Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts „Live Venta” noslēgsies 2012.gada 31.decembrī un lielākā daļa no projektā plānotajām aktivitātēm jau ir noslēgušās - atlicis vien pabeigt dažus iesāktos darbus.
Viens no tiem ir Lietuvas partnera - Skodas rajona pašvaldības administrācijas realizētā Bārtas upes tīrīšanas tehniskā projekta izstrāde, ko plāno pabeigt līdz 2012.gada augustam. Tikmēr Latvijas partneri – Saldus novada dome un Durbes novada dome līdz 2012.gada beigām plāno pabeigt dabas aizsardzības plānu izstrādi īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (Natura 2000) – dabas liegumiem „Zaņas lejtece” un „Durbes ezera pļavas”. Jāpiebilst, ka Durbes novada dome izstrādā dabas aizsardzības plānu ne tikai lieguma teritorijai, kas pieguļ tikai nelielai daļai no Durbes ezera, bet arī visam ezeram.
Šo projektu un plānu izstrāde, kā norāda projekta vadītāja Ligita Laipeniece, ir pamats teritoriju apsaimniekošanai nākotnē un projekta ietvaros tapušie dokumenti būs pamatojums investīciju piesaistei turpmākajām dabas apsaimniekošanas darbībām.
Pēc iepirkumu veikšanas projekta kopējā budžetā ir izveidojies līdzekļu ietaupījums un, kā nolemts projekta uzraudzības komitejas sēdē, kas notika 14.jūnijā Kuldīgā, šo naudu būtu lietderīgi izlietot ar sabiedrības informēšanu saistītām aktivitātēm. Lai projektā iekļautu papildus aktivitātes, pirms tam ir jāierosina projekta grozījumi un jāsaņem Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas vadošās iestādes pozitīvs lēmums.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija un Ventas reģionālais parks. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
Dāvis Gūtmanis
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
2011.gada janvārī Kurzemes plānošanas reģiona administrācija uzsāka īstenot projektu „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā”.
Projekta mērķis ir sekmēt Ventas upes baseina teritorijas vides resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi veicinot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 2000/60/EK (Ūdens struktūrdirektīva) ieviešanu pārrobežu kontekstā.
Projekta teritorija aptver visu Ventas upes baseina teritoriju – Kurzemes reģionu Latvijā, Klaipēdas un Mažeiķu reģionus Lietuvā.
Lai uzlabotu Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbību, kā arī nodrošinātu pieredzes apmaiņu un plānotu kopīgus risinājumus ūdens kvalitātes uzlabošanai Ventas upes baseinā nākotnē, projekta centrālais pasākums bija Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde. Tas ir izstrādāts un pieejams Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.kurzemesregions.lv angļu valodā ar kopsavilkumiem latviešu un lietuviešu valodās.
Lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti un nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, projektā tika veikti Ventas (pie Kuldīgas) un Kalupis upju un Durbes ezera tīrīšanas darbi, kur kopumā tika iztīrītas upes vismaz 800 m garumā un ezers ap 30 ha platībā. Paralēli veiktais vides apstākļu novērtējums Ventas upē pirms un pēc tīrīšanas darbu veikšanas ļauj spriest par tīrīšanas ietekmi un pamatot šāda veida dabas apsaimniekošanas pasākumu nepieciešamību nākotnē.
Lai paaugstinātu sabiedrības vides apziņu Ventas upes baseina apsaimniekošanas jautājumos, projektā tika veikta sabiedriskā kampaņa, organizētas apmācības pašvaldību pārstāvjiem Latvijā un Lietuvā, iesaistīti brīvprātīgie zivju resursu aizsardzības pasākumos, kā arī organizēta izglītojoša nometne un brīvprātīgo darbs upes attīrīšanai Ventas reģionālā parka teritorijā Lietuvā. Projektā veikta arī dabas takas labiekārtošana gar Cieceres upi Latvijā un kopumā 20 informatīvo stendu uzstādīšana pie upēm un ezeriem gan Latvijā, gan Lietuvā.
Bez praktiskām darbībām, projektā veikti arī izpētes un plānošanas pasākumi, kā rezultātā nākotnē varētu veikt mērķtiecīgu līdzekļu piesaisti Bārtas upes tīrīšanai pie Skodas, Kalupis upes ūdens izziņas takas veidošanai Lietuvā, kā arī dabas apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumiem dabas liegumos „Durbes ezera pļavas” un „Zaņas lejtece”.
Ļoti efektīva izrādījusies zivju resursu aizsardzības kampaņa, kas tika veikta Kurzemes reģionā. Tās laikā veikti reidi upēs, lai aizsargātu zivju resursus, kā arī izveidots un pārraidīts TV sižets un organizēts seminārs, kurā viens no būtiskākajiem secinājumiem ir, ka ir jāstiprina pārrobežu sadarbība arī zivju resursu aizsardzības jomā, un pārrobežu sadarbības projekti ir labs piemērs, kā strādāt kopā.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija un Ventas reģionālais parks. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
Dāvis Gūtmanis
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Viena no galvenajām Skodas rajona pašvaldības aktivitātēm Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros ir divu Bārtas (Bartuve) upes posmu tīrīšanas darbu tehniskā projekta izstrāde.
Kā pastāstīja Skodas rajona pašvaldības projektu vadītāja Rasa Andriekiene, darbu pie upes tīrīšanas tehniskā projekta izstrādes plānots pabeigt šā gada augustā. Viņa pauda gandarījumu, ka Latvijas – Lietuvas sadarbības projekta ietvaros ir izdevies saņemt finansējumu tehniskā projeka izstrādei, kas nepieciešams, lai sāktu darbus. Tas, cik daudz līdzekļu būs nepieciešams upes tīrīšanai būs zināms pēc tehniskā projekta izstrādes pabeigšanas. Summa, kā prognozēja Andriekiene, nebūs maza un ir skaidrs, ka pašvaldība par saviem budžeta līdzekļiem nevarēs realizēt šo projektu – naudu tīrīšanas darbiem plānots piesaistīt no Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Darbus paredzēts veikt Mosēdā un Skodā. Kopumā plānots iztīrīt divus aptuveni 2,5 kilometrus garus upes posmus, kur lielā skaitā savairojušies dažādi ūdensaugi, upe ir sekla, aizaugusi, līdz ar to upes ūdens kvalitāte nav apmierinoša. Tas secināts, veicot abu posmu ūdens analīzes. Līdz 2006. gadam Bārtā arī novadīti neattīrīti notekūdeņi, turklāt Mosēdā ir konstatēts piesārņojums, kas radies lauksaimnieciskās darbības rezultātā.
Kā pastāstīja Andriekiene, Skodas pašvaldībai jau ir pieredze mākslīgo ūdenskrātuvju tīrīšanas projektu īstenošanā. Taču tas neesot viegls process, jo visas darbības ir jāsaskaņo ar valsts uzraugošajām vides institūcijām.
Pārrobežu sadarbības projekta ietvaros Skodas administrācija arī organizējusi divus izglītojošus seminārus sabiedriskajiem vides inspektoriem Telšu un Klaipēdas reģionā, kuros kopumā piedalījās 48 interesenti. Par projekta līdzekļiem arī noorganizēti 10 kontroles reidi, kuru laikā sabiedriskie vides inspektori kopā ar valsts vides sargiem apsekojuši vairākas reģona ūdenskrātuves; nopirkta motorlaiva un Bārtas upes krastos uzstādīti 3 informācijas stendi.
Kā atzina Andriekiene, Skodas rajona pašvaldībai dalība projektā „bija sava veida izaicinājums”, jo tai nācies pārņemt cita partnera aktivitātes, kas dažādu iemeslu dēļ no projekta izstājās, un uzņemties pašvaldībai netipiskas funkcijas.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija un Ventas reģionālais parks. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
Dāvis Gūtmanis
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Kurzemes reģions stiepjas Latvijas dienvidrietumu daļā. Šis unikālais dabas stūrītis ir pilns iespaidīgu ieleju, tēlainu nogāžu, tīru upīšu un ezeru. Šī krasta dabas un faunas aizsargāšanā var piedalīties ikviens reģiona iedzīvotājs, kļūdams par sabiedrisko vides inspektoru. Sabiedriskie inspektori piedalās reidos, konstatē pārkāpumus, veic kontrolējošus un audzinošus pasākumus.
Par brīvprātīgo var kļūt ikviens
„Valsts inspektoriem bieži pietrūkst iespēju nokļūt visās vietās un pamanīt visus pārkāpumus, arī valsts finansējums dabas aizsardzībai nepietiek. Ikvienam, kuram ir interese sekmēt dabas resursu saglabāšanu un zivju aizsardzību, ir iespēja kļūt par brīvprātīgo vides inspektoru. Tagad ikviens var palīdzēt aizsargāt dabas skaistumu, bioloģisko daudzveidību un nodrošināt zivju resursu aizsardzību ūdeņos,“ saka Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Ligita Laipeniece.
Par Valsts vides dienesta pilnvarotu sabiedrisko vides inspektoru var kļūt ikviens, kurš piedalās apmācībās un sekmīgi nokārto pārbaudījumus. Sabiedriskie vides inspektori var iegūt apliecību, kas ļauj sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī dod viņiem iespēju ne vien sniegt informāciju par pārkāpumiem, bet arī piedalīties reidos, konstatēt pārkāpumus, izņemt nelegālus makšķerēšanas vai zvejas rīkus, kā arī informēt un izglītot sabiedrību par esošajiem makšķerēšanas un zvejas noteikumiem. Piemēram, zvejnieki un makšķernieki ir ieinteresēti, lai viņiem būtu pieejami zivju resursi, tāpēc, ja viņi kļūst par sabiedriskajiem inspektoriem, viņi var palīdzēt cīnīties ar maluzvejniecību un nelegālo makšķerēšanu.
Kustība radusies Ziemeļamerikā
Tādās ārvalstīs kā ASV un Kanāda dabu aizsargājošus brīvprātīgos sauc par reindžeriem. Šī kustība plaši izplatījās un kļuva par efektīvu līdzekli cīņā ar piesārņojumu un malumedniekiem. Reidndžeru kustībai ir dziļas tradīcijas Kanādā, taču tā ir izplatījusies arī Eiropā. Reindžeri darbojas brīvprātīgi un veic vides inspektoru pienākumus.
L. Laipeniece uzsver, ka Latvijā tādi Valsts vides dienesta pilnvaroti sabiedriskie vides inspektori paši veic reidus, kuru laikā pārbauda, vai cilvēki ievēro vides aizsardzības likumus. Sabiedriskais vides inspektors, kurš fiksē pārkāpumu, vai nu par to paziņo valsts inspektoriem, kuriem ir tiesības sodīt pārkāpēju, vai, ja viņam ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, pats konfiscē nelegālos zvejas rīkus un sastāda protokolu.
Kā kļūt par sabiedrisko inspektoru?
Vispirms kandidātam ir jāpiedalās vismaz divu dienu apmācībās. Otrajā posmā ir jānokārto eksāmens, kura laikā tiek pārbaudīts, vai kandidāts ir iepazinies ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka zvejas un makšķerēšanas kārtību.Par sabiedriskajiem vides inspektoriem var kļūt pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu. Viņu reputācijai vides aizsardzības nozarē jābūt nevainojamai.
Sabiedriskie vides inspektori iegūst tiesības pārbaudīt personu dokumentus, sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, piedalīties uz to pamata ierosināto administratīvo lietu izskatīšanas sanāksmēs. Viņiem ir tiesības konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus, nelegālos zvejas rīkus un citus lietiskos pierādījumus.
Cilvēkiem daba nav vienaldzīga
Īstenojot projektu „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina dabas vērtību aizsardzībā“ viens no šī projekta dalībniekiem – Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs – veica aptauju „Ventas upes apkārtnes iedzīvotāju informētība par ūdens apsaimniekošanas jautājumiem”. Kopumā tika izjautāti 501 Lietuvas un 505 Latvijas Ventas upes baseina iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Aptaujas rezultāti parādīja, ka iedzīvotāji brīvo laiku pavada aktīvi pie ūdenskrātuvēm: zvejo, kuģo vai vienkārši atpūšas. Pat divas trešdaļas aptaujāto Ventas upes baseina iedzīvotāju Lietuvā un Latvijā pēdējo 5 gadu laikā ļoti bieži – vairāk nekā 10 reižu gadā – apmeklēja upes un ezerus.
Bieži pavadot laiku pie ūdens, ir svarīgi zināt, kā atšķirt, kura ūdenskrātuve ir piesārņota, bet kura – nē. Aptauja parādīja, ka Ventas baseina iedzīvotāji pietiekami labi prot novērtēt ūdens kvalitāti. Piemēram, viņi zina, ka aļģu ziedēšana un mazs zivju skaits ūdenskrātuvē liecina par to, ka ūdens ir piesārņots, turpretī mazs dzelteno ūdensrožu skaits – ka ūdens kvalitāte ir laba.
Pētījums pāradīja arī to, ka lietuvieši zina, kā iespējams uzlabot ūdens kvalitāti. Gandrīz visi aptaujas dalībnieki minēja piesārņoto teritoriju, izgāztuvju, bijušo pesticīdu krātuvju sakārtošanu, lauksaimniecības mēslojumu lietošanas ierobežojumus, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atjaunošanu un ierīkošanu kā Ventas upes baseina ūdeņu efektīvākos aizsardzības veidus.
Vai cilvēki ir vienaldzīgi vides aizsardzības jautājumos? Pat 44 % aptaujāto lietuviešu un 41 % latviešu bija ieinteresēti iesaistīties ar upes, ezera un krastmalas uzraudzību saistītos pasākumos. Plašu atbalstu šādiem pasākumiem izteica tie Ventas upes baseina iedzīvotāji, kuri tieši saskaras ar vides aizsardzības problēmām, kā arī cilvēki, kuri bieži pavada laiku pie ūdenskrātuvēm.
„Šādi aptaujas dati tikai apstiprina, ka iedzīvotājiem patīk daba, un viņi nav vienaldzīgi pret tai nodarīto ļaunumu. Aicinu visus, kuriem rūp upju, ezeru un ieleju aizsardzība, kļūt par mūsu krasta „reindžeriem“. Pat bez sabiedriskā vides inspektora apliecības viņi var piedalīties Ventas upes baseina dabas aizsardzībā, vienkārši saucot pie atbildības pārkāpējus vai paziņojot par tiem valsts inspektoriem,“ saka R. Dulinskis.
Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz 2012 gada beigām.
Vides konsultāciju centrs „Norlinda” ir pabeidzis Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrādi, kuras mērķis bija, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas speciālistiem, sagatavot konkrētu sadarbības pasākumu programmu vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā.
Darba gaitā gan Lietuvā, gan Latvijā notika vairākas plāna izstrādes darba grupas sanāksmes, kurā sprieda par ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā, piesārņojuma veidiem un diskutēja par labāko pieeju ūdens kvalitātes problēmu risināšanai.
Kā norāda plāna izstrādātājs, „Norlinda” pārstāvis Normunds Kadiķis, arī nākotnē ir jāatrod labā griba turpināt Lietuvas un Latvijas sadarbība vides aisardzības jomā un tam jānotiek jau augstākajā – valsts līmenī, jo Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā bez esošās situācijas novērtējuma minēti daudzi ieteikumi turpmākajai rīcībai. Kadiķis atzīst, ka sadarbība ar Lietuvas kolēģiem plāna izstrādes laikā varējusi būt plašāka, taču to ietekmējot dokumenta izstrādei atvēlētais, ierobežotais laiks, kā arī fakts, ka Ventas upes baseins Lietuvai nav prioritārs, jo Nemunas upes baseinā problēmu esot vairāk.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde izstrādes gaitā ir atklājies, ka gan Lietuvā, gan Latvijā ir problēmas ar Eiropas Savienības 2000. gadā pieņemtās tā saucamās ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) ieviešanu. Tā paredz, ka jau līdz 2015. gadam visā Eiropas Savienības teritorijā ir jāpanāk laba ūdens kvalitāte.
Taču, kā atzina Kadiķis, direktīvas prasību izpilde abām valstīm var sagādāt problēmas un tās saistītas ar pārāk lielo ūdensobjektu skaitu. „Tos visus nav iespējams izkontrolēt un līdz ar to nevar iegūt objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti,” skaidroja Kadiķis, norādot, ka šajā sarakstā iekļauti arī valsts līmenī nenozīmīgi objekti, piemēram, nelieli meža strauti, kam tur nevajadzētu būt. „Ja tajos ir kādas ūdens kvalitātes problēmas, tās ietekmē kvalitātes rādītājus uzreiz visos ūdens objektos, un direktīvas prasības ir grūti izpildīt,” skaidro plāna izstrādātājs.
Piemēram, Lietuvā esot izdalīti ap120 upju ūdensobjekti, taču monitorings jeb ūdens kvalitātes noteikšana veikta mazāk nekā pusē. Turklāt šķietami līdzīgie objekti esot apvienoti grupās un analīžu rezultāti, kas iegūti vienā vietā, tiek attiecināti uz visu grupu. „Ventas upes baseinā Lietuvas pusē ir procentuāli liels skaits ūdensobjektu, kur ūdens kvalitāte ir vidēja un būtu jāveic pasākumi, lai to uzlabotu. Taču, iespējams, ka šie dati neatpoguļo patieso situāciju, jo daudzviet analīzes nemaz nav veiktas”. Kadiķis norāda, ka līdzīga situācja ir arī Latvijā, kur līdzekļi ūdens kvalitātes monitoringam pēdējos gados samazināti līdz minimumam.
Lai šo roblēmu atrisinātu, kā uzskata Kadiķis, abās valstīs ir jāpārskata ūdensobjektu saraksts un jāvienojas tikai par nacionāli nozīmīgu upju un ezeru iekļaušanu tajā, bet jāatsakās no mazajiem ūdensobjektiem. Par to kvalitātes uzlabošanu varētu domāt otrajā posmā, kad būs izpildītas galvenās ŪSD prasības. „Būtu labi, ja Lietuva un Latvija nāktu ar vienotu, kopēju paziņojumu Eiropas komisijai par ūdensobjektu skaita pārskatīšanu,” uzskata Kadiķis.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā, kā iepriekš informēja tā izstrādātāji, pamatā būs ietverts esošās situācijas novērtējums un rekomendācijas – kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Plāns ir viens solis, viens pakāpiens, lai ietu tālāk un nākošais abu valstu sadarbības projekts jau varētu būt saistīts ar konkrētu šī projekta laikā identificēto problēmu novēršanu, piemēram, attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošanu.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija un Ventas reģionālais parks. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
Dāvis Gūtmanis
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Informacija Lietuvos meškeriotojams, kurie planuoja meškerioti Latvijoje
Kuržemėje ir prie visų Latvijos upių, ežerų, taip pat jūros pakrantės kasmet svečiuojasi daug meškeriotojų iš Lietuvos, tačiau dažnai jiems trūksta informacijos apie galimybes įsigyti meškeriotojų bilietus ir Latvijos įstatymų normas, kurių meškeriotojai, meškeriodami valstybės teritorijoje, privalo laikytis.
Apie pirmiau minėtas problemas Lietuvos meškeriotojai informavo seminare, kuris neseniai įvyko Skrundoje, pagal Latvijos ir Lietuvos bendradarbiavimo per sieną programos remiamą projektą „Tarpvalstybinis bendradarbiavimas tvarkant Ventos upės baseino krašto gamtines vertybes“.
Meškeriotojo bilietus, kurie privalomi žvejojant Latvijos teritorijoje, galima įsigyti meškeriojimo reikmenų parduotuvėse, Latvijos pašto skyriuose ir kt., tačiau patogiausias būdas tai padaryti, jeigu pasiekiamas internetas – leidimą įsigyti elektroniniu būdu interneto svetainėje www.makskeresanaskarte.lv.
Norėdamas elektroniniu būdu įsigyti meškeriotojo bilietą, asmuo svetainės nurodytuose laukeliuose turi pasirinkti bilieto rūšį, įrašyti vardą, pavardę ir asmens kodą. Asmenys, neturintys Latvijos Respublikos asmens kodo, turi įrašyti asmens tapatybę patvirtinančio dokumento numerį, kieno vardu perkamas bilietas. Elektroniniu būdu meškeriotojo bilietus galima įsigyti metams ir trims mėnesiams, kainuojančius atitinkamai 10 ir 5 latus. Tiesa, reikia nepamiršti, kad perkant metams meškeriotojo bilietą, pavyzdžiui, birželį, jis galios tik iki metų pabaigos. Leidimas „veikia“ tik parodant jį inspektoriui kartu su asmens tapatybę patvirtinančiu dokumentu ir jo reikia taip pat vietose, kur įvesta licencijuota žvejyba. Bilietas nebūtinas asmenims iki 16 metų ir vyresniems kaip 65 metų, taip pat žmonėms su negalia.
Interneto svetainėje www.makskeresanaskarte.lv yra ne tik informacija apie bilietus ir jų įsigijimo galimybes latvių, anglų ir rusų kalbomis, bet ir Latvijos meškeriojimo taisyklės. Pavyzdžiui, Latvijoje meškeriotojui vidaus vandenyse tuo pačiu metu leidžiama naudoti ne daugiau kaip 2 meškeriotojų įrankius, jeigu kiekvienas įrankis turi ne daugiau kaip 3 bet kokios rūšies žvejybinius kabliukus.
Licencijuotos žvejybos vietose papildomai prie meškeriotojo bilieto reikia įsigyti ir licencijas. Jas išduoda savivaldybė, kurios teritorijoje yra atitinkamas vandens telkinys. Pavyzdžiui, dienos licencija meškerioti (taip pat spiningu) nuo kranto, iš irklinės valties ar motorinės valties Liepojos ežere laikotarpiu nuo gegužės 1 dienos iki gegužės 31 dienos kainuoja 3 latus.
Labai daug Lietuvos meškeriotojų vasarą meškerioja netoli nuo sienos esančiame Papės ežere – ten 2012 metų antroje pusėje planuojama įvesti licencijuotą žvejybą. Daugelis meškerioja taip pat ant Liepojos šiaurinio molo, Ventoje ir Ventos baseino upėse. Žiemą kaimyninės šalies meškeriotojai į Liepoją ir Ventspilį važiuoja meškerioti šviežiais agurkais kvepiančių žuvelių – stintų.
Vadovaujantysis Latvijos – Lietuvos tarpvalstybinio bendradarbiavimo projekto „Tarpvalstybinis bendradarbiavimas tvarkant Ventos upės baseino krašto gamtines vertybes“ partneris iš Latvijos – tai Kuržemės planavimo regiono administracija, jame dalyvauja taip pat Durbės, Kuldygos ir Saldaus savivaldybės, Latvijos aplinkos, geologijos ir meteorologijos centras ir draugija „Liepājas ezeri“. O Lietuvos partneriai – tai Skuodo rajono savivaldybės administracija ir Ventos regioninio parko direkcija. Bendras projekto biudžetas – daugiau nei 400 000 eurų, 85 proc. iš jų yra Europos regioninės plėtros fondo finansavimas. Projektą planuojama įgyvendinti iki šių metų pabaigos.
RAB „Rietumu Ziņas“
davisgutmanis@gmail.com
tel. 28700882
Daugiau informacijos:
Ligita Laipeniecė
Projektų vadovė
Kuržemės planavimo regiono Planavimo skyrius
mob. tel. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Lai apspriestu esošo situāciju zivju resursu aizsardzībā Latvijā un Lietuvā, kā arī diskutētu un vienotos par iespējamo pārrobežu sadarbības zivju resursu aizsardzībā 8. jūnijā no plkst.11.00 – 18.00 Skrundas arodvidusskolas telpās notiks seminārs „Zivju resursu aizsardzības koordinācija Latvijā un Lietuvā”.
Seminārs notiek Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upju baseina dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros un to rīko projkta vadošais partneris - Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību „Ventspils makšķernieku klubs”.
Seminārā plānotas prezentācijas, kas atspoguļo esošo situāciju zivju resursu aizsardzības jomā Latvijā un Lietuvā, kā arī diskusija, kuru vadīs Latvijā pazīstamais makšķerēšanas eksperts un vides raidījumu vadītājs Māris Olte. Semināra dalībniekus uzrunās arī Saeimas deputāts Dzintars Zaķis u.c.
Par valsts vides inspektoru un sabiedrisko inspektoru veikumu, inspektoru iespējām veikt savus darba pienākumus pašreizējos budžeta apstākļos un sabiedrisko inspektoru lomu stāstīs Valsts vides dienesta Liepājas sektora vadītājs Ģirts Liepiņš. Seminārā piedalīsies arī lietuviešu kolēģi, kuri informēs par valsts finansēto institūciju darbu zivju resursu aizsardzībā Lietuvā, kā arī pārstāvji no nevalstiskā sektora, kuri stāstīs par savu pieredzi.
Kā informēja projekta vadītāja Ligita Laipeniece, situācijā, kad valsts atvēlētie līdzekļi zivju resursu aizsardzībai ir ļoti ierobežoti gan Lietuvā, gan Latvijā, plānojot projektu sākotnēji bija paredzēts, ka uz laiku projekta ietvaros abās valstīs tiks algoti sabiedriskie inspektori, kuri nārsta laikā palīdzētu valsts inspektoriem uzraudzīt ūdenskrātuves.
„Problēma tāda, ka Lietuvā kontroli var veikt tikai valsts institīciju darbinieki un nevienam citam to nav tiesības darīt. Latvijā, piemēram, pašvaldība šādas kontroles tiesības var piešķirt pašvaldības policistam,” par atšķirībām stāsta Laipeniece, norādot, ka veidojot projektu to nevarēja paredzēt. Abu valstu pieredze un dažādā pieeja vides sargāšanā tiks pārrunāta semināra ietvaros.
Taču, neskatoties uz atšķirībām likumdošanā, abu valstu vidi sargājošo institūciju pārstāvjiem ir svarīgi sadarboties un koordinēt savu darbību pārrobežu ūdensobjektu sargāšanā, piemēram, organizējot kopīgus reidus. „Ir būtiski satikties Latvijas un Lietuvas valsts institūciju, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, lai visas ieinteresētās puses varētu pārspriest abu valstu vides uzraudzības sistēmu un vienoties, kā uzlabot turpmāko sadarbību,” uzskata Laipeniece.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija un Ventas reģionālais parks. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
Dāvis Gūtmanis
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Konferences mērķis ir dalīties pieredzē un informēt vides speciālistus un plānotājus, kā arī pašvaldību pārstāvjus par projekta rezultātiem un diskutēt par sagatavotā ‘Ventas upju baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna’ īstenošanas iespējām.
Konferencē plānota gan iepazīšanās ar Ventas upes straujteču tīrīšanas rezultātiem Kuldīgā, gan projekta partneru prezentācijas par projektā notikušajiem pētījumiem, pasākumiem un to rezultātiem, kas saistās gan ar vides izglītību, gan dabas apsaimniekošanu un zivju resursu aizsardzību, gan iepazīstināšana ar sagatavoto Ventas upju baseina pārrobežu apsaimniekošanas plānu, gan arī Latvijas un Lietuvas atbildīgo ministriju pārstāvju viedokļi par pārrobežu plāna īstenošanas iespējām.
Konferencē aicināti piedalīties ne vien vides speciālisti, plānotāji un pašvaldību pārstāvji, atbildīgo valsts institūciju pārstāvji, bet arī citi interesenti – sabiedrisko organizāciju pārstāvji, mediju pārstāvji u.c.
Dalībniekus lūdzam pieteikties dalībai konferencē, nosūtot e-pastu vai zvanot projekta vadītājai Ligitai Laipeniecei (e-pasts; ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv, tel.29400634) līdz otrdienai, 13.jūnijam.
Projekta ‘Live Venta’ vadošais partneris ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, partneri no Latvijas ir Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”, Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija un Ventas reģionālais parks. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu, 85% no tā ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Projektu plānots īstenot līdz 2012. gada beigām.
Konferences darba kārtību un prezentācijas skatīt šeit>>
PUSSIMTS TALCINIEKU SAKOPJ KALUPIS UPES KRASTUS, KUR NĀKOTNĒ TAPS DABAS IZZIŅU TAKA
Ap pussimts talcinieku pagājušās nedēļas nogalē piedalījās Kalupis upes sakopšanas talkā, kas bija viena no aktivitātēm projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros. Tuvākajā nākotnē upes krastos paredzēts iekārtot dabas izziņas taku un pašlaik projekta ietvaros tiek izstrādāts arī takas tehniskais projekts.
Kā atzina viens no talkas organizatoriem, „Ventas reģionālā parka” pārstāvis Ramūnas Dulinskis, laika apstākļi darbam bijuši piemēroti un iepriekš solīto nokrišņu nav bijis. Kopumā talcinieki – pārsvarā skolēni 1,5 kilometrus garā posmā upes krastos savāca trīs 1100 litru tilpuma konteinerus ar dažādiem atkritumiem, kā arī astoņus 140 litru tilpuma plastmasas maisus tikai ar plastmasas pudelēm un citiem plastmasas izstrādājumiem. Talkas rīkotāji atzina, ka iepriekš tik lielu atkritumu apjomu nav plānojuši savākt, bet, iespējams, tas izdevies tāpēc, ka no atkritumiem attīrīti nevien upes krasti, bet arī pati upe. Lielāki koki, kas apgrūtinājuši Kalupes tecējumu, izvākti jau iepriekš. Tāpat jau iepriekš izzāģēti krūmi, kas traucētu dabas izziņas takas iekārtošanu.
Nākotnē plānotā dabas izziņas taka būs veltīta ūdens tēmai, informējot tās apmeklētājus par ūdens apriti dabā, dzerama ūdens ieguvi, patēriņu, veidiem, kā mazināt ūdens piesārņošanu un kā to attīrīt. Šāda ūdens izziņas taka būs pirmā Baltijas valstīs un „Ventas reģionālais parks” šādā veidā plāno piesaistīt apmeklētājus, lai paaugstinātu viņu zināšanas par ūdens nozīmi dabā un saimnieciskajā darbībā. Īpaši interesanta šāda taka būs bērniem, tādēļ plānots attīstīt un izmantot Ventas reģionālā parka līdzšinējo pieredzi skolēnu nometņu organizēšanā.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija un „Ventas reģionālais parks”. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Šonedēļ Kuldīgā notika Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrādes paplašinātās darba grupas sanāksme, kuras galvenais uzdevums bija apkopot viedokļus par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē Ventas baseina apgabala ūdens kvalitāti, īpaši pārrobežu ūdensobjektos.
Tika diskutēts arī par labāko pieeju ūdens kvalitātes problēmu risināšanai baseina apgabalā, un to, kādā līmenī būtu jāplāno un jāpieņem lēmumi par pasākumiem ūdens kvalitātes uzlabošanai.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde, kas notiek projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” noslēgsies aprīļa beigās. Plāna mērķis ir, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas speciālistiem, sagatavot konkrētu sadarbības pasākumu programmu vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā.
Darba grupas sanāksmē Kuldīgā, piedalījās Kurzemes reģiona pašvaldību vides speciālisti un plānotāji, Liepājas un Ventspils reģionālo vides pārvalžu inspektori un direktori, kā arī Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvji.
Plāna izstrādātāji, Vides konsultāciju centra „Nordlinda” pārstāvji informēja darba grupu par Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrādes gaitu.
Tikšanās laikā arī tika aktualizēti jautājumi par potenciāli piesārņoto vietu izpētes un monitoringa nepieciešamību kā arī diskutēts par vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa funkcijām un atbildībām attiecībā uz ūdens kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Kā norādīja „Nordlinda” pārstāvis Normunds Kadiķis, arī nākotnē ir jāatrod labā griba turpināt Lietuvas un Latvijas sadarbība vides aizsardzības jomā un tam jānotiek jau augstākajā – valsts līmenī, jo Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā bez esošās situācijas novērtējuma būs minēti daudzi ieteikumi turpmākajai rīcībai.
Plāna izstrādes gaitā atklājies, ka gan Lietuvā, gan Latvijā ir problēmas ar Eiropas Savienības 2000. gadā pieņemtās tā saucamās ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) ieviešanu. Tā paredz, ka jau līdz 2015. gadam visā Eiropas Savienības teritorijā ir jāpanāk laba ūdens kvalitāte.
Taču, kā atzina Kadiķis, direktīvas prasību izpilde abām valstīm var sagādāt problēmas un tās saistītas ar pārāk lielo ūdensobjektu skaitu. „Tos visus nav iespējams izkontrolēt un līdz ar to nevar iegūt objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti,” skaidroja Kadiķis, norādot, ka šajā sarakstā iekļauti arī valsts līmenī nenozīmīgi objekti, piemēram, nelieli meža strauti, kam tur nevajadzētu būt. „Ja tajos ir kādas ūdens kvalitātes problēmas, tās ietekmē kvalitātes rādītājus uzreiz visos ūdens objektos, un direktīvas prasības ir grūti izpildīt,” skaidro plāna izstrādātājs, norādot kā šādas problēmas ir gan Lietuvā, gan Latvijā, kur līdzekļi ūdens kvalitātes monitoringam pēdējos gados samazināti līdz minimumam.
Lai šo problēmu atrisinātu, kā uzskata Kadiķis, abās valstīs ir jāpārskata ūdensobjektu saraksts un jāvienojas tikai par nacionāli nozīmīgu upju un ezeru iekļaušanu tajā, bet jāatsakās no mazajiem ūdensobjektiem. Par to kvalitātes uzlabošanu varētu domāt otrajā posmā, kad būs izpildītas galvenās ŪSD prasības. „Būtu labi, ja Lietuva un Latvija nāktu ar vienotu, kopēju paziņojumu Eiropas komisijai par ūdensobjektu skaita pārskatīšanu,” uzskata Kadiķis.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā, kā iepriekš informēja tā izstrādātāji, pamatā būs ietverts esošās situācijas novērtējums un rekomendācijas – kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Plāns ir viens solis, viens pakāpiens, lai ietu tālāk un nākošais abu valstu sadarbības projekts jau varētu būt saistīts ar konkrētu šī projekta laikā identificēto problēmu novēršanu, piemēram, attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošanu.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks.
Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona
Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Ap pussimts talcinieku pagājušās nedēļas nogalē piedalījās Kalupis upes sakopšanas talkā, kas bija viena no aktivitātēm projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros. Tuvākajā nākotnē upes krastos paredzēts iekārtot dabas izziņas taku un pašlaik projekta ietvaros tiek izstrādāts arī takas tehniskais projekts.
Kā atzina viens no talkas organizatoriem, „Ventas reģionālā parka” pārstāvis Ramūnas Dulinskis, laika apstākļi darbam bijuši piemēroti un iepriekš solīto nokrišņu nav bijis. Kopumā talcinieki – pārsvarā skolēni 1,5 kilometrus garā posmā upes krastos savāca trīs 1100 litru tilpuma konteinerus ar dažādiem atkritumiem, kā arī astoņus 140 litru tilpuma plastmasas maisus tikai ar plastmasas pudelēm un citiem plastmasas izstrādājumiem. Talkas rīkotāji atzina, ka iepriekš tik lielu atkritumu apjomu nav plānojuši savākt, bet, iespējams, tas izdevies tāpēc, ka no atkritumiem attīrīti nevien upes krasti, bet arī pati upe. Lielāki koki, kas apgrūtinājuši Kalupes tecējumu, izvākti jau iepriekš. Tāpat jau iepriekš izzāģēti krūmi, kas traucētu dabas izziņas takas iekārtošanu.
Nākotnē plānotā dabas izziņas taka būs veltīta ūdens tēmai, informējot tās apmeklētājus par ūdens apriti dabā, dzerama ūdens ieguvi, patēriņu, veidiem, kā mazināt ūdens piesārņošanu un kā to attīrīt. Šāda ūdens izziņas taka būs pirmā Baltijas valstīs un „Ventas reģionālais parks” šādā veidā plāno piesaistīt apmeklētājus, lai paaugstinātu viņu zināšanas par ūdens nozīmi dabā un saimnieciskajā darbībā.Īpaši interesanta šāda taka būs bērniem, tādēļ plānots attīstīt un izmantot Ventas reģionālā parka līdzšinējo pieredzi skolēnu nometņu organizēšanā.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija un „Ventas reģionālais parks”.
Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona
Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Nobeigumam tuvojas Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde, kuras mērķis ir, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas speciālistiem, sagatavot konkrētu sadarbības pasākumu programmu vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā.
Pagājušajā nedēļā Lietuvā notika plāna izstrādes darba grupas Lietuvas sanāksme, kurā sprieda par ūdens kvalitāti, piesārņojuma veidiem u.c. Šodedēļ darba grupa uz sanāksmi pulcēsies Latvijā. Dokumentuizstrādā vides konsultāciju centrs „Nordlinda” un tas jāpabeidz līdz maijam.
„Plāna izstrāde ir nobeiguma stadijā un šobrīd mēs papildinām un precizējam informāciju vairākās plāna sadaļās,” pastāstīja plāna izstrādātājs, „Nordlinda” pārstāvis Normunds Kadiķis. Viņš uzsver, ka arī nākotnē ir jāatrod labā griba turpināt Lietuvas un Latvijas sadarbība vides aisardzības jomā un tam jānotiek jau augstākajā – valsts līmenī, jo Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā bez esošās situācijas novērtējuma būs minēti daudzi ieteikumi turpmākajai rīcībai.
Kā atzina Kadiķis, sadarbība ar Lietuvas kolēģiem plāna izstrādes laikā varējusi būt plašāka, taču to ietekmējot dokumenta izstrādei atvēlētais, ierobežotais laiks, kā arī fakts, ka Ventas upes baseins Lietuvai nav prioritārs, jo Nemunas upes baseinā problēmu esot vairāk.
Kā atzina Kadiķis, plāna izstrādes gaitā ir atklājies, ka gan Lietuvā, gan Latvijā ir problēmas ar Eiropas Savienības 2000. gadā pieņemtās tā saucamās ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) ieviešanu. Tā paredz, ka jau līdz 2015. gadam visā Eiropas Savienības teritorijā ir jāpanāk laba ūdens kvalitāte. Taču, kā atzina Kadiķis, direktīvas prasību izpilde abām valstīm var sagādāt problēmas un tās saistītas ar pārāk lielo ūdensobjektu skaitu. „Tos visus nav iespējams izkontrolēt un līdz ar to nevar iegūt objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti,” skaidroja Kadiķis, norādot, ka šajā sarakstā iekļauti arī valsts līmenī nenozīmīgi objekti, piemēram, nelieli meža strauti, kam tur nevajadzētu būt. „Ja tajos ir kādas ūdens kvalitātes problēmas, tās ietekmē kvalitātes rādītājus uzreiz visos ūdens objektos, un direktīvas prasības ir grūti izpildīt,” skaidro plāna izstrādātājs.
Piemēram, Lietuvā esot izdalīti ap120 upju ūdensobjekti, taču monitorings jeb ūdens kvalitātes noteikšana veikta mazāk nekā pusē. Turklāt šķietami līdzīgie objekti esot apvienoti grupās un analīžu rezultāti, kas iegūti vienā vietā, tiek attiecināti uz visu grupu. „Ventas upes baseinā Lietuvas pusē ir procentuāli liels skaits ūdensobjektu, kur ūdens kvalitāte ir vidēja un būtu jāveic pasākumi, lai to uzlabotu. Taču, iespējams, ka šie dati neatpoguļo patieso situāciju, jo daudzviet analīzes nemaz nav veiktas”. Kadiķis norāda, ka līdzīga situācja ir arī Latvijā, kur līdzekļi ūdens kvalitātes monitoringam pēdējos gados samazināti līdz minimumam.
Lai šo roblēmu atrisinātu, kā uzskata Kadiķis, abās valstīs ir jāpārskata ūdensobjektu saraksts un jāvienojas tikai par nacionāli nozīmīgu upju un ezeru iekļaušanu tajā, bet jāatsakās no mazajiem ūdensobjektiem. Par to kvalitātes uzlabošanu varētu domāt otrajā posmā, kad būs izpildītas galvenās ŪSD prasības. „Būtu labi, ja Lietuva un Latvija nāktu ar vienotu, kopēju paziņojumu Eiropas komisijai par ūdensobjektu skaita pārskatīšanu,” uzskata Kadiķis.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā, kā iepriekš informēja tā izstrādātāji, pamatā būs ietverts esošās situācijas novērtējums un rekomendācijas – kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Plāns ir viens solis, viens pakāpiens, lai ietu tālāk un nākošais abu valstu sadarbības projekts jau varētu būt saistīts ar konkrētu šī projekta laikā identificēto problēmu novēršanu, piemēram, attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošanu.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks.
Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona
Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
Plāna izstrādes mērķis ir nodrošināt reto un īpaši aizsargājamo sugu, kā arī biotopu aizsardzību, saglabājot Durbes ezera raksturīgo ainavu, vienlaicīgi nodrošinot Durbes novada ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību.
Apjomīgā, gandrīz 200 lappuses biezā dokumenta izstrādi līdz šā gada oktobrim veiks uzņēmums „L.U. Consulting”, kuram jau ir pieredze, izstrādājot līdzīgu plānu Liepājas ezeram. Aptuveni trešā daļa no ezera teritorijas jeb dabas liegums „Durbes ezera pļavas” kopš 2004. gada iekļautas „Natura 2000” aizsargājamo teritoriju sarakstā. Durbes novadam iepriekš bijusi negatīva pieredze ar Dabas aizsardzības plāna izstrādi, kas dažādu iemeslu dēļ pārtraukta.
Jaunā plāna izstrādātāja „L.U. Consulting” valdes locekle, hidroloģe Loreta Urtāne uzsver, ka plānam ir jābūt vienošanās rezultātam par to, kādas vērtības ir jāsargā un kā šo teritoriju turpmāk apsaimniekot.
Šajā procesā, viņasprāt, aktīvi ir jāpiedalās ezera krastos esošo zemju īpašniekiem un iedzīvotājiem, kas, tur saimniekojot, nodrošina savu eksistenci un bērnu nākotni.
Plāna sabiedriskās apspriešanas pirmajā sanāksmē Durbes novada domē piedalījās ap 20 Durbes novada iedzīvotāju, kuri Urtānei un ornitologam Kārlim Milleram uzdeva jautājumus saistībā ar applūstošajām teritorijām, ezera aizaugšanu, putnu sugām, kas ligzdo ezera apkārtnē u.c.
Plāna izstrādātāja vairākkārt aicināja iedzīvotājus izteikt savus ierosinājumus un ieteikumus, kurus solīja ņemt vērā dokumenta izstrādes procesā.
Kā sanāksmes laikā atzina Urtāne, šis ir pirmais gadījums Latvijā, kad pašvaldība rosinājusi izstrādāt dabas aizsardzības plānu arī tām teritorijām, kas neietilpst īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā. „Tas liecina, ka Durbes novada vadība ļoti nopietni domā par ezera teritoriju apsaimniekošanu un izmantošanu nākotnē,” sacīja Urtāne. Viņa arī atzina, ka savulaik „Natura 2000” teritorijas veidotas lielā steigā un bez pietiekami laba pamatojuma. „Mūsu uzdevums ir vēlreiz nopietni izpētīt šīs teritorijas, saprast, kas ir to patiesās dabas aizsardzības vērtības un kā tās sargāt. Aizsardzība ne vienmēr ir aizliegums veikt, piemēram, saimniecisko darbību. Aizsardzība ir saprātīga un pareiza teritorijas apsaimniekošana,” uzskata Urtāne.
Bieži notiekot tā, ka dabas aizsardzības intereses tiek pretnostatītas teritorijas izmantošanas interesēm.”Tas, ko mēs gribam – ir nojaukt šīs robežas. Jāsaprot, ka vērtība ir arī cilvēki, kas šeit dzīvo un viņu intereses ir jāņem vērā – tās jāsabalansē dabas aizsardzības, ezera apsaimniekošanas un atpūtnieku interesēm,” uzskata Urtāne. Galarezultātam, viņasprāt, ir jābūt tādam, lai apmierināti ar plānu ir visi – gan zivis, kas dzīvo ezerā, un putni, kas tur ligzdo, gan zemju īpašnieki un pašvaldība.
Dabas aisardzības plāna izstrādes laikā plānots ievākt ūdens paraugus un noteikt ezrera piesārņojuma līmeni. Tāpat paredzēts noteikt ezera aizauguma līmeni, apzināt ezera resursus, tā apkārtnē ligzdojošo putnu skaitu, pētīt ūdenskrātuves hidroloģisko režīmu u.c. Kā sola plāna izstrādātāji, atsevišķa sanāksme tiks rīkota par ezera ūdens līmeņa stabilizāciju.
Kā informēja Urtāne, Dabas aizsardzības plāna 1. redakcijas sabiedriskā apspriešana plānota jūnija beigās. Informācija par to un citām ar plāna izstrādi saistītām aktivitātēm būs atrodama Durbes novada domes interneta mājaslapā www.durbe.lv
Plāna izstrādāšanā piedalīsies ornitologi, hidrologi, biotopu eksperti un citi sertificēti speciālisti. Dabas aizsardzības plānam ir jābūt saskaņotam ar Ventas upju baseina apsaimniekošanas plānu 2010-2015.g. u.c. augstākstāvošiem plānošanas dokumentiem.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā" vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, un biedrība„Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks.
Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona
Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Nedēļas nogalē Kurzemes plānošanas reģiona īstenotajā Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekta "Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā" ietvaros Liepājā un tās apkārtnē pieredzējušu pasniedzēju vadībā notika sabiedrisko vides inspektoru apmācība. Liela daļa no viņiem, kā informēja apmācību organizētājs, biedrības "Liepājas ezeri" vadītājs Ēvalds Urtāns, jau jūnijā, visticamāk, kārtos eksāmenu, lai iegūtu Valsts vides dienesta (VVD) pilnvarotas personas apliecību, kas dod tiesības noformēt administratīvā pārkāpuma protokolus vai piedalīties kontroles reidos kopā ar VVD inspektoriem. Eksāmenu būs iespēja kārtot Liepājā un pasniedzēji no Rīgas, redzot lielo Liepājas puses iedzīvotāju interesi par sabiedrisko vides inspektoru apmācībām, solījušies tādas organizēt vēl ārpus projekta ietvariem.
Pirmajā apmācību dienā VVD pārstāvji Modris Žeivods un Jānis Balodis sabiedriskos vides inspektorus izglītoja par likumdošanas normām, kas attiecas uz zivju resursu iegūšanu un aizsardzību, kā arī mācīja sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus. Savukārt, svētdien topošie inspektori četrās atsevišķās grupās kopā ar pieredzējušajiem kolēģiem devās kontroles reidā uz Bārtas upi un tās pietekām. Kā informēja Urtāns, viena no grupām pārvietojās ar laivām pa upi, bet pārējās apsekoja upes krastus. Pirmajā apmācību dienā apgūtās teorētiskās zināšanas topošajiem vides sargiem svētdien bija lieliska iespēja pielietot praksē – reida laikā sastādīti divi administratīvā pārkāpuma protokoli makšķerniekiem, kuri savā īpašumā bija paturējuši līdakas, kas neatbilst noteiktajam izmēram – 50 centimetriem. Tāpat no Bārtas upes Nīcas novada teritorijā izņemts viens ap 50 metru garš maluzvejnieku tīkls, kurā atradās līdakas, asari, līņi un plauži - to kopējo svaru Urtāns lēš ap desmit kilogramiem.
Kā atzina biedrības „Liepājas ezeri” vadītājs, apmācību dalībnieki ir bijuši ļoti cītīgi skolnieki un pasniedzējiem uzdevuši daudz un dažādus jautājumus. Viņš prognozē, ka eksāmenus kārtos aptuveni puse no apmācību dalībniekiem, taču arī pārējiem iegūtās zināšanas dzīvē būs noderīgas. „Sabiedrisko vides inspektoru apmācība laikā, kad vidi uzraugošajām institūcijām līdzekļus kontrolei valsts ir samazinājusi līdz minimumam, ir būtiska, un es ceru, ka vides sargu rindas papildināsies,” sacīja Urtāns.
Jau ziņots, ka, pateicoties projektā "Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā" saņemtajam finansējumam, biedrības "Liepājas ezeri" vides inspektoriem vairāk nekā gadu ir iespēja doties reidos uz zivīm un nārsta vietām bagāto Bārtas upi, lai nepieļautu tur maluzvejnieku aktivitātes, iepriekš informēja biedrības vadītājs Ēvalds Urtāns.
Projektā saņemtos Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus biedrība lielākoties izmanto degvielas iegādei un samaksai par darbu inspektoriem. Kopējais finansējums ir 5000 eiro un par šiem līdzekļiem pavasarī plānota arī vides inspektoru apmācība.
2011. gadā, sākot no aprīļa līdz gada beigām, inspektori Artis Būmeistars un Agris Vecbaštiks reidos uz Bārtas upi devušies 15 reizes, un to laikā izņemti nepilni divi kilometri nelegāli ievietotu tīklu.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija un Ventas reģionālais parks. Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Projekta ietvaros saņemtos līdzekļus biedrība lielākoties izmanto degvielas iegādei un samaksai par darbu inspektoriem. Kopējais finansējums ir 5000 eiro un par šiem līdzekļiem pavasarī plānota arī vides inspektoru apmācība.
„Valsts finansētajām vides uzraudzības institūcijām naudas apjoms ir ierobežots un tās faktiski nevar pilnvērtīgi veikt savu darbu. Par projekta ietvaros saņemtajiem līdzekļiem biedrība „Liepājas ezeri” papildus saviem tiešajiem pienākumiem, kas ietver Liepājas un Tosmares ezeru uzraudzīšanu, var doties reidos arī uz Bārtas upi,” skaidro Urtāns, norādot, ja Liepājas ezeram cauri neplūstu Bārta, zivju ezerā būtu ievērojami mazāk.
2011. gadā, sākot no aprīļa līdz gada beigām, inspektori Artis Būmeistars un Agris Vecbaštiks reidos uz Bārtas upi devušies 15 reizes un to laikā izņemti nepilni divi kilometri nelegāli ievietotu tīklu. Kā atzīst Urtāns, Bārtā un tās pietekās pērn liela maluzvejnieku aktivitāte nav novērota. Piemēram, rudens pusē tīklu likšana nav bijusi iespējama augstā ūdenslīmeņa dēļ.
„Svarīgi, lai maluzvejnieki saprot, ka nevar vairs netraucēti gaišā dienas laikā likt tīklus un sajūt, ka upi sargā. Rajons Bārtas augštecē ir mežains un maz apdzīvots. Iepriekš maluzvejnieki tur bija bieži viesi, darbojās diezgan netraucēti, jo Vides dienesta inspektori ierobežotā finansējuma dēļ šo rajonu nevar pietiekami bieži kontrolēt,” stāsta Urtāns, uzsverot, ka tikai ar inspektoru aktivitātēm upi nosargāt nav iespējams un šajā procesā jāiesaistās gan tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem, gan makšķerniekiem. Kā pozitīvu piemēru viņš min laivu nomas uzņēmuma „Sofijas laivas” organizēto laivu braucienu dalībniekus, kuri nereti zvanot un informējot inspektorus par aizdomīgām personām, kuras rosās upē vai tās krastos. Savos interneta portālos par inspektoru klātbūtni Bārtā ziņojot arī makšķernieki.
Kā atzīst biedrības „Liepājas ezeri” vadītājs, Bārtas upes potenciāls ir liels, zivju tur daudz un to migrāciju, atšķirībā no citām upēm, netraucē aizsprosti. Pēdējo gadu laikā Bārtas upē ir ielaisti vairāki tūkstoši vēdzeļu mazuļu un, kā sacīja Urtāns, ir svarīgi tās arī nosargāt.
Biedrības „Liepājas ezeri” rīcībā ir vismaz četras laivas un pieci motori – tie sagādāti vēl tā dēvētajos treknajos gados. „Vienīgā problēma ir degviela, kuras izmaksas pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas. „Piemēram, viena reida laikā degvielai vien iztērējam ap 50 latu,” rēķina Urtāns. Viņš stāsta, ka brauciens caur Liepājas ezeru un pa Bārtas upi līdz Lietuvas pierobežai aizņem vairāk nekā trīs stundas, bet pa straumei ceļš laika ziņā ir ievērojami īsāks.
Pavasarī projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros Liepājas pusē notiks arī divu dienu ilga vides inspektoru apmācība un pirmie interesenti jau esot pieteikušies. Kopumā plānots apmācīt 15 inspektorus.
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros ir uzsākta Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde.
Plāna mērķis ir, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas speciālistiem, sagatavot konkrētu sadarbības pasākumu programmu vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā, informēja projekta vadītāja Ligita Laipeniece.
Plānu izstrādā vides konsultāciju centrs „Nordlinda” un tas jāpabeidz līdz nākamā gada aprīlim.
„Svarīgi ir izstrādāt sadarbības mehānismus starp abām valstīm, kas varētu pastāvēt arī tad, kad projekts beigsies,” atzina plāna izstrādātājs, „Nordlinda” pārstāvis Normunds Kadiķis. Viņš atzīst, ka gan Lietuvai, gan Latvijai ir jau savi pirms vairākiem gadiem sagatavoti upes baseina apsaimniekošanas plāni. „Jaunā plāna izstrādes gaitā mēģināsim šos iepriekš abās valstīs tapušos apsaimniekošanas plānus likt kopā un izvērtēt tos pēc vienotiem kritērijiem,” sacīja Kadiķis, norādot, ka ekoloģiskās kvalitātes kritēriji Latvijā un Lietuvā atšķiras un viens no uzdevumiem ir šo problēmu atrisināt.
„Ūdens kvalitāti abu valstu teritorijās analizēsim gan ar Latvijas, gan Lietuvas metodēm un skatīsimies, kā šie dažādie vērtējumi sakrīt. Visticamāk, plāna izstrādes gaitā taps arī dažādi ieteikumi, kā šīs abas metodes harmonizēt, panākt vienotu kopsaucēju,” skaidro Kadiķis, uzsverot, ka mērķis ir savākt visus pieejamos datus par Ventas upes baseinu abās valstīs un „radīt gatavu informācijas produktu”.
Plāna izstrādi no Latvijas puses veiks trīs eksperti un nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīti arī Lietuvas kolēģi. Kā informēja Kadiķis, kopīga darba pieredze latviešu un lietuviešu speciālistiem jau esot, strādājot pie kopīga Lielupes upes baseina apsaimniekošanas plāna izstrādes.
Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde, kā norādīja Kadiķis, ir būtiska arī Eiropas Savienības (ES) likumdošanas kontekstā. ES 2000. gadā pieņemtā tā saucamā ūdens struktūrdirektīva (ŪSD) paredz, ka jau līdz 2015. gadam visā ES teritorijā ir jāpanāk laba ūdens kvalitāte.
„Ja salīdzina Ventu ar citu Latvijas upju baseiniem, tad situācija Ventā ir viena no labākajām un Eiropas savienības likumdošanā noteiktā mērķa sasniegšana varētu būt vieglāka nekā citviet,” uzskata Kadiķis.
„Pamatā apsaimniekošanas plānā būs ietverts esošās situācijas novērtējums un rekomendācijas – kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Plāns ir viens solis, viens pakāpiens, lai ietu tālāk. Nākošais projekts jau varētu būt par konkrētu šīs projekta laikā identificēto problēmu novēršanu, piemēram, attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošanu”. Kā atzīst vides speciālisti, Latvijas puse ir vairāk ieinteresēta apsaimniekošanas plāna izstrādē, jo iespējamais piesārņojums no Lietuvas puses pa straumi nonāk Latvijas teritorijā un tālāk nokļūst Baltijas jūrā. „Taču ES likumdošana uzliek Lietuvas pusei par pienākumi iesaistīties kopīgo problēmu risināšanā,” sacīja Kadiķis, norādot, ka šajā gadījumā problēmas var atrisināt, tikai sadarbojoties kopīgiem spēkiem.
Pagājušajā nedēļā Latvijā - Saldus novadā un Lietuvā – Mažeiķu rajonā notika Kurzemes plānošanas reģiona, sadarbībā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru rīkotie apmācību semināri„Ventas upes baseina ilgtspējīga apsaimniekošana Latvijā un Lietuvā: plānošana un prakse”. Viena no semināru tēmām bija Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde. Par to semināra apmeklētājiem stāstīja Normunds Kadiķis.
Semināros, kas notika ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros, piedalījās arī speciālisti no valsts pārvaldes institūcijām, kuru atbildībā ir gan atbalsta piešķiršana vides projektiem, gan vides kvalitātes uzraudzība un kontrole.
Uzziņai:
ŪSD galvenie mērķi
Attīstīt modernu sistēmu, kas ir balstīta uz ūdens pārvaldības upju sateces baseiniem pretēji agrākajai sistēmai, kas pamatojās uz administratīvajām un / vai politiskajām robežām.
Paplašināt ūdens aizsardzības jomu uz visiem ūdeņiem, ieskaitot pazemes ūdeņus un jūras piekrastes daļu.
Noteikt ūdens kvalitātes mērķus, kas jāsasniedz, turklāt virszemes ūdeņiem akcentē to ekoloģisko kvalitāti.
Izstrādāt upes baseina pārvaldības plānu, kā arī veicamo pasākumu programmu katram lielākam upes
baseinam.
Iesaistīt baseina teritorijā dzīvojošos cilvēkus un interešu grupas ilgtspējīgā ūdens resursu pārvaldībā.
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
APMĀCĪBU SEMINĀRS:" VENTAS UPJU BASEINA ILGTSPĒJĪGA APSAIMNIEKOŠANA LATVIJĀ UN LIETUVĀ: PLĀNOŠANA UN PRAKSE"
Kurzemes plānošanas reģions, sadarbībā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru aicina pašvaldību speciālistus – teritorijas plānotājus, vides speciālistus, lauku attīstības speciālistus uz apmācību semināru „Ventas upju baseina ilgtspējīga apsaimniekošana Latvijā un Lietuvā: plānošana un prakse”, kas notiks š.g. 15.decembrī plkst.11.00 viesu namā „Kaplūži”, Novadnieku pagastā, Saldus novadā.
Semināru mērķis ir informēt pašvaldību speciālistus par tādiem jautājumiem kā Ventas baseina apsaimniekošanas pārrobežu plāna izstrāde, riska ūdensobjekti un to apsaimniekošana, ūdenssaimniecības projektu izstrāde, ūdeņu pārvaldības risinājumi teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, mazās hidroelektrostacijas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī upju biotopu apsaimniekošanu un aizsardzība, un peldūdeņu pārvaldība.
Seminārs tiek organizēts ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros.
Lūdzam paziņot par dalību seminārā, nosūtot e-pastu kontaktpersonai Ligitai Laipeniecei uz e-pastu ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv līdz 2011.gada 13.decembrim.
Semināra programmu skatīt šeit>>
Kurzemes plānošanas reģions, sadarbībā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru decembrī organizē divus apmācību seminārus pašvaldību speciālistiem – teritorijas plānotājiem, vides speciālistiem, lauku attīstības speciālistiem u.c. par Ventas upju baseina ilgtspējīgu apsaimniekošanu Latvijā un Lietuvā.
Semināru mērķis ir informēt pašvaldību speciālistus par tādiem jautājumiem kā Ventas baseina apsaimniekošanas pārrobežu plāna izstrāde, riska ūdensobjekti un to apsaimniekošana, ūdenssaimniecības projektu izstrāde, ūdeņu pārvaldības risinājumi teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, mazās hidroelektrostacijas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kā arī upju biotopu apsaimniekošanu un aizsardzība, un peldūdeņu pārvaldība.
Seminārs Lietuvas pašvaldībām notiks š.g. 14.decembrī plkst.11.00 kafejnīcas „Zaventė” telpās, Virvytės ielā 1, Užventes ciemā, Viekšniai, Mažeiķu rajonā
Seminārs Latvijā notiks š.g. 15.decembrī plkst.11.00 viesu namā „Kaplūži”, Novadnieku pagastā, Saldus novadā.
Semināru darba kārtību un informāciju par projektu meklējiet Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.kurzemesregions.lv sadaļā “Aktualitātes” vai “KPR projekti”.
Semināri tiek organizēti ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Ligita Laipeniece
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 29400634
ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv
Tuvojas noslēgumam Ventas upes straujteču posmu rekultivācijas darbi Kuldīgā, ko jau no 22.augusta pēc Kuldīgas novada domes pasūtījuma veic SIA „L.U. Consulting”.
Ventas upes straujteču tīrīšana ir daļa no Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansētā projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upju baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā”.
No zivju resursu viedokļa Venta ir nozīmīgākā dabiskā lašu nārsta upe Kurzemē un otrā nozīmīgākā upe vimbu un upes nēģu resursu atražošanā Latvijā. Kuldīgas pilsētai cauri tekošais Ventas upes posms un tam pieguļošās teritorijas ir arī īpaši aizsargājama dabas teritorija – dabas liegums „Ventas ieleja”. Savukārt, šeit esošā Ventas rumba ir unikāls ģeoloģisks veidojums. Tas ir platākais ūdenskritums Eiropā un tādēļ arī viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Latvijā.
Pirms upes atjaunošanas darbu uzsākšanas vairums potenciālo lašu, nēģu un vimbu nārsta vietu bija pāraugušas ar ūdensaugiem un tādejādi kļuvušas nederīgas nārstošanai. Arī Eiropas nozīmes biotopu sarakstā iekļautās upju straujteces vairums gadījumos Ventas rumbas rajonā bija pāraugušas ar ūdensaugiem un vairs neatbilda savam statusam. Upe savas straujteces un zivju nārstošanai piemērotās vietas ir zaudējusi pēdējo gadu desmitu gaitā. Par to liecina no grunts izceltais līdz pat pus metram biezais ūdensaugu sakņu slānis un vairākus metrus garie niedru sakneņi.
Ventas straujteču posmu rekultivācija jeb atjaunošana kopumā tiek veikta 450 metru garā upes posmā. Darbu mērķis ir atjaunot Eiropas nozīmes aizsargājamos biotopus – upju straujteces, palielināt Baltijas lašu, upes nēģu un vimbu nārstam piemērotas, kā arī šo zivju sugu mazuļiem atbilstošu uzturēšanās vietu platības, un uzlabot Ventas rumbas ainavisko kvalitāti.
Ventas īpašais aizsargājamais statuss un iepriekš uzskaitītie specifiskie mērķi nosaka upes tīrīšanas darbiem piemērotāko metožu un upes tīrīšanas darbu veikšanas perioda izvēli.
Upes atjaunošanas darbi tiek veikta mehanizēti – ar traktortehniku, kas piemērota darbam uz nelīdzenas virsmas un aprīkota ar palīgierīcēm augu sakņu izraušanai un grunts virskārtas uzirdināšanai. Izrauto ūdensaugu masa no ūdens tiek izcelta ar rokām un deponēta ārpus upes plūdu zonas.
Darbus veic pieredzējušu vides speciālistu un tehnisko darbinieku komanda, kuri strādā hidrobioloģes Loretas Urtānes vadībā. Tā kā šāda veida darbi Latvijā līdz šim ir veikti tikai atsevišķās vietās (Salacā, Jaunupē, Mūsā un Lielupē) darbus uzrauga un to atbilstības novērtējumu dabas aizsardzības un upju biotopu apsaimniekošanas prasībām veic Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Andris Urtāns. Tādejādi Ventas upes atjaunošanas darbi ir uzskatāmi par sava veida pilotprojektu Latvijā.
Papildus rekultivācijas darbiem tiek veikti arī sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistīšanas pasākumi – gan lai informētu iedzīvotājus par upes kvalitātes novērtēšanas metodēm un notiekošajiem darbiem, gan rosinātu iesaistīties upes apsaimniekošanas pasākumos nākotnē.
No 1.-7.augustam Ventas reģionālajā parkā, Lietuvā norisinās interaktīva, izglītojoša jauno reindžeru nometne skolu jauniešiem.
Nometne ir organizēta projektā „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā”, ko īsteno Kurzemes plānošanas reģions ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu.
Nometnes mērķis ir iesaistīt kopumā 30 Latvijas un Lietuvas skolu jauniešus, sniedzot viņiem zināšanas un praktiskas iemaņas par ūdens resursu aizsardzību, dabas vērtībām, lai raisītu viņos interesi piedalīties un iesaistīties dabas resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.
No Kurzemes reģiona nometnē piedalās 15 jaunieši no Kuldīgas, Durbes un Saldus novadu skolām. Nometnē jaunieši apmeklē dažādas vietas Ventas reģionālajā parkā, iepazīstoties ar aizsargājamajām dabas teritorijām, to vērtībām. Jaunieši viesojas saimniecībā, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, lai iepazītos ar videi draudzīgas saimniekošanas metodēm. Jaunieši apmeklē arī divas hidroelektrostacijas un analizē to radīto ietekmi uz vidi, kā arī piedalās aktīvās atpūtas pasākumos, tostarp brauc ar laivām pa Ventas upi.
Projekta partneri no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, un biedrība „Liepājas ezeri”, partneri no Lietuvas – Skodas rajona pašvaldība un Ventas reģionālais parks.
Projektu atbalsta Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013.gadam, plānotais kopējais budžets ir 288 376.93 LVL, 85% no tā ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.
Projektu plānots īstenot no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.
Informāciju sagatavoja:
Ligita Laipeniece
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 29400634
ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv
2011.gada pirmajā pusgadā tika veikts pētījums, lai uzzinātu Ventas upes apkārtnes iedzīvotāju informētības līmeni par ūdens apsaimniekošanas jautājumiem.
Pētījumu Latvijā un Lietuvā veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar Lietuvas pētniecisko kompāniju RAIT Ltd., aptaujājot 505 iedzīvotājus Latvijā (Kurzemes plānošanas reģionā) un 501 iedzīvotāju Lietuvā (Klaipēdas un Telšu apriņķos), vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Pētījuma rezultāti rāda, ka abās valstīs iedzīvotāju informētības līmenis par vides aizsardzības jautājumiem ir ļoti līdzīgs. Piemēram, saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijas iedzīvotāji labāk izprot, ko nozīmē laba ūdens kvalitāte nekā Lietuvas iedzīvotāji – 20% Latvijas un 9% Lietuvas aptaujāto iedzīvotāju atbildēja pareizi (laba ūdens kvalitāte nozīmē to, ka ūdens atbilst upes vai ezera dabiskajam stāvoklim, kā arī tajā ir upei vai ezeram atbilstoši dzīvie organismi). Arī par eitrofikācijas problēmām lielākā daļa abu valstu iedzīvotāju ir dzirdējusi (pēc skaidrojuma nolasīšanas to atzīst vidēji 57% iedzīvotāju), lai gan precīzu atbildi sniedza vien 22%. Var izdarīt secinājumu, ka pati problēma ir vairāk zināma nekā termins „eitrofikācija”.
Visbiežāk gan Latvijā, gan Lietuvā iedzīvotāji par ūdens kvalitāti spriež pēc ūdens fizikālajām vai ārēji novērtējamajām pazīmēm. Latvijas iedzīvotāji visvairāk un biežāk kā vienu no sliktas ūdens kvalitātes pazīmēm norāda zilaļģu ziedēšanu (84%) un mazu zivju skaitu (80%), kamēr lietuvieši zilaļģu ziedēšanu min 58% atbilžu, augstāk tomēr ierindojot mazo zivju skaitu (80%) un duļķainu ūdeni (70%).
No cilvēku veiktajām darbībām visnegatīvāk abās valstīs tiek vērtēta rūpniecisko notekūdeņu novadīšana un to radītā ietekme uz ūdeņu kvalitāti – ļoti negatīvi vai negatīvi to vērtējuši 94.9% iedzīvotāju Latvijā un 96.5% iedzīvotāju Lietuvā.
Abu valstu iedzīvotāji pauž ļoti līdzīgus viedokļus par pasākumiem ūdens stāvokļa aizsargāšanai un uzlabošanai, kā būtiskākos pasākumus norādot piesārņoto vietu attīrīšanu (vidēji 96%), kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanu pirms to izlaišanas dabā (91%) un aizsargzonu izveidošanu ap ūdeņiem (90%). Savukārt lielākās atšķirības iedzīvotāju viedokļos šajā jautājumā ir par videi draudzīgu mazgāšanas līdzekļu izmantošanu mājsaimniecībās – Latvijas iedzīvotāji to kā būtisku pasākumu ir minējuši 73% atbilžu, bet Lietuvas iedzīvotāji – 60% atbilžu.
Tomēr salīdzinoši maza daļa iedzīvotāju ir informēti par īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plāniem (40%) un upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem (26%). Informētība par īpaši aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas plāniem pieaug, palielinoties aptaujāto iedzīvotāju vecumam un iegūtās izglītības līmenim, kā arī vairāk par tiem zina iedzīvotāji, kuriem ir saistība ar vides aizsardzības jomu. Par upju baseinu apsaimniekošanas plāniem informētības līmenis pieaug, palielinoties aptaujāto iedzīvotāju vecumam.
Aptaujātie Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji saņem un gribētu saņemt papildus informāciju par ūdeņu apsaimniekošanas jautājumiem lielākoties tajos masu informācijas līdzekļos, ko jau izmanto – presē (Latvijas iedzīvotāji – 73%, Lietuvas iedzīvotāji – 60%), TV (Latvijas iedzīvotāji – 77%, Lietuvas iedzīvotāji – 60%), radio (vidēji 46%) un internetā (vidēji 44%). Tomēr gana daudz ir arī tādu iedzīvotāju, kas nevēlas saņemt nekādu informāciju – Latvijā tie ir 4%, Lietuvā – 13% iedzīvotāju.
Aptaujātie iedzīvotāji (43%) izrāda interesi arī par iesaistīšanos kādas upes, ezera vai jūras piekrastes apsaimniekošanā, galvenokārt minot savu gatavību piedalīties upju vai ezeru tīrīšanas talkās un tamlīdzīgos pasākumos (91%). Daļa iedzīvotāju labprāt piedalītos arī dažādās diskusijās un semināros netālu no savas dzīvesvietas, jo īpaši ar vides aizsardzības jomu saistītie iedzīvotāji. Savukārt jaunāka gadagājuma iedzīvotāji labprātāk izvēlētos paust savu viedokli, izmantojot internetu.
Pētījuma rezultāti pēc būtības sniedz ieskatu par to, cik daudz no visas pieejamās informācijas ir saglabājies iedzīvotāju apziņā un cik intensīva ir kādas problēmas/ tēmas apspriešana. Intensīvāki informatīvie materiāli presē un televīzijas raidījumos sasniegtu ļoti lielu daļu iedzīvotāju abās valstīs. Tas nozīmē, ka dažādām valsts un arī nevalstiskajām organizācijām ir jāturpina darbs pie iedzīvotāju informēšanas par būtiskiem vides aizsardzības jautājumiem, aicinot arī pašiem iedzīvotājiem iesaistīties praktiskos pasākumos.
Pētījums tika veikts projektā „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā”, ko atbalsta Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmaa 2007.-2013.gadam. Plānotais kopējais budžets ir 426 675.47 EUR (299 869.23 LVL), 85% no tā ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.
Projekta īstenošanas laiks – no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.
Ar pētījuma “Ventas upes apkārtnes iedzīvotāju informētība par ūdens apsaimniekošanas jautājumiem” atskaiti var iepazīties šeit>>
Venta River Area Residents’ Awareness About Water Management Issues Survey Report>>
Informāciju sagatavoja:
Linda Fībiga
Projekta koordinatore
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
Tālr. 67032016
linda.fibiga@lvgmc.lv
2011.gada 24.janvārī Kuldīgā, Pilsētas laukumā 2, 2.stāva mazajā zālē plkst.11.45 notika Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” uzsākšanas sanāksme, kurā piedalījās vadošā partnera – Kurzemes plānošanas reģiona un 8 projekta partneru – Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldību, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, biedrības „Liepājas ezeri”, Skodas rajona pašvaldības administrācijas, Ventas reģionālā parka un Vaclova Inta muzeja pārstāvji.
Tikšanās mērķis bija diskutēt un pārrunāt aktuālus projekta uzsākšanas un īstenošanas jautājumus, vienoties par projekta koordinēšanu un savstarpējo sadarbību projekta īstenošanā.
Pirmajā projekta periodā no 2011.gada janvāra līdz jūnijam projektā ir plānots uzsākt un īstenot šādas aktivitātes:
- publisks pētījums Ventas upes baseina teritorijā par to, kādas ir iedzīvotāju zināšanas par upes baseina apsaimniekošanu un dabas aizsardzības jautājumiem. Tas nepieciešams, lai izzinātu trūkumus un apzinātu vajadzības sabiedrības informēšanai tālākajās projekta aktivitātēs – sabiedrības informēšanas un iesaistīšanas kampaņās.
- Durbes ezera hidroloģiskā izpēte un novērtējums. Iegūtā informācija un izpētes rezultāti tiks izmantoti Durbes ezera dabas aizsardzības plāna izstrādei.
- ūdens kvalitātes un vides apstākļu novērtējums Ventas upē, balstoties uz ūdens paraugu analīzi pirms un pēc Ventas upes tīrīšanas darbu veikšanas, ar mērķi noteikt upes gultnes tīrīšanas ietekmi uz ūdens kvalitāti un vides apstākļiem Ventas upē.
- Ventas upes tīrīšana 2 atsevišķos posmos pie Kuldīgas, kopumā 450 m garumā.
- mehanizēta Durbes ezera atsevišķu aizaugušo teritoriju attīrīšana, kā arī ezera piekrastes zonas attīrīšana, lai kavētu ezera aizaugšanu un uzlabotu piekļūšanas iespējas ezera apsaimniekošanas un rekreācijas vajadzībām.
- dabas izziņas takas izveide pie Cieceres upes aptuveni 400 m garumā. Dabas izziņas taka piedāvās iespēju gan bērniem, gan pieaugušajiem izzināt dabas procesus un atpūsties dabā.
- tehniskā projekta izstrāde izglītojošas ūdens takas izveidei Vieksniai, Ventas reģionālajā parkā.
- informācijas kampaņa brīvprātīgo vides inspektoru piesaistei, brīvprātīgo vides inspektoru apmācību organizēšana Lietuvā un Latvijā, kā arī vides inspektoru darbam nepieciešamā ekipējuma iegāde un atsevišķu reidu veikšana ar mērķi aizsargāt zivju resursus upēs uz ezeros.
Projektu atbalsta Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013.gadam, plānotais kopējais budžets ir 426 675.47 EUR (299 869.23 LVL), 85% no tā ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.
Projektu plānots īstenot no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.
2011.gada 28.janvārī
Informāciju sagatavoja:
Ligita Laipeniece
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 29400634
ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv
2011.gada janvārī Kurzemes plānošanas reģiona administrācija ir uzsākusi īstenot projektu „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā”.
Projekta teritorija aptver visu Ventas upes baseina teritoriju – Kurzemes reģionu Latvijā, Klaipēdas un Mažeiķu reģionus Lietuvā.
Punktveida un izkliedētā piesārņojuma slodze Latvijā un pārrobežu piesārņojuma pārnese no Lietuvas rada nozīmīgu ietekmi uz Baltijas jūras vides kvalitāti. Projekta mērķis ir sekmēt Ventas upes baseina teritorijas vides resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi veicinot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas Nr. 2000/60/EK ieviešanu pārrobežu kontekstā.
Lai uzlabotu Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbību, kā arī nodrošinātu pieredzes apmaiņu un plānotu kopīgus risinājumus ūdens kvalitātes uzlabošanai Ventas upes baseinā, projektā plānots izstrādāt Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plānu. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Nr. 2000/60/EK (Ūdens struktūrdirektīva) nosaka, ka upes baseinā, kur ūdens resursu lietošanai var būt pārrobežu ietekme, prasības šajā direktīvā noteikto vides aizsardzības mērķu sasniegšanai, un, jo īpaši, visas pasākumu programmas, ir jāsaskaņo visā upes baseina rajonā. Šī prasība ir tieši attiecināma uz Ventas upes baseinu, kura viena trešdaļa atrodas Lietuvas teritorijā, bet divas trešdaļas Latvijas teritorijā. Latvijā un Lietuvā ir paralēli izstrādāti Ventas baseina apgabala apsaimniekošanas plāni, kas ietver vides kvalitātes mērķus un pasākumu programmas laba ūdeņu stāvokļa sasniegšanai katrā no valstīm līdz 2015.gadam. Tomēr abi minētie Ventas baseina apgabala apsaimniekošanas plāni koncentrējas uz katras valsts teritoriju un tajos nav ietverti konkrēti pārrobežu sadarbības pasākumi. Projekta uzdevums ir, balstoties uz Latvijas un Lietuvas Ventas baseina apgabala apsaimniekošanas plāniem, identificēt pārrobežu sadarbības pasākumus, izstrādāt pārrobežu pasākumu programmu un tās ieviešanas mehānismus, izveidot sabiedrības iesaistīšanas mehānismus, veikt konkrētus upes apsaimniekošanas pasākumus, izglītot un informēt Ventas upes baseina apgabala iedzīvotājus.
Lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti un nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, projektā paredzēts veikt upju un ezeru tīrīšanas darbus, vides novērtējumu un dabas aizsardzības plānu izstrādi.
Lai paaugstinātu sabiedrības vides apziņu Ventas upes baseina apsaimniekošanas jautājumos, projektā ir plānots īstenot plašu sabiedrisko kampaņu, organizēt apmācības pašvaldību pārstāvjiem, iesaistīt brīvprātīgos zivju resursu aizsardzības pasākumos, kā arī organizēt izglītojošu nometni un brīvprātīgo darbu upes attīrīšanai. Projektā paredzētas arī tādas aktivitātes kā dabas izziņas taku plānošana un veidošana, informatīvo stendu uzstādīšana.
Projekta partneri no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, un biedrība „Liepājas ezeri”, partneri no Lietuvas – Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks un Vaclova Inta muzejs.
Projektu atbalsta Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2007.-2013.gadam, plānotais kopējais budžets ir 426 675.47 EUR (299 869.23 LVL), 85% no tā ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.
Projektu plānots īstenot no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 30.jūnijam.
2011.gada 24.janvārī
Informāciju sagatavoja:
Ligita Laipeniece
Projekta vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 29400634
ligita.laipeniece@kurzemesregions.lv
