Aktualitātes
Visas aktualitātes
2012-02-02
BIEDRĪBAS „LIEPĀJAS EZERI” INSPEKTORI SARGĀ ARĪ BĀRTAS UPI
Pateicoties projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros saņemtajam finansējumam, biedrības „Liepājas ezeri” vides inspektoriem vairāk nekā gadu ir iespēja doties reidos uz zivīm un nārsta vietām bagāto Bārtas upi, lai nepieļautu tur maluzvejnieku aktivitātes, informēja biedrības vadītājs Ēvalds Urtāns.
Projekta ietvaros saņemtos līdzekļus biedrība lielākoties izmanto degvielas iegādei un samaksai par darbu inspektoriem. Kopējais finansējums ir 5000 eiro un par šiem līdzekļiem pavasarī plānota arī vides inspektoru apmācība.
„Valsts finansētajām vides uzraudzības institūcijām naudas apjoms ir ierobežots un tās faktiski nevar pilnvērtīgi veikt savu darbu. Par projekta ietvaros saņemtajiem līdzekļiem biedrība „Liepājas ezeri” papildus saviem tiešajiem pienākumiem, kas ietver Liepājas un Tosmares ezeru uzraudzīšanu, var doties reidos arī uz Bārtas upi,” skaidro Urtāns, norādot, ja Liepājas ezeram cauri neplūstu Bārta, zivju ezerā būtu ievērojami mazāk.
2011. gadā, sākot no aprīļa līdz gada beigām, inspektori Artis Būmeistars un Agris Vecbaštiks reidos uz Bārtas upi devušies 15 reizes un to laikā izņemti nepilni divi kilometri nelegāli ievietotu tīklu. Kā atzīst Urtāns, Bārtā un tās pietekās pērn liela maluzvejnieku aktivitāte nav novērota. Piemēram, rudens pusē tīklu likšana nav bijusi iespējama augstā ūdenslīmeņa dēļ.
„Svarīgi, lai maluzvejnieki saprot, ka nevar vairs netraucēti gaišā dienas laikā likt tīklus un sajūt, ka upi sargā. Rajons Bārtas augštecē ir mežains un maz apdzīvots. Iepriekš maluzvejnieki tur bija bieži viesi, darbojās diezgan netraucēti, jo Vides dienesta inspektori ierobežotā finansējuma dēļ šo rajonu nevar pietiekami bieži kontrolēt,” stāsta Urtāns, uzsverot, ka tikai ar inspektoru aktivitātēm upi nosargāt nav iespējams un šajā procesā jāiesaistās gan tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem, gan makšķerniekiem. Kā pozitīvu piemēru viņš min laivu nomas uzņēmuma „Sofijas laivas” organizēto laivu braucienu dalībniekus, kuri nereti zvanot un informējot inspektorus par aizdomīgām personām, kuras rosās upē vai tās krastos. Savos interneta portālos par inspektoru klātbūtni Bārtā ziņojot arī makšķernieki.
Kā atzīst biedrības „Liepājas ezeri” vadītājs, Bārtas upes potenciāls ir liels, zivju tur daudz un to migrāciju, atšķirībā no citām upēm, netraucē aizsprosti. Pēdējo gadu laikā Bārtas upē ir ielaisti vairāki tūkstoši vēdzeļu mazuļu un, kā sacīja Urtāns, ir svarīgi tās arī nosargāt.
Biedrības „Liepājas ezeri” rīcībā ir vismaz četras laivas un pieci motori – tie sagādāti vēl tā dēvētajos treknajos gados. „Vienīgā problēma ir degviela, kuras izmaksas pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas. „Piemēram, viena reida laikā degvielai vien iztērējam ap 50 latu,” rēķina Urtāns. Viņš stāsta, ka brauciens caur Liepājas ezeru un pa Bārtas upi līdz Lietuvas pierobežai aizņem vairāk nekā trīs stundas, bet pa straumei ceļš laika ziņā ir ievērojami īsāks.
Pavasarī projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros Liepājas pusē notiks arī divu dienu ilga vides inspektoru apmācība un pirmie interesenti jau esot pieteikušies. Kopumā plānots apmācīt 15 inspektorus.
Projekta ietvaros saņemtos līdzekļus biedrība lielākoties izmanto degvielas iegādei un samaksai par darbu inspektoriem. Kopējais finansējums ir 5000 eiro un par šiem līdzekļiem pavasarī plānota arī vides inspektoru apmācība.
„Valsts finansētajām vides uzraudzības institūcijām naudas apjoms ir ierobežots un tās faktiski nevar pilnvērtīgi veikt savu darbu. Par projekta ietvaros saņemtajiem līdzekļiem biedrība „Liepājas ezeri” papildus saviem tiešajiem pienākumiem, kas ietver Liepājas un Tosmares ezeru uzraudzīšanu, var doties reidos arī uz Bārtas upi,” skaidro Urtāns, norādot, ja Liepājas ezeram cauri neplūstu Bārta, zivju ezerā būtu ievērojami mazāk.
2011. gadā, sākot no aprīļa līdz gada beigām, inspektori Artis Būmeistars un Agris Vecbaštiks reidos uz Bārtas upi devušies 15 reizes un to laikā izņemti nepilni divi kilometri nelegāli ievietotu tīklu. Kā atzīst Urtāns, Bārtā un tās pietekās pērn liela maluzvejnieku aktivitāte nav novērota. Piemēram, rudens pusē tīklu likšana nav bijusi iespējama augstā ūdenslīmeņa dēļ.
„Svarīgi, lai maluzvejnieki saprot, ka nevar vairs netraucēti gaišā dienas laikā likt tīklus un sajūt, ka upi sargā. Rajons Bārtas augštecē ir mežains un maz apdzīvots. Iepriekš maluzvejnieki tur bija bieži viesi, darbojās diezgan netraucēti, jo Vides dienesta inspektori ierobežotā finansējuma dēļ šo rajonu nevar pietiekami bieži kontrolēt,” stāsta Urtāns, uzsverot, ka tikai ar inspektoru aktivitātēm upi nosargāt nav iespējams un šajā procesā jāiesaistās gan tuvējās apkārtnes iedzīvotājiem, gan makšķerniekiem. Kā pozitīvu piemēru viņš min laivu nomas uzņēmuma „Sofijas laivas” organizēto laivu braucienu dalībniekus, kuri nereti zvanot un informējot inspektorus par aizdomīgām personām, kuras rosās upē vai tās krastos. Savos interneta portālos par inspektoru klātbūtni Bārtā ziņojot arī makšķernieki.
Kā atzīst biedrības „Liepājas ezeri” vadītājs, Bārtas upes potenciāls ir liels, zivju tur daudz un to migrāciju, atšķirībā no citām upēm, netraucē aizsprosti. Pēdējo gadu laikā Bārtas upē ir ielaisti vairāki tūkstoši vēdzeļu mazuļu un, kā sacīja Urtāns, ir svarīgi tās arī nosargāt.
Biedrības „Liepājas ezeri” rīcībā ir vismaz četras laivas un pieci motori – tie sagādāti vēl tā dēvētajos treknajos gados. „Vienīgā problēma ir degviela, kuras izmaksas pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas. „Piemēram, viena reida laikā degvielai vien iztērējam ap 50 latu,” rēķina Urtāns. Viņš stāsta, ka brauciens caur Liepājas ezeru un pa Bārtas upi līdz Lietuvas pierobežai aizņem vairāk nekā trīs stundas, bet pa straumei ceļš laika ziņā ir ievērojami īsāks.
Pavasarī projekta „Pārrobežu sadarbība Ventas upes baseina apgabala dabas vērtību apsaimniekošanā” ietvaros Liepājas pusē notiks arī divu dienu ilga vides inspektoru apmācība un pirmie interesenti jau esot pieteikušies. Kopumā plānots apmācīt 15 inspektorus.
Informāciju sagatavoja:
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
SIA „Rietumu Ziņas”
davisgutmanis@gmail.com
tālr. 28700882
Vairāk informācijas:
Ligita Laipeniece
projektu vadītāja
Kurzemes plānošanas reģiona Plānošanas nodaļa
mob.tālr. +371 29400634
www.kurzemesregions.lv
