Aktualitātes
Visas aktualitātes
2016-08-26
Sēdē padomes locekļiem tika sniegta informācija par KPR budžeta izpildi 2016. gada I pusgadā, kā arī klātesošie iepazīstināti ar KPR paveikto 2016. gada I pusgadā. KPR Plānošanas nodaļa aktīvi strādājusi sniedzot atzinumus pašvaldībām par teritorijas plānojumiem, attīstības programmu rīcību un investīciju plāniem, kā arī par citiem pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem. KPR Projektu nodaļa sagatavojusi 3 projektu idejas Igaunijas – Latvijas programmas projektu konkursam, 3 projektu idejas Baltijas jūras reģiona programmai, kā arī sagatavoti 2 starptautisko projektu pieteikumi pieaugušo izglītības jomā. Tāpat izstrādāti projektu pieteikumi iesniegšanai Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, t.sk. 6 projektu pieteikumi, kuros KPR ir vadošais partneris, un 2 projektu pietikumi, kuros KPR ir projekta partneris. Notiek aktīvs darbs pie ieviešanā esošajiem projektiem, kā arī tiek nodrošināta pabeigto projektu uzturēšana. KPR Sabiedriskā transporta nodaļas speciālisti sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” un pašvaldību speciālistiem sistemātiski strādā pie esošā sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pielāgošanas iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, izvērtējot katru individuālo gadījumu, veicot grozījumus esošajos, kā arī atverot jaunus maršrutus. Sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” un pašvaldību speciālistiem regulāri tiek organizētas tikšanās par skolēnu pārvadājumiem un citiem ar sabiedrisko maršrutu tīklu saistītiem jautājumiem. KPR Uzņēmējdarbības atbalsta centrā gan topošie, gan esošie uzņēmēji aktīvi izmanto iespēju saņemt konsultācijas par uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām un to pakalpojumu pieejamību reģionā. KPR turpina darbu pie pieaugušo izglītības attīstības veicināšanas, pašvaldību pieaugušo izglītības speciālistu tīkla izveides, dodoties vizītēs uz pašvaldībām, lai iepazītos ar situāciju uz vietām, konsultētu par aktualitātēm, kā arī organizējot pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoru tikšanās. Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa izteica pateicību KPR administrācijai par aktīvu un atbildīgu darbu.
Sēdes turpinājumā Priekules novada pašvaldības vadītāja V.Jablonska aicināja Priekules novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītāju U.Ržepicku iepazīstināt klātesošos ar Priekules novada saimniecisko un uzņēmējdarbības attīstību. Priekules novads izveidots pēc 2009. gada vēlēšanām, apvienojot 6 pašvaldības - Priekules pilsētu, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas un Bunkas pagastus. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem) 2016. gada sākumā bija 5412. Priekules novadā pavisam reģistrēti 648 uzņēmumi, no kuriem aktīvi darbojas 465. Lielākā daļa uzņēmumu Priekules novadā darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī apstrādes rūpniecībā, tomēr Priekules uzņēmēji darbojas arī citās uzņēmējdarbības jomās. Spilgts piemērs tam bija tikšanās Priekules novada uzņēmēju Filipu Baumani, kura uzņēmuma SIA “Placdarms” faktiskā atrašanās vieta ir Priekules novadā, bet uzņēmējdarbība, sniedzot interneta vides pakalpojumus dizaina darbu pārdošanā, notiek visā pasaulē, t.sk. Austrālijā, ASV, Ķīnā un daudzviet citur. Uzņēmēja aizrautīgais stāstījums par uzņēmējdarbības plašajām iespējām neatkarīgi no faktiskās atrašanās vietas, bija spilgts pretstats uzskatam, ka uzņēmējdarbību iespējams attīstīt vien lielās pilsētās vai blīvi apdzīvotās vietās. Tomēr, uzņēmējs vērsa uzmanību uz to, ka ikvienam cilvēkam sadzīvē ir svarīga apkārtējā vide, infrastruktūra, sabiedriskā un kultūras dzīve. Galvenokārt, tieši šo sadzīves lietu trūkums ir iemesls, kāpēc dzīvi laukos izvēlas nelabprāt.
Kā viens no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Priekules novadā, bet arī Kurzemes reģionā ir SIA “Kurzemes gaļsaimnieks”, kurā nodarbināti 380 strādājošie. Klātesošajiem bija iespēja apmeklēt SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” ražotni un iepazīt tā īpašnieci Oksanu Jansoni. Uzņēmēja iepazīstināja ar uzņēmuma tapšanas vēsturi un attīstību, līdz pat šodienai, kad uzņēmumā ik dienas tiek pārstrādātas 150 tonnas gaļas. Uzņēmēja dalījās pieredzē, sniedzot priekšstatu par gaļas pārstrādes rūpniecības ikdienas darbu, attīstību, kā arī par uzņēmējdarbības vidi novadā un valstī kopumā. Uzņēmēja O.Jansone uzsvēra, ka viņas biznesā ar veiksmi nav saistības, visa pamatā ir tikai smags un neatlaidīgs darbs.
Turpinājumā, iepazīstot Priekules uzņēmēju dažādību, attīstības padomes locekļi viesojās pie uzņēmējas Ingunas Dūčes. Viesu nams “Lībieši” ir piemērs mazajai uzņēmējdarbībai. Uzņēmēja I.Dūče iepazīstināja ar viesu nama “Lībieši” tapšanu, kad mantotā īpašumā tika nolemts attīstīt un nodarboties ar uzņēmējdarbību. Dalījās pieredzē par viesu nama “Lībieši” izaugsmi, kā arī tika pārrunātas mazo uzņēmēju attīstības iespējas un nepieciešamais atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai sadarbībā ar pašvaldībām.
Noslēgumā, attīstības padomes locekļi atzina, ka tikšanās ar Priekules novada uzņēmējiem bija vērtīga pieredzes apmaiņa, rosinot novadiem sadarboties un dalīties pieredzē uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai.
Nākamā KPR attīstības padomes sēde tiks sasaukta septembrī, par tās datumu, vietu un laiku paziņojot atsevišķi.
Plašāku informāciju par KPR Attīstības padomes 24.08.2016. sēdi un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne.
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
Š.G. 24. AUGUSTĀ PRIEKULĒ NOTIKA KURZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA ATTĪSTĪBAS PADOMES SĒDE
2016.gada 24.augustā Priekulē tika sasaukta kārtējā Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) Attīstības padomes sēde.
Sēdē padomes locekļiem tika sniegta informācija par KPR budžeta izpildi 2016. gada I pusgadā, kā arī klātesošie iepazīstināti ar KPR paveikto 2016. gada I pusgadā. KPR Plānošanas nodaļa aktīvi strādājusi sniedzot atzinumus pašvaldībām par teritorijas plānojumiem, attīstības programmu rīcību un investīciju plāniem, kā arī par citiem pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem. KPR Projektu nodaļa sagatavojusi 3 projektu idejas Igaunijas – Latvijas programmas projektu konkursam, 3 projektu idejas Baltijas jūras reģiona programmai, kā arī sagatavoti 2 starptautisko projektu pieteikumi pieaugušo izglītības jomā. Tāpat izstrādāti projektu pieteikumi iesniegšanai Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, t.sk. 6 projektu pieteikumi, kuros KPR ir vadošais partneris, un 2 projektu pietikumi, kuros KPR ir projekta partneris. Notiek aktīvs darbs pie ieviešanā esošajiem projektiem, kā arī tiek nodrošināta pabeigto projektu uzturēšana. KPR Sabiedriskā transporta nodaļas speciālisti sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” un pašvaldību speciālistiem sistemātiski strādā pie esošā sabiedriskā transporta maršrutu tīkla pielāgošanas iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, izvērtējot katru individuālo gadījumu, veicot grozījumus esošajos, kā arī atverot jaunus maršrutus. Sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” un pašvaldību speciālistiem regulāri tiek organizētas tikšanās par skolēnu pārvadājumiem un citiem ar sabiedrisko maršrutu tīklu saistītiem jautājumiem. KPR Uzņēmējdarbības atbalsta centrā gan topošie, gan esošie uzņēmēji aktīvi izmanto iespēju saņemt konsultācijas par uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām un to pakalpojumu pieejamību reģionā. KPR turpina darbu pie pieaugušo izglītības attīstības veicināšanas, pašvaldību pieaugušo izglītības speciālistu tīkla izveides, dodoties vizītēs uz pašvaldībām, lai iepazītos ar situāciju uz vietām, konsultētu par aktualitātēm, kā arī organizējot pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatoru tikšanās. Attīstības padomes priekšsēdētāja I.Bērziņa izteica pateicību KPR administrācijai par aktīvu un atbildīgu darbu.
Sēdes turpinājumā Priekules novada pašvaldības vadītāja V.Jablonska aicināja Priekules novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītāju U.Ržepicku iepazīstināt klātesošos ar Priekules novada saimniecisko un uzņēmējdarbības attīstību. Priekules novads izveidots pēc 2009. gada vēlēšanām, apvienojot 6 pašvaldības - Priekules pilsētu, Priekules, Gramzdas, Kalētu, Virgas un Bunkas pagastus. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem) 2016. gada sākumā bija 5412. Priekules novadā pavisam reģistrēti 648 uzņēmumi, no kuriem aktīvi darbojas 465. Lielākā daļa uzņēmumu Priekules novadā darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības jomā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī apstrādes rūpniecībā, tomēr Priekules uzņēmēji darbojas arī citās uzņēmējdarbības jomās. Spilgts piemērs tam bija tikšanās Priekules novada uzņēmēju Filipu Baumani, kura uzņēmuma SIA “Placdarms” faktiskā atrašanās vieta ir Priekules novadā, bet uzņēmējdarbība, sniedzot interneta vides pakalpojumus dizaina darbu pārdošanā, notiek visā pasaulē, t.sk. Austrālijā, ASV, Ķīnā un daudzviet citur. Uzņēmēja aizrautīgais stāstījums par uzņēmējdarbības plašajām iespējām neatkarīgi no faktiskās atrašanās vietas, bija spilgts pretstats uzskatam, ka uzņēmējdarbību iespējams attīstīt vien lielās pilsētās vai blīvi apdzīvotās vietās. Tomēr, uzņēmējs vērsa uzmanību uz to, ka ikvienam cilvēkam sadzīvē ir svarīga apkārtējā vide, infrastruktūra, sabiedriskā un kultūras dzīve. Galvenokārt, tieši šo sadzīves lietu trūkums ir iemesls, kāpēc dzīvi laukos izvēlas nelabprāt.
Kā viens no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Priekules novadā, bet arī Kurzemes reģionā ir SIA “Kurzemes gaļsaimnieks”, kurā nodarbināti 380 strādājošie. Klātesošajiem bija iespēja apmeklēt SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” ražotni un iepazīt tā īpašnieci Oksanu Jansoni. Uzņēmēja iepazīstināja ar uzņēmuma tapšanas vēsturi un attīstību, līdz pat šodienai, kad uzņēmumā ik dienas tiek pārstrādātas 150 tonnas gaļas. Uzņēmēja dalījās pieredzē, sniedzot priekšstatu par gaļas pārstrādes rūpniecības ikdienas darbu, attīstību, kā arī par uzņēmējdarbības vidi novadā un valstī kopumā. Uzņēmēja O.Jansone uzsvēra, ka viņas biznesā ar veiksmi nav saistības, visa pamatā ir tikai smags un neatlaidīgs darbs.
Turpinājumā, iepazīstot Priekules uzņēmēju dažādību, attīstības padomes locekļi viesojās pie uzņēmējas Ingunas Dūčes. Viesu nams “Lībieši” ir piemērs mazajai uzņēmējdarbībai. Uzņēmēja I.Dūče iepazīstināja ar viesu nama “Lībieši” tapšanu, kad mantotā īpašumā tika nolemts attīstīt un nodarboties ar uzņēmējdarbību. Dalījās pieredzē par viesu nama “Lībieši” izaugsmi, kā arī tika pārrunātas mazo uzņēmēju attīstības iespējas un nepieciešamais atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai sadarbībā ar pašvaldībām.
Noslēgumā, attīstības padomes locekļi atzina, ka tikšanās ar Priekules novada uzņēmējiem bija vērtīga pieredzes apmaiņa, rosinot novadiem sadarboties un dalīties pieredzē uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai.
Nākamā KPR attīstības padomes sēde tiks sasaukta septembrī, par tās datumu, vietu un laiku paziņojot atsevišķi.
Plašāku informāciju par KPR Attīstības padomes 24.08.2016. sēdi un tās darba kārtību skatīt www.kurzemesregions.lv sadaļā „KPR Attīstības padome”, „AP dokumentu vietne.
Papildus informācijai
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
