vai Latvijas izglītības programmās radošumam ir vieta un kāda ir prakse; kāda prioritāte radošumam ir izglītības programmās; vai radošuma attīstība ir konkurētspējīgas izglītības sastāvdaļa; kas ir konkurētspējīga izglītība radošajās industrijas un kādi ir tās elementi; vai pasniedzēji un pedagogi ir gatavi radošuma attīstībai izglītību programmu ietvaros; labās prakses piemēri Latvijas izglītības sistēmā un citi ar radošumu un izglītības kvalitāti saistīti jautājumi.
Izglītības sasaiste ar uzņēmējdarbību
Liepājas mākslas vidusskola (Alejas iela 18, Liepāja, Multifunkcionālā zāle)
Diskusijas sākums plkst. 10:30
Radošās industrijas vairākās valstīs ir atzītas par svarīgu ekonomikas virzītājspēku, jo tām ir gan tieša, gan netieša ietekme uz valsts tautsaimniecību, Latvijā šīs nozares attīstībai trūkst atbalsta instrumentu un koordinētas rīcības.
Ņemot vērā minēto, rodas jautājums arī šīs nozares kontekstā, vai Latvijā pieejamā izglītības sistēma nodrošina darba tirgum vajadzīgo speciālistu sagatavošanu.
Publiskajā telpā izskan viedoklis, ka daļa programmu ir novecojušas, trūkst izglītības pēctecības, kvalifikācijas celšanas un tālākizglītības iespēju gan akadēmiskajam personālam, gan radošās industrijas profesionāļiem.
Diskusijā tiks apspriesti šādi jautājumi:vai radošo industriju jomā ir pieejams kvalitatīvas izglītības programmas un vai to izveidošanā ir ņemtas vērā tirgus prasības attiecīgas jomas speciālistiem; kāds ir pieprasījums pēc izglītības programmām radošo industriju nozarē; vai radošo programmu beidzēji spēj sekmīgi atrast darbu un ir pietiekami kvalificēti darbam radošo industriju uzņēmumos; vai radošo industriju profesionāļiem ir iespēja celt kvalifikāciju Latvijā un citi jautājumi, kas saistīti ar izglītības kvalitātes, pieejamības un prakses jautājumiem radošo industriju nozarē.
Izglītības kvalitātes jautājumi radošuma attīstībā
Liepājas mākslas vidusskola (Alejas iela 18, Liepāja, Multifunkcionālā zāle)
Diskusijas sākums plkst. 13:30
Daudzas pasaules valstis atzīst, ka to pašreizējā izglītības sistēma neatbilst nākotnes darba tirgus un valsts starptautiskās konkurētspējas prasībām, un meklē risinājumus izglītības sistēmas kvalitātes un ilgtermiņa konkurētspējas uzlabošanai.
Globālās un reģionālās ekonomiskās pārmaiņas neapstādina izglītības procesus, bet gan rosina jaunos apstākļos domāt radoši un rast pārmaiņu situācijai noderīgus un ilgtspējīgus risinājumus.
Diskusijā tiks apspriesti šādi jautājumi: vai Latvijas izglītības programmās radošumam ir vieta un kāda ir prakse; kāda prioritāte radošumam ir izglītības programmās; vai radošuma attīstība ir konkurētspējīgas izglītības sastāvdaļa; kas ir konkurētspējīga izglītība radošajās industrijas un kādi ir tās elementi; vai pasniedzēji un pedagogi ir gatavi radošuma attīstībai izglītību programmu ietvaros; labās prakses piemēri Latvijas izglītības sistēmā un citi ar radošumu un izglītības kvalitāti saistīti jautājumi.
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija projekta “Radošo industriju attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionos” ietvaros 2012. gada pirmajā pusē veic pētījumu par radošo industriju attīstību- pētījuma ietvaros tiks definētas un apzinātas radošās industrijas Kurzemē, nosakot to aktivitāti, nozīmīgumu un struktūru, kā arī novērtēts radošo industriju ieguldījums reģiona ekonomikā, noskaidrojot nozīmīgākās radošo industriju savstarpējās saiknes un saiknes ar citām nozarēm.
Paralēli pētījumam tiek organizēts semināru un diskusiju cikls ar mērķi veicināt izpratni par radošajām industrijām, to lomu un potenciālu.
Paralēli pētījumam tiek organizēts semināru un diskusiju cikls ar mērķi veicināt izpratni par radošajām industrijām, to lomu un potenciālu.
Informācija par semināru grafiku:
| Semināra nosaukums | Lektors | Norises vieta | Norises laiks |
| Reģionu potenciāls radošo industriju attīstībai | Kristīne Āboliņa | Kuldīga | 2012. gada 9. marts |
| Radošo industriju uzņēmējdarbības vide un kultūra – ES pieredze | Gerald Lidstone (Lielbritānija) | Ventspils | 2012. gada 12. marts |
| Radošums izglītības sistēmā | Kristīne Āboliņa | Liepāja | 2012. gada 15. marts |
| Produktu komercializācija, mārketings un merčendaizings radošajās industrijās | Vita Brakovska, Liene Kuplā | Aizkraukle | 2012. gada 29. marts |
Plašāka informācija par katra semināra norisi un darba kārtība tiks ievietota mājas lapā www.kurzemesregions.lv, kā arī nosūtīta interesentiem tuvojoties semināra norises laikam.
Meklējot radošas pieejas radošām industrijām, šajā seminārā tiks aplūkota un analizēta tīklošanās prakse, kurai ir bijusi īpaša loma kultūras (īpaši NVO) sektora darbībā kopš interneta pirmsākumiem.
Seminārā analizēsim sadarbības formas uzņēmējdarbības attīstībai, uzskatot tos gan par sadarbības veidu un instrumentu, gan komunikācijas un darba formu, gan stratēģiju un taktiku kultūras un radošo industriju attīstībā Latvijā šodien un nākotnē.
Seminārs notiks 2012.gada 13.februārī, Jelgavā.
Latgales Plānošanas reģions (LPR) kopā ar Daugavpils mākslas vidusskolu „Saules skola” Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos“, Nr.: LLIII-194 („Development of joint strategy and cooperation network for promotion of creative industries”) ietvaros rīko 1. radošo darbu izstādi “Mēs dzīvojam vienotā telpā”
Kopumā projekta ietvaros notiks trīs dažādas (mākslas un dizaina; video un skaņas, foto) izstādes, kas iepazīstinās skatītājus ar Latvijas un Lietuvas radošās darbības tendencēm, situāciju mūsdienās. Katrai izstādei tiks izstrādāts atsevišķs nolikums.
1. Izstādes mērķis
Aktivizēt radošo darbību starp Latvijas plānošanas reģiona mākslas mācību iestādēm un Lietuvas pierobežas mākslas mācību iestādēm Pieredzes apmaiņas ceļā gūt jaunas zināšanas un veidot diskusiju par profesionālās mākslas un dizaina izglītības attīstību ilgtermiņā.
2. Izstādes vieta un laiks
Daugavpils, 2011. gada 25. novembris -2012. gada 3. janvāris.
Izstādes atklāšanas dienā 25. novembrī no plkst. 10.00 līdz 15.00 paredzēts nozares eksperta vadīts seminārs izstādes dalībniekiem par nozares pašreizējām tendencēm un aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Dalībai seminārā var pieteikties 2-3 dalībnieki no katra partnera.
Izstādes atklāšana 2012. gada 25. novembris plkst. 16.00
Izstādes dalībnieku ierašanās 24. novembrī līdz plkst. 13.00, piegādājot ekspozīcijai paredzamos darbus.
3. Iesniedzamo darbu saturs un pieteikuma noformējums
- katrs no projekta partneriem iesniedz 5 darbus,
- katra darba izmērs ne lielāks par (900×600 mm) un ne mazāks kā (200×200 mm);
- darbs tapis laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam ieskaitot;
- darbu izpildes tehnika – pēc autoru ieskatiem (darbi var būt gan mācību procesa projekti, kvalifikācijas darbi, gan 3 dimensiju darbi, kas nepārsniedz 900X600X600 un ir izvietojami ekspozīcijā bez speciāliem nosacījumiem( speciāls, individuāls apgaismojums, speciāla podestūra utt.));
- darbiem jābūt viegli transportējamiem;
visiem darbiem jābūt noformētiem;
- izstādei atlasītajiem darbiem jābūt kvalitatīvi izpildītiem, pieejamiem eksponēšanai un viegli eksponējamiem.
Organizatori nodrošina:
- izstādes iekārtošanu;
- pusdienas un kopējās grupas vakariņas 24.11.2011;
- ēdināšanu 25.11.2011;
- semināra eksperta atalgojumu;
- izstādes vietas nomu; izstādes bukleta izdošanu.
Naktsmītnes un ceļa izdevumus katrs dalībnieks apmaksā pats.
Piesakoties dalībai izstādē, iesniedz elektroniski pieteikumu uz e-pastu zanda.zeidaka@kurzemesregions.lv līdz 2011. gada 11. novembrim:
- datordrukā aizpildīta pieteikuma anketa Word formātā ( skat . pielikumu),
- tā pati pieteikuma anketa parakstīta un noskanēta,
- katra darba fotogrāfija elektroniskā veidā ( 300 dpi, tif), kas tiks izmantotas izstāžu bukleta izdošanai.
Pieteikuma anketu skatīt šeit>>
2011. gadā ir uzsākta projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionos” realizācija.
Pēdējos gados arvien vairāk valstu valdības apzinās kultūras un radošās ekonomikas lomu valsts ekonomikas struktūrā un ievieš dažādus politikas instrumentus, lai mērķtiecīgi attīstītu šo industriju.
Pēdējos gados arī Latvijā ir aktualizējusies diskusija par nepieciešamo valsts atbalstu šī sektora attīstībai.
Lai veiksmīgāk izmantotu iespējas un saprastu radošo industriju attīstības tendences, politikas plānotājiem vispirms ir jāveic kultūras un radošās ekonomikas „kartēšana”.
Vairums radošo industriju uzņēmumu ir koncentrējušies Rīgā un par tiem sabiedrībai un potenciālajiem sadarbības partneriem ir pieejama relatīvi plaša informāciju, savukārt informācija par uzņēmumiem Latvijas reģionos ir daudz ierobežotāka. Līdz ar to Kurzemes plānošanas reģiona administrācija šī projekta ietvaros veiks plašu analītisku pētījumu par radošo industriju uzņēmumiem Kurzemē, veicot gan to uzskaiti, gan klasifikāciju, tiks novērtēts šo uzņēmumu ieguldījums reģiona ekonomikā, noskaidrojot nozīmīgākās radošo industriju savstarpējās saiknes un saiknes ar citām nozarēm.
Papildus tiks vērtēts arī izglītības piedāvājums un tā atbilstība darba tirgus prasībām radošo industriju sektorā. 2012. gada pirmajā pusē tiks organizētas vairākas paneļdiskusijas un semināri ar mērķi aktualizēt sabiedrībā jautājumu par radošo industriju potenciālu. Semināru tēmas ir izvēlētas tādas, kas ir saistošas gan pašvaldību darbiniekiem, uzņēmējiem, gan izglītības sektorā strādājošiem.
Plašāka sabiedrība tiks informēta par veiksmīgajiem labās prakses piemēriem reģionā, demonstrēts kultūras un radošās ekonomikas nozīmīgums un iespējas.
Projektā sadarbojas 16 partneri no Latvijas un Lietuvas: plānošanas reģioni, pašvaldības, izglītības iestādes, kuru realizētās aktivitātes ir vērstas uz labvēlīgas vides radīšanu radošo industriju attīstībai reģionos, palielinot to īpatsvaru ekonomikas struktūrā, veicinot ideju komercializāciju audiovizuālās, multimediju un dizaina nozarēs, veidojot pārrobežu sadarbības tīklu un radošo industriju attīstībai projekta reģionā ilgtermiņā.
Projekta gaitā plānots arī izveidot atbalsta infrastruktūru pašvaldībās pie mākslas, mūzikas skolām u.c. Projekts tiek realizēts Latvijas Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013 ietvaros ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansiālu (ERAF) atbalstu.
Projekta kopējais budžets: 1 189 592 EUR, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas aktivitātēm paredzētais budžets ir 43 000 EUR.
Plašāka informācija par projekta aktualitātēm atrodama mājas lapā www.kurzemesregions.lv
Kontaktinformācija:
Zanda Zeidaka
Projekta vadītāja
Tālr. 67338738
e-pasts: zanda.zeidaka@kurzemesregions.lv
Projekta vadītāja
Tālr. 67338738
e-pasts: zanda.zeidaka@kurzemesregions.lv
Vēl līdz 2011.gada 8.augustam var pieteikties dalībai VI mūsdienu ritma mūzikas festivālam – meistarklasēm „VENTSPILS GROOVE 2011”, kas norisināsies no 2011.gada 15. līdz 21. augustam Ventspilī.
Piedalīties aicināti dažādu paaudžu un iepriekšējas sagatavotības dalībnieki.
Piedalīties aicināti dažādu paaudžu un iepriekšējas sagatavotības dalībnieki.
Šogad meistarklases vadīs pasniedzēji un viesmākslinieki no Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Norvēģijas, Čehijas un Venecuēlas. Aicināti arī Latvijas mūziķi – Inga Bērziņa, Renārs Lācis, Ritvars Garoza, Māris Plūme, Kaspars Grigalis un Staņislavs Judins un citi.
Meistarklašu dienas kārtībā katru dienu no plkst.10.00 līdz 13.00 norisināsies nodarbības izvēlētajās specialitātēs, bet savukārt no plkst.14.00 līdz 17.00 – audzēkņu muzicēšana ansambļu sastāvos un big bendā.
Darbs ar dalībniekiem tiks organizēts atbilstoši viņu priekšzināšanu līmenim, izvēlētajai specialitātei un skaitam.
Šogad festivāla ietvaros interesentiem tiek piedāvātas divas iepriekš nebijušas lietas:
- - Meistarklase mūzikas tehnoloģijās Darbs skaņu ierakstu studijā un koncertu apskaņošana – vadīs Helsinku Pop/Jazz konservatorijas mūzikas tehnoloģiju pasniedzējs Tommi Paju un Latvijas skaņu režijas speciālists;
- - Mazā Big band nometne (bērniem) – vadīs Renārs Lācis.
Tāpat meistarklašu ietvaros paredzēti koncerti kā ar profesionālu Latvijas un ārzemju mūziķu piedalīšanos, tā arī pašu meistarklašu dalībnieku koncerti.
Kā ierasts ik vakaru Ventspils pilsētas domes Kultūras centra telpās notiks tradicionālie Jam session.
Lai pieteiktos meistarklasēm ir jāaizpilda pieteikuma anketa, kura atrodama Ventspils Mūzikas vidusskolas mājas lapā: http://www.vmv.ventspils.lv/?c=10017 un līdz 2011.gada 8.augustam ieskaitot jānosūta:
- - pa pastu, adrese Ventspils Mūzikas vidusskola, Pils iela 38, Ventspils, LV-3601
- - pa e-pastu: treilibs@gmail.com
- - vai iesniegt Ventspils Mūzikas vidusskolas administrācijā (Pils iela 38, Ventspils, 2.stāvā)
Papildu informācija interesentiem par festivāla norisi atrodama Ventspils Mūzikas vidusskolas mājas lapā: http://www.vmv.ventspils.lv/?c=10017
VI mūsdienu ritma mūzikas festivāls – meistarklases VENTSPILS GROOVE 2011 notiks Latvijas – Lietuvas pārrobežu programmas projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas – Lietuvas pierobežas reģionos” ietvaros.
Turpmākai informācijai:
Ilze Petrovska
Ventspils pilsētas domes
Attīstības pārvaldes
Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja
e-pasts: Ilze.Petrovska@ventspils.gov.lv
Projekta „Radošo industriju attīstība Latvijas-Lietuvas pierobežas reģionos“ ietvaros vasarā notiks keramikas plenērs jauniešiem Lietuvā, Rokiskis pilsētā.
Plenēra norises laiks: 8.-12. augusts, 2011.
Plenēra mērķa auditorija: jaunieši vecumā no 12-17 gadiem, kuriem interesē keramika.
Lūgums dalībai plenērā pieteikties līdz 15. jūlijam nosūtūtot e-pastu uz adresi zanda.zeidaka@kurzemesregions.lv
Pasākuma programmu skatīt šeit>>
Pasākuma organizatori sedz ēdināšanas, apmācību un materiālu izmaksas.
Dalībnieki paši sedz dzīvošanas un ceļa izdevumus.
PROJEKTS "RADOŠO INDUSTRIJU ATTĪSTĪBA LATVIJAS - LIETUVAS PIEROBEŽAS REĢIONOS"
Projekta mērķis:
radīt labvēlīgu vidi radošo industriju attīstībai reģionos, palieli not to īpatsvaru kopproduktā, veicinot ideju komercializāciju audiovizuālās, multimediju un dizaina nozarēs un veidojot atbalsta infrastruktūru pašvaldībās.
Projekta uzdevumi:
− izpētīt izglītības piedāvājumu attiecībā uz radošo industriju profesijām;
− izpētīt radošo industriju nozaru attīstības potenciālu projekta teritorijā, noteikt nozares, kurām ir lielākais attīstības potenciāls katrā reģionā;
− veidot izpratni par radošajām industrijām, to nozīmi, specifiku, struktūru un attīstības potenciālu;
− veicināt radošo ideju komercializāciju;
− izveidot atbalsta infrastruktūru pašvaldībās, pie mākslas, mūzikas skolām, jauniešu iniciatīvas centriem;
− radīt bāzi prakses vietu nodrošinājumam un mentoringa kustībai radošo industriju nozarēs.
Projekta aktivitātes:
1. Projekta vadība un publicitāte
(iesaistītie partneri: Vadošais partneris – ZPR, Partneri – KPR, LPR, pašvaldības)
2. Radošo ideju un darbu komercializācijas veicināšana:
a. Radošo industriju pārstāvju, uzņēmēju un profesionālo izglītības iestāžu skolēnu sadarbības veicināšanas pasākumi (forums, semināri, meistarklases, konkurss, konference);
b. pētījums par radošo industriju nozaru attīstību Latvijas un Lietuvas pierobežu reģionos, lai apzinātu RI jomā strādājošo uzņēmēju skaitu un izglītības programmu piedāvājumu, kā arī noteiktu nozares ar lielāko attīstības potenciālu;
c. Mārketinga aktivitātes.
(iesaistītie partneri: Vadošais partneris – ZPR, Partneri – KPR, LPR, pašvaldības)
3. Radošo industriju infrastruktūras uzlabošana uz esošo mākslas, mūzikas skolu un jaunrades centru bāzes.
(iesaistītie partneri: Vadošais partneris – ZPR, Partneri – pašvaldības)
Projekta ilgums:
18 mēneši (01.01.2011. – 30.06.2012.)
