Aktualitātes
Visas aktualitātes
2014-02-06
.jpg)
PLĀNOŠANAS REĢIONU DARBĪBA TIEK VĒRTĒTA VIENPUSĒJI
Kurzemes plānošanas reģions, uzklausot plašsaziņas līdzekļos izplatīto maldinošo informāciju, noraida Valsts kontroles izteiktos apgalvojumus par darbības imitēšanu funkciju izpildē, un uzskata, ka publiskajā telpā ir nekorekti atainota informācija par reģionu darbības finansēšanu. Paustais paziņojums ir maldinošs, jo rada nepamatotu priekšstatu, ka 13 miljoni ir piešķirti plānošanas reģionu darbības nodrošināšanai. Tā ir ļoti būtiska pretruna, jo no kopējā gada ietvaros piešķirtā finanšu apjoma izteikti lielākā daļa 12 407 289.87 LVL jeb 93% veido dotācijas sabiedriskā transporta pārvadātājiem, lai segtu no biļetēm neieņemto zaudējumu daļu un nodrošinātu pārvietošanās iespējas iedzīvotājiem uz ārstniecības iestādēm, skolu, darbu u.c., tai skaitā arī personām ar invaliditāti, bāreņiem un pirmskolas vecuma bērniem.
Tikai ~ 7 %, no gada ietvaros piešķirtā finansējuma plānošanas reģionam, tiek piešķirti darbības nodrošināšanai. 2013.gadā piešķirtais finansējums Kurzemes plānošanas reģiona darbības nodrošināšanai bija 170 391.00 LVL (9% no kopējā gadam piešķirtā finansējuma). Izsakot apgalvojumu, ka tiek apšaubīta plānošanas reģionu lietderība un apgalvojumu sasaistot ar 13 miljonu latu lielu finansējumu gadā, tiek radīta sajūta, ka Valsts Kontrole apšauba iedzīvotāju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu un reģiona iedzīvotājiem nav jānodrošina mobilitātes iespējas, jo šāds finansējuma izlietojums nav lietderīgs.
Plānošanas reģioni tika izveidoti 2006.gada nogalē un šo gadu laikā ir pierādījies, ka tā ir vieta, kur pašvaldību pārstāvji var vienkopus iegūt tām aktuālo informāciju, risināt reģionam kopīgus jautājumus un vienoties par kopīgu reģiona redzējumu. Plānošanas reģioni ir nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām, kas nodrošina interešu pārstāvniecību un rūpējas par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ievērojot kā reģionu, tā pašvaldību individuālās atšķirības. Plānošanas reģiona atbalsts visvairāk ir nepieciešams un to izmanto tieši novadu un mazo pašvaldību pārstāvji. Pat neskatoties uz 2012.gadā veiktajām izmaiņām Teritorijas attīstības plānošanas likumā, ar kuru tika mazināta reģionu ietekme uz pašvaldību plānojumiem, respektīvi, nosakot to sniegtajiem atzinumiem tikai rekomendējoša rakstura dokumenta statusu, pašvaldības joprojām lūdz un ieklausās reģiona speciālistu viedoklī, labprāt dodas uz konsultācijām un piesaista plānošanas reģiona speciālistus plānošanas dokumentu izstrādes darba grupās.
Papildus valsts piešķirtajam finansējumam un ar likumu noteiktām funkcijām, reģiona attīstībai plānošanas reģions aktīvi izmanto ES fondu piedāvātās iespējas, kas izpaužas dažādu reģionālas nozīmes sadarbības projektu ieviešanā.
Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzskata, ka "Kurzemes plānošanas reģiona administrācija ir lieliski veikusi savu darbu pēdējo gadu laikā. Laika posmā no 2007. – 2013.gadam Kurzemes plānošanas reģions ir piesaistījis 7,5 milj. eiro, un sadarbībā ar pašvaldībām īstenojis 28 projektus". Kurzemes plānošanas reģiona vadībā 6 Kurzemes pašvaldības veica nozīmīgas aktivitātes, pielāgojot vidi,, lai uzlabotu sociālās integrācijas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Veikti divu Kurzemes reģiona lielāko ostu infrastruktūras attīstības darbi,būtiski ieguldījumi izglītības infrastruktūras uzlabošanā (iekārtoti inženierapmācību centri Ventspilī un Liepājā), iegādātas iekārtas mūžizglītības un multimediju centriem Ventspilī, kā arī mācību līdzekļu iegāde šīm institūcijām (t.sk. izstrādātas mācību programmas, mācību grāmatu iegāde, piekļuve starptautiska mēroga apmācību materiāliem caur e-vides mācību portālu, u.c.). Projekta ietvaros veikti Kurzemes reģiona atsevišķu ezeru un upju tīrīšanas darbi u.c. reģiona attīstībai un iedzīvotājiem nozīmīgi projekti. Šādu paveikto darbu uzskaitījumu varētu turpināt vēl, tāpēc jo īpaši neizprotams šķiet Valsts kontrolieres apgalvojums, ka darbs tiek imitēts.
Arī citi Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji uzskata, ka šāds apgalvojums ir klaji apmelojošs un to noraida.
Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, kas ilgus gadus pildīja arī Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājas amatu, pauž neizpratni par medijos izskanējušo informāciju. „Plānošanas reģionu darbība šobrīd tiek vērtēta absolūti vienpusēji. Plānošanas reģioni, īpaši nelielajiem novadiem, ir ļoti būtiski, tieši ar finansējuma piesaisti un dalību dažādos projektos, un ar to salīdzinoši nelielo finansējumu, kas tiek piešķirts plānošanas reģioniem, piesaistītā nauda ir pietiekoši liela. Runājot par sabiedrisko transportu, uzskatu, ka plānošanas reģiona pieredze īstenojot šo funkciju būtu apskatāma arī funkciju pārņēmējiem VSIA Autotransporta direkcijai.”
Kā apliecinājums plānošanas reģiona paveiktajam kalpo pašvaldību domēs pieņemtie lēmumi par gatavību sniegt līdzfinansējumu plānošanas reģionam, kas norāda, ka pašvaldības ir atzinīgi novērtējušas plānošanas reģiona darbu un vēlas stiprināt tā pozīcijas, piešķirot tam papildus resursus.
Plānošanas reģioni piekrīt Valsts kontroles atzinumam, ka, lai pilnvērtīgi veiktu savu pamatfunkciju izpildi, ir nepieciešams izstrādāt plānošanas reģionu ilgtermiņa darbības un finansēšanas modeli kvalitatīvai darbības nodrošināšanai un aicina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārskatīt šobrīd reģioniem piešķirto lomu reģionu attīstībā un vienoties par to pozīciju stiprināšanu.
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
PLĀNOŠANAS REĢIONU DARBĪBA TIEK VĒRTĒTA VIENPUSĒJI
Kurzemes plānošanas reģions, uzklausot plašsaziņas līdzekļos izplatīto maldinošo informāciju, noraida Valsts kontroles izteiktos apgalvojumus par darbības imitēšanu funkciju izpildē, un uzskata, ka publiskajā telpā ir nekorekti atainota informācija par reģionu darbības finansēšanu. Paustais paziņojums ir maldinošs, jo rada nepamatotu priekšstatu, ka 13 miljoni ir piešķirti plānošanas reģionu darbības nodrošināšanai. Tā ir ļoti būtiska pretruna, jo no kopējā gada ietvaros piešķirtā finanšu apjoma izteikti lielākā daļa 12 407 289.87 LVL jeb 93% veido dotācijas sabiedriskā transporta pārvadātājiem, lai segtu no biļetēm neieņemto zaudējumu daļu un nodrošinātu pārvietošanās iespējas iedzīvotājiem uz ārstniecības iestādēm, skolu, darbu u.c., tai skaitā arī personām ar invaliditāti, bāreņiem un pirmskolas vecuma bērniem.
Tikai ~ 7 %, no gada ietvaros piešķirtā finansējuma plānošanas reģionam, tiek piešķirti darbības nodrošināšanai. 2013.gadā piešķirtais finansējums Kurzemes plānošanas reģiona darbības nodrošināšanai bija 170 391.00 LVL (9% no kopējā gadam piešķirtā finansējuma). Izsakot apgalvojumu, ka tiek apšaubīta plānošanas reģionu lietderība un apgalvojumu sasaistot ar 13 miljonu latu lielu finansējumu gadā, tiek radīta sajūta, ka Valsts Kontrole apšauba iedzīvotāju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu un reģiona iedzīvotājiem nav jānodrošina mobilitātes iespējas, jo šāds finansējuma izlietojums nav lietderīgs.
Plānošanas reģioni tika izveidoti 2006.gada nogalē un šo gadu laikā ir pierādījies, ka tā ir vieta, kur pašvaldību pārstāvji var vienkopus iegūt tām aktuālo informāciju, risināt reģionam kopīgus jautājumus un vienoties par kopīgu reģiona redzējumu. Plānošanas reģioni ir nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām, kas nodrošina interešu pārstāvniecību un rūpējas par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ievērojot kā reģionu, tā pašvaldību individuālās atšķirības. Plānošanas reģiona atbalsts visvairāk ir nepieciešams un to izmanto tieši novadu un mazo pašvaldību pārstāvji. Pat neskatoties uz 2012.gadā veiktajām izmaiņām Teritorijas attīstības plānošanas likumā, ar kuru tika mazināta reģionu ietekme uz pašvaldību plānojumiem, respektīvi, nosakot to sniegtajiem atzinumiem tikai rekomendējoša rakstura dokumenta statusu, pašvaldības joprojām lūdz un ieklausās reģiona speciālistu viedoklī, labprāt dodas uz konsultācijām un piesaista plānošanas reģiona speciālistus plānošanas dokumentu izstrādes darba grupās.
Papildus valsts piešķirtajam finansējumam un ar likumu noteiktām funkcijām, reģiona attīstībai plānošanas reģions aktīvi izmanto ES fondu piedāvātās iespējas, kas izpaužas dažādu reģionālas nozīmes sadarbības projektu ieviešanā.
Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uzskata, ka "Kurzemes plānošanas reģiona administrācija ir lieliski veikusi savu darbu pēdējo gadu laikā. Laika posmā no 2007. – 2013.gadam Kurzemes plānošanas reģions ir piesaistījis 7,5 milj. eiro, un sadarbībā ar pašvaldībām īstenojis 28 projektus". Kurzemes plānošanas reģiona vadībā 6 Kurzemes pašvaldības veica nozīmīgas aktivitātes, pielāgojot vidi,, lai uzlabotu sociālās integrācijas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti. Veikti divu Kurzemes reģiona lielāko ostu infrastruktūras attīstības darbi,būtiski ieguldījumi izglītības infrastruktūras uzlabošanā (iekārtoti inženierapmācību centri Ventspilī un Liepājā), iegādātas iekārtas mūžizglītības un multimediju centriem Ventspilī, kā arī mācību līdzekļu iegāde šīm institūcijām (t.sk. izstrādātas mācību programmas, mācību grāmatu iegāde, piekļuve starptautiska mēroga apmācību materiāliem caur e-vides mācību portālu, u.c.). Projekta ietvaros veikti Kurzemes reģiona atsevišķu ezeru un upju tīrīšanas darbi u.c. reģiona attīstībai un iedzīvotājiem nozīmīgi projekti. Šādu paveikto darbu uzskaitījumu varētu turpināt vēl, tāpēc jo īpaši neizprotams šķiet Valsts kontrolieres apgalvojums, ka darbs tiek imitēts.
Arī citi Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāji uzskata, ka šāds apgalvojums ir klaji apmelojošs un to noraida.
Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, kas ilgus gadus pildīja arī Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājas amatu, pauž neizpratni par medijos izskanējušo informāciju. „Plānošanas reģionu darbība šobrīd tiek vērtēta absolūti vienpusēji. Plānošanas reģioni, īpaši nelielajiem novadiem, ir ļoti būtiski, tieši ar finansējuma piesaisti un dalību dažādos projektos, un ar to salīdzinoši nelielo finansējumu, kas tiek piešķirts plānošanas reģioniem, piesaistītā nauda ir pietiekoši liela. Runājot par sabiedrisko transportu, uzskatu, ka plānošanas reģiona pieredze īstenojot šo funkciju būtu apskatāma arī funkciju pārņēmējiem VSIA Autotransporta direkcijai.”
Kā apliecinājums plānošanas reģiona paveiktajam kalpo pašvaldību domēs pieņemtie lēmumi par gatavību sniegt līdzfinansējumu plānošanas reģionam, kas norāda, ka pašvaldības ir atzinīgi novērtējušas plānošanas reģiona darbu un vēlas stiprināt tā pozīcijas, piešķirot tam papildus resursus.
Plānošanas reģioni piekrīt Valsts kontroles atzinumam, ka, lai pilnvērtīgi veiktu savu pamatfunkciju izpildi, ir nepieciešams izstrādāt plānošanas reģionu ilgtermiņa darbības un finansēšanas modeli kvalitatīvai darbības nodrošināšanai un aicina LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pārskatīt šobrīd reģioniem piešķirto lomu reģionu attīstībā un vienoties par to pozīciju stiprināšanu.
Papildus informācijai:
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Tālr. 67331492, fakss 67331285
e-pasta adrese: pasts@kurzemesregions.lv
www.kurzemesregions.lv
