Aktualitātes
Visas aktualitātes
2017-10-25
.png)
Konferences mērķis bija dalīties labās pieredzes praksē, pielāgojot vidi un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, diskutējot par problēmām, ar ko tie saskarās.
Visā pasaulē šobrīd ir 600-900 miljoni cilvēku ar dažādām īpašām vajadzībām. Turklāt arvien straujāk pieaug senioru skaits. Dabas pieejamības jautājuma risināšanā jāņem vērā arī cilvēki ar īslaicīgāk traumām, kā arī vecāki ar bērniem, kas ceļo ar bērnu ratiņiem. Tikai Eiropā vien ir 50-80 miljoni cilvēku ar īpašām vajadzībām un aptuveni 70% no tiem var un vēlas ceļot un iepazīt citas valstis un dabas objektus visa pasaulē. Raugoties no biznesa perspektīvas, tas ir milzīgs potenciāls tirgus Eiropai kopumā un katram reģionam atsevišķi. Kāpēc Eiropa ir interesanta tūristiem? Tam par iemeslu kalpo vairāki faktori, pirmkārt, droša vide, droša politiskā un sociālā situācija, kvalitatīvs ēdiens, aizraujoši apskates objekti, sociālā un kulturālā ilgtspēja. Eiropas biznesa un publiskajā sektorā paaugstinās izpratne par vides pieejamību, kas ļauj radīt jaunus pakalpojumus un pakalpojumu kompleksus visiem, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jāatzīmē, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām sagaida iespēju saņemt tādus pašus pakalpojumus un apmeklēt tādus pašus dabas objektus kā cilvēki, kam nepiemīt īpašas vajadzības. Diemžēl šobrīd vēl esam tikai ceļa sākumā, lai to panāktu, jo daudzviet pieejamība ir stipri ierobežota. Konferences dalībnieki atzīmēja, ka tikai viena noteikta objekta pielāgošana pati par sevi vēl nenodrošina draudzīgu vidi konkrētajā vietā, tā kā bieži vien viena objekta pielāgošana reģionā nav pietiekama, lai izraisītu apmeklētāju ar īpašām vajadzībām interesi šī reģiona apmeklēšanā. Ir jāizveido vesels pasākumu, produktu un objektu kopums – visaptverošs piedāvājums pieejamām dabas tūrisma iespējām konkrētajā teritorijā, kas ietver sevī gan pieejamu transporta sistēmu, ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu, pieejamas naktsmītnes, ērtu pieeju dabas objektiem un izklaides iespējām u.c. Turklāt ārkārtīgi būtisks ir informācijas pieejamības jautājums, jo bieži vien informācija par dabas tūrisma pieejamību nav pietiekama un plānojot ceļojumu maršrutus, ne vienmēr ir iespējams iegūt pilnīgu informāciju par to, cik konkrētie objekti un pakalpojumi attiecīgajā teritorijā ir pieejami visām ceļotāju grupām.
Konferences laikā uzmanība tika pievērsta arī tam, ko cilvēki bieži vien nepamana. Redzami traucējumi ir parasti visiem pamanāmi, piemēram, kustību traucējumi, vājredzība u.c. Taču ir cilvēki, kam piemīt tādi traucējumi, kas nav uzreiz pamanāmi, tādi kā, piemēram, smadzeņu darbības traucējumi (mācīšanās problēmas, dislokācija, dezorientācija u.c.). Tādēļ pieejamības uzlabošana ir būtiska gan dabā, gan arī pilsētas vidē un tai jāparedz iespēja palīdzēt cilvēkiem viegli orientēties, brīvi piekļūt informācijai un lūgt pēc palīdzības, kad tas nepieciešams. Šie ir galvenie kritēriji, kas ļautu cilvēkiem ar šāda veida traucējumiem ceļot neatkarīgi un apskatīt dažādas teritorijas.
KPR foto
Viens no veiksmīgākajiem piemēriem tam kā pilsētas vide var tikt pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tika prezentēts uz Liepājas piemēra. Liepājas infrastruktūra ir veidota tā, lai ļautu cilvēkiem ar redzes traucējumiem un cilvēkiem ar cita veida īpašām vajadzībām brīvi pārvietoties neatkarīgi un iepazīt pilsētu. Pilsētā ir izveidotas īpašas seguma līnijas, kas palīdz pārvietoties cilvēkiem ar redzes traucējumiem, luksoforiem uzstādīti skaņas signāli un informācija Braila rakstā, kas norāda joslas virzienu. Ietves ir izveidotas tā, lai ļautu brīvi pārvietoties cilvēkiem ratiņkrēslos. Minētā pilsētas infrastruktūra veidota ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šis piemērs labi demonstrē to, cik būtiska ir nevalstisko organizāciju un cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaiste infrastruktūras attīstības pasākumu plānošanas un izveides sākumstadijā, lai vide patiešām tiktu veidota pieejama un prakstiski arī izmantojama visiem. Galu gala tieši cilvēki ar īpašām vajadzībām ir tie, kas var sniegt vislabākos ieteikumus dabas tūrisma infrastruktūras, produktu un pakalpojumu pielāgošanai atbilstoši to vajadzībām.
Konferences dalībniekiem bija iespēja ne tikai klausīties Latvijas, Lietuvas un Somijas ekspertu prezentācijās un piedalīties diskusijās, bet arī pašiem apmeklēt Žemaitijas Nacionālajā parkā esošo Šeires dabas taku, kas pielāgota izmantošanai cilvēkiem ratiņkrēslos, kā arī projekta ietvaros rekonstruējamo Plateļu ezera skatu platformu, kur dalībniekiem pašiem tika dota iespēja izmantot ratiņkrēslus, lai pārbaudītu takas un skatu platformas pieejamību, kā arī sniegt savu viedokli un ierosinājumus.
.JPG)
R.A. Marinero foto
Konference tika organizēta INTERREG Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem” (UniGreen) ietvaros. Projekta partneri izsaka pateicību konferences lektoriem - Leena Kuosmanen no Laurea Universitātes Somijā, Mārim Ceirulim no Liepājas Neredzīgo biedrības, Ginta Žemaitaitytė, kas pārstāv Lietuvas Cilcēku ar īpašām vajadzībām asociāciju, Riikka Mansikkaviita, kas pārstāv Somijas Metsahallitus Parks & Wildlife, par lieliskajām prezentācijām, kā arī Iona Necsa, Žemaitijas Nacionālā parka direkcijas brīvprātīgajai darbiniecei, par konferences moderēšanu. UniGreen projekts pārved mājās Somijas pieredzi.
Informāciju sagatavoja:
Žemaitijas Nacionālā parka direktors
Ramūnas Lydis un
Kurzemes plānošanas reģiona
UniGreen Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregions.lv
NOTIKUSI STARPTAUTISKĀ KONFERENCE "DABAS TŪRISMA PIEEJAMĪBA"
Vides un pakalpojumu pieejamība visiem ir ilgtspējīgas attīstības koncepcijas sastāvdaļa. Ar šo atziņu tika uzsākta starptautiskā konference “Dabas tūrisma pieejamība”, kas notika 19.-20.oktobrī un kas tika organizēta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā Latvijas-Lietuvas sadarbības projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem” (UniGreen) ietvaros. Konference tika organizēta Plateļos, Žemaitijas Nacionālajā parkā un tajā piedalījās vairāk kā 80 tūrisma speciālisti, pašvaldību pārstāvji un vides gidi no Laltvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Somijas.
KPR foto R.A. Marinero foto
Konferences mērķis bija dalīties labās pieredzes praksē, pielāgojot vidi un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, diskutējot par problēmām, ar ko tie saskarās.
Visā pasaulē šobrīd ir 600-900 miljoni cilvēku ar dažādām īpašām vajadzībām. Turklāt arvien straujāk pieaug senioru skaits. Dabas pieejamības jautājuma risināšanā jāņem vērā arī cilvēki ar īslaicīgāk traumām, kā arī vecāki ar bērniem, kas ceļo ar bērnu ratiņiem. Tikai Eiropā vien ir 50-80 miljoni cilvēku ar īpašām vajadzībām un aptuveni 70% no tiem var un vēlas ceļot un iepazīt citas valstis un dabas objektus visa pasaulē. Raugoties no biznesa perspektīvas, tas ir milzīgs potenciāls tirgus Eiropai kopumā un katram reģionam atsevišķi. Kāpēc Eiropa ir interesanta tūristiem? Tam par iemeslu kalpo vairāki faktori, pirmkārt, droša vide, droša politiskā un sociālā situācija, kvalitatīvs ēdiens, aizraujoši apskates objekti, sociālā un kulturālā ilgtspēja. Eiropas biznesa un publiskajā sektorā paaugstinās izpratne par vides pieejamību, kas ļauj radīt jaunus pakalpojumus un pakalpojumu kompleksus visiem, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jāatzīmē, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām sagaida iespēju saņemt tādus pašus pakalpojumus un apmeklēt tādus pašus dabas objektus kā cilvēki, kam nepiemīt īpašas vajadzības. Diemžēl šobrīd vēl esam tikai ceļa sākumā, lai to panāktu, jo daudzviet pieejamība ir stipri ierobežota. Konferences dalībnieki atzīmēja, ka tikai viena noteikta objekta pielāgošana pati par sevi vēl nenodrošina draudzīgu vidi konkrētajā vietā, tā kā bieži vien viena objekta pielāgošana reģionā nav pietiekama, lai izraisītu apmeklētāju ar īpašām vajadzībām interesi šī reģiona apmeklēšanā. Ir jāizveido vesels pasākumu, produktu un objektu kopums – visaptverošs piedāvājums pieejamām dabas tūrisma iespējām konkrētajā teritorijā, kas ietver sevī gan pieejamu transporta sistēmu, ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu, pieejamas naktsmītnes, ērtu pieeju dabas objektiem un izklaides iespējām u.c. Turklāt ārkārtīgi būtisks ir informācijas pieejamības jautājums, jo bieži vien informācija par dabas tūrisma pieejamību nav pietiekama un plānojot ceļojumu maršrutus, ne vienmēr ir iespējams iegūt pilnīgu informāciju par to, cik konkrētie objekti un pakalpojumi attiecīgajā teritorijā ir pieejami visām ceļotāju grupām.
Konferences laikā uzmanība tika pievērsta arī tam, ko cilvēki bieži vien nepamana. Redzami traucējumi ir parasti visiem pamanāmi, piemēram, kustību traucējumi, vājredzība u.c. Taču ir cilvēki, kam piemīt tādi traucējumi, kas nav uzreiz pamanāmi, tādi kā, piemēram, smadzeņu darbības traucējumi (mācīšanās problēmas, dislokācija, dezorientācija u.c.). Tādēļ pieejamības uzlabošana ir būtiska gan dabā, gan arī pilsētas vidē un tai jāparedz iespēja palīdzēt cilvēkiem viegli orientēties, brīvi piekļūt informācijai un lūgt pēc palīdzības, kad tas nepieciešams. Šie ir galvenie kritēriji, kas ļautu cilvēkiem ar šāda veida traucējumiem ceļot neatkarīgi un apskatīt dažādas teritorijas.
KPR foto
Viens no veiksmīgākajiem piemēriem tam kā pilsētas vide var tikt pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tika prezentēts uz Liepājas piemēra. Liepājas infrastruktūra ir veidota tā, lai ļautu cilvēkiem ar redzes traucējumiem un cilvēkiem ar cita veida īpašām vajadzībām brīvi pārvietoties neatkarīgi un iepazīt pilsētu. Pilsētā ir izveidotas īpašas seguma līnijas, kas palīdz pārvietoties cilvēkiem ar redzes traucējumiem, luksoforiem uzstādīti skaņas signāli un informācija Braila rakstā, kas norāda joslas virzienu. Ietves ir izveidotas tā, lai ļautu brīvi pārvietoties cilvēkiem ratiņkrēslos. Minētā pilsētas infrastruktūra veidota ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Šis piemērs labi demonstrē to, cik būtiska ir nevalstisko organizāciju un cilvēku ar īpašām vajadzībām iesaiste infrastruktūras attīstības pasākumu plānošanas un izveides sākumstadijā, lai vide patiešām tiktu veidota pieejama un prakstiski arī izmantojama visiem. Galu gala tieši cilvēki ar īpašām vajadzībām ir tie, kas var sniegt vislabākos ieteikumus dabas tūrisma infrastruktūras, produktu un pakalpojumu pielāgošanai atbilstoši to vajadzībām.
Konferences dalībniekiem bija iespēja ne tikai klausīties Latvijas, Lietuvas un Somijas ekspertu prezentācijās un piedalīties diskusijās, bet arī pašiem apmeklēt Žemaitijas Nacionālajā parkā esošo Šeires dabas taku, kas pielāgota izmantošanai cilvēkiem ratiņkrēslos, kā arī projekta ietvaros rekonstruējamo Plateļu ezera skatu platformu, kur dalībniekiem pašiem tika dota iespēja izmantot ratiņkrēslus, lai pārbaudītu takas un skatu platformas pieejamību, kā arī sniegt savu viedokli un ierosinājumus.
R.A. Marinero foto
KPR foto
Konference tika organizēta INTERREG Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta Nr. LLI-010 “Dabas tūrisms visiem” (UniGreen) ietvaros. Projekta partneri izsaka pateicību konferences lektoriem - Leena Kuosmanen no Laurea Universitātes Somijā, Mārim Ceirulim no Liepājas Neredzīgo biedrības, Ginta Žemaitaitytė, kas pārstāv Lietuvas Cilcēku ar īpašām vajadzībām asociāciju, Riikka Mansikkaviita, kas pārstāv Somijas Metsahallitus Parks & Wildlife, par lieliskajām prezentācijām, kā arī Iona Necsa, Žemaitijas Nacionālā parka direkcijas brīvprātīgajai darbiniecei, par konferences moderēšanu. UniGreen projekts pārved mājās Somijas pieredzi.
Informāciju sagatavoja:
Žemaitijas Nacionālā parka direktors
Ramūnas Lydis un
Kurzemes plānošanas reģiona
UniGreen Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregions.lv
