LIEPĀJĀ IEPAZĪSTINĀS AR PĒTĪJUMU REZULTĀTIEM PAR GLIEMEŅU AUDZĒŠANU BALTIJAS JŪRĀ
.JPG)
Kurzemes plānošanas reģions 5.decembrī aicina pašvaldību pārstāvjus, zvejniekus, vides speciālistus un citus interesentus uz tikšanos Liepājā, lai iepazīstinātu ar 2 gadu laikā apkopoto informāciju un pētījumu rezultātiem par gliemeņu audzēšanas iespējām Baltijas jūrā.
Pasākumā Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ingrīda Puriņa informēs par Liepājas pusē šogad veikto pētījumu „Gliemeņu audzēšanai piemēroto apstākļu un vietu noteikšana Baltijas jūras Kurzemes piekrastē”. Pētījuma mērķis bija izvērtēt gliemeņu Mytilus trossulus augšanai potenciāli piemērotās vietas Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Lai veiktu pētījumu, jūrā iepretim Bernātiem, Liepājai un Pāvilostai dažādos dziļumos aprīlī tika ievietotas virves jeb substrāts, pie kura pēc gliemeņu nārsta piestiprinājās gliemeņu kāpuri. Institūta darbinieki sezonas laikā vairākkārt apsekoja ievietotās virves un veica dažādus mērījumus.
Tikšanās turpinājumā Zaiga Ozoliņa no Vides investīciju fonda stāstīs par gliemeņu audzēšanu kā biznesa iespēju vietējiem zvejniekiem. Savukārt Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Ligita Laipeniece stāstīs par nākotnes iecerēm, lai attīstītu gliemeņu audzēšanu kā akvakultūras apakšnozari Latvijā.
Noslēgumā Liepājas Universitātes profesors Armands Grickus sniegs ieskatu par Baltijas jūras resursu integrētas izmantošanas iespējām.
Pasākumā Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ingrīda Puriņa informēs par Liepājas pusē šogad veikto pētījumu „Gliemeņu audzēšanai piemēroto apstākļu un vietu noteikšana Baltijas jūras Kurzemes piekrastē”. Pētījuma mērķis bija izvērtēt gliemeņu Mytilus trossulus augšanai potenciāli piemērotās vietas Baltijas jūras Kurzemes piekrastē. Lai veiktu pētījumu, jūrā iepretim Bernātiem, Liepājai un Pāvilostai dažādos dziļumos aprīlī tika ievietotas virves jeb substrāts, pie kura pēc gliemeņu nārsta piestiprinājās gliemeņu kāpuri. Institūta darbinieki sezonas laikā vairākkārt apsekoja ievietotās virves un veica dažādus mērījumus.
Tikšanās turpinājumā Zaiga Ozoliņa no Vides investīciju fonda stāstīs par gliemeņu audzēšanu kā biznesa iespēju vietējiem zvejniekiem. Savukārt Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Ligita Laipeniece stāstīs par nākotnes iecerēm, lai attīstītu gliemeņu audzēšanu kā akvakultūras apakšnozari Latvijā.
Noslēgumā Liepājas Universitātes profesors Armands Grickus sniegs ieskatu par Baltijas jūras resursu integrētas izmantošanas iespējām.
.jpg)
Pasākumu 5.decembrī Liepājā rīkos viesnīcā Kolumbs no plkst. 10.00 - 14.00.
Pasākuma programmu skatīt šeit>>
Šis būs Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A projekta „Gliemju komerciāla audzēšana, pārstrāde un izmantošana Baltijas jūras reģionā” (Baltic EcoMussel) noslēguma pasākums.
„Baltic EcoMussel” īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra sadarbībā ar Latvijas partneriem Kurzemes plānošanas reģionu un SIA „Vides investīciju fondu” un Somijas partneri „Novia” Lietišķo zinātņu augstskolu. Projekta mērķis irsekmēt gliemeņu audzēšanas uzņēmējdarbību Baltijas jūras reģionā, vienlaikus mazinot Baltijas jūras piesārņojumu. Projekta ilgums 24 mēneši: 01.01.2012.-31.12.2013. Kopējais budžets ir 723 051,00 EUR, t.sk.: 560 443,00 EUR - Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, 162 608,00 EUR - projekta partneru līdzfinansējums.
Informāciju sagatavoja
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Konferencē „Gliemeņu audzēšana - jauna akvakultūras apakšnozare Baltijas jūrā” 2013.gada
26. – 27.novembrī trīs valstu: Latvijas, Somijas un Zviedrijas, akvakultūras nozares eksperti, zinātnieki, politikas veidotāji un zivsaimniecības uzņēmēji divu dienu konferencē iepazīsies ar projekta rezultātiem – gliemeņu audzēšanas tehnoloģijām Baltijas jūrā, un diskutēs par jauniem, ilgtermiņa Baltijas jūras apsaimniekošanas risinājumiem.
Konferences pirmajā dienā galvenais būs Baltijas jūras turpmākās pastāvēšanas jautājums. Lisa Svensone (Lisa Svensson) no Zviedrijas Vides ministrijas un Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Rolands Arturs Bebris runās par ilgtspējīgu Baltijas jūras apsmaimniekošanu jeb t.s. “zilo izaugsmi” (blue growth). Zviedrijas Premjerministra biroja pārstāvis Ēriks Kiesovs (Erik Kiesow) un Ulfs Vikstroms (Ulf Wikström) no ES Interact punkta Somijā iepazīstinās ar ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam kā rīku savstarpēji saskaņotai Baltijas jūras valstu darbībai.
Dienas otrajā daļā runās par gliemeņu audzēšanu kā rīku Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot jaunu, alternatīvu saimniekošanas veidu piekrastē dzīvojošajiem.
Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūras (East Sweden Energy Agency, Zviedrija), Somijas Lietišķo zinātņu augstskolas „Novia” (Novia University of Applied Sciences) un SIA „Vides investīciju fonds” pārstāvji iepazīstinās ar divu gadu laikā apkopoto informāciju un veikto pētījumu rezultātiem par gliemeņu audzēšanas iespējām Baltijas jūrā.
Akvakultūras praktiķi un pētnieki Ods Lindāls no Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas (Odd Lindahl, The Royal Swedish Academy of Science) un Šarlote Jonsone no Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes (Charlotte Jönsson, Swedish University of Agricultural Sciences) runās par gliemeņu pārstrādes iespējām.
Konferences otro dienu iesāks Dr.sc.ing Armands Grickus no Liepājas Universitātes un runās par integrētu Baltijas jūras resursu apsaimniekošanu. Otrā diena būs galvenokārt par Baltijas jūrai piemērotām tehnoloģijām un aprīkojumu gliemeņu audzēšanai. Konferenci noslēgs ar dalībnieku diskusiju par tālāko Baltijas jūras apsaimiekošanu un jaunām, kopīgu projektu idejām.
Konferences norises vieta – „Maritim Park Hotel” Slokas ielā 1, Rīgā, sākums pl.9:00. Konferences darba valoda – angļu.
Konferences programma skatāma šeit>>
Konferenci rīko projekta „Baltic EcoMussel’’ ietvaros ar mērķi sekmēt gliemeņu audzēšanas uzņēmējdarbību Baltijas jūras reģionā, vienlaikus mazinot Baltijas jūras piesārņojumu.
„Baltic EcoMussel’’ Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A ietvarosīsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra sadarbībā ar Latvijas partneriem Kurzemes plānošanas reģionu un SIA „Vides investīciju fondu”un Somijas partneri „Novia” Lietišķo zinātņu augstskolu.Projekta ilgums 24 mēneši: 01.01.2012.-31.12.2013. Kopējais budžets ir 723 051 EUR, t.sk.: 560 443 EUR - Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, 162 608 EUR - projekta partneru līdzfinansējums.
Informāciju sagatavoja
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Kurzemes Plānošanas reģions
No š.g. marta līdz oktobrim Latvijas Hidroekoloģijas institūts Baltijas jūras Kurzemes piekrastē veic pētījumu par gliemeņu (latīniskais nosaukums pētījuma uzmanības centrā esošajai sugai - Mytilus trossulus)audzēšanai piemēroto apstākļu un vietu noteikšanu. Pētījuma pasūtītājs ir Kurzemes plānošanas reģions, un tas tiek veikts Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A projekta „Gliemju komerciāla audzēšana, pārstrāde un izmantošana Baltijas jūras reģionā” (Baltic EcoMussel) ietvaros.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt gliemeņu augšanai potenciāli piemērotās vietas Baltijas jūras Kurzemes piekrastē, lai iegūto informāciju izmantotu gliemeņu audzēšanas kā saimnieciskās darbības veida attīstībai un monitoringam.
Pētījuma laikā Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātnieki veic gan teorētiskus pētījumus, apkopojot informāciju par gliemeņu augšanai un attīstībai būtiskiem apstākļiem, piemēram, ūdens sāļumu, dziļumu, barības pieejamību, gan pilotpētījumu par gliemeņu kāpuru piesaistīšanos mākslīgam substrātam dažādās vietās Baltijas jūrā Kurzemes piekrastē. Lai veiktu pilotpētījumu, Baltijas jūrā dažādās vietās un dažādos dziļumos jau aprīlī tika ievietotas virves, kas ir substrāts, pie kura pēc gliemeņu nārsta piestiprinās izmēros pavisam mikroskopiskie gliemeņu kāpuri. Institūta darbinieki sezonas laikā vairākkārt apsekoja ievietotās virves un veica dažādus mērījumus – noteica ūdens caurredzamību, hlorofila un barības vielu daudzumu ūdenī.
Septembra sākuma siltajās un mierīgajās atvasaras dienās institūta pētnieki veica pēdējo nozīmīgāko un gaidītāko apsekojumu, kura galvenais mērķis bija iegūt paraugus no substrāta un konstatēt, vai uz tā atrodami mazie gliemeņu kāpuri. Piestiprinājušies kāpuri tika konstatēti visās vietās, kur tika ievietotas virves (Baltijas jūrā iepretim Bernātiem, Liepājai un Pāvilostai). Pētnieki vēl veiks ievākto paraugu analīzi un noteiks, kādā dziļumā ir vislielākā kāpuru piestiprināšanās intensitāte u.c. būtisku informāciju. Tas, ka ir konstatēti kāpuri, kas piesaistījušies mākslīgam substrātam, nozīmē, ka gliemeņu audzēšanai Kurzemes piekrastē ir potenciāls. Institūta darbinieki atzīst, ka šī pilotpētījuma mērķis ir sasniegts, taču nepieciešams turpināt pētījumus par to, kā šie kāpuri aug un attīstās.
Oktobra sākumā zinātnieki iesniegs šī pētījuma noslēguma ziņojumu, un ar šo informāciju ikviens varēs iepazīties Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Projektu īsteno Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam ietvaros. Tā vadošais partneris ir Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra (East Sweden Energy Agency, Zviedrija) Kā partneri iesaistīti arī Kurzemes plānošanas reģions un SIA Vides investīciju fonds no Latvijas un „Novia” Augstskola (Novia University of Applied Sciences) Somijā.
Projekta ilgums 24 mēneši: 01.04.2012.-30.12.2013. Kopējais budžets ir 723 051 EUR, t.sk.: 560 443 EUR - Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums, 162 608 EUR - projekta partneru līdzfinansējums.
Kontaktpersona Ligita Laipeniece, ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv vai 29400634.
Attēlā: Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki gatavojas kārtējam apsekojumam.
Fotogrāfijas autore L.Laipeniece
Attēlā: Virve – substrāts, uz kura pat ar neapbruņoti aci redzami piestiprinājušies gliemeņu kāpuri, kuru izmēri nepārsniedz vienu līdz dažus milimetrus.
Fotogrāfijas autore L.Laipeniece
Attēlā: Viss tiek protokolēts.
Fotogrāfijas autore L.Laipeniece
PROJEKTA PĀRSTĀVJI APGŪST KANĀDIEŠU PIEREDZI GLIEMEŅU AUDZĒŠANĀ
Lai iepazītu citu valstu pieredzi un piemērotākās tehnoloģijas gliemeņu audzēšanai Baltijas jūrā, no 8. līdz 16.jūnijam projekta „Baltic EcoMussel” komanda viesojās Kanādā.
Vizītes mērķis apkopot praktisku informāciju, veikt pētījumus un izstrādāt dokumentāciju gliemeņu audzēšanas ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā.
No Latvijas puses piedalījās Vides investīciju fonda pārstāve Zaiga Ozoliņa. Vizītes laikā projekta komanda apmeklēja gliemeņu audzēšanas fermas Prinča Edvarda un Ņūfaundlendas salās, tikās ar Prinča Edvarda salas Akvakultūras asociācijas un Marine Stewardship Council (tostarp sertificē jūras produktus) pārstāvjiem.
Ģeogrāfiskais novietojums un klimatiskie apstākļi ļauj kanādiešu pieredzi pielietot arī Latvijas gadījumā, jo pastāv līdzīgas grūtības gliemeņu audzēšanā - ziemā aizsalst piekraste, un rezultātā ledus kustība var bojāt gliemeņu fermas. Par potenciālo gliemeņu audzēšanas apvidu Latvijā galvenokārt var uzskatīt atklāto jūras piekrasti, lai gan līdzīgi kā Kanādā spēcīgā piekrastes viļņu iedarbība apdraud gliemeņu līnijas, tāpēc tās tiek iegremdētas 1-2 metrus zem ūdens virsmas. Svarīgi ir rēķināties ar putnu un invazīvo sugu apdraudējumu (nirējpīles, tunikāti, jūras zvaigznes, krabji). Piemēram, gliemeņu audzētājs Gary Rogers no „E&G Rogers Mussel Farm” aplēsis, ka putni gadā plānoto novācamo gliemeņu daudzumu var samazināt par 15%. Papildus kanādiešiem jārēķinās arī ar paisumiem un bēgumiem.
Zaiga Ozoliņa par vizītē redzēto stāsta: „Fermās bija iespēja apskatīt un uzzināt gan par gliemeņu audzēšanas paņēmieniem, gan nepieciešamajām tehnoloģijām un to izmaksām. Centāmies arī filmēt un fotogrāfēt prakstiskos darbus, ir daudz vērtīgas informācijas un atziņu. Kanādiešu veiksmes atslēga gliemeņu audzēšanai – izmanto vietējo darbaspēku (vidēji 10 – 20 cilvēku fermā), vietējās izejvielas un tehnoloģijas, noieta tirgi atrodas blakus ražošanas vietām, divdesmit gadu ilga pieredze nozarē, cieša sadarbība starp zvejniekiem un zinātniekiem par piemērotākajām tehnoloģijām un to nemitīgu uzlabošanu, papildus viņi saņem gan reģionālo, gan federālo atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai.
Projekta gaitā iegūtā informācija no pieredzes braucieniem un pētījumiem tiek apkopota un tā būs pieejama zvejniekiem, novadu pašvaldībām un citiem gliemeņu audzēšanas biznesā ieinteresētajiem. Rudenī, 26. – 27. novembrī aicinām piedalīties projekta noslēguma konferencē Rīgā, kur runāsim ar gliemeņu audzēšanas iespējām Baltijas jūrā.’’
Pieredzes apmaiņas brauciens organizēts Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta CB58 „Baltic EcoMussel” ietvaros. Projektu īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051 EUR.
Vairāk informācijas šeit>>
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece, Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes Plānošanas reģions
GSM 29579488, ilze.arniece@kurzemesregions.lv
REĢIONĀLĀS DARBA GRUPAS DISKUSIJA
"ILGTSPĒJĪGA UN INOVATĪVA BALTIJAS JŪRAS RESURSU IZMANTOŠANA"
2013.gada 25.aprīlī, Rojā
(vieta tiks precizēta)
Diskusijas mērķis ir informēt pašvaldības speciālistus, lēmumu pieņēmējus, zvejniekus, tūrisma uzņēmējus un vides speciālistus par ilgtspējīgu un inovatīvu Baltijas jūras resursu izmantošanu un rosināt diskusiju par iespējām veicināt Baltijas jūras resursu izmantošanu savās pašvaldībās.
Darba kārtību skatīt šeit>>
REĢIONĀLĀS DARBA GRUPAS DISKUSIJA
"ILGTSPĒJĪGA UN INOVATĪVA BALTIJAS JŪRAS RESURSU IZMANTOŠANA"
2013.gada 23.aprīlī, Pāvilostā
(vieta tiks precizēta)
Diskusijas mērķis ir informēt pašvaldības speciālistus, lēmumu pieņēmējus, zvejniekus, tūrisma uzņēmējus un vides speciālistus par ilgtspējīgu un inovatīvu Baltijas jūras resursu izmantošanu un rosināt diskusiju par iespējām veicināt Baltijas jūras resursu izmantošanu savās pašvaldībās.
Darba kārtību skatīt šeit>>
GLIEMEŅU AUDZĒŠANA BALTIJAS JŪRĀ - JAUNS UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIDS KURZEMES PIEKRASTĒ
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds” 21.martā Rīgā rīko diskusiju „Gliemeņu audzēšanas biznesa attīstīšana Latvijā - jauna saimnieciskās darbības veida attīstības priekšnoteikumi un iespējas”.
Diskusija notiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ēkā Peldu ielā 25, 101.telpā, plkst.10.00 - 13.00.
Diskusijā piedalīties aicināti pārstāvji no institūcijām, kurām ir noteikta atbildība saistībā ar jauna saimnieciskā darbības veida attīstību jūrā. Tikšanās reizē piedalīsies pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības un Zemkopības ministrijām, kā arī Latvijas jūras administrācijas, Lauku atbalsta dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Vides valsts dienesta, Latvijas Hidroloģijas institūta, Latvijas Zvejnieku federācijas un Vides attīstības biedrības pārstāvji.
Diskusijas mērķis ir informēt atbildīgās institūcijas par projektu, gliemeņu audzēšanas pieredzi citās Baltijas jūras reģiona valstīs, gliemeņu audzēšanas kā saimnieciskās darbības veida ietekmi uz vidi un ekonomiku, bet galvenokārt diskutēt par nosacījumiem, ko attiecībā uz gliemeņu audzēšanu, ieguvi un realizāciju komerciālos nolūkos Latvijā pašreiz nosaka tiesību un normatīvie akti, kā arī par šī saimnieciskā darbības veida attīstības iespējām.
Diskusija tiek rīkota projekta „Gliemju komerciāla audzēšana, pārstrāde un izmantošana Baltijas jūras reģionā” (Baltic EcoMussel) ietvaros. Projekta mērķis ir sekmēt gliemeņu audzēšanas biznesa attīstību Baltijas jūras reģionā. Gliemeņu audzēšana ir populāra tādās Eiropas valstīs kā Francija, Spānija, Nīderlande, Itālija, Vācija, Zviedrija, Dānija u.c., un Baltijas jūras reģionā līdz šim nav attīstīta. Tomēr Somijā un Zviedrijā veiktā pētījuma rezultāti liecina par gliemeņu audzēšanas potenciālu arī Baltijas jūras teritorijā.
Baltijas jūrā izaudzētās gliemenes var tikt izmantotas zivju un putnu barības ražošanaiu.c. Gliemeņu audzēšanas biznesa attīstība Latvijā dotu iespēju palielināt akvakultūras produkcijas apjomu, kas pašreiz ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.
Projekta gaitā līdz šim jau rīkota pirmā diskusija par gliemeņu audzēšanas iespējām Baltijas jūrā. Tajāgalvenokārt piedalījās zivsaimniecības nozares pārstāvji un citu ar gliemeņu audzēšanu saistītu nozaru uzņēmēji, pašvaldību un mediju pārstāvji. Projekta ietvaros rīkoti arī divi pieredzes apmaiņas braucieni uz gliemeņu audzēšanas pilotfermu Ālandu salās, Somijā, gliemeņu fermu Dānijā un gliemeņu pārstrādes pilotuzņēmumu Zviedrijā.
Projektu „Baltic EcoMussel” Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam ietvaros īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes plānošanas reģions un SIA „Vides investīciju fonds” Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece, Sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM 29579488, ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Diskusijas darba kārtību skatīt šeit>>
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA „Vides investīciju fonds” 21.martā Rīgā rīko diskusiju „Gliemeņu audzēšanas biznesa attīstīšana Latvijā - jauna saimnieciskās darbības veida attīstības priekšnoteikumi un iespējas”. Diskusija notiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ēkā Peldu ielā 25, 101.telpā, plkst.10.00 - 13.00.
Diskusijā piedalīties aicināti pārstāvji no institūcijām, kurām ir noteikta atbildība saistībā ar jauna saimnieciskā darbības veida attīstību jūrā. Tikšanās reizē piedalīsies pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālas attīstības un Zemkopības ministrijām, kā arī Latvijas jūras administrācijas, Lauku atbalsta dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Vides valsts dienesta, Latvijas Hidroloģijas institūta, Latvijas Zvejnieku federācijas un Vides attīstības biedrības pārstāvji.
Diskusijas mērķis ir informēt atbildīgās institūcijas par projektu, gliemeņu audzēšanas pieredzi citās Baltijas jūras reģiona valstīs, gliemeņu audzēšanas kā saimnieciskās darbības veida ietekmi uz vidi un ekonomiku, bet galvenokārt diskutēt par nosacījumiem, ko attiecībā uz gliemeņu audzēšanu, ieguvi un realizāciju komerciālos nolūkos Latvijā pašreiz nosaka tiesību un normatīvie akti, kā arī par šī saimnieciskā darbības veida attīstības iespējām.
Diskusija tiek rīkota projekta „Gliemju komerciāla audzēšana, pārstrāde un izmantošana Baltijas jūras reģionā” (Baltic EcoMussel) ietvaros. Projekta mērķis ir sekmēt gliemeņu audzēšanas biznesa attīstību Baltijas jūras reģionā. Gliemeņu audzēšana ir populāra tādās Eiropas valstīs kā Francija, Spānija, Nīderlande, Itālija, Vācija, Zviedrija, Dānija u.c., un Baltijas jūras reģionā līdz šim nav attīstīta. Tomēr Somijā un Zviedrijā veiktā pētījuma rezultāti liecina par gliemeņu audzēšanas potenciālu arī Baltijas jūras teritorijā.
Baltijas jūrā izaudzētās gliemenes var tikt izmantotas zivju un putnu barības ražošanaiu.c. Gliemeņu audzēšanas biznesa attīstība Latvijā dotu iespēju palielināt akvakultūras produkcijas apjomu, kas pašreiz ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.
Projekta gaitā līdz šim jau rīkota pirmā diskusija par gliemeņu audzēšanas iespējām Baltijas jūrā. Tajāgalvenokārt piedalījās zivsaimniecības nozares pārstāvji un citu ar gliemeņu audzēšanu saistītu nozaru uzņēmēji, pašvaldību un mediju pārstāvji. Projekta ietvaros rīkoti arī divi pieredzes apmaiņas braucieni uz gliemeņu audzēšanas pilotfermu Ālandu salās, Somijā, gliemeņu fermu Dānijā un gliemeņu pārstrādes pilotuzņēmumu Zviedrijā.
Projektu „Baltic EcoMussel” Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam ietvaros īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes plānošanas reģions un SIA „Vides investīciju fonds” Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece, Sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM 29579488, ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Diskusijas darba kārtību skatīt šeit>>
12.-13. martā Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs Kristiāns Godiņš un projektu vadītāja Ligita Laipeniece projekta „Baltic EcoMussel” ietvaros atradīsies Zviedrijā darba sanāksmē, kur diskutēs par projekta gaitu un nākotnes sadarbības iespējām starp partneriem. Projekta mērķis ir sekmēt gliemju audzēšanas kā komerciāli izdevīga zivsaimniecības virziena attīstību.
Sanāksmē Zviedrijā piedalīsies arī pārējie projekta partneri: vadošais partneris Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra no Zviedrijas, SIA Vides investīciju fonds no Latvijas un „Novia” Augstskola no Somijas. Tikšanās laikā Projekta uzraudzības grupa ar Projekta darba grupu diskutēs par projekta gaitu un līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, kā arī saskaņos turpmākos praktiskos uzdevumus.
Tikšanās laikā paredzēta arī tikšanās ar citu ar Baltijas jūras un tās resursu apsaimniekošanu saistītu projektu pārstāvjiem. Līdzīgu tikšanos Latvijā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides investīciju fondu rīkoja 2012.gada novembrī. Jau tad L.Laipeniece atzina, ka šādi pasākumi, kur vairāku projektu pārstāvji apmainās ar informāciju, pieredzi un zināšanām, ir jārīko biežāk un varbūt pat plašākā lokā, tādējādi ne tikai popularizējot projektus un tajos apkopoto informāciju, bet arī nodrošinot ilgtspējīgu attīstību konkrētajā jomā.
Zviedrijā tikšanās ar „Auquabest” un „Jobvab” projektu pārstāvjiem. „Auquabest” projektā arī partneris no Latvijas - Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”, tas galvenokārt saistīts ar zivju atražošanu krastā un akvakultūras tehnoloģiju jautājumiem.
Darba vizīte tiek organizēta Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta CB58 „Baltic EcoMussel” ietvaros. Projekta laikā tiks apkopota informācija un izstrādāts pamatojums nozares ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā. Projektu īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes Plānošanas reģions
GSM 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Sanāksmē Zviedrijā piedalīsies arī pārējie projekta partneri: vadošais partneris Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra no Zviedrijas, SIA Vides investīciju fonds no Latvijas un „Novia” Augstskola no Somijas. Tikšanās laikā Projekta uzraudzības grupa ar Projekta darba grupu diskutēs par projekta gaitu un līdz šim sasniegtajiem rezultātiem, kā arī saskaņos turpmākos praktiskos uzdevumus.
Tikšanās laikā paredzēta arī tikšanās ar citu ar Baltijas jūras un tās resursu apsaimniekošanu saistītu projektu pārstāvjiem. Līdzīgu tikšanos Latvijā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides investīciju fondu rīkoja 2012.gada novembrī. Jau tad L.Laipeniece atzina, ka šādi pasākumi, kur vairāku projektu pārstāvji apmainās ar informāciju, pieredzi un zināšanām, ir jārīko biežāk un varbūt pat plašākā lokā, tādējādi ne tikai popularizējot projektus un tajos apkopoto informāciju, bet arī nodrošinot ilgtspējīgu attīstību konkrētajā jomā.
Zviedrijā tikšanās ar „Auquabest” un „Jobvab” projektu pārstāvjiem. „Auquabest” projektā arī partneris no Latvijas - Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”, tas galvenokārt saistīts ar zivju atražošanu krastā un akvakultūras tehnoloģiju jautājumiem.
Darba vizīte tiek organizēta Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta CB58 „Baltic EcoMussel” ietvaros. Projekta laikā tiks apkopota informācija un izstrādāts pamatojums nozares ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā. Projektu īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes Plānošanas reģions
GSM 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
GLIEMEŅU AUDZĒŠANA - BIZNESA UN EKOLOĢIJAS IESPĒJA BALTIJAS JŪRĀ
Sākoties jaunam gadam, ne tikai atskatāmies uz paveikto, bet arī domājam par nākotni un jaunām biznesa iespējām Latvijā. Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides investīciju fondu pētī gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.
Gliemeņu audzēšanai Baltijas jūrā ir divas nozīmīgas priekšrocības nākotnē. Pirmkārt, tā var kļūt par alternatīvu zivsaimniecības nozari zvejniekiem apstākļos, kad tiek samazināts zvejas kvotas. Otrkārt, gliemenes var kļūt par nozīmīgu Baltijas jūras ekosistēmas sargu, jo barojoties attīra jūru.
Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta tādās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata līdzīgās valstīs kā Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, „Baltic EcoMussel” projekta ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem pētī gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.
Saskaņā ar Latvijas Dabas fonda sniegto informāciju Ziemeļu puslodē izplatīta un audzēšanai Baltijas jūrā piemērotākā ir melna divvāku gliemene – ziemeļu ēdamgliemene jeb mīdija (latīniskais nosaukums Latvijā sastopamajai sugai - Mytilus trossulus). Šī gliemeņu suga nav invazīva, audzēšanas gadījumā gliemenes netiek mākslīgi vairotas vai barotas. Tieši pretēji – ziemeļu ēdamgliemene ir viena no Baltijas jūras ekosistēmas pamata sugām, kas atrodama tur jau šobrīd un, barojoties ar planktoniskiem organismiem un mikroskopiskām organiskām daļiņām, vienlaikus arī attīra jūras ūdeni.
Jau pieminētā projekta ietvaros Latvijas eksperti dodas pieredzes apmaiņas braucienos uz Zviedrijas, Dānijas un Kanādas gliemeņu fermām, pārstrādes uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, lai rezultātā izstrādātu uz aprēķiniem balstītu biznesa plānu un rekomendācijas gliemeņu audzēšanas nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Tiekoties ar zivsaimniecības politikas veidotājiem un citiem speciālistiem, projekta komanda saskaras ar to, ka Latvijā šobrīd trūkst informācijas par gliemeņu audzēšanas iespējām, lai šo virzienu attīstītu. Trūkst gan pamata informācijas par konkrēto gliemeņu sugu, gan, kas vēl nozīmīgāk – valda maldīgs priekšstats par gliemeņu audzēšanas procesu, to pielīdzinot tradicionālajai akvakultūrai.
Kā atzīst projekta eksperte no Vides investīciju fonda Zaiga Ozoliņa, lai arī Latvijā līdz šim trūkst pētījumu par gliemeņu audzēšanas iespējām, citu Baltijas jūras valstu pieredzi un pētījumus vērā ņemot, arī mūsu valstī būtu iespējams veidot gliemeņu fermas, radot papildus peļņas iespējas zvejniekiem un uzlabojot Baltijas jūras ekoloģiju.
Foto autori: Kurzemes Plānošanas reģions
un Torbjörn Engman
un Torbjörn Engman
Papildus informācija par gliemenēm:
Gliemenes attīstības sākumā stadijā pēc nārsta peld pa straumi, meklējot ūdenī virsmas, pie kurām piestiprināties un turpināt augšanu. Par gliemenes ‘’mājām’’ jeb substrātu noder jebkādas ūdenī sastopamās virsmas: metāls, koks, citas gliemenes. Gadījumā, ja gliemenes neatrod virsmas, pie kurām piestiprināties, tās iet bojā.
Gliemeņu augšanas apstākļi Baltijas jūrā salīdzinājumā ar citām jūrām nelielā sāļuma dēļ ir mazāk labvēlīgi – vidējais Baltijas jūras sāļums ir 6 – 10%, kas būtiski ietekmē gliemeņu lielumu. Straujāk gliemenes aug sāļākā ūdenī un var sasniegt piecus centimetrus 14 mēnešu laikā, kamēr Baltijas jūrā to garums 18 mēnešu laikā ir 2 – 3 cm. Tādēļ Latvijā audzētās gliemenes galvenokārt būtu izmantojamas kā lopbarības un zivju barības piedeva nevis pārtikai.
Viens no nozīmīgiem Baltijas jūras piesārņojuma cēloņiem ir slāpekļa un fosfora un to savienojumu nokļūšana ūdenī saimnieciskās darbības dēļ – eitrofikācija jeb barības vielu koncentrācijas pieaugums ūdenī, kura dēļ jūrā palielinās bioloģisko procesu intensitāte, piemēram, aļģu attīstība un organisko vielu uzkrāšanās, kas kopumā noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās.Saskaņā ar Pasaules Dabas fonda pausto katru gadu Baltijas jūrā nonāk ap miljons tonnu slāpekļa un 35 000 tonnu fosfora.
Jau minēts, ka gliemenes barojas, filtrējot (6 – 10 ml/min) jūras ūdeni un to būtiski attīrot no slāpekļa un fosfora. Tādēļ, lai uzlabotu Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli, svarīgi veicināt apstākļus, lai palielinātu gliemeņu skaitu jūrā. Atsaucoties uz Zviedrijas zinātnieka Oda Lindāla (Odd Lindahl) sniegto informāciju, viena tonna novākto gliemeņu par 6 – 10 kilogramiem samazina jūrā konstatētā slāpekļa daudzumu un par 0,6 – 1 kilogramam samazina fosfora daudzumu jūrā.
Papildus informācija par projektu:
Projekta CB58 „Baltic EcoMussel” mērķis ir sekmēt gliemju audzēšanas kā komerciāli izdevīga zivsaimniecības virziena attīstību. Projekta laikā tiks apkopota informācija un izstrādāts pamatojums nozares ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā. Projektu Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam ietvaros īsteno Austrumzviedrijas
Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. īstenots. 77,5 % apmērā to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR. Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim.
Vairāk informācijas par projekta gaitu skatīt šeit>>
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes Plānošanas reģions
GSM 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
TIEKAS VAIRĀKU AR BALTIJAS JŪRAS RESURSU IZMANTOŠANU UN PLĀNOŠANU SAISTĪTU PROJEKTU IEVIESĒJI LATVIJĀ
Latvijas puses partneru: Kurzemes plānošanas reģiona un Latvijas Vides investīciju fonda pārstāves Ligita Laipeniece un Zaiga Ozoliņa, projekta CB58 Baltic EcoMussel ietvaros 2012.gada 15.novembrī tikās ar citu Latvijā īstenojamo ar Baltijas jūras attīstību saistīto projektu ieviesējiem.
Tikšanās mērķis bija kopīgi izrunāt katra projekta un tajā iesaistīto partneru plānotos darbus un rezultātus.
Tikšanās reizē piedalījās pārstāvji no Baltijas Vides foruma, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Vides attīstības biedrības. Organizāciju īstenojamie un jau pabeigtie projekti saistīti ar Baltijas jūras resursu izmantošanu, akvakultūras attīstību un jūras telpisko plānošanu. Tikšanās laikā kolēģi uzzināja pamatinformāciju par katra projekta aktivitātēm un dalījās pieredzē, diskutējot par problēmām un iespējamajiem risinājumiem. Turpmākajā darbā projektu īstenotāji varēs izvairīties no projektos plānoto darbu pārklāšanās un, saskaņojot savstarpējās darbības, idejas un projektu rezultātus, veiksmīgāk tos ieviest praksē.
Kā atzina Kurzemes Plānošanas reģiona projektu vadītāja Ligita Laipeniece, šādi pasākumi, kur vairāku projektu pārstāvji apmainās ar informāciju, pieredzi un zināšanām, ir jārīko biežāk un varbūt pat plašākā lokā, tādējādi ne tikai popularizējot projektus un tajos apkopoto informāciju, bet arī nodrošinot ilgtspējīgu attīstību konkrētajā jomā.
Nozīmīgākie secinājumi pēc tikšanās:
1) būtu nepieciešams veidot ciešāku sadarbību starp atbildīgajām ministrijām (ZM, VARAM, EM), lai uzlabotu situāciju gan zinātnes un pētījumu attīstībā, gan vienotas politikas attīstībā saistībā ar jūras resursu izmantošanu un akvakultūru Latvijā;
2) Latvijā būtu varāk jāatbalsta un jāstiprina pētniecība zivju resursu un jūras resursu izmantošanas jomā;
3) steidzami būtu jārisina piekrastes piederības jautājums, kas pašreizējā ES plānošanas periodā ir par šķērsli ES fondu finansējuma investēšanai piekrastes teritorijā;
4) būtu nepieciešams jūras piekrastes tuvumā attīstīt lēta siltuma avotus (pārstrādes, ražotnes), no kurām iespējams iegūt lētāku siltumu, kas labvēlīgākus apstākļus akvakultūras attīstībai krastā;
5) nepieciešams valstisks skatījums uz akvakultūras kā nozares attīstību, jo Latvijā akvakultūrai šobrīd ir salīdzinoši nelieli ražošanas kopējie apjomi;
6) akvakultūras attīstības iespējas ir jāparedz jūras telpiskajā plānojumā, noteikti jāseko līdzi un jāiesaistās jūras plānošanas procesā;
7) ir nepieciešams atbalsts izpētei un izmēģinājumiem jūrā, lai pārbaudītu iespējamās tehnoloģijas gliemju audzēšanai Latvijas jūras teritorijā.
Vairāk informācijas par tikšanos skatīt protokolā un tikšanās prezentācijās.
Tikšanās tika organizēta Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta CB58 „Baltic EcoMussel” ietvaros.
Projektu īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā.
Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim.
Projekta mērķis ir sekmēt gliemju audzēšanas kā komerciāli izdevīga zivsaimniecības virziena attīstību.
Projekta laikā tiks apkopota informācija un izstrādāts pamatojums nozares ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes Plānošanas reģions
GSM 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Latvijas puses partneru: Kurzemes plānošanas reģiona un Latvijas Vides investīciju fonda pārstāves Ligita Laipeniece un Zaiga Ozoliņa, projekta CB58 Baltic EcoMussel ietvaros 2012.gada 15.novembrī tikās ar citu Latvijā īstenojamo ar Baltijas jūras attīstību saistīto projektu ieviesējiem.
Tikšanās mērķis bija kopīgi izrunāt katra projekta un tajā iesaistīto partneru plānotos darbus un rezultātus.
Tikšanās reizē piedalījās pārstāvji no Baltijas Vides foruma, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Vides attīstības biedrības. Organizāciju īstenojamie un jau pabeigtie projekti saistīti ar Baltijas jūras resursu izmantošanu, akvakultūras attīstību un jūras telpisko plānošanu. Tikšanās laikā kolēģi uzzināja pamatinformāciju par katra projekta aktivitātēm un dalījās pieredzē, diskutējot par problēmām un iespējamajiem risinājumiem. Turpmākajā darbā projektu īstenotāji varēs izvairīties no projektos plānoto darbu pārklāšanās un, saskaņojot savstarpējās darbības, idejas un projektu rezultātus, veiksmīgāk tos ieviest praksē.
Kā atzina Kurzemes Plānošanas reģiona projektu vadītāja Ligita Laipeniece, šādi pasākumi, kur vairāku projektu pārstāvji apmainās ar informāciju, pieredzi un zināšanām, ir jārīko biežāk un varbūt pat plašākā lokā, tādējādi ne tikai popularizējot projektus un tajos apkopoto informāciju, bet arī nodrošinot ilgtspējīgu attīstību konkrētajā jomā.
Nozīmīgākie secinājumi pēc tikšanās:
1) būtu nepieciešams veidot ciešāku sadarbību starp atbildīgajām ministrijām (ZM, VARAM, EM), lai uzlabotu situāciju gan zinātnes un pētījumu attīstībā, gan vienotas politikas attīstībā saistībā ar jūras resursu izmantošanu un akvakultūru Latvijā;
2) Latvijā būtu varāk jāatbalsta un jāstiprina pētniecība zivju resursu un jūras resursu izmantošanas jomā;
3) steidzami būtu jārisina piekrastes piederības jautājums, kas pašreizējā ES plānošanas periodā ir par šķērsli ES fondu finansējuma investēšanai piekrastes teritorijā;
4) būtu nepieciešams jūras piekrastes tuvumā attīstīt lēta siltuma avotus (pārstrādes, ražotnes), no kurām iespējams iegūt lētāku siltumu, kas labvēlīgākus apstākļus akvakultūras attīstībai krastā;
5) nepieciešams valstisks skatījums uz akvakultūras kā nozares attīstību, jo Latvijā akvakultūrai šobrīd ir salīdzinoši nelieli ražošanas kopējie apjomi;
6) akvakultūras attīstības iespējas ir jāparedz jūras telpiskajā plānojumā, noteikti jāseko līdzi un jāiesaistās jūras plānošanas procesā;
7) ir nepieciešams atbalsts izpētei un izmēģinājumiem jūrā, lai pārbaudītu iespējamās tehnoloģijas gliemju audzēšanai Latvijas jūras teritorijā.
Vairāk informācijas par tikšanos skatīt protokolā un tikšanās prezentācijās.
Tikšanās tika organizēta Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta CB58 „Baltic EcoMussel” ietvaros.
Projektu īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā.
Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim.
Projekta mērķis ir sekmēt gliemju audzēšanas kā komerciāli izdevīga zivsaimniecības virziena attīstību.
Projekta laikā tiks apkopota informācija un izstrādāts pamatojums nozares ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes Plānošanas reģions
GSM 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
BALTIJAS JŪRAS GLIEMJU AUDZĒŠANAS ATTĪSTĪBAI TIKŠANĀS SOMIJĀ
Lai veicinātu gliemju audzēšanas biznesa attīstību, projekta "Baltic EcoMussel" ietvaros Kurzemes Plānošanas reģiona pārstāve Ligita Laipeniece 26.-28.novembrim dosies uz projekta darba grupas tikšanos Somijā, Ekenas pilsētā (Ekenäs).
Lai veicinātu gliemju audzēšanas biznesa attīstību, projekta "Baltic EcoMussel" ietvaros Kurzemes Plānošanas reģiona pārstāve Ligita Laipeniece 26.-28.novembrim dosies uz projekta darba grupas tikšanos Somijā, Ekenas pilsētā (Ekenäs).
Pirmajā tikšanās dienā projektā iesaistītie partneri no Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūras, Kurzemes plānošanas reģiona, Latvijas Vides investīciju fonda un Somijas „Novia” Augstskolas diskutēs par līdz šim projektā paveikto.
Otrajā dienā partneriem iespēja apmeklēt Somijas reģionālās darba grupas tikšanos, kuras mērķis ar gliemju audzēšanas biznesa iespējām iepazīstināt vietējos zvejniekus, zinātniekus un citus abu nozaru institūciju pārstāvjus. Tikšanās laikā Somijas projekta partnera pārstāvis Eliecer Díaz stāstīs par gliemju audzēšanas ekonoloģisko nozīmi Baltijas jūrā, Zviedrijas kolēģi dalīsies pieredzē par Ālandu salās izveidotās gliemju fermas darbību, Zaiga Ozoliņa no Latvijas Vides investīciju aģentūras stāstīs par biznesa plāna izstrādi gliemju audzēšanas biznesa uzsākšanai. Runās arī par nepieciešamo aprīkojumu gliemju fermu izveidei un to novākšanai, attīrītu notekūdeņu ietekmi uz gliemju audzēšanas iespējām u.c.
Tā kā līdzīga tikšanās Liepājā jau rīkota šī gada 30.augustā, projekta vadītāja Kurzemes Plānošanas reģionā Ligita Laipeniece uzsver, ka būs interesanti dzirdēt, kādas tēmas un jautājumi aktuāli Somijas zvejniekiem, šo jauno biznesa virzienu uzsākot.
Projektu CB58 „Baltic EcoMussel” īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes plānošanas reģions un Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Tā ilgums 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Tā ietvaros plānots gliemju audzēšanu attīstīt kā komerciāli izdevīgu zivsaimniecības virzienu. Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
Projekta gaitā tiks izstrādātas praktiski pielietojamas metodes un informatīvie materiāli, tiks rīkoti informatīvie pasākumi potenciālo uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanai gliemju audzēšanas nozarē. Tāpat projekta laikā tiks veikti pētījumi un izstrādāta metodoloģija racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Kontaktinformācija:
Ligita Laipeniece
Projekta vadītāja
Kurzemes Plānošanas reģionā
ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv
Projekta „Baltic EcoMussel” ietvaros Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji Kristiāns Godiņš, Ligita Laipeniece un Ilze Ārniece kopā ar projekta partneriem no
1.-3. oktobrim devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Zviedrijas un Dānijas gliemeņu audzēšanas, pārstrādes un pētniecības institūcijām un uzņēmumiem.
Zviedrijas Karaliskās Zinātņu akadēmijas pārstāvis Ph.D. Odd Lindahl projekta komandu iepazīstināja ar savu pētniecisko un praktisko darbību 2011.gadā izveidotajā eksperimentālā gliemeņu pārstrādes uzņēmumā Ellös pilsētā. Pārstrādes uzņēmums izveidots, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus projekta „Submariner” ietvaros. Pārstrādātās gliemenes tiek izmantotas putnu barībā.
Gliemenes tiek pārstrādātas, tās karsējot līdz 90°C karstumam, pēc tam smalcinot gliemeņu masu un, ja nepieciešams, papildus atdalot gliemeņu gaļu no čaumalām. Izvēlētais pārstrādes process ir salīdzinoši dārgs. Lai gatavā produkcija cenas ziņā būtu konkurētspējīga, nepieciešams papildus finansiāls atbalsts, tādēļ Zviedrijā tiek strādāts arī pie finansēšanas modeļa nozares atbalstam.
Tā kā gliemenes attīra jūras ūdeni no fosfora un slāpekļa, kas ūdenī nonāk arī lauksaimnieciskās darbības rezultātā, Zviedrijā lauksaimniecības organizācijas ieinteresētas nākotnē attīstīt gliemeņu audzēšanu, tādējādi mazinot lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Atsaucoties uz O.Lindahl, 2015.gadā plānots ieviest atbalsta sistēmu gliemeņu audzētājiem, kur līdzmaksājumus nodrošinātu arī lauksaimniecības uzņēmumi.
Interesanta bija vizītes otrā diena vēžveidīgo audzēšanas un izpētes centrā „Dansk Skaldyrcenter” Dānijā. Centra darbība galvenokārt saistīta ar gliemeņu audzēšanas izpēti, izglītojošo darbu un konsultāciju sniegšanu. 20-30 % centra ieņēmumu tiek iegūti no audzēto gliemeņu realizācijas, pārējo finansējumu centra darbībai iegūst no Eiropas Savienības struktūrfondu, Dānijas valsts un pašvaldību līdzekļiem.
Dānijas teritorijā jūras ūdens sāļums ir augstāks kā Baltijas jūras piekrastē Zviedrijas, Somijas un Latvijas teritorijā, tādēļ gliemenes izaug lielākas un tās tiek audzētas galvenokārt pārtikai. Vizītes laikā centra vadītājs Ph.D. Jens Kjerulf Petersen iepazīstināja ar centra izveidi, tā darbību un dalījās pieredzē par gliemeņu audzēšanā un novākšanā izmantojamajām tehnoloģijām, kuras dāņi aizguvuši no kolēģiem Kanādā. Vizītes noslēgumā projekta komandai bija iespēja praktiski apskatīt gliemeņu fermu Limfjordā, dodoties braucienā kopā ar uzņēmuma zvejniekiem.
Trešajā dienā notika vizīte uzņēmumā „European Protein” AS, kas ražo lopbarību inovatīvā veidā. Direktors Jens Legarth uzsvēra, ka uzņēmumu interesē arī gliemenes kā viena no izejvielām produkcijas ražošanai. Gliemenes tālākai pārstrādei nepieciešamas šķidrā veidā, turklāt bez īpašas attīrīšanas - gliemeņu masa var saturēt arī aļģes, jūras zvaigznes u.c. jūras produktu piejaukumus. Tiesa, J.Legarth atzina, ka pastāv ierobežojumi Eiropas Savienības likumdošanā, saskaņā ar kuriem uz gliemeņu pārstrādi šobrīd attiecināma zivsaimniecības nevis akvakultūru likumdošana, tādēļ tiek izvirzītas stingras prasības, kas sadārdzina gliemeņu iepirkuma cenu, un no European Protein AS viedokļa padara gliemeņu iepirkuma cenu nekonkurētspējīgu.
Daudzveidīgās vizītes laikā iegūtā informācija ļaus projektā iesaistītajiem partneriem skaidrāk saskatīt gliemeņu audzēšanas attīstības iespējas Latvijā, Zviedrijā un Somijā, kā arī savlaicīgi paredzēt iespējamās problēmas un piedāvāt to risinājumus pašvaldību, reģionālajā un nacionālajā mērogā.
Vizītes foto galerija šeit>>
Pieredzes vizīte tika organizēta Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekta CB58 „Baltic EcoMussel” ietvaros.
Projektu īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes Plānošanas reģions un SIA Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā.
Projekta ilgums ir 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim.
Projekta mērķis ir sekmēt gliemju audzēšanas kā komerciāli izdevīga zivsaimniecības virziena attīstību. Projekta laikā tiks veikti pētījumi un izstrādāta metodoloģija racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece, Sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM 29579488,
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Kurzemes Plānošanas reģions
Pulkveža Brieža iela 4
Rīga, LV 1010
www.kurzemesregions.lv
2012.gada 30.augustā Liepājā, notika pirmā reģionālā diskusija par gliemju audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūras reģionā, uz kuru Kurzemes plānošanas reģions aicināja Latvijas zivsaimniekus.
Materiālus no pasākuma skatīt šeit>>
VEICINĀS GLIEMJU AUDZĒŠANAS BIZNESA UZSĀKŠANU LATVIJĀ
Kurzemes Plānošanas reģions aicina Latvijas zivsaimniekus uz pirmo reģionālo diskusiju par gliemju audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūras reģionā. Diskusija tiek rīkota 2012.gada 30.augustā Liepājā, viesnīcas „Europa City Amrita” Jēkaba hallē, plkst. 11:00.
Piedalīties aicināti pārstāvji no zivsaimniecības nozares, t.sk. zvejnieki, kuģu īpašnieki, zinātnisko, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, t.sk. politikas veidotāji, biogāzes ražotāji, zivju un vistu barības ražotāji, augsnes mēslojuma un bagātinātāju ražotāji un mediju pārstāvji.
Dalībai pasākumā pieteikties līdz 2012.gada 29.augustam, nosūtot informāciju uz e-pastu
ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv vai zvanot pa tālruni 29400634.
Diskusija sadarbībāar Latvijas Vides investīciju fondu tiek rīkota projekta „Baltic EcoMussel” ietvaros. Projekta mērķis ir attīstīt gliemju audzēšanas biznesu Baltijas jūras reģionā.
Gliemju audzēšana ir populāra tādās Eiropas valstīs kā Francija, Spānija, Nīderlande, Itālija, Vācija u.c. un Baltijas jūras reģionā līdz šim nav attīstīta. Tomēr Somijā veiktā pētījuma rezultāti liecina par gliemju audzēšanas potenciālu arī Baltijas jūras teritorijā. Baltijas jūrā izaudzētie gliemji var tikt izmantoti pārtikas ražošanā, zivju un putnu barībai, biodegvielas ražošanai u.c. Līdz ar gliemju audzēšanas nozares attīstību Latvijas zivsaimniekiem tiktu sniegta iespēja palielināt ražotās produkcijas apjomu, tādējādi palielinot savu ieņēmumu potenciālu.
Projektu „Baltic EcoMussel” īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes plānošanas reģions un Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Tā ilgums 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Tā ietvaros plānots gliemju audzēšanu attīstīt kā komerciāli izdevīgu zivsaimniecības virzienu.
Projekta gaitā tiks izstrādātas praktiski pielietojamas metodes un informatīvie materiāli, tiks rīkoti informatīvie pasākumi potenciālo uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanai gliemju audzēšanas nozarē. Tāpat projekta laikā tiks veikti pētījumi un izstrādāta metodoloģija racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
Kurzemes Plānošanas reģions aicina Latvijas zivsaimniekus uz pirmo reģionālo diskusiju par gliemju audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūras reģionā. Diskusija tiek rīkota 2012.gada 30.augustā Liepājā, viesnīcas „Europa City Amrita” Jēkaba hallē, plkst. 11:00.
Piedalīties aicināti pārstāvji no zivsaimniecības nozares, t.sk. zvejnieki, kuģu īpašnieki, zinātnisko, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji, t.sk. politikas veidotāji, biogāzes ražotāji, zivju un vistu barības ražotāji, augsnes mēslojuma un bagātinātāju ražotāji un mediju pārstāvji.
Dalībai pasākumā pieteikties līdz 2012.gada 29.augustam, nosūtot informāciju uz e-pastu
ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv vai zvanot pa tālruni 29400634.
Diskusija sadarbībāar Latvijas Vides investīciju fondu tiek rīkota projekta „Baltic EcoMussel” ietvaros. Projekta mērķis ir attīstīt gliemju audzēšanas biznesu Baltijas jūras reģionā.
Gliemju audzēšana ir populāra tādās Eiropas valstīs kā Francija, Spānija, Nīderlande, Itālija, Vācija u.c. un Baltijas jūras reģionā līdz šim nav attīstīta. Tomēr Somijā veiktā pētījuma rezultāti liecina par gliemju audzēšanas potenciālu arī Baltijas jūras teritorijā. Baltijas jūrā izaudzētie gliemji var tikt izmantoti pārtikas ražošanā, zivju un putnu barībai, biodegvielas ražošanai u.c. Līdz ar gliemju audzēšanas nozares attīstību Latvijas zivsaimniekiem tiktu sniegta iespēja palielināt ražotās produkcijas apjomu, tādējādi palielinot savu ieņēmumu potenciālu.
Projektu „Baltic EcoMussel” īsteno Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra Zviedrijā, Kurzemes plānošanas reģions un Latvijas Vides investīciju fonds Latvijā un „Novia” Augstskola Somijā. Tā ilgums 24 mēneši, projekta aktivitātes turpināsies līdz 2013. gada decembrim. Tā ietvaros plānots gliemju audzēšanu attīstīt kā komerciāli izdevīgu zivsaimniecības virzienu.
Projekta gaitā tiks izstrādātas praktiski pielietojamas metodes un informatīvie materiāli, tiks rīkoti informatīvie pasākumi potenciālo uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanai gliemju audzēšanas nozarē. Tāpat projekta laikā tiks veikti pētījumi un izstrādāta metodoloģija racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Projektu 77,5 % apmērā līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Projekta kopējais budžets ir 723 051.00 EUR.
.JPG)
Informāciju sagatavoja:
Ilze Ārniece, Sabiedrisko attiecību speciāliste
GSM 29579488
ilze.arniece@kurzemesregions.lv
Kurzemes Plānošanas reģions
Pulkveža Brieža iela 4
Rīga, LV 1010
www.kurzemesregions.lv
Pasākuma programmu skatīt šeit>>
PROJEKTS „GLIEMJU KOMERCIĀLA AUDZĒŠANA, PĀRSTRĀDE UN IZMANTOŠANA BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ”
Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekts CB58„Gliemju komerciāla audzēšana, pārstrāde un izmantošana Baltijas jūras reģionā” (saīsināti – “Baltic EcoMussel”)
Vadošais partneris: Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra (East Sweden Energy Agency, Zviedrija)
Partneri: Kurzemes plānošanas reģions (Latvija), Latvijas Vides investīciju fonds (Latvija), „Novia” Augstskola (Novia University of Applied Sciences, Somija).
Projekta ilgums: 24 mēneši.
Projekta ieviešanas laiks: 01.01.2012. – 31.12.2013.
Projekta kopējais budžets
Projektu līdzfinansē Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma INTERREG IV A 2007 – 2013.gadam un tā kopējais budžets ir 723 051 EUR, t.sk.:
· 560 443 EUR - Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums,
· 162 608EUR - projekta partneru līdzfinansējums.
Projekta mērķis
Uz līdz šim veikto pētījumu bāzes Baltijas jūras reģionā attīstīt ekonomiski dzīvotspējīgu gliemju audzēšanas nozari.
Projekta uzdevumi:
1. Stratēģiskas platformas izveide nozares vienotai un līdzsvarotai attīstībai Baltijas jūras reģiona valstīs.
2. Nozares ekonomisko un socio-ekonomisko faktoru izpēte, t.sk., tirgus potenciāla noteikšana, iespējamo galapatēriņa produktu izstrāde, sadarbības iespēju ar blakusnozarēm izpēte.
3. Uzņēmējdarbības uzsākšanas faktoru izpēte un analīze, t.sk. eksistējošo regulējumu, nepieciešamā tehniskā aprīkojuma un potenciālo gliemju audzēšanas vietu izpēte, kā arī ieteikumu izstrāde biznesa plānu sagatavošanai.
Īsi par projekta saturu
Projekta būtība ir ilgstpējīga un racionāla Baltijas jūras resursu izmantošana, mazinot Baltijas jūras vides piesārņojumu un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas reģionā.
Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka gliemju komerciālai audzēšanai Baltijas jūras reģionā ir ekonomiskais potenciāls. Jaunas zivsaimniecības nozares attīstība radītu alternatīvus ienākumu avotus reģionā dzīvojošajiem zvejniekiem un zivsaimniecības uzņēmumiem. Izaudzētie gliemji var tikt izmantoti ne tikai pārtikas ražošanā, bet var tikt audzēti ēsmai, tikt izmantoti biodegvielas ražošanai u.c.
Zivju fermās Zviedrijā, Somijā un Ālandu salās pilotprojektu ietvaros jau līdz šim veikti kopīgi mēģinājumi attīstīt šo zivsaimniecības nozari, noteikti tālākie pētījumu virzieni.
„Baltic EcoMussel” turpina līdzšinējos projektos uzsāktās darbības. Projekta ietvaros plānots gliemju audzēšanu attīstīt kā komerciāli izdevīgu zivsaimniecības virzienu. Tiks izstrādāti praktiski pielietojami rīki un metodes, kā arī tiks rīkoti informatīvie pasākumi un izdoti informatīvie materiāli potenciālo uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanai uzņēmējdarbības nozarē.
Projekta laikā arī tiks veikti pētījumi un izstrādāta metodoloģija racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Projekta plānotie rezultāti
Projekta gaitā tiks apkopota un analizēta informācija, izstrādāta metodika, rīkoti informatīvi pasākumi un izdoti informatīvie materiāli, veicinot gliemju audzēšanas tirgus attīstību Baltijas jūras reģionā.
Plānotie projekta rezultāti:
1. Uzņēmējdarbības uzsākšanas faktoru izpēte un analīze, t.sk. likumdošanas un regulējumu izpēte uzņēmējdarbības uzsākšanai nozarē, vadlīnijas gliemju audzēšanas uzsācējiem (uzņēmējiem) par potenciālo gliemju audzēšanas vietu un nepieciešamā tehniskā aprīkojuma izvēli u.tml., biznesa plāna sastādīšanas parauga izveide.
2. Socio-ekonomisko ietekmju un iespējamo sadarbības modeļu starp nozarēm izstrāde. Ziņojums par nozares attīstības ietekmi uz darba tirgu, iespējamo naudas plūsmu modeļu un sadarbības ar citām nozarēm modeļu izstrāde.
3. Metodikas izstrāde monitoringam un novērtēšanai. Vienotas monitoringa un novērtēšanas metodikas izstrāde vides un socio-ekonomisko faktoru ietekmes noteikšanai, attīstot gliemju audzēšanas nozari Baltijas jūras reģionā.
4. Sagatavota un izplatīta informācija par projekta gaitu un projekta rezultātiem:
· izveidota mājas lapa informācijas publicēšanai,
· sagatavotas un izsūtītas piecas vēstkopas vismaz 500 adresātiem,
· izveidots iekštīkls projekta partneriem informācijas apmaiņai,
· 1000 eksemplāros izdota un izplatīta rokasgrāmata uzņēmējdarbības uzsākšanai gliemju audzēšanā,
· projekta pētījumu rezultātu prezentēšana trīs starptautiskās konferencēs.
5. Rīkoti publiskie pasākumi:
· trīs pieredzes apmaiņas braucieni uz esošajām gliemju fermām,
· divi informatīvi pasākumi Igaunijā un Lietuvā vai Polijā par gliemju komerciālu audzēšanu Baltijas jūrā,
· 15 projekta darba grupu tikšanās,
· projekta noslēguma pasākums.
6. Nodrošināta projekta ilgtspēja pēc projekta noslēguma:
· izveidotas reģionālās rīcības grupas nozares attīstības veicināšanai un atbalstam katrā no projekta dalībvalstīm,
· rīcības plāna izstrāde informēšanai par projektā veiktajām aktivitātēm pēc projekta noslēguma.
Kurzemes plānošanas reģiona līdzdalība
Kurzemes plānošanas reģions projektā galvenokārt iesaistīts projekta publicitātes pasākumu rīkošanā, informatīvo materiālu izstrādē un izplatīšanā. Plānošanas reģiona administrācija atbildīga arī par reģionālās rīcības grupas izveidi Kurzemē, iesaistot potenciālos gliemju audzētājus nozarē un sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai.
Vairāk informācijas par projektu šeit >>
Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekts CB58„Gliemju komerciāla audzēšana, pārstrāde un izmantošana Baltijas jūras reģionā” (saīsināti – “Baltic EcoMussel”)
Vadošais partneris: Austrumzviedrijas Enerģētikas aģentūra (East Sweden Energy Agency, Zviedrija)
Partneri: Kurzemes plānošanas reģions (Latvija), Latvijas Vides investīciju fonds (Latvija), „Novia” Augstskola (Novia University of Applied Sciences, Somija).
Projekta ilgums: 24 mēneši.
Projekta ieviešanas laiks: 01.01.2012. – 31.12.2013.
Projekta kopējais budžets
Projektu līdzfinansē Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma INTERREG IV A 2007 – 2013.gadam un tā kopējais budžets ir 723 051 EUR, t.sk.:
· 560 443 EUR - Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums,
· 162 608EUR - projekta partneru līdzfinansējums.
Projekta mērķis
Uz līdz šim veikto pētījumu bāzes Baltijas jūras reģionā attīstīt ekonomiski dzīvotspējīgu gliemju audzēšanas nozari.
Projekta uzdevumi:
1. Stratēģiskas platformas izveide nozares vienotai un līdzsvarotai attīstībai Baltijas jūras reģiona valstīs.
2. Nozares ekonomisko un socio-ekonomisko faktoru izpēte, t.sk., tirgus potenciāla noteikšana, iespējamo galapatēriņa produktu izstrāde, sadarbības iespēju ar blakusnozarēm izpēte.
3. Uzņēmējdarbības uzsākšanas faktoru izpēte un analīze, t.sk. eksistējošo regulējumu, nepieciešamā tehniskā aprīkojuma un potenciālo gliemju audzēšanas vietu izpēte, kā arī ieteikumu izstrāde biznesa plānu sagatavošanai.
Īsi par projekta saturu
Projekta būtība ir ilgstpējīga un racionāla Baltijas jūras resursu izmantošana, mazinot Baltijas jūras vides piesārņojumu un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas reģionā.
Līdz šim veiktie pētījumi liecina, ka gliemju komerciālai audzēšanai Baltijas jūras reģionā ir ekonomiskais potenciāls. Jaunas zivsaimniecības nozares attīstība radītu alternatīvus ienākumu avotus reģionā dzīvojošajiem zvejniekiem un zivsaimniecības uzņēmumiem. Izaudzētie gliemji var tikt izmantoti ne tikai pārtikas ražošanā, bet var tikt audzēti ēsmai, tikt izmantoti biodegvielas ražošanai u.c.
Zivju fermās Zviedrijā, Somijā un Ālandu salās pilotprojektu ietvaros jau līdz šim veikti kopīgi mēģinājumi attīstīt šo zivsaimniecības nozari, noteikti tālākie pētījumu virzieni.
„Baltic EcoMussel” turpina līdzšinējos projektos uzsāktās darbības. Projekta ietvaros plānots gliemju audzēšanu attīstīt kā komerciāli izdevīgu zivsaimniecības virzienu. Tiks izstrādāti praktiski pielietojami rīki un metodes, kā arī tiks rīkoti informatīvie pasākumi un izdoti informatīvie materiāli potenciālo uzņēmēju un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanai uzņēmējdarbības nozarē.
Projekta laikā arī tiks veikti pētījumi un izstrādāta metodoloģija racionālai un ilgtspējīgai nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Projekta plānotie rezultāti
Projekta gaitā tiks apkopota un analizēta informācija, izstrādāta metodika, rīkoti informatīvi pasākumi un izdoti informatīvie materiāli, veicinot gliemju audzēšanas tirgus attīstību Baltijas jūras reģionā.
Plānotie projekta rezultāti:
1. Uzņēmējdarbības uzsākšanas faktoru izpēte un analīze, t.sk. likumdošanas un regulējumu izpēte uzņēmējdarbības uzsākšanai nozarē, vadlīnijas gliemju audzēšanas uzsācējiem (uzņēmējiem) par potenciālo gliemju audzēšanas vietu un nepieciešamā tehniskā aprīkojuma izvēli u.tml., biznesa plāna sastādīšanas parauga izveide.
2. Socio-ekonomisko ietekmju un iespējamo sadarbības modeļu starp nozarēm izstrāde. Ziņojums par nozares attīstības ietekmi uz darba tirgu, iespējamo naudas plūsmu modeļu un sadarbības ar citām nozarēm modeļu izstrāde.
3. Metodikas izstrāde monitoringam un novērtēšanai. Vienotas monitoringa un novērtēšanas metodikas izstrāde vides un socio-ekonomisko faktoru ietekmes noteikšanai, attīstot gliemju audzēšanas nozari Baltijas jūras reģionā.
4. Sagatavota un izplatīta informācija par projekta gaitu un projekta rezultātiem:
· izveidota mājas lapa informācijas publicēšanai,
· sagatavotas un izsūtītas piecas vēstkopas vismaz 500 adresātiem,
· izveidots iekštīkls projekta partneriem informācijas apmaiņai,
· 1000 eksemplāros izdota un izplatīta rokasgrāmata uzņēmējdarbības uzsākšanai gliemju audzēšanā,
· projekta pētījumu rezultātu prezentēšana trīs starptautiskās konferencēs.
5. Rīkoti publiskie pasākumi:
· trīs pieredzes apmaiņas braucieni uz esošajām gliemju fermām,
· divi informatīvi pasākumi Igaunijā un Lietuvā vai Polijā par gliemju komerciālu audzēšanu Baltijas jūrā,
· 15 projekta darba grupu tikšanās,
· projekta noslēguma pasākums.
6. Nodrošināta projekta ilgtspēja pēc projekta noslēguma:
· izveidotas reģionālās rīcības grupas nozares attīstības veicināšanai un atbalstam katrā no projekta dalībvalstīm,
· rīcības plāna izstrāde informēšanai par projektā veiktajām aktivitātēm pēc projekta noslēguma.
Kurzemes plānošanas reģiona līdzdalība
Kurzemes plānošanas reģions projektā galvenokārt iesaistīts projekta publicitātes pasākumu rīkošanā, informatīvo materiālu izstrādē un izplatīšanā. Plānošanas reģiona administrācija atbildīga arī par reģionālās rīcības grupas izveidi Kurzemē, iesaistot potenciālos gliemju audzētājus nozarē un sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai.
Vairāk informācijas par projektu šeit >>
Kontaktinformācija:
Ligita Laipeniece
Projekta vadītāja
E-pasts: ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv
tālr. 29400634
Ligita Laipeniece
Projekta vadītāja
E-pasts: ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv
tālr. 29400634
