UNIGREEN PROJEKTS IEPAZĪST LIETUVAS PIEREDZI
DABAS TŪRISMA PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANĀ
 

27.-28.septembrī 26 Kurzemes reģiona pašvaldību, Kurzemes tūrisma asociācijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās divu dienu pieredzes apmaiņas vizītē Lietuvā. Dalībnieki apmeklēja 4 dabas parkus (Žemaitijas, Salantai, Piejūras un Nemunas Deltas), kā arī Centru cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Monciškes, Kretingas Tūrisma informācijas centru un Japāņu dārzu, kur tikās ar kaimiņu kolēģiem, lai diskutētu par dabas tūrisma pieejamības veicināšanas un dabas objektu apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī apskatītu dabas ekspozīcijas, dabas objektus un izietu trīs dabas takas, vienlaikus vērtējot to pieejamību un diskutējot, ar kādām problēmām saskarās kaimiņu kolēģi dabas objektu un taku veidošanā un uzturēšanā un kādi uzlabojumi būtu ieteicami pieejamības veicināšanai.
 

                                                                                                                                            KPR foto

Žemaitijas Nacionālā Parka apmeklējuma laikā dalībnieki tikās ar parka administrācijas pārstāvjiem, kas sniedza informāciju par parka aktivitātēm, galvenajiem datiem, apmeklētību un attīstību. Parkā ir 32 pastāvīgie darbinieki, vasaras sezonā tiek piesaistīti papildus darbinieki, kā arī studenti un citi brīvprātīgie. Parkā ir izvietoti infrasarkano staru un paklāja tipa apmeklētāju skaitītāji. Dabas objektu uzturēšana, lielākoties, ir rajona pašvaldības ziņā. Parka budžetu, galvenokārt, sastāda valsts piešķirtie līdzekļi, taču parka teritorijā ir arī pāris objekti, kuru apmeklēšanai tiek iekasēta maksa. Līdz ar to parkam ir zināma līdzekļu daļa, kuru parka administrācijai iespējams novirzīt parka teritorijā esošo dabas objektu uzturēšanai un pieejamības veicināšanai. Lietuvas parkos ir ieviestas tā saucamās “brīvprātīgās biļetes”, kas nozīmē, ka apmeklētāji var brīvprātīgi veikt samaksu par parka apmeklējumu. Taču ienākumi no “brīvprātīgo biļetēm” gadā sastāda vien apmēram 500 EUR. Parkā šobrīd nav izveidota dabas skola un nav izstrādāta dabas objektu pieejamības veicināšanas stratēģija, taču parka administrācijas pārstāvji ir uzsākuši diskusiju par šādas stratēģijas sagatavošanu. Savukārt dabas skolas šobrīd ir iespējams veidot tikai nacionālajos parkos. Tā kā Lietuvā šobrīd norit aktīvas diskusijas par dabas parku direktorātu reformu, tad šis jautājums tiks risināts pēc gala lēmuma pieņemšanas par parka statusu. Žemaitijas Nacionālajā Parkā dalībniekiem bija iespēja apskatīt UniGreen projekta ietvaros rekonstruējamo skatu platformu Plateļu ezera krastā, kura tiek veidota tā, lai būtu pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un kurā plānots izvietot arī informāciju Braila rakstā, kā arī iziet Šeires dabas taku, kas veidota gan no grants un akmens seguma, gan arī koka laipām, un pamatā ir pielāgota cilvēkiem ratiņkrēslos, taču atsevišķi uzlabojumi tomēr būtu ieteicami, tādi kā, piemēram, pamatnes uzbēruma izlīdzināšana atsevišķās vietās. Gar taku ir izvietotas informācijas zīmes ar informāciju par parkā mītošiem putniem, dzīvniekiem un augiem, taču informācija šobrīd nav pieejama Braila rakstā un audio ierakstu veidā. Apskatot minētos dabas objektus, parka pārstāvji uzsvēra, ka veidojot dabas takas un pieejamību citiem dabas objektiem, ir būtiski jau savlaicīgi plānošanā iesaistīt arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kas pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām, jo tikai tādā veidā iespējams maksimāli pareizi veidot to pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo būtisks ir gan izmantojamais materiāls, gan slīpums, gan margu augstums u.c.    

Salantai Reģionālā Parka apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt Medinis Lentu takas, kas  kalpoja par labu piemēru tam, cik svarīgs ir taku uzturēšanas jautājums. Taka tika izbūvēta 2008./2009.gadā kā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Diemžēl uz šo brīdi, uzturēšanas līdzekļu trūkuma dēļ, takas pamatne ir nolietojusies, dēļi ir nestabili, atsevišķi dēļi ir saplīsuši vai sapuvuši, līdz ar to taka šobrīd vairs nav uzskatāma par pielāgotu izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tās rekonstrukcija prasīs nozīmīgus ieguldījumus. Veidojot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pielāgotas dabas takas, pašvaldībām un parku administrācijām jāņem vērā, ka šādu taku uzturēšana arī prasa nozīmīgus papildu resursus un darbu (piem., zāles pļaušana, lapu novākšana, nolietojušos taku posmu atjaunošana utml.). No apmeklētajiem parkiem vienīgi Žemaitijas Nacionālajā parkā ir atsevišķi objekti, par kuru apmeklēšanu tiek iekasēta samaksa, kas ļauj zināmu daļu līdzekļu novirzīt uzturēšanai. Pārējo apmeklēto parku budžetu sastāda, galvenokārt, tikai valsts piešķirtie līdzekļi, kas, lielākoties, paredzēti tikai pamata darbinieku algu samaksai un nav pietiekami, lai tos novirzītu dabas objektu uzturēšanas un atjaunošanas darbiem. Savukārt Salantu Dvaro Park apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja uzskatāmi vērot, cik nepareizi ir izbūvētas nobrauktuves gar kāpņu malu, kas paredzētas izmantošanai bērniem ar ratiņiem, velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos. Pie nobrauktuvēm nav uzstādītas margas, lai nepieciešamības gadījumā pie tām varētu pieturēties, un to slīpums ir tik stāvs, ka šīs nobrauktuves faktiski nav lietojamas.

Kā labā prakse, savukārt, jāatzīmē ūdens tūrisma infrastruktūra. Vizītes dalībniekiem bija iespēja pārliecināties par Kretingas rajonā uzstādītajām zīmēm Minijas upes krastā, kas bija stabilas gan no infrastruktūras uzstādīšanas viedokļa (kalpo jau 3 gadus), gan skaidri saprotamas laivotājiem, sniedzot norādes par pieturvietām, km skaitu, atļautajām darbībām pieturvietā (piem., vai ir atļauts dedzināt ugunskurus).

Japāņu dārza apmeklējuma laikā dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar parka izveidotāju un īpašnieku, kas pastāstīja par parka veidošanu un tā apsaimniekošanas jautājumiem no privātā sektora puses.

Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja nevalstisko organizāciju – Cilvēku ar īpašām vajadzībām centru Monciškes, kas pilnībā pielāgots cilvēkiem ratiņkrēslos un sniedz atpūtas un izmitināšanas pakalpojumus, kā arī palīdz adaptēties un nodrošina apmācību tiem, kas nesen guvuši nopietnas traumas, kuru rezultātā kļuvuši par invalīdiem. Centrs piedāvā gan praktiskās adaptēšanās apmācības, gan apmāca cilvēkus ar īpašām vajadzībām par juridiskajiem un finanšu jautājumiem. Visi centra darbinieki, izņemot apkopēju, paši ir invalīdi. Galvenie centra ieņēmumi ir dalība valsts finansētajos projektos un izmitināšanas pakalpojumu maksa no apmeklētājiem, kas nav nevalstiskās organizācijas biedri. Centrs nodrošina apmeklētājiem arī palīga, kā arī speciālā transporta un ratiņkrēslu saņemšanas pakalpojumus.  Pie Centra ir izvietotas saliekamas koka laipu sekcijas, kas sniedz iespēju cilvēkiem ratiņkrēslos sezonas laikā piekļūt jūrai. Uz ziemas sezonu laipas tiek demontētas un tiek atkal uzstādītas nākošajā sezonā. Centra vadītāja atzina, ka, viņasprāt, kā labs dabas tūrisma pieejamības piemērs var tikt uzskatīta dabas taka Anīkščos, kas ved gar koku galotnēm, jo pieejama ir gan pati taka, gan ir izbūvēts arī lifts nokļūšanai uz taku.Tomēr viņa norādīja, ka centrs pats saskarās ar grūtībām piesaistīt būvniekus, jo vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešami specifiskāki būvniecības risinājumi, kas vairumā gadījumu būvniekiem nav izdevīgi, jo prasa papildus resursus – gan darbu, gan naudas līdzekļus.

Otrajā dienā dalībnieki apmeklēja arī Kretingas Tūrisma informācijas centru, kā arī vērtēja dabas objektu pieejamību Piejūras un Nemunas Deltas Reģionālajos parkos.Vairākiem no apskatītajiem dabas objektiem ir nodrošināta daļēja pieejamība, piemēram, Olandu kepures skardis takai, kur cilvēki ratiņkrēslos var izmantot taku, tomēr būtu nepieciešams pavadonis, jo atsevišķās vietās laipu pamatnē tika novērotas pārāk lielas šķirbas, kas apgrūtina attiecīgā takas posma izbraukšanu. Savukārt Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā sniedza labu piemēru tam kā vide var tikt pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Kopumā dalībnieki atzina, ka vizīte ļāva iepazīt gan Lietuvas labos, gan sliktos piemērus dabas objektu pieejamības nodrošināšanā. Kā labie piemēri jāatzīmē Cilvēku ar īpašām vajadzībām centrs Monciškes Palangā un Ventes raga Ornitoloģiskā stacija Nemunas Deltas Reģionālajā parkā. Savukārt citi apskatītie objekti ļāva kritiski vērtēt, kas izdarīts nepareizi un kādi uzlabojumi būtu jāveic minēto dabas objektu pieejamības veicināšanai. Apmeklētajos Lietuvas parkos dabas tūrisma pieejamība šobrīd, galvenokārt, vērsta pamatā uz vienu virzienu – pieejamības veicināšanu cilvēkiem ratiņkrēslos. Nevienā no apmeklētajiem objektiem (izņemot Ornitoloģiskās stacijas apkaimi Ventes ragā) netika novērota informācijas pieejamība, piemēram, Braila rakstā vai audio ierakstu veidā, lai gan Žemaitijas Nacionālajā parkā ir plānots izvietot informāciju Braila rakstā pie skatu platformas Plateļu ezera krastā. Galvenais secinājums ir tas, ka veidojot dabas taku vai citu objektu, jāpieaicina nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kas strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai diskutētu par labākajām konkrētā objekta izveides opcijām un sniegtu iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām izmēģināt to, vai pieejamība konkrētajam objektam ir atbilstoša. Tikai ar šādu institūciju un cilvēku padomu ir iespējams rast labākos risinājumus.

Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta ar Interreg Latvijas-Lietuvas sadarbības programmas atbalstu projekta Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem" (UniGreen) ietvaros.
UniGreen projekts pārved mājās Somijas pieredzi
 
Informāciju sagatavoja:
Kurzemes plānošanas reģiona
UniGreen Projekta vadītāja
Alise Lūse
Tālrunis: 26567874, alise.luse@kurzemesregionslv