Ekspedīciju laikā tiek apmeklētas senās svētvietas, kas stāsta par Kurzemes vēsturi, tās ļaudīm un viņu dzīves paražām. Viena no tām ir Elka birzs.
 
Kuldīgas novada Turlavas pagastā, aptuveni pusceļā starp Kuldīgu un Aizputi, šosejas varmācīgi pārdalīta, atrodas Elka birzs — laika un cilvēku pasaudzētas kādreizējā kuršu koniņu svētā meža atliekas. Šķiet, Kuldīgas novada pagātne katram, kurš interesējas par Latvijas pagātni, saistās ar kuršu ķoniņiem. Gan ķoniņu dzimtās saglabātie nostāsti, gan rakstītie vēstures avoti vēsta, ka kuršu ķoniņu senākās dzimtas ir seno kuršu valdnieku, kas saukti par ķoniņiem jeb ķēniņiem, pēcteči. Tiešus pierādījumus tam atrast nav izdevies, taču vēsturiskie apstākļi padara šo iespējamību par ļoti ticamu.

Izslavēta parādība ķoniņu sadzīvē bija ilgās un bagātīgās dzīras, kas tika rīkotas gan gadskārtu svētkos, gan cilvēka mūža svinamdienās. Seno baltu kultūrā dzīrēm piemita gan sabiedrību vienojoša funkcija, gan rituāls raksturs, kas visbiežāk apvienojās. Šāda jēga bija arī dzīrošanai ķoniņu ciemos.

1929. gadā ķoniņi stāstīja, ka senāk brīvciemos mazāk par trim vai četrām dienām netika svētīti nevieni svētki. Ziemassvētkus ķoniņi uzskatīja par dižākiem – bagātākiem svētkiem, jo „priekš tiem saimniecībā ir visa papilnam”. Ķoniņu Ziemasvētku svinēšanā vērojama gan jaunā gada auglības nodrošināšanas, gan kontaktēšanās ar senču gariem iezīmes.Uz svētkiem sāka gatavoties jau nedēļu iepriekš – tā bija svētku nedēļa. Šinī nedēļā kāva lopus, taisīja desas un žāvēja tās lielajā mājas skurstenī.

Senākās ziņas par ķoniņu sadzīvi sniedz ceļotājs no Kēnigsbergas Reinholds Lubenavs no 1585. gada. Ķoniņciemā Lubenavs novērojis dzīvas pagāniskās tradīcijas – raksturīgāko ķoniņu kultūras iezīmi viduslaikos un jaunajos laikos: „Ziemassvētkos viņi devās medīt savā svētajā mežā, kur citādi visu gadu ne ko medī, ne cērt; samedītās stirnas, briežus un zaķus viņi nodīrāja, salika uz gara galda un apsprauda ar vaska svecītēm, lai mielotu savu vecāku, vecvecāku, bērnu un radinieku dvēseles, pie tam arī paši ēzdami, dzerdami un mūs aicinādami piedalīties; tad atnesa tukšu alus mucu, pa ko bungoja ar divām nūjiņām, pie kam vīri, sievas un bērni dejoja visu nakti ap galdu.“

Šis vēstījums liecina, ka pagāniskā tradīcija – veļu mielasts – piekopts pilnīgi atklāti, svešinieku klātbūtnē, nebaidoties no baznīcas vai laicīgās varas represijām. Ir zināms, ka ordenis pret pagāniskajām paražām, kas atklāti nezaimoja Dievu, izturējās iecietīgi, tāpēc šāda ķoniņu rīcība nešķiet neparasta. Nostāsti vēsta, ka senatnē Elka birzī atradušās milzīgas liepas un akmens ziedoklis, uz kura sadedzināti upuri Zemes mātei – kazlēni, jēri, labības kūļi. Senajiem kuršiem svētie meži bija sievišķo – zemes, ūdeņu un mežonīgās dabas – dievību kulta vieta, kā arī senču garu mājvieta vai vārti uz viņpasauli.

Aprakstā izmantoti materiāli no A. Dzeņa raksta „Ķoniņu brīvciemu spožums un posts”

Elka birzs – laika un cilvēku pasaudzētas kādreizējā kuršu koniņu svētā meža atliekas.

Hercoga Frīdriha laikā Turlava  iegūst savu baznīcu (1630) . Kuršu ķoniņiem netrūka pašapziņas apzināties sevi kā īpašu kārtu – viņi kļuva par Lipaiķu baznīcas patroniem, tās logus rotājot ar ķoniņu dzimtu gērboņiem. Vēl šobrīd Lipaiķu baznīcā Turlavā redzams Ziemeļu brīvciema ģērbonis (1664.g.) veidots baznīcas loga vitrāžā.

Ķoniņu ciems. 20.gs. sākums.

Kurzemes plānošanas reģions projekta „Senas Kulta Vietas – Baltijas Jūras Piekrastes Kopīgā Identitāte” (saīsinājumā: „Kulta Identitāte”) ietvaros 2011. gada vasarā ekspertu A.Grīberga un A.Gustovska vadībā organizēja 9 ekspedīcijas uz svētvietām Kurzemē, to laikā ekspedīcijas grupa apmeklēja 72 svētvietas.

Ekspedīcijas bija ļoti dažādas un aizraujošas- ekspedīcijas grupa izbaudīja gan karsto sauli, gan lietu, meklēti tika objekti dziļi mežos, kur par pavadoņiem izdevās sarunāt vietējo māju iedzīvotājus.

Ekspedīciju rezultātā tika atrastas dažas līdz šim nereģistrētas svētvietas, vairākās svētvietās bija redzams, ka senās tradīcijas vēl joprojām ir dzīvas un svētvietas tiek aktīvi apmeklētas arī mūsdienās. Ekspedīciju laikā tika novērtēta svētvietu pieejamība, infrastruktūras stāvoklis, tūrisma potenciāls, kā arī uzņemtas bildes, GPS koordinātas, lai atvieglotu atrašanu nākamajiem apmeklētājiem.

Kurzemei raksturīgi dažāda veida kulta akmeņi – piemēram, te ir daudz vairāk bļodakmeņu nekā citos Latvijas reģionos, arī bedrīšakmeņu izplatības ziņā nepārspēts ir bijušais Liepājas rajons, kur tie ir daudz vairāk nekā citviet Latvijā. Plaši izplatīti tie ir Talsu apkārtnē, kur atrodas arvien jauni, līdz šim nezināmi bedrīšakmeņi. Kurzemei ļoti raksturīgi ir arī elku kalni, unikālas ir divas senās svētbirzes, to paliekas, kas nav vairs atrodamas citviet Latvijā.

Rudenī ir plānots turpināt ekspedīcijas, 2011. gada 18-19. oktobrī notiks ekspedīcija uz bijušo Liepājas rajonu. Esat laipni aicināti piedalīties projekta tapšanā, sekojot līdzi aktualitātēm, daloties ar saistošu informāciju, kā arī piedaloties ekspedīcijās.

To var veikt, gan sekojot informācijai mājas lapā www.kurzemesregions.lv gan arī projekta sadaļai sociālajos tīklos: www.twitter.com/cultidentity www.facebook.com/Cult-Identity

Kopš 2011.gada sākuma uzsākta projekta „Senas Kulta Vietas – Baltijas Jūras Piekrastes Kopīgā Identitāte” (saīsinājumā: „Kulta Identitāte”) īstenošana, kura galvenais mērķis ir nodrošināt informācijas apkopošanu un pieejamību interesentiem par senajām svētvietām, veicinot vides sakārtošanas aktivitātes un sabiedrības interesi kā par vērtīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Svētvietas šī projekta kontekstā ir neparasts pētījuma objekts, jo saistīts ar mūsu senču tradīcijām, izpratni par augstākiem spēkiem un paaudzēs krātām zināšanām par to pielabināšanu, lai izlūgtos veiksmi, mīlestību, auglību un aizsardzību pret slimībām vai ko tamlīdzīgu.

Senās zināšanas līdz mūsdienām saglabājušās vien kā atsevišķi dabas un cilvēka veidoti objekti, kā arī folklorā. Un tomēr – vai mēs zinām, ka uz mežmalā esošā akmens ar dobumu mūsu vecvecmāmiņa nesa ziedokli, lai atvairītu karavīru iebrukumu? Vai vairs zinām kāpēc jaunas meitenes sēja prievītes ozola zaros pilnmēness naktī? Turklāt – vai tikai mums, latviešiem ir šāds mantojums? Kā mūsu tradīcijas ietekmējušās no kaimiņu tautām? Vai esam radniecīgi, dzīvodami vienas jūras krastos vai tomēr atšķirīgi un tāpēc interesanti viens otram?

Apzinoties, ka senās svētvietas ir svarīga kultūrvēsturiska mantojuma sastāvdaļa, kas, paaudzēm mainoties pazūd aizmirstībā, projekta komandai ir vēlme atjaunot sabiedrībā izzudušas zināšanas par seno svētvietu atrašanās vietām, to nozīmi mūsu senču dzīvē un mūsu tautas dzīves gudrību.

Izmantojot projekta ietvaros apkopoto informāciju, iecerēts izveidot ne vien interaktīvu mājas lapu (virtuālu muzeju), kur jau nākamajā gadā testa režīmā būs pieejama iespējami plaša informācija par tūrismam pieejamām svētvietām, bet arī nodrošināt mārketinga pasākumus, iepazīstinot potenciālos apmeklētājus – tūristus, tūrisma firmas u.c.- ar ceļošanas iespējām Kurzemē

Pašlaik eksperti ir uzsākuši ekspedīcijas uz svētvietām Kurzemes reģionā. Augusta mēnesī ir plānotas 4 ekspedīcijas (pielikumā ekspedīciju grafiks). Aicinām Jūs aktīvi iesaistīties ekspedīcijās un procesā, lai kopīgiem spēkiem atrastu to īpašāko un atraktīvāko no mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma, par ko tālāk stāstīt tūristiem un vietējiem interesentiem.

Esat laipni aicināti piedalīties projekta tapšanā, sekojot līdzi aktualitātēm, daloties ar saistošu informāciju, kā arī piedaloties ekspedīcijās.

To var veikt gan sekojot informācijai mājas lapā www.kurzemesregions.lv,  gan arī projekta sadaļai sociālajos tīklos: www.twitter.com/cultidentity www.facebook.com/Cult-Identity

Ekspedīciju grafiku Kurzemē pa senajām svētvietām augustā skatīt šeit>>
 

Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas INTERREG IV A 2007.-2013.gadam projekts CB 35 „Senās Kulta Vietas – Baltijas Jūras Piekrastes Kopīgā Identitāte” (Saīsināti – “Cult Identity”)

Vadošais partneris: Rīgas plānošanas reģions (Latvija)

Partneri:

Latvija: Zemgales plānošanas reģions

Latvija: Vidzemes plānošanas reģions

Latvija: Kurzemes plānošanas reģions

Igaunija: Nodibinājums “Hiite Maja”

Zviedrija: Gävleborgas novada muzejs

Projekta ilgums: 33 mēneši

Projekta ieviešanas laiks: 02.12.2010. – 31.08.2013.

Projekta kopējais budžets

Projektu līdzfinansē Centrālās Baltijas Jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma INTERREG IV A 2007 – 2013.gadam un tā kopējais budžets ir  1 088 240 EUR, t.sk.

• Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)  līdzfinansējums: 903 444 EUR
• Projekta partneru līdzfinansējums: 184 796 EUR

Projekta mērķis

Projektā ar senajām kulta vietām/svētvietām tiek saprasti pamatā dabas vides objekti, kas nav saistīti ar sakrālo arhitektūru.

Projekta mērķi ir:

 

• nodrošināt zināšanu un informācijas pieejamību par senajām svētvietām, veicinot vides sakārtošanas aktivitātes, sabiedrības interesi kā par vērtīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem,
• popularizēt senās kulta vietas / svētvietas kā tūrisma galamērķi, veidojot jauna veida tūrisma produktu,
• veicināt vietējās uzņēmējdarbības attīstību, ietverot tūrisma piedāvājumā jaunus produktus un nodrošinot to popularizēšanu sabiedrībā.

Īsi par projekta saturu

 

Senās kulta vietas ir svarīga kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa, taču sabiedrībā ir izzudušas zināšanas par seno svētvietu atrašanās vietām, kā arī to nozīmi mūsu senču dzīvē. Tā kā lielākā daļa seno svētvietu ir dabas objekti, to apzināšana un ietveršana tūrisma produktos dotu stimulu šo objektu un apkārtējās vides sakārtošanai, kā arī mūsu kultūrmantojuma saglabāšanā (ticējumi, teikas, nostāsti, interesanti atgadījumi, tradīcijas u.c.), lai tie neizzustu vidē un cilvēku apziņā.

Projekta plānotie rezultāti
 

• - izanalizēti kopējie seno kulta vietu vēsturiskās izveidošanās, izmantošanas un esošā stāvokļa aspekti Baltijas jūras reģionā – kopējās vēsturiskās identitātes jautājumu izpēte,
• - digitālās kartes izveide ar atlasītajiem objektiem,
• - izstrādāta Kopējā seno kulta vietu attīstības un apsaimniekošanas stratēģija, ņemot vērā partneru reģionu specifiku un ietverot iespēju stratēģiju pielietot visā Baltijas jūras reģionā,
• - izveidoti un dabā nomarķēti pilot-maršruti projektā iesaistītajos reģionos uz atlasītu objektu bāzes, ievērojot to esošo atrašanās vietu, kultūrvēsturisko vērtību un, iespējams, dabas objekta nozīmi;
• - izstrādāts virtuālais muzejs, apkopojot informāciju par projekta ietvaros atlasītajiem objektiem;
• - nodrošināta maršrutu atpazīstamība;
• - izveidots / noorganizēts Baltijas jūras reģiona kopējās identitātes festivāls.

Kurzemes plānošanas reģiona līdzdalība

 

Kurzemes plānošanas reģions ir projekta partneris, kurš realizēs šādas aktivitātes- seno svētvietu apzināšana Kurzemes plānošanas reģionā, detalizētas informācijas apkopošana par senajām svētvietām (fotogrāfijas, apraksti, teikas, atrašanās vieta .u.c), informācijas ievietošana mājas lapa www.cultsites.eu, reģionālu tūrisma maršrutu izstrāde par senajām svētvietām Kurzemē, informācijas zīmju uzstādīšana dabā, vadlīniju seno svētvietu apsaimniekošanai un saglabāšanai izstrāde.

Papildus informāciju var uzzināt pie Kurzemes plānošanas reģiona „Cult Identity” projekta vadītājas Zandas Zeidakas, e-pasts: zanda.zeidaka@kurzemesregions.lv, tālr. 67338738 vai interesēties klātienē Rīgā, Elizates iela 4-1.