Aktualitātes
Visas aktualitātes
2017-05-29
Saskaņā ar projekta ”Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā” (BBG) plānu ir īstenota viena būtiska aktivitāte – netālu no Pāvilostas Baltijas jūrā ir uzstādīta Latvijā pirmā gliemeņu audzēšanas pētījumu ferma. Fermu uzstādīja un gliemeņu augšanas rādītājus tajā pētīs Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Ferma parastam vērotājam nav redzama – tā ir iegremdēta ūdenī aptuveni 5 metrus zem jūras ūdens līmeņa, lai pasargātu to no spēcīgu viļņu ietekmes, un stabili noenkurota ar vairākas tonnas smagiem betona enkuriem, lai straumes neizmainītu fermas atrašanās vietu. Lai arī vietējie zvejnieki ir informēti par fermas esamību piekrastes ūdeņos, zvejas kuģus par precīzu tās atrašanās vietu brīdinās navigācijas boja.
Ēdamgliemenes (lat. mytilus edulis) Baltijas jūrā aug un vairojas arī dabiskos apstākļos, tomēr, ņemot vērā to pozitīvo ietekmi uz Baltijas jūras ūdens attīrīšanu no piesārņojuma ar barības vielām, gliemeņu audzēšanu speciāli veidotās fermās ir vērts izpētīt arī no ekoloģiskā viedokļa, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē šo molusku audzēšana var dot nozīmīgu ieguldījumu ūdens piesārņojuma mazināšanā. Bez tam ēdamgliemenes potenciāli var kļūt par vērtīgu sastāvdaļu dažādu lauksaimniecības dzīvnieku un zivju barībā.
Gliemenes Kurzemes pētījumu fermā tiks audzētas pēc tā sauktās virvju rindu sistēmas (long line system). Kopējais fermas garums ir 250 m, bet virve, pie kuras stiprināsies gliemeņu kāpuri ir 500 m gara, un tā lokveidā ir stiprināta pie nesošās virves. Paraugi no virvēm tiks ņemti ik pēc pāris mēnešiem.
Kopumā projektā ir izveidotas sešas gliemeņu audzēšanas testa fermas visā Baltijas jūras teritorijā, un katra no tām atrodas atšķirīgos jūras apstākļos. Kurzemes pētījumu ferma ir vienīgā, kas atrodas atklātā jūrā, bez dabiskiem aizsegiem no straumēm un vējiem, tādēļ šeit gliemeņu audzēšanas apstākļi varētu būt visskarbākie.
Informāciju sagatavoja:
Zane Gaile
Projekta eksperte - reģionālā koordinatore
Kurzemes Plānošanas reģions
ĪSTENOTA NOZĪMĪGA PROJEKTA "BALTIC BLUE GROWTH (BBG)" AKTIVITĀTE - BALTIJAS JŪRAS KURZEMES PIEKRASTĒ IZVEIDOTA PIRMĀ GLEIMEŅU AUDZĒŠANAS PĒTĪJUMU FERMA
Saskaņā ar projekta ”Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā” (BBG) plānu ir īstenota viena būtiska aktivitāte – netālu no Pāvilostas Baltijas jūrā ir uzstādīta Latvijā pirmā gliemeņu audzēšanas pētījumu ferma. Fermu uzstādīja un gliemeņu augšanas rādītājus tajā pētīs Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Ferma parastam vērotājam nav redzama – tā ir iegremdēta ūdenī aptuveni 5 metrus zem jūras ūdens līmeņa, lai pasargātu to no spēcīgu viļņu ietekmes, un stabili noenkurota ar vairākas tonnas smagiem betona enkuriem, lai straumes neizmainītu fermas atrašanās vietu. Lai arī vietējie zvejnieki ir informēti par fermas esamību piekrastes ūdeņos, zvejas kuģus par precīzu tās atrašanās vietu brīdinās navigācijas boja.
KPR foto
Ēdamgliemenes (lat. mytilus edulis) Baltijas jūrā aug un vairojas arī dabiskos apstākļos, tomēr, ņemot vērā to pozitīvo ietekmi uz Baltijas jūras ūdens attīrīšanu no piesārņojuma ar barības vielām, gliemeņu audzēšanu speciāli veidotās fermās ir vērts izpētīt arī no ekoloģiskā viedokļa, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē šo molusku audzēšana var dot nozīmīgu ieguldījumu ūdens piesārņojuma mazināšanā. Bez tam ēdamgliemenes potenciāli var kļūt par vērtīgu sastāvdaļu dažādu lauksaimniecības dzīvnieku un zivju barībā.
Gliemenes Kurzemes pētījumu fermā tiks audzētas pēc tā sauktās virvju rindu sistēmas (long line system). Kopējais fermas garums ir 250 m, bet virve, pie kuras stiprināsies gliemeņu kāpuri ir 500 m gara, un tā lokveidā ir stiprināta pie nesošās virves. Paraugi no virvēm tiks ņemti ik pēc pāris mēnešiem.
Kopumā projektā ir izveidotas sešas gliemeņu audzēšanas testa fermas visā Baltijas jūras teritorijā, un katra no tām atrodas atšķirīgos jūras apstākļos. Kurzemes pētījumu ferma ir vienīgā, kas atrodas atklātā jūrā, bez dabiskiem aizsegiem no straumēm un vējiem, tādēļ šeit gliemeņu audzēšanas apstākļi varētu būt visskarbākie.
Informāciju sagatavoja:
Zane Gaile
Projekta eksperte - reģionālā koordinatore
Kurzemes Plānošanas reģions
