Aktualitātes
Visas aktualitātes
2012-04-27
MAIJA SĀKUMĀ NOSLĒGSIES VENTAS UPES PĀRROBEŽU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA IZSTRĀDE
Nobeigumam tuvojas Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde, kuras mērķis ir, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas speciālistiem, sagatavot konkrētu sadarbības pasākumu programmu vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā.
Pagājušajā nedēļā Lietuvā notika plāna izstrādes darba grupas Lietuvas sanāksme, kurā sprieda par ūdens kvalitāti, piesārņojuma veidiem u.c. Šodedēļ darba grupa uz sanāksmi pulcēsies Latvijā. Dokumentuizstrādā vides konsultāciju centrs „Nordlinda” un tas jāpabeidz līdz maijam.
„Plāna izstrāde ir nobeiguma stadijā un šobrīd mēs papildinām un precizējam informāciju vairākās plāna sadaļās,” pastāstīja plāna izstrādātājs, „Nordlinda” pārstāvis Normunds Kadiķis. Viņš uzsver, ka arī nākotnē ir jāatrod labā griba turpināt Lietuvas un Latvijas sadarbība vides aisardzības jomā un tam jānotiek jau augstākajā – valsts līmenī, jo Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā bez esošās situācijas novērtējuma būs minēti daudzi ieteikumi turpmākajai rīcībai.
Kā atzina Kadiķis, sadarbība ar Lietuvas kolēģiem plāna izstrādes laikā varējusi būt plašāka, taču to ietekmējot dokumenta izstrādei atvēlētais, ierobežotais laiks, kā arī fakts, ka Ventas upes baseins Lietuvai nav prioritārs, jo Nemunas upes baseinā problēmu esot vairāk.
Kā atzina Kadiķis, plāna izstrādes gaitā ir atklājies, ka gan Lietuvā, gan Latvijā ir problēmas ar Eiropas Savienības 2000. gadā pieņemtās tā saucamās ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) ieviešanu. Tā paredz, ka jau līdz 2015. gadam visā Eiropas Savienības teritorijā ir jāpanāk laba ūdens kvalitāte. Taču, kā atzina Kadiķis, direktīvas prasību izpilde abām valstīm var sagādāt problēmas un tās saistītas ar pārāk lielo ūdensobjektu skaitu. „Tos visus nav iespējams izkontrolēt un līdz ar to nevar iegūt objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti,” skaidroja Kadiķis, norādot, ka šajā sarakstā iekļauti arī valsts līmenī nenozīmīgi objekti, piemēram, nelieli meža strauti, kam tur nevajadzētu būt. „Ja tajos ir kādas ūdens kvalitātes problēmas, tās ietekmē kvalitātes rādītājus uzreiz visos ūdens objektos, un direktīvas prasības ir grūti izpildīt,” skaidro plāna izstrādātājs.
Piemēram, Lietuvā esot izdalīti ap120 upju ūdensobjekti, taču monitorings jeb ūdens kvalitātes noteikšana veikta mazāk nekā pusē. Turklāt šķietami līdzīgie objekti esot apvienoti grupās un analīžu rezultāti, kas iegūti vienā vietā, tiek attiecināti uz visu grupu. „Ventas upes baseinā Lietuvas pusē ir procentuāli liels skaits ūdensobjektu, kur ūdens kvalitāte ir vidēja un būtu jāveic pasākumi, lai to uzlabotu. Taču, iespējams, ka šie dati neatpoguļo patieso situāciju, jo daudzviet analīzes nemaz nav veiktas”. Kadiķis norāda, ka līdzīga situācja ir arī Latvijā, kur līdzekļi ūdens kvalitātes monitoringam pēdējos gados samazināti līdz minimumam.
Lai šo roblēmu atrisinātu, kā uzskata Kadiķis, abās valstīs ir jāpārskata ūdensobjektu saraksts un jāvienojas tikai par nacionāli nozīmīgu upju un ezeru iekļaušanu tajā, bet jāatsakās no mazajiem ūdensobjektiem. Par to kvalitātes uzlabošanu varētu domāt otrajā posmā, kad būs izpildītas galvenās ŪSD prasības. „Būtu labi, ja Lietuva un Latvija nāktu ar vienotu, kopēju paziņojumu Eiropas komisijai par ūdensobjektu skaita pārskatīšanu,” uzskata Kadiķis.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā, kā iepriekš informēja tā izstrādātāji, pamatā būs ietverts esošās situācijas novērtējums un rekomendācijas – kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Plāns ir viens solis, viens pakāpiens, lai ietu tālāk un nākošais abu valstu sadarbības projekts jau varētu būt saistīts ar konkrētu šī projekta laikā identificēto problēmu novēršanu, piemēram, attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošanu.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks.
Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
Nobeigumam tuvojas Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde, kuras mērķis ir, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas speciālistiem, sagatavot konkrētu sadarbības pasākumu programmu vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā.
Pagājušajā nedēļā Lietuvā notika plāna izstrādes darba grupas Lietuvas sanāksme, kurā sprieda par ūdens kvalitāti, piesārņojuma veidiem u.c. Šodedēļ darba grupa uz sanāksmi pulcēsies Latvijā. Dokumentuizstrādā vides konsultāciju centrs „Nordlinda” un tas jāpabeidz līdz maijam.
„Plāna izstrāde ir nobeiguma stadijā un šobrīd mēs papildinām un precizējam informāciju vairākās plāna sadaļās,” pastāstīja plāna izstrādātājs, „Nordlinda” pārstāvis Normunds Kadiķis. Viņš uzsver, ka arī nākotnē ir jāatrod labā griba turpināt Lietuvas un Latvijas sadarbība vides aisardzības jomā un tam jānotiek jau augstākajā – valsts līmenī, jo Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā bez esošās situācijas novērtējuma būs minēti daudzi ieteikumi turpmākajai rīcībai.
Kā atzina Kadiķis, sadarbība ar Lietuvas kolēģiem plāna izstrādes laikā varējusi būt plašāka, taču to ietekmējot dokumenta izstrādei atvēlētais, ierobežotais laiks, kā arī fakts, ka Ventas upes baseins Lietuvai nav prioritārs, jo Nemunas upes baseinā problēmu esot vairāk.
Kā atzina Kadiķis, plāna izstrādes gaitā ir atklājies, ka gan Lietuvā, gan Latvijā ir problēmas ar Eiropas Savienības 2000. gadā pieņemtās tā saucamās ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) ieviešanu. Tā paredz, ka jau līdz 2015. gadam visā Eiropas Savienības teritorijā ir jāpanāk laba ūdens kvalitāte. Taču, kā atzina Kadiķis, direktīvas prasību izpilde abām valstīm var sagādāt problēmas un tās saistītas ar pārāk lielo ūdensobjektu skaitu. „Tos visus nav iespējams izkontrolēt un līdz ar to nevar iegūt objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti,” skaidroja Kadiķis, norādot, ka šajā sarakstā iekļauti arī valsts līmenī nenozīmīgi objekti, piemēram, nelieli meža strauti, kam tur nevajadzētu būt. „Ja tajos ir kādas ūdens kvalitātes problēmas, tās ietekmē kvalitātes rādītājus uzreiz visos ūdens objektos, un direktīvas prasības ir grūti izpildīt,” skaidro plāna izstrādātājs.
Piemēram, Lietuvā esot izdalīti ap120 upju ūdensobjekti, taču monitorings jeb ūdens kvalitātes noteikšana veikta mazāk nekā pusē. Turklāt šķietami līdzīgie objekti esot apvienoti grupās un analīžu rezultāti, kas iegūti vienā vietā, tiek attiecināti uz visu grupu. „Ventas upes baseinā Lietuvas pusē ir procentuāli liels skaits ūdensobjektu, kur ūdens kvalitāte ir vidēja un būtu jāveic pasākumi, lai to uzlabotu. Taču, iespējams, ka šie dati neatpoguļo patieso situāciju, jo daudzviet analīzes nemaz nav veiktas”. Kadiķis norāda, ka līdzīga situācja ir arī Latvijā, kur līdzekļi ūdens kvalitātes monitoringam pēdējos gados samazināti līdz minimumam.
Lai šo roblēmu atrisinātu, kā uzskata Kadiķis, abās valstīs ir jāpārskata ūdensobjektu saraksts un jāvienojas tikai par nacionāli nozīmīgu upju un ezeru iekļaušanu tajā, bet jāatsakās no mazajiem ūdensobjektiem. Par to kvalitātes uzlabošanu varētu domāt otrajā posmā, kad būs izpildītas galvenās ŪSD prasības. „Būtu labi, ja Lietuva un Latvija nāktu ar vienotu, kopēju paziņojumu Eiropas komisijai par ūdensobjektu skaita pārskatīšanu,” uzskata Kadiķis.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā, kā iepriekš informēja tā izstrādātāji, pamatā būs ietverts esošās situācijas novērtējums un rekomendācijas – kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Plāns ir viens solis, viens pakāpiens, lai ietu tālāk un nākošais abu valstu sadarbības projekts jau varētu būt saistīts ar konkrētu šī projekta laikā identificēto problēmu novēršanu, piemēram, attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošanu.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks.
Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
Informāciju sagatavoja:
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona
Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona
Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
