Aktualitātes
Visas aktualitātes
2012-04-28
NOSLĒGUMAM TUVOJAS VENTAS UPES PĀRROBEŽU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA IZSTRĀDE
Šonedēļ Kuldīgā notika Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrādes paplašinātās darba grupas sanāksme, kuras galvenais uzdevums bija apkopot viedokļus par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē Ventas baseina apgabala ūdens kvalitāti, īpaši pārrobežu ūdensobjektos.
Tika diskutēts arī par labāko pieeju ūdens kvalitātes problēmu risināšanai baseina apgabalā, un to, kādā līmenī būtu jāplāno un jāpieņem lēmumi par pasākumiem ūdens kvalitātes uzlabošanai.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde, kas notiek projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” noslēgsies aprīļa beigās. Plāna mērķis ir, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas speciālistiem, sagatavot konkrētu sadarbības pasākumu programmu vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā.
Darba grupas sanāksmē Kuldīgā, piedalījās Kurzemes reģiona pašvaldību vides speciālisti un plānotāji, Liepājas un Ventspils reģionālo vides pārvalžu inspektori un direktori, kā arī Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvji.
Plāna izstrādātāji, Vides konsultāciju centra „Nordlinda” pārstāvji informēja darba grupu par Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrādes gaitu.
Tikšanās laikā arī tika aktualizēti jautājumi par potenciāli piesārņoto vietu izpētes un monitoringa nepieciešamību kā arī diskutēts par vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa funkcijām un atbildībām attiecībā uz ūdens kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Kā norādīja „Nordlinda” pārstāvis Normunds Kadiķis, arī nākotnē ir jāatrod labā griba turpināt Lietuvas un Latvijas sadarbība vides aizsardzības jomā un tam jānotiek jau augstākajā – valsts līmenī, jo Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā bez esošās situācijas novērtējuma būs minēti daudzi ieteikumi turpmākajai rīcībai.
Plāna izstrādes gaitā atklājies, ka gan Lietuvā, gan Latvijā ir problēmas ar Eiropas Savienības 2000. gadā pieņemtās tā saucamās ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) ieviešanu. Tā paredz, ka jau līdz 2015. gadam visā Eiropas Savienības teritorijā ir jāpanāk laba ūdens kvalitāte.
Taču, kā atzina Kadiķis, direktīvas prasību izpilde abām valstīm var sagādāt problēmas un tās saistītas ar pārāk lielo ūdensobjektu skaitu. „Tos visus nav iespējams izkontrolēt un līdz ar to nevar iegūt objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti,” skaidroja Kadiķis, norādot, ka šajā sarakstā iekļauti arī valsts līmenī nenozīmīgi objekti, piemēram, nelieli meža strauti, kam tur nevajadzētu būt. „Ja tajos ir kādas ūdens kvalitātes problēmas, tās ietekmē kvalitātes rādītājus uzreiz visos ūdens objektos, un direktīvas prasības ir grūti izpildīt,” skaidro plāna izstrādātājs, norādot kā šādas problēmas ir gan Lietuvā, gan Latvijā, kur līdzekļi ūdens kvalitātes monitoringam pēdējos gados samazināti līdz minimumam.
Lai šo problēmu atrisinātu, kā uzskata Kadiķis, abās valstīs ir jāpārskata ūdensobjektu saraksts un jāvienojas tikai par nacionāli nozīmīgu upju un ezeru iekļaušanu tajā, bet jāatsakās no mazajiem ūdensobjektiem. Par to kvalitātes uzlabošanu varētu domāt otrajā posmā, kad būs izpildītas galvenās ŪSD prasības. „Būtu labi, ja Lietuva un Latvija nāktu ar vienotu, kopēju paziņojumu Eiropas komisijai par ūdensobjektu skaita pārskatīšanu,” uzskata Kadiķis.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā, kā iepriekš informēja tā izstrādātāji, pamatā būs ietverts esošās situācijas novērtējums un rekomendācijas – kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Plāns ir viens solis, viens pakāpiens, lai ietu tālāk un nākošais abu valstu sadarbības projekts jau varētu būt saistīts ar konkrētu šī projekta laikā identificēto problēmu novēršanu, piemēram, attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošanu.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks.
Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
Šonedēļ Kuldīgā notika Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrādes paplašinātās darba grupas sanāksme, kuras galvenais uzdevums bija apkopot viedokļus par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē Ventas baseina apgabala ūdens kvalitāti, īpaši pārrobežu ūdensobjektos.
Tika diskutēts arī par labāko pieeju ūdens kvalitātes problēmu risināšanai baseina apgabalā, un to, kādā līmenī būtu jāplāno un jāpieņem lēmumi par pasākumiem ūdens kvalitātes uzlabošanai.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrāde, kas notiek projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” noslēgsies aprīļa beigās. Plāna mērķis ir, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas speciālistiem, sagatavot konkrētu sadarbības pasākumu programmu vides aizsardzībā un dabas resursu apsaimniekošanā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti Ventas upes baseina apgabalā.
Darba grupas sanāksmē Kuldīgā, piedalījās Kurzemes reģiona pašvaldību vides speciālisti un plānotāji, Liepājas un Ventspils reģionālo vides pārvalžu inspektori un direktori, kā arī Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvji.
Plāna izstrādātāji, Vides konsultāciju centra „Nordlinda” pārstāvji informēja darba grupu par Ventas upes baseina pārrobežu apsaimniekošanas plāna izstrādes gaitu.
Tikšanās laikā arī tika aktualizēti jautājumi par potenciāli piesārņoto vietu izpētes un monitoringa nepieciešamību kā arī diskutēts par vietējā, reģionālā un nacionālā līmeņa funkcijām un atbildībām attiecībā uz ūdens kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.
Kā norādīja „Nordlinda” pārstāvis Normunds Kadiķis, arī nākotnē ir jāatrod labā griba turpināt Lietuvas un Latvijas sadarbība vides aizsardzības jomā un tam jānotiek jau augstākajā – valsts līmenī, jo Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā bez esošās situācijas novērtējuma būs minēti daudzi ieteikumi turpmākajai rīcībai.
Plāna izstrādes gaitā atklājies, ka gan Lietuvā, gan Latvijā ir problēmas ar Eiropas Savienības 2000. gadā pieņemtās tā saucamās ūdens struktūrdirektīvas (ŪSD) ieviešanu. Tā paredz, ka jau līdz 2015. gadam visā Eiropas Savienības teritorijā ir jāpanāk laba ūdens kvalitāte.
Taču, kā atzina Kadiķis, direktīvas prasību izpilde abām valstīm var sagādāt problēmas un tās saistītas ar pārāk lielo ūdensobjektu skaitu. „Tos visus nav iespējams izkontrolēt un līdz ar to nevar iegūt objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti,” skaidroja Kadiķis, norādot, ka šajā sarakstā iekļauti arī valsts līmenī nenozīmīgi objekti, piemēram, nelieli meža strauti, kam tur nevajadzētu būt. „Ja tajos ir kādas ūdens kvalitātes problēmas, tās ietekmē kvalitātes rādītājus uzreiz visos ūdens objektos, un direktīvas prasības ir grūti izpildīt,” skaidro plāna izstrādātājs, norādot kā šādas problēmas ir gan Lietuvā, gan Latvijā, kur līdzekļi ūdens kvalitātes monitoringam pēdējos gados samazināti līdz minimumam.
Lai šo problēmu atrisinātu, kā uzskata Kadiķis, abās valstīs ir jāpārskata ūdensobjektu saraksts un jāvienojas tikai par nacionāli nozīmīgu upju un ezeru iekļaušanu tajā, bet jāatsakās no mazajiem ūdensobjektiem. Par to kvalitātes uzlabošanu varētu domāt otrajā posmā, kad būs izpildītas galvenās ŪSD prasības. „Būtu labi, ja Lietuva un Latvija nāktu ar vienotu, kopēju paziņojumu Eiropas komisijai par ūdensobjektu skaita pārskatīšanu,” uzskata Kadiķis.
Ventas upes pārrobežu apsaimniekošanas plānā, kā iepriekš informēja tā izstrādātāji, pamatā būs ietverts esošās situācijas novērtējums un rekomendācijas – kas būtu jādara, lai situāciju uzlabotu. Plāns ir viens solis, viens pakāpiens, lai ietu tālāk un nākošais abu valstu sadarbības projekts jau varētu būt saistīts ar konkrētu šī projekta laikā identificēto problēmu novēršanu, piemēram, attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošanu.
Projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” vadošais partneris no Latvijas ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija, kā arī Durbes, Kuldīgas un Saldus pašvaldības, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs un biedrība „Liepājas ezeri”. Savukārt Lietuvas partneri ir Skodas rajona pašvaldības administrācija, Ventas reģionālais parks.
Projekta kopējais budžets ir gandrīz 300 000 latu un to plānots īstenot līdz šī gada beigām.
Informāciju sagatavoja:
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona
Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona
Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
